Pirmā iespaida veidošanās shēmas un psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē

1. Pirmā iespaida veidošanās shēmas un psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē

2. Pirmais iespaids par cilvēku veidojas pirmajās 90 sekundēs. To ietekmē vairāki apstākļi:

3. Uztveres shēma Visbiežāk tiek izmantota uztveres shēma, kuru cilvēks iedarbina partneru nevienlīdzības gadījumā. • Nevienlīdzības kļūda parādās tāpēc, ka cilvēks satiekot otru, kurš ir pārāks kādā viņam svarīgā parametrā, parasti pārvērtē šo cilvēku, attiecinot šo pārākumu arī uz citām viņa iezīmēm. Toties, ja konstatē savu pārākumu viņam nozīmīgā parametrā, tad parasti partneri nenovērtē arī citos. [4]

4. Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums • Bieži vien uztveres kļūdas rodas no tā vai ārēji patīk vai nepatīk saskarsmes partneris. • Tradicionāls ir priekšstats, kuru regulāri pastiprina kinofilmas: „labie varoņi” ir pievilcīgi pēc izskata, „ļaundari”- atbaidoši. • Ārēji pievilcīgi cilvēki tiek uztverti kā atsaucīgāki, labāki, gudrāki, interesantāki un emocionāli līdzsvarotāki nekā mazāk pievilcīgi cilvēki. Viņiem tiek piedēvēti lielāki panākumi darbā un laimīgāka ģimenes dzīve nekā citiem cilvēkiem.

5. Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums • Pateicoties vienai spilgtai īpatnībai – fiziskajai pievilcībai, šie cilvēki tiek vērtēti pozitīvi kopumā, viņiem ir lielākas izredzes tikt pieņemtiem darbā. • Pat viņu veiktais darbs tiek vērtēts kā kvalitatīvāks salīdzinājumā ar mazāk pievilcīgu cilvēku darbu.

6. Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums Taču, ja attiecības starp cilvēkiem ir ilgstošas, pirmais iespaids pakāpeniski zaudē savu nozīmi. Jo vairāk mēs iepazīstam cilvēku, jo svarīgāki mums kļūst nevis cilvēka ārējie dotumi, bet gan šī cilvēka uzskati, intereses, spējas.[1]

7. Attieksme pret mums Šīs attieksmes faktors maina cilvēka īpašību novērtējumu atkarībā no tā, kā pret mums izturas, - pozitīvi vai negatīvi. Pozitīva attieksme pret mums izraisa stipru tendenci piedēvēt partnerim labās īpašības un neievērot (piedot) viņa sliktās īpašības. Un otrādi – izteikta negatīva attieksme pret mums izraisa stabilu tendenci neievērot partnera pozitīvās īpašības un pārvērtēt negatīvās.

8. Oreola efekts • Psiholoģijā šīs trīs veidu cilvēku uztveres kļūdas parasti sauc par oreola efektu. • Oreola efekts – cilvēks cenšas saglabāt reiz izveidoto priekšstatu. Ja pirmais iespaids par cilvēku ir bijis labs, tad arī turpmāk šo cilvēku uztvers pozitīvi un pat, iespējams, pārvērtēs viņa spējas.

9. Jo mazāk emocionāli neitrāla ir situācija, jo lielāka kļūdu iespēja. Ekstraordinārās cilvēks reizēm uzticas tādiem cilvēkiem, kuriem ar skaidru galvu nekad neticētu (zīlniecēm, pūšļotājiem).

10. Emocionālais noskaņojums, garastāvoklis • Ja cilvēkam sarunas brīdī ir slikts noskaņojums, tad viņš kļūst neiecietīgāks, kritiskāks, pret otru, pamana tikai nepatīkamo, bet īpaši labā garastāvoklī pat ienaidnieks var likties visai interesants cilvēks.[14]

11. Pirmreizīguma efekts • Tas rodas, ja ir saņemta iepriekšēja informācija par cilvēku, ko vēlāk satiek. Ja pirmā saņemtā informācija ir negatīva, tad cilvēks kļūst aizdomīgs, atturīgs un kritisks, pat nemēģinot uztvert šī cilvēka pievilcīgās īpašības.[14]

