1 / 35

Dr. biol. Rasma Deksne

Dr. biol. Rasma Deksne. DAUGAVAS VIDUSTECES POSMA ZOOPLANKTONA DINAMIKA UN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI. PĒTĪJUMA AKTUALIT Ā TE datu trūkums par iekšzemes ūdeņu bioloģiskās daudzveidības stāvokli;

bela
Télécharger la présentation

Dr. biol. Rasma Deksne

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Dr. biol. Rasma Deksne DAUGAVAS VIDUSTECES POSMA ZOOPLANKTONA DINAMIKAUN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

  2. PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE datu trūkums par iekšzemes ūdeņu bioloģiskās daudzveidības stāvokli; ilgtermiņa pasiltināšanās iespaido saldūdens ekosistēmu hidrobiocenožu strukturāli - funkcionālās īpatnības; Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/ECūdeņu ilgtspējīguma nodrošināšanas kontekstā; ilglaicīgu izmaiņu tendences; tālāko ilgtermiņa pētījumu veikšanai; iegūtie dati varētu būt lokāli, bet risinājumi saistīti ar pasaules globālām problēmām. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  3. ZINĀTNISKĀ NOVITĀTE Pēdējie nopietnie Daugavas vidusteces posma zooplanktona pētījumi ir veikti 1960. - 1970. gados. Vēlākos gados zooplanktona pētījumi ir bijuši nesistemātiski un netika apkopoti vienkopus vienotā ilgtermiņa pētījumā. Tādēļ pirmo reizi Daugavas vidusteces posmā : veikts zooplanktona pētījumu apkopojums un salīdzinājums ar 1960.-1970. gadu pētījumiem; kvantificēta zooplanktona cenožu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju dinamika saistība ar vides faktoru izmaiņām; noskaidroti zooplanktona cenožu ilgtermiņa rādītāju trendi un izvērtēti tos kontrolējošie faktori; izvērtēta potenciālā klimata mainības ietekme uz zooplanktona cenozēm; izpētīta Daugavpils pilsētas notekūdeņu ietekme uz zooplanktona cenozēm. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  4. MĒRĶIS Veikt kompleksu zooplanktona cenožu struktūras, dinamikas un to ietekmējošo faktoru analīzi Daugavas vidusteces posmā ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  5. MATERIĀLI UN METODES • 2008. gadā (maijs - septembris, 1 x mēnesī) posmāSuroža (Baltkrievija)- Dunava (Latvija) 21 vietā; • 2009. gadā (jūnijs - oktobris, 1 x mēnesī) posmā Krāslava- Dunava (Latvija) 13 vietās; • 2010. gadā(maijs - oktobris 2 - 3 x mēnesī) 10 km augšpus -10 km lejpus Daugavpils 4 vietās; • kopā 350 zooplanktona paraugi ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  6. MATERIĀLS UN METODES Zooplanktona paraugu ievākšana (foto A. Meinerte). Ievāktie zooplanktona un ūdens paraugi (foto R. Deksne). ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  7. MATERIĀLS UN METODES • Temperatūra (°C), • Izšķīdušais O2(%, mg l-1), • Elektrovadītspēja(mS cm-1), • pH, • Duļķainība(NTUs), • Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (mV), • Hlorofils a (mg l-1) • ūdens caurredzamība (cm) Ūdens parametru mērījumi ar Hydrolab DS5 zondi (foto A. Meinerte) Ūdens caurredzamības mērījumi ar Seki - cauruli (foto A. Meinerte). ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  8. Plūsmas injekcijas iekārta FIAlab-2500 Spektrometrs DREL2800 PO43-, LVS EN 1189:2000 NO3-, LVS ISO 7890-3:2002 ĶSP MATERIĀLS UN METODES Termostats HACH HT 200 Spektrometrs DREL2800 (foto R. Deksne). ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  9. MATERIĀLS UN METODES • Zooplanktona kvalitatīvajām un kvantitatīvajām analīzēm izmantoti CarlZeiss un Motic BA300 gaismas mikroskopi, kur katra parauga, trīs apakšparaugi (2 ml katrs) tika skatīti 40 – 400 x lielā palielinājumā. • Zooplanktona paraugu taksonomiskais sastāvs noteikts līdz sugas, ģints vai kārtas līmenim. Zooplanktona analīze ar Motic BA300 gaismas mikroskopu (foto I. Skutelis). ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  10. MATERIĀLS UN METODES • Zooplanktona cenožu struktūras analīzei izmantots to kvantitatīvais (daudzums, biomasa, taksonu skaits) un kvalitatīvais raksturojums. • Sugu bioloģiskā daudzveidība (Šenona-Vīnera indeksa atvasinājums N1pēc organismu skaita): kur s - sugu skaits, pi - sugu summārā parauga proporcija. • Zooplanktona cenožu savstarpējo līdzību noteikšanai izmantots Renkonena procentuālās līdzības rādītājs (Renkonena indekss (P)): P = Σi minimum (p1i, p2i), kur P – procentuālā līdzība starp paraugiem 1 un 2; p1i – i-tās sugas procentuālais īpatsvars paraugā 1; p2i – i-tās sugas procentuālais īpatsvars paraugā 2 ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  11. MATERIĀLS UN METODES • Sakarības ciešums starp pazīmēm noteiktspēc Pīrsona korelācijas koeficienta (r), aprēķiniem izmantota programmas MS Exceldatu analīzes rīks Correlation. • Zooplanktona cenožu statistiski nozīmīgu īpašību atšķirības pārbaudītas ar dispersiju analīzi MS Excel datu analīzes rīku Anova. • Vides faktoru ietekme izvērtēta ar Canoco for Windows 4.5 programmu, veicot zooplanktona daudzuma un paraugu datu ordināciju (izmantota RDA metode). • Saprobitātes indekss (S) aprēķināts pēc Sladečeka metodes, izmantojot Cimdiņa Latvijas apstākļiem izveidoto sugu - bioindikatoru katalogu. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  12. MATERIĀLS UN METODES • DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras pētnieces, Mg. biol. J. Paideres 2005. - 2007. gada sezonālie zooplanktona pētījumi Daugavas posmā augšpus un lejpus Daugavpils; • Dr. biol. R. Škutes 1960. - 1970. gada Daugavas zooplanktona pētījumi 940 km garumā no upes iztekas līdz Ķeguma ūdenskrātuvei (ieskaitot); • N. Slokas 1956. gada pētījumi posmā Latvijas robeža - Jēkabpils. 1962.g. Renātes Škutes ekspedīcija ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  13. Daugavas vidusteces posmā kopējais konstatēto zooplanktona taksonu skaits 1956., 1962.- 1963. gada un 2005.- 2010. gada pētījumos ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  14. Daugavas vidusteces posma vadošo zooplanktona taksonu salīdzinājums 1962.- 1963. gada un 2008.- 2010. gada pētījumos (K) – kriofila suga; (T) – termofila suga ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  15. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  16. Vidējais zooplanktona organismu skaits un biomasa 1962.-1963. un 2008. gada jūnija – augusta mēnešos ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  17. Daugavas vidusteces posma zooplanktona daudzums un biomasa pie Daugavpils 1960.-1970. un 2008.-2010. gada pētījumos ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  18. Daugavas vidusteces posma piekrastes zooplanktona daudzums, taksonomisko grupu taksonu skaits un Šenona-Vīnera indekss 1962. un 2008. gada vasarās 2008 1962 2008. g. - 6,3 1962. g. - 7,8 ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  19. Daugavas vidusteces posma zooplanktona daudzums, taksonomisko grupu skaits un Šenona-Vīnera indekss 1962. un 2008. gada vasarās 2008 2008. g. - 4,2 1962. g. - 6,3 1962 2008. - 2010. g. - 5,5 1962. - 1963. g. - 7,1

