Vai Latvijai nepieciešama darbaspēka imigrācija?

1. Vai Latvijai nepieciešama darbaspēka imigrācija? Mārtiņš Kazāks, PhD Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes nodaļa Hansabanka

2. Analizētie jautājumi, secinājumi un ieteikumi • Analizētie jautājumi: • Kādas ir nodarbinātības tendences un kāda ir nodarbinātības loma Latvijā IKP izaugsmē? • Vai uzņēmējiem ir aktuāls darbaspēka trūkums un kā šī problēma tiek risināta? • Cik ierobežojoša ir pašreizējā imigrācijas politika? • Darbaspēka imigrācija – vai pašlaik Latvijai tā ir nepieciešama? • Galvenie secinājumi un ieteikumi: • Darbaspēka piedāvājums samazināsies. Strauja nodarbinātības samazināšanās var ietekmēt gan makroekonomikas stabilitāti, gan aizkavēt Latvijas produktivitātes konverģenci ar ES25. • Nodarbinātības pieaugums valsts sektorā saasina situāciju darba tirgū. Valstij ir nopietni jāapsver, vai strauja tās aparāta palielināšana saspringta darba tirgus apstākļos ir nepieciešama. • Konkurence par darbaspēku pieaugusi gan attiecībā pret ārvalstīm, gan starp tautsaimniecības nozarēm Latvijas iekšienē. Pašreizējais imigrācijas administratīvais ietvars neatbilst tirgus situācijai, radot makroekonomisko risku pieaugumu. • Ekonomikas stabilas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešama selektīva imigrācijas atvieglošana. Īstermiņā rekomendējam „tvaika nolaišanu” jeb selektīvu mazkvalificēta darbaspēka iepludināšanu nozarēs, kas ārēju stimulu atbalstītas izspiež no darba tirgus citas nozares. Ilgtermiņa politikai jābūt balstītai uz prasmju nevis zemi kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu. • Optimāls mehānisms imigrācijas regulēšanai ir minimālā atalgojuma sliekšņa modifikācija. Kvotu ieviešana nav lietderīga, jo ierobežo darba tirgus pašregulāciju.

3. IKP un nodarbinātība • Nodarbinātība: svarīgs faktors ekonomikas izaugsmei • Nodarbinātības devums IKP ik gadu vidēji 1.6%punkti • Produktivitātes devums IKP ik gadu vidēji 6.4%punkti 1.Tabula. IKP pieauguma struktūra Avots: Eurostat dati un autoru aprēķini. • 2001.–2005.g. nodarbinātība augusi par 74.5 tūkstošiem jeb 7.8% • Resursa avots: • aktīvāka iesaistīšanās darba tirgū • bezdarba samazināšanās (2001.g. 145tks darba meklētāji, 2005.g. 119tks darba meklētāji jeb attiecīgi 13.1% un 8.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) Darbaspēka piedāvājumam izsīkstot, samazināsies IKP pieauguma potenciāls

4. Nodarbinātības prognozes • Darbaspēka piedāvājums un nodarbinātība samazināsies • Demogrāfija: samazinājums par 12–15tks gadā (t.sk. emigrācija 8–10tks) • Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte: grupā 15 – 64 gadi varētu pieaugt no 69.6% līdz 71% • Bezdarba līmenis: samazināsies līdz aptuveni 7% (8.7%), bet tālāks kritums ir maz ticams strukturālu apsvērumu dēļ 2.Tabula. Iedzīvotāju skaita un darba tirgus prognozes Avots: Eurostat, autoru aprēķini un prognozes. * - ekonomiski aktīvie iedzīvotāji: nodarbinātie un darba meklētāji. 2006.g. nodarbinātība pieaugs par 1%, bet turpmāk pakāpeniski samazināsies par 0.1% 2007.g. līdz 0.7% samazinājumam 2010.gadā

5. Ražošanas funkcija • Latvijas ražošanas funkcija (Koba-Duglasa modelis): ln(Y) = 3.61 + 0.0066t + 0.36ln(K) + 0.64ln(L) • kur Y = IKP, K = kapitāls, L = nodarbinātais darbaspēks; 1995Q1 līdz 2005Q4 • Kapitāla elastība: 36% • Kopējā faktoru produktivitāte: 2.6% Vai nodarbinātības samazinājumu spēs kompensēt kopējā faktoru produktivitāte un kapitāls? • Ražošanas funkcijas stabilitāte (t.i., faktoru aizvietojamība) • Cik strauja būs emigrācija

6. Nodarbinātības samazināšanās riski • Ekonomikas apjomu samazināšanās • Apgrūtināta valsts sociālo funkciju izpilde, iedzīvotāju struktūras izmaiņas • Relatīvs parādsaistību pieaugums • Straujš darba samaksas kāpums • Neproporcionāla ekonomikas attīstība • Nosliece uz patēriņu • Biznesa cikla amplitūdas pieaugums • Produktivitātes izlīdzināšanās ar ES25 var aizkavēties 1.Attēls. Produktivitātes līmenis, % no ES25 Strauja darbaspēka piedāvājuma samazināšanās var apdraudēt Latvijas makroekonomisko stabilitāti un aizkavēt produktivitātes konverģenci attiecībā pret ES25.

7. Nodarbinātība un nozaru struktūra • Cīņa par darbaspēku saasinās • Lielākie ieguvēji: būvniecība (F), transports un sakari (I), valsts pārvalde un aizsardzība (L) • Samazinās dažu nozaru izaugsmes potenciāls 2.Attēls. Nodarbināto skaita izmaiņas 2005.g. pret 2001.g., tks Avots: CSP dati, autoru aprēķini. • Valsts loma • valstij ir nopietni jāapsver, vai strauja tās aparāta palielināšana (par 6.7tks 2005.gadā; kopējā nodarbinātībā pieauga par 15.7tks) saspringta darba tirgus apstākļos ir vēlama • Spiediens saglabājas nākotnē: augstākais brīvo darbvietu skaits (3854 pozīcijas, 23% no tirgus) Lauks. (A); zvejn. (B); ieg. rūpn. (C); apstr. rūpn. (D), elektroen., u.c. (E); būvn. (F); tirdzn. utt. (G); viesn. un rest. (H); transp., glabāšana un sakari (I); fin. starpn. (J); oper. ar nek. īp. utt. (K); valsts pārv. un aizsardz.; obligātā soc. apdrošin. (L); izglītība (M); veselība un soc. aprūpe (N) ; citi pak. (O)

8. Vai uzņēmējiem trūkst darbaspēks? • Aptauja:apstrādes rūpniecība; būvniecība; tirdzniecība; transports, glabāšana un sakari. Kopumā 62 uzņēmumi un 14 nozaru asociācijas. • Rezultāti: Jā, trūkst! • Iemesli: • Emigrācija, nepietiekama speciālistu sagatavošana, darba apjoma pieaugums • Būvniecība pārpērk darbiniekus no citām nozarēm • Visvairāk trūkst zemas kvalifikācijas darbaspēka;aktuāls ir arī kvalificētu darbinieku trūkums. • Darbaspēks trūks arī nākotnē un bremzēs nozares attīstību. • Darba samaksa aug straujāk par produktivitāti un šī tendence saglabāsies. • Apstrādes rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi neplāno piesaistīt darbaspēku no ārzemēm; būvniecības un transporta un sakaru nozares uzņēmumi plāno darbiniekus piesaistīt no ārvalstīm. • Secinājumi: Nesabalansētas attīstības risks • Darba alga nevar ilgstoši pieaugt straujāk par produktivitāti! • Uz ko cer apstrādes rūpniecība un tirdzniecība?

9. Kas var atļauties ievest darbaspēku? 4.Attēls. Darba devēja izmaksas vienam strādājošajam pa nozarēm, salīdzinot ar ievestā darbaspēkā izmaksām (LVL mēnesī) Avots: CSP dati, autoru aprēķini. Lauks. (A); zvejn. (B); ieg. rūpn. (C); apstr. rūpn. (D), elektroen., u.c. (E); būvn. (F); tirdzn. utt. (G); viesn. un rest. (H); transp., glabāšana un sakari (I); fin. starpn. (J); oper. ar nek. īp. utt. (K); valsts pārv. un aizsardz.; obligātā soc. apdrošin. (L); izglītība (M); veselība un soc. aprūpe (N) ; citi pak. (O) Apstrādes rūpniecība (D) un tirdzniecība (G) reāli novērtē situāciju – pastāvot šādam imigrācijas slieksnim, legāli ievest trešo valstu darbaspēku nav iespējams.

10. Vai imigrācija ir nepieciešama? • Stabila un ilgtspējīga attīstība? Nē, situācija nav optimāla! • Ārējie stimuli un nozaru struktūra(Dutch disease risks) • Nepamatoti straujas darba samaksas pieauguma risks Rekomendējam selektīvu imigrācijas atvieglošanu • Īstermiņa stratēģija: • Stabilitātes nodrošināšanai nepieciešama “tvaika nolaišana”: īslaicīga selektīva imigrācija mazkvalificēta darbaspēka sektorā • Ilgtermiņa stratēģija: • Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai imigrācijas politikai jābalstās uz prasmju piesaistīšanu; nepieciešama atbilstoša izglītības sistēmas modernizācija • Riski: • Imigrācijas logs nedrīkst būt pārāk plašs, lai nemazinātu vēlmi kāpināt produktivitāti • Spiediens uz valsts budžeta sociālo funkciju izpildi

11. Galvenie secinājumi un ieteikumi • Darbaspēka piedāvājums samazināsies. Strauja nodarbinātības samazināšanās var ietekmēt gan makroekonomikas stabilitāti, gan aizkavēt Latvijas produktivitātes konverģenci ar ES25. • Nodarbinātības pieaugums valsts sektorā saasina situāciju darba tirgū. Valstij ir nopietni jāapsver, vai strauja tās aparāta palielināšana saspringta darba tirgus apstākļos ir nepieciešama. • Konkurence par darbaspēku pieaugusi gan attiecībā pret ārvalstīm, gan starp tautsaimniecības nozarēm Latvijas iekšienē. Pašreizējais imigrācijas administratīvais ietvars neatbilst tirgus situācijai, radot makroekonomisko risku pieaugumu. • Ekonomikas stabilas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešama selektīva imigrācijas atvieglošana: • Īstermiņā rekomendējam „tvaika nolaišanu” jeb selektīvu mazkvalificēta darbaspēka iepludināšanu nozarēs, kas ārēju stimulu atbalstītas izspiež no darba tirgus citas nozares. • Ilgtermiņa politikai jābūt balstītai uz prasmju nevis zemi kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu. • Optimāls mehānisms imigrācijas regulēšanai ir minimālā atalgojuma sliekšņa modifikācija. Kvotu ieviešana nav lietderīga, jo ierobežo darba tirgus pašregulāciju.

12. Paldies!