12. Personības shēmas efekts • Dzīves laikā cilvēks savus iespaidus par citiem cenšas savienot loģisku, bet vienkāršotu shēmu veidā, tāpēc, zinot dažas vai pat vienu jaunā paziņas īpašību, cilvēks uz savu shēmu pamata var viņam piedēvēt arī citas, kas nebūt neatbilst objektīvajai realitātei.[14]

13. Projekcija • Visasāk mēs uztveram tos trūkumus citos, kas piemīt mums pašiem un kas mums nepatīk. Tikai sevī mēs šos trūkumus noliedzam, bet aktīvi tos meklējam un kritizējam citos.[14]

14. V. Reņģe norāda vēl vienu uztveres fenomenu: Par cilvēku vispār spriež ne tik daudz pēc viņa pozitīvās uzvedības, it īpaši, ja tiek uzskatīts, ka viņa vietā tā būtu rīkojies jebkurš, bet gan pēc viņa nevēlamās uzvedības. Mēs sliecamies domāt, ka cilvēka īstā daba atklājas tad, ja viņš dara kaut ko nosodāmu.[1]

15. 20.gs. 70 gados amerikāņu psihologs Lī Ross (Ros) nonāca pie secinājuma – tā ir indivīda tieksme nenovērtēt ārējo apstākļu nozīmi un pārspīlēt cilvēka personības nozīmi viņa uzvedībā. • Atklājās, ka šī kļūda vairāk ir raksturīga Rietumu individuālistiskajās kultūrās, kurās tiek izcelta individuālā personība un personiska atbildība.

16. Austrumu kolektīviskajās kultūras personībai, raksturam netiek piešķirta tik liela nozīme. Cilvēku uzvedības skaidrojumi vairāk balstās uz pastāvošajām tradīcijām, situācijām ģimenē, darbā utt.[1]

17. Sociālās uztveres fenomeni • Sociālās uztveres fenomenu izpratne palīdz mums orientēties pirmo iespaidu cēloņos un ļauj būt pret tiem kritiskiem. • Vajadzības gadījumā mēs tos varam koriģēt. (Piemēram, ja kāds pazīšanās sākumā neiepatīkas, var pārdomāt, vai gadījumā tas nav saistīts ar mūsu pašu sastingušajām shēmām). [14]

18. Uzmanību! • Lai saprastu, kā veidojas priekšstats par otru cilvēku, svarīgi apzināties ne tikai uztveres shēmas, bet arī tās zīmes otrā cilvēkā, kuras iedarbina attiecīgo shēmu, aiz kurām „aizķeras” mūsu uztvere (izskats, uzvedība, acu skats utt.)

19. Pozitīva iespaida radīšana • Lai radītu pozitīvu pirmo iespaidu par sevi D. Kārnegī (1990) iesaka: • teikt ‘jā”, piekrist visam, kam vien iespējams; • smaidīt un skatīties uz partneri; • būt uzmanīgam, ieinteresētam klausītājam; • būt labam novērotājam;

20. Pozitīva iespaida radīšana • neskopoties ar uzslavām un komplimentiem; • pacensties radīt labu iespaidu par sevi ar gaumīgu un sakārtotu ārieni; • censties runāt kompetenti un pārliecinoši, ne vairāk un ne mazāk kā nepieciešams; • uzsvērt kopīgo jūtās, domās, interesēs. [4]

21. Pareiza uztvere= zināšanas+pieredze • Jo vairāk cilvēki savā starpā kontaktējas, jo adekvātāk uztver dažāda tipa partnerus un sevi saskarsmes procesā. • Otra cilvēka uzvedības interpretācija lielā mērā ir atkarīga no zināšanām.

22. Pareiza uztvere= zināšanas+pieredze • Vienu un to pašu cilvēku bērns un pieaugušais uztver atšķirīgi. Arī divi viena vecuma cilvēki ar atšķirīgām zināšanām un saskarsmes pieredzi uztver vienu un to pašu cilvēku dažādi. • Situācijās, kad par saskarsmes partneri un apstākļiem trūkst zināšanu un pieredzes, sociālā percepcija ir vairāk pakļauta dažādiem efektiem un citiem apstākļiem partnera uztveres procesā.[14]