Mes. Svetki. Valsts

1. Mes. Svetki. Valsts Valsts svetku svine�anas sociologiska izpete

2. Saturs Kapec svinam valsts svetkus? Svetku (ritualu) uzdevumi Petijuma merka auditorijas

3. Kapec svinam valsts svetkus? Brigita Zepa

4. Mes. Svetki. Valsts

5. Svetku (rituala) uzdevums

6. Petijuma merka grupas

7. Valsts svetku svine�ana ka politikas veido�anas un isteno�anas process

8. Ka svinam valsts svetkus Latvija? Iedzivotaju valsts svetku svine�anas paradumi Evija Klave

9. Valsts svetku nozimigums Nozimigaki ir dabas ritumu un kristigie svetki: Jaunais gads, Ziemassvetki, Lieldienas, Ligo svetki Nozimigakie valsts svetki � 18. novembris: 18. novembri svin 66% latvie�u un 46% cittautie�u 4. maiju svin 30% latvie�u un 21% cittautie�u

10. Nozimiguma faktoru loma Emocionalas saites ar dzimteni Neatrisinatas sociali ekonomiskas problemas liedz izjust patriotismu

11. Lidzdaliba valsts svetku svine�ana

12. 18. novembra pavadi�anas scenariji Pavada 18. novembri ka brivdienu � izmanto atputai, saskarsmei ar gimeni, draugiem, nepadarito ikdienas darbu izdari�anai

13. Publisko pasakumu nozime Nav izkoptas individualas un gimenes tradicijas � publiskie pasakumi ir veids, ka iedzivotaji atzime valsts svetkus Tie ir resurss svetku izpratnes veido�ana Publiskas telpas svetku noformejums rada svetku sajutu Labi organizeti, saturiski un ar lidzdarbo�anas aktivitatem piesatinati pasakumi sniedz dalibniekiem pozitivas emocijas

14. Lidzdalibas sekme�anas prakses Iespejas dziedat lidzi, dejot, nolikt ziedus, fotografeties, nest lapas, izvietot sveces rada lielaku iedzivotaju aktivitati un pozitivas emocijas Tiek stiprinata gan svetku sajuta, gan kopiba ar valsti

15. Varas & sabiedribas �kel�anas Valsts svetku svinibu pasakumi ir pakartoti elites (valsts amatpersonu) pasakumiem un ertibam Tiek no�kirtas svetku svinibu �telpas� (no�ogojumi, slegtie pasakumi u.c.) Slikta amatpersonu redzamiba un dzirdamiba Slegtie pasakumi ar ielugumiem veicina netaisnibas un atstumtibas sajutu iedzivotajos, rada priek�statu par valsts svetkiem ka elites svetkiem

16. Kadas ir valsts svetku publisko svinibu prakses? Valsts svetku organize�anas strategijas Oksana �abko

17. Izpratne par svetku svinibu merkiem Liela mera atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzina�anos Nav svetku svinibu koncepcijas, svinibu rituali ir izveidoju�ies gadu gaita Nav nostabilizejusies izpratne par atsevi�ko svetku jegu, trukst skaidra svetku vestijuma Svetku pasakumi, to organize�anai atveletais laiks, makslinieciskie risinajumu atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzina�anos. Nav vienotas, rakstiskas svetku koncepcijas, kura noteikta atsevi�kie svetku merki. Parasti valsts svetku pasakumi ieklaujas pilsetu kulturas koncepcija, ja tada ir izstradata. Organizatoru izteikumi rada, ka vini uztver 18. novembri par visnozimigakajiem svetkiem. 11. novembrim ir vairakas jegas, viena no tam � Lacple�a diena ir pakartota 18. novembrim. Citas jegas � ta ir Latvijas biju�o un ari eso�o karaviru atceres diena. 4. maija svetkus organizatori izjut par mazak nozimigiem. Organizatoru izteikumi rada, ka 4. maija svetkiem nav pie�kirta individuala jega, kas tos at�kirtu no 18. novembra. 1. maija svetki asociejas ar darba svetkiem un socialdemokratu tradicijam. Tikai atsevi�ki organizatori atsauc atmina, ka tie ir LR Satversmes sasauk�anas diena. Tapec, lai no�kirtu svetku jegu un pie�kirtu tiem individualitati, var lietot �adus skaidrojumus: Maijs � svinam Latvijas ka demokratijas republikas dibina�anu un atjauno�anu, svinigie notikumi ir saistami ar Saeimu, jaakcente demokratijas sasniegumi un tas dotas iespejas kopuma.Svetku pasakumi, to organize�anai atveletais laiks, makslinieciskie risinajumu atspogulo organizatoru personisko svetku jegas apzina�anos. Nav vienotas, rakstiskas svetku koncepcijas, kura noteikta atsevi�kie svetku merki. Parasti valsts svetku pasakumi ieklaujas pilsetu kulturas koncepcija, ja tada ir izstradata. Organizatoru izteikumi rada, ka vini uztver 18. novembri par visnozimigakajiem svetkiem. 11. novembrim ir vairakas jegas, viena no tam � Lacple�a diena ir pakartota 18. novembrim. Citas jegas � ta ir Latvijas biju�o un ari eso�o karaviru atceres diena. 4. maija svetkus organizatori izjut par mazak nozimigiem. Organizatoru izteikumi rada, ka 4. maija svetkiem nav pie�kirta individuala jega, kas tos at�kirtu no 18. novembra. 1. maija svetki asociejas ar darba svetkiem un socialdemokratu tradicijam. Tikai atsevi�ki organizatori atsauc atmina, ka tie ir LR Satversmes sasauk�anas diena. Tapec, lai no�kirtu svetku jegu un pie�kirtu tiem individualitati, var lietot �adus skaidrojumus: Maijs � svinam Latvijas ka demokratijas republikas dibina�anu un atjauno�anu, svinigie notikumi ir saistami ar Saeimu, jaakcente demokratijas sasniegumi un tas dotas iespejas kopuma.