  20. Zooplanktona organismu skaita un biomasas atšķirības pētījuma vietām pēc ANOVA testa

  21. Līdzībunoteikšana pēc Renkonena indeksa

  22. Zooplanktona taksonomisko grupu procentuālais sadalījums pēc daudzuma dažādās sezonās (1962., 2008. – 2010. gads) ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  23. Zooplanktona taksonomisko grupu procentuālais sadalījums pēc biomasas dažādās sezonās (1962., 2008. – 2010. gads) ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  24. Zooplanktona taksonomisko grupu daudzums un biomasa dažādās sezonās (2008. - 2010. gads) ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  25. Zooplanktona daudzums un Šenona-Vīnera indekss dažādās sezonās (2010. gads) 8,3 2,1 ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  26. Rotifera: Euchlanis dilatata (47 %), Keratella cochlearis (11 %),Bdelloidea(9 %), Brachionus quadridentatus (6 %); Cladocera: Sida crystallina (38 %), Ceriodaphnia reticulata (22 %), Chydorus ovalis (11 %), Ceriodaphnia affinis (7 %), Chydorus sphaericus (7 %); Copepoda: Nauplii (62 %), Copepodite (17 %), Cyclops sp. (8 %). Rotifera: Euchlanis dilatata (51 %),Bdelloidea(9 %), Keratella cochlearis (7 %),Trichocerca rattus (5%); Cladocera: Sida crystallina (16 %), Chydorus ovalis (14 %), Chydorus sphaericus (10 %), Diapanasoma brachyurum (9 %), Alona sp. (8 %), Macrothrix hirsuticornis (6 %), Alona quadrangularis (5 %), Rhynchotalona rostrata (5 %),Bosmina longirostris (5 %); Copepoda: Nauplii (58 %), Copepodite (11 %), Cyclops sp. (11 %), Eucyclops serrulatus (5 %). Vadošo zooplanktona taksonu (>5%) relatīvais daudzums (%) dažādās sezonās (2008. - 2010. gads) Rotifera: Keratella cochlearis (39 %), Synchaeta sp. (14 %), Euchlanis dilatata (12 %), Pompholyx sulcata (6 %),Bdelloidea(5 %), Keratella quadrata (5 %), Polyarthra dolichoptera (5 %); Cladocera: Chydorus ovalis (59 %), Chydorus sphaericus (17 %),Bosmina longirostris (13 %),Sida crystallina (10 %); Copepoda: Nauplii (80 %), Copepodite (15 %). Pavasaris Vasara Rudens ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  27. Vides faktoru ietekme uz Daugavas vidusteces posma zooplanktonu (2008. – 2010. gads) Statistiski nozīmīgi (p>0,05) Pīrsona korelācijas koeficienti (r) starp zooplanktonu un abiotiskajiem faktoriem Vides faktoru ietekme uz zooplanktonu (RDA analīze) . ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  28. Vidējā gaisa temperatūra Daugavpilī, 1960-2010 (data from the Global Runoff Data Centre, Koblenz Germany, 2010) • Gada vidējā gaisa temperatūra Daugavpilī pēdējos 50 gados ir palielinājusies par ~ 1,3 oC. • Temperatūras pieaugumam Daugavā raksturīgas izteiktas sezonālas rakstura izmaiņas. • SEKAS • Izmaiņas fitoplanktona un ihtiocenozēs, ieskaitot zivju sugas, kas barojas ar zooplanktonu. • Paliekot siltākiem rudeņiem zooplanktona sugu ziemošanas stratēģijas tiek apdraudēta. • Ūdens temperatūras paaugstināšanās var izraisīt barības asimilēšanas un zooplanktona filtrācijas ātruma samazināšanos, olu deģenerāciju un pat to abortēšanos. • Planktona cenozēs gūst pārsvaru sugas ar augstāku temperatūru optimumu, piem., zilaļģes. • Epizodiski karstuma viļņi izraisa zooplanktona vidējā ķermeņa izmēru samazinājumu vai bojāeju. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  29. Vidējais, maksimālais un minimālais carplūdums Daugavā pie Daugavpils, 1960-2010 (The Global Runoff Data Centre, 56068 Koblenz Germany, 2010) • Kopš 20. gs. vidus gada vidējais caurplūdums Daugavā pie Daugavpils nav būtiski mainījies, tai pat laikā gada maksimālais caurplūdums ir samazinājies, savukārt minimālais caurplūdums – palielinājies. • Sezonālās noteces rakstura izmaiņas. • SEKAS • Augsti caurplūdumi un plūdi Daugavā ir kļuvuši ievērojami retāki, tāpēc Daugavas hidroloģiskā savienošanās ar palieņu ezeriem notiek retāk. • Aizaugšanas procesa pastiprināšanās, un līdz ar to ūdens krāsainības paaugstināšanās, tas kļūst tumšāks, ūdens piesātinājums ar skābekli samazinās, notiek ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  30. Zooplanktona daudzums un ūdens līmenis pie Daugavpils (1962., 2008. – 2010. gads) ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  31. Zooplanktona taksonu skaits un Šenona-Vīnera indekss (1962., 2008. – 2010. gads) 2008. gadā Šenona-Vīnera indekss samazinājās no 4,2 līdz 3,6 2010. gadā Šenona-Vīnera indekss samazinājās no 7,5 līdz 2,0 ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  32. Zooplanktona daudzuma procentuālais sadalījums pēc saprobitātes un saprobitātes indekss (1962., 2008. – 2010. gads) 2008. g. S pieauga no 1,3 līdz 1,8 2010. g. S pieauga no 1,3 līdz 2,2 ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  33. Līdzību noteikšana pēc Renkonena indeksa ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  34. SECINĀJUMI Pēdējos 50 gados Daugavas Vidusteces posma zooplanktona sugu daudzveidība ir samazinājusies, notikušas ievērojamas izmaiņas zooplanktona cenožu struktūrā un izmaiņas zooplanktona taksonu sastopamībā pa sezonām. Vadošo sugu sastāvā iezīmējas termofilo sugu dominances tendence. Saprobitātes būtiskas izmaiņas nav noteiktas. No pētītajiem vides faktoriem Daugavas vidusteces posma zooplanktona cenozes formēšanā nozīmīgi ir četri 1) termiskais režīms; 2) hidroloģiskais režīms; 3) hlorofils-a; 4) fosfātu koncentrācija. Viens no potenciālajiem Daugavas vidusteces posma zooplanktona cenozes izmaiņu cēloņiem ir klimata mainības izraisītā ūdens temperatūras paaugstināšanās un izmaņas upes hidroloģiskajā režīmā. Daugavpils notekūdeņu piesārņojuma nelabvēlīgā ietekme uz zooplanktona cenozēm parādās tikai gados un sezonās ar ūdens caurplūdumu zemāku par 280 m3 s-1.Daugavas upes pašattīrīšanās procesu efektivitāte ir augsta. ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

  35. Paldies par uzmanību! ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” VienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

More Related