1 / 21

Latvijas eksporta cenu konkurētspējas vērtējums un ārējā pieprasījuma attīstības analīze

Latvijas eksporta cenu konkurētspējas vērtējums un ārējā pieprasījuma attīstības analīze. Gundars Dāvidsons, Artūrs Kaņepājs Latvijas Banka 15.12.2008. Līdz šim eksporta attīstība bija strauja. Latvijas nominālā eksporta latos gada pieaugums (%) uz ES-15 valstīm, 1997 - 2007.

aleda
Télécharger la présentation

Latvijas eksporta cenu konkurētspējas vērtējums un ārējā pieprasījuma attīstības analīze

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas eksporta cenu konkurētspējas vērtējums un ārējā pieprasījuma attīstības analīze Gundars Dāvidsons, Artūrs Kaņepājs Latvijas Banka 15.12.2008.

  2. Līdz šim eksporta attīstība bija strauja Latvijas nominālā eksporta latos gada pieaugums (%) uz ES-15 valstīm, 1997 - 2007

  3. Eksporta attīstības pētījums – vai nominālie skaitļi parāda visu? • Eksporta attīstības mērauklas • nominālais pieaugums – cenu un daudzuma efektu apvienojums • Eksports no dažādiem skatupunktiem • salīdzinājums ar konkurējošo valstu sniegumu • kopējais un atsevišķu preču grupu eksports; secinājumi par eksporta kvalitāti

  4. Cenas aproksimācija – eiro par kilogramiem (vienas vienības vērtība) Preces eksporta vērtība (eiro) Vienas vienības vērtībaeksporta precei Preces eksporta svars (kilogramos)

  5. Lietotie dati (1) • Vienības vērtība labi atspoguļo cenu homogēnām precēm (piem., graudi, nafta). • Problēma: vienības vērtību ir grūti interpretēt kā cenu ne-homogēnām precēm (ko izsaka 1 kg dažādu datoru cenu salīdzinājums?). • Risinājums: lietojam detalizētu datu bāzi: • sīks sadalījums ļauj cerēt, ka preces grupas ietvaros ir labāk salīdzināmas; • Lielo skaitļu likums palielina iespēju, ka novirzes atsevišķām preču grupām savstarpēji dzēšas.

  6. Lietotie dati (2) • Detalizētākā datu bāze, kāda pieejama, ir Kombinētā nomenklatūra 8, ES-15 importa dati, eiro un kg: • 17,520 preču grupas; • 102 valstis; • 1995. -2007. gadi. • Datu bāze ir ļoti detalizēta, piemēram, 04011010. grupa: “Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 1% no svara, tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem”.

  7. Datu apraksts. Latvijas eksporta cenas auga straujāk nekā konkurentiem Latvijas eksporta cena pret citu valstu eksporta cenām (mediānas). 100 nozīmē, ka cenas ir vienādas, vairāk par 100 – Latvijas cena augstāka, mazāk par 100 – Latvijas eksporta cena zemāka

  8. Datu apraksts. Eksporta nominālās tirgus daļas dinamika attiecībā pret konkurentiem Kārtotas pēc iegūto/zaudēto/līdzīgas dinamikas preču grupu skaita (2001 – 2007. gadi)

  9. Secinājumi no sākotnējās tirgus daļu un cenu datu apskates • Eksporta cenas kopš 1996. gada ir pieaugušas attiecībā pret gandrīz visām konkurentu valstu grupām. • Tirgus daļas esam ieguvuši attiecībā pret augstu darbaspēka izmaksu valstīm un zaudējuši attiecībā pret zemu darbaspēka izmaksu valstīm. • Salīdzinot tirgus daļu dinamiku, secinām, ka Latvijas tirgus daļu pārmaiņas bija vislīdzīgākās citu Baltijas valstu un Austrumeiropas valstu dinamikai. Tas liek secināt, ka vēsture un ģeogrāfija līdz šim šajā reģionā ir bijuši svarīgāki faktori par katrai valstij raksturīgo ekonomisko politiku.

  10. Kādu informāciju varam iegūt no cenām un tirgus daļām? relatīvā nominālā tirgus daļa samazinās relatīvā nominālā tirgus daļa pieaug relatīvā cena pieaug relatīvā eksporta cena kvalitāte pieaug kvalitāte samazinās relatīvā cena samazinās konstantas relatīvas tirgus daļas līnija relatīvā nominālā tirgus daļa

  11. Kas ir “kvalitāte”? • Plaša jēdziena “kvalitāte” izpratne, kas ietver sevī praktiski visu, kas ļauj kādu preci pārdot dārgāk nekā konkurentiem, piemēram: • tehnisko kvalitāti; • reputāciju un mārketingu; • valsts regulāciju, valūtas kursu. • Šāda kvalitātes izpratne, mūsuprāt, ir pareizāka nekā ierastā uzmanības pievēršana ražošanas procesa īpatnībām: • kāda jēga no kāda tehniska uzlabojuma ražošanās procesā, ja nav iespējams palielināt vai nu uzcenojumu, vai tirgus daļu? • no otras puses, ja uzņēmums spēj palielināt uzcenojumu vai tirgus daļu, nav nozīme kāds ir uzlabojums, tas var būt arī netaustāms.

  12. Relatīvās cenas un tirgus daļas:Latvijas eksports kopā 2004. – 2007. gads Kvalitāte pieaug Kvalitāte samazinās

  13. Relatīvās cenas un tirgus daļas: pārtikas rūpniecības ražojumi, dzērieni, tabaka 2004. – 2007. gads Kvalitāte pieaug Kvalitāte samazinās

  14. Relatīvās cenas un tirgus daļas: Koks un koka izstrādājumi 2004. – 2007. gads

  15. Relatīvās cenas un tirgus daļas: tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 2004. – 2007. gads

  16. Relatīvās cenas un tirgus daļas:nemetālisko minerālu izstrādājumi 2004. – 2007. gads Kvalitāte pieaug

  17. Relatīvās cenas un tirgus daļas:parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi 2004. – 2007. gads

  18. Relatīvās cenas un tirgus daļas: secinājumi • Vairākumā apskatīto nozaru bijis cenu kāpums, kā arī nominālās un reālās tirgus daļas kritums. • Tendence bijusi krasāka attiecībā pret Ķīnu un NVS valstīm, mazāk raksturīga – pret Lietuvu un Igauniju. • Nemetālisko minerālu izstrādājumu relatīvām cenām gandrīz nemainoties, auga tirgus daļas, norādot uz iespējamu produkcijas kvalitātes pieaugumu.

  19. Kopējie secinājumi • Pēdējo gadu straujo eksporta izaugsme lielā mērā balstījās uz cenu pieaugumu. • Kopumā nerodam pierādījumus kvalitatīvām pārmaiņām Latvijas eksportā – cenu kāpumu pavadījis tirgus daļu kritums • Rodas jautājums: kādai jābūt ekonomikas politikai, lai tā spētu labvēlīgi ietekmēt eksporta struktūru?

  20. Pēdējās tendences: konfidences rādītāji jau ir negatīvajā zonā “+” “-”

More Related