18. Organize�anas prakses Nostabilizeju�ies ieradumi (vietas, pasakumi, norises seciba), kuri parasti netiek mainiti Medz mainities svetku saturs, piemeram, salutu aizstaj ar dzivo uguni Svetku pasakumi netiek planoti savlaicigi, integreti ar citiem Latvijas kulturas notikumiem Riga bud�ets ir par mazu, nepiecie�ama lielaka valsts iesaisti�anas Visas pa�valdibas runa par nepietiekami finansejumu svetku noformejumam, tapec, ja nepietiek bud�eta lidzeklus, tos drizak novirza tadiem pilsetu kulturas pasakumiem, kurus apmekle bie�ak, proti, nevis valsts svetkiem, bet pilsetu svetkiem, Lieldienam, Meteniem u.c. Makslinieki un svetku organizatori viens otram parmet grutibas un �ker�lus radit jaunas idejas, ka noformet pilsetu. Pieaicinatie makslinieki norada, ka jaunu ideju radi�anai nepiecie�ams ilgaks laiks un savlaicigs pasutijums, lai varetu radit ko jaunu. Tacu jaunumi pasakumos un noformejuma labveligi ietekme sabiedribas lidzdalibu � piemeram, filma Rigas sargi panaca lielaku iedzivotaju aktivitati un interesi, tiek uzskatits, ka �i filma paliks atmina kaut vai ar to vien, ka ilgaka laika posma ta bija jaunums valsts svetkos. Pilsetvides noformejumu ar ugunim trauce ari nepiemerota infrastruktura, kabeli netur jaudu u.c.Riga bud�ets ir par mazu, nepiecie�ama lielaka valsts iesaisti�anas Visas pa�valdibas runa par nepietiekami finansejumu svetku noformejumam, tapec, ja nepietiek bud�eta lidzeklus, tos drizak novirza tadiem pilsetu kulturas pasakumiem, kurus apmekle bie�ak, proti, nevis valsts svetkiem, bet pilsetu svetkiem, Lieldienam, Meteniem u.c. Makslinieki un svetku organizatori viens otram parmet grutibas un �ker�lus radit jaunas idejas, ka noformet pilsetu. Pieaicinatie makslinieki norada, ka jaunu ideju radi�anai nepiecie�ams ilgaks laiks un savlaicigs pasutijums, lai varetu radit ko jaunu. Tacu jaunumi pasakumos un noformejuma labveligi ietekme sabiedribas lidzdalibu � piemeram, filma Rigas sargi panaca lielaku iedzivotaju aktivitati un interesi, tiek uzskatits, ka �i filma paliks atmina kaut vai ar to vien, ka ilgaka laika posma ta bija jaunums valsts svetkos. Pilsetvides noformejumu ar ugunim trauce ari nepiemerota infrastruktura, kabeli netur jaudu u.c.

19. Pilsetvides noformejums Organizatori uzskata, ka jasaglaba klasiska un atturiga noformejuma tradicija � �aurs maksliniecisko risinajumu spektrs (karogs, ta krasu motivi uz plakatiem) Noformejumos izmantotie makslinieciskie risinajumi nenodro�ina konkretu valsts svetku atpazistamibu Noformejums tiek izvietots galvenokart pilsetu centros

20. Publiskie svetku pasakumi 18. novembra pasakumi pa�valdibas dalami: Parasti rikotie � koncerts, svetku dievkalpojums, sviniga uzruna ar uzrunu pilsetas laukuma Specifiskie, visbie�ak Rigai raksturigie � ziedu nolik�ana pie Brivibas pieminekla, NBS parade, pilsetas goda pilsona sveik�ana Maz 1. un 4. maijam veltitu svinigo pasakumu 4. maijam par godu visbie�ak riko svetku koncertu

21. Organizatoru & iedzivotaju sadarbiba Sadarbiba orienteta uz pilsetvides noformejumu, retak � rikojot pasakumus (parasti � 11. novembri) Organizatori iedzivotajus uztver pirmam kartam ka pasivus verotajus un pakalpojuma sanemejus Pieejams kulturas pasakumu lidzfinansejums NVO un uznemejiem Pa�valdibas un sabiedriba sadarbojas galvenokart novembra pasakumu riko�ana, tomer aktivaka sadarbiba ir (1) uz kristigajiem svetkiem; (2) uz pilsetu svetkiem vai (3) 11. novembri. Organizatori lepojas, ka ir panaku�i iedzivotaju lidzdalibu savu ideju isteno�ana � pilsetvides noforme�ana ar svecitem, tacu iztrukst sadarbiba ideju radi�ana. Organizatori norada, ka uznemejiem un NVO ir iespejams sanemt savu pasakumu lidzfinansejumu citu kulturas pasakumu ietvaros, tacu no vinu teikta izriet, ka pasakumu plana veido�ana un iesniegto ideju noverte�ana iedzivotaju intere�u grupas nepiedalas. Rezultata � iedzivotajus uztver ka pasivus skatitajus un pakalpojuma sanemejus Da�as pa�valdibas organizatori ir mekleju�i iespejas veicinat iedzivotaju lidzdalibu. Notiek sadarbiba ar skolam pilsetas noforme�ana, tiek lasitas skolenu esejas sviniga pasakuma laika. Tie rikoti konkursi, veleti goda pilsoni un pasniegtas balvas ta, lai uz tam ierastos ar dalibnieku tuvinieki. Citas pa�valdibas tiek uzskatits, ka iedzivotaju interese par valsts svetku pasakumiem ir nemainiga. Lidzdaliba tiek stimuleta netie�i, piedavajot kadu notikumu tradicionalas svetku programmas ietvaros, piemeram, aicinot pazistamus viesmaksliniekus u.c.Pa�valdibas un sabiedriba sadarbojas galvenokart novembra pasakumu riko�ana, tomer aktivaka sadarbiba ir (1) uz kristigajiem svetkiem; (2) uz pilsetu svetkiem vai (3) 11. novembri. Organizatori lepojas, ka ir panaku�i iedzivotaju lidzdalibu savu ideju isteno�ana � pilsetvides noforme�ana ar svecitem, tacu iztrukst sadarbiba ideju radi�ana. Organizatori norada, ka uznemejiem un NVO ir iespejams sanemt savu pasakumu lidzfinansejumu citu kulturas pasakumu ietvaros, tacu no vinu teikta izriet, ka pasakumu plana veido�ana un iesniegto ideju noverte�ana iedzivotaju intere�u grupas nepiedalas. Rezultata � iedzivotajus uztver ka pasivus skatitajus un pakalpojuma sanemejus Da�as pa�valdibas organizatori ir mekleju�i iespejas veicinat iedzivotaju lidzdalibu. Notiek sadarbiba ar skolam pilsetas noforme�ana, tiek lasitas skolenu esejas sviniga pasakuma laika. Tie rikoti konkursi, veleti goda pilsoni un pasniegtas balvas ta, lai uz tam ierastos ar dalibnieku tuvinieki. Citas pa�valdibas tiek uzskatits, ka iedzivotaju interese par valsts svetku pasakumiem ir nemainiga. Lidzdaliba tiek stimuleta netie�i, piedavajot kadu notikumu tradicionalas svetku programmas ietvaros, piemeram, aicinot pazistamus viesmaksliniekus u.c.

22. Paldies! Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 � 16, Riga Tel: 67217553 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv