Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020. izstrādes gaita un metodika

1. Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020. izstrādes gaita un metodika Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs martins.krievins@pkc.mk.gov.lv Tālrunis: 67082811, 29239862 Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra konsultants peteris.vilks@pkc.mk.gov.lv Tālrunis: 67082813

2. NAP izstrādes vadības grupas sēde • 26.janvārī notika pirmā NAP izstrādes vadības grupas sēde, uz kuru bija ieradušies gandrīz visi no tās 31 dalībniekiem • Svarīgākie pārrunātie organizatoriskie jautājumi: • vadības grupas tikšanās intensitāte => reizi trīs nedēļās • lēmumu pieņemšanas process => «vienošanās ar iebildēm» • viedokļa paušanas veids => rakstisks • darbības atklātums => protokols un audioieraksts • NAP izstrādes «laika rāmis» • Nākamā vadības grupas sēde paredzēta 2012.gada 16.februārī • Lielākā interese bija attiecībā uz NAP izstrādes metodiku, kura ir atvērta komentāriem līdz 02.02.2012. plkst. 09:00

3. NAP izstrādes «laika rāmis»1 • 2012.gada 17.janvārī Ministru prezidents ir parakstījis rīkojumu par NAP izstrādes Vadības grupas personālsastāvu • 2012.gada 26.janvārī Vadības grupa izdiskutēja NAP izstrādes potenciālo laika grafiku, uzklausīja ziņojumu par NAP izstrādes metodiku (komentāri līdz 02.02.2012.) • līdz 2012.gada februāra vidum / beigām PKC sagatavo un iesniedz izskatīšanai Vadības grupā un Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vidēja termiņa valsts attīstības prioritāšu izvēli • vēlākais 2012.gada marta sākumā atbilstoši MK apstiprinātajām prioritātēm tiek izveidotas kompaktas Darba grupas, kas detalizē prioritāšu darbības virzienus un tajā ietveramos uzdevumus/pasākumus/projektus • līdz 2012.gada maija vidum Darba grupassagatavo, PKC «pieslīpē un apkopo» un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā  informatīvo ziņojumu par NAP rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem/pasākumiem/projektiem

4. NAP izstrādes «laika rāmis»2 • līdz 2012.gada jūnija vidum – PKC sadarbībā ar Darba grupām sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā  NAP sākotnējo redakciju • 2012.gada jūlijs-augusts – NAP sākotnējai redakcijai tiek veikts stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), kas ilgst aptuveni mēnesi • 2012.gada jūlijs-augusts – paralēli SIVN procesam notiek NAP sākotnējās redakcijas publiskā apspriešana • 2012.gada septembris - PKC un prioritāšu Darba grupas, balstoties uz SIVN un publiskās apspriešanas rezultātiem, sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā NAP gala redakciju • līdz 2012.gada decembrim – Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014-2020.gadam

5. NAP metodika Vadlīnijas un instruments NAP izstrādei, lai • secīgiem soļiem ietu uz priekšu; • konsolidētu normatīvajos aktos noteikto; • definētu metodes izvēļu izdarīšanai; • aprakstītu iesaistīto pušu kompetences.

6. Likuma ietvars Attīstības plānošanas sistēmas likums: • Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo plānu apstiprina Saeima. Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes (arī teritoriju attīstības prioritātes) un sasniedzamos rezultātus (arī makrolīmenī), kā arī rīcības virzienus katrā prioritātē, sasniedzamos politikas rezultātus un atbildīgās institūcijas. (11.panta 3.daļa) • Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos attīstības plānošanas dokumentos iekļaujamo saturu prioritāri balsta uz Nacionālajā attīstības plānā noteikto. (11.panta 3¹.daļa)

7. Priekšlikums NAP 2014-2020 • Latvija 2030 rīcības plāns un sasaiste ar ES 2020 īstenošanu → vidēja termiņa rīcība Latvijas un ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanai • Vienota valsts attīstības stratēģija un investīciju plāns 7 gadiem → vienoti mērķi, prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti → plānojot atbalstu, jāievēro teritoriju specializācija un resursu koncentrācijas vajadzības →vispārējo stratēģisko uzstādījumu praktiska ieviešana

8. NAP satura rādītājs • galvenie vidēja termiņa attīstības šķēršļi un prognozes; • valsts attīstības vīzija, kas izriet no Latvija 2030; • ne vairāk kā trīs prioritātes un to īstenošanai atbilstošie makrolīmeņa ietekmes rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; • rīcības virzieni prioritāšu ietvaros, nosakot nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzienus un tiem atbilstošos politikas rezultātus un to rezultatīvos rādītājus ar noteiktām starpvērtībām 2017. un 2020.gadā; • uzdevumi un tiem atbilstošie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji (2017. un 2020.gadam); • uzdevumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma un avotu provizoriskais novērtējums (vispārējās valdības budžeta līdzekļi, tai skaitā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi); • par NAP 2014.-2020 uzdevumu un pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas. MK noteikumi nr. 816 “Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība”

9. NAP 2014-2020 uzbūve- saturiskais ietvars Valsts attīstības vīzija Galvenie vidējā termiņa makroekonomiskie šķēršļi un prognozes Latvija 2030 un ES 2020 (GAP Analysis) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Stratēģiskā daļa • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Uzdevumi (darbības rezultāti) - norāda to īstenošanai nepieciešamo finanšu apjoma un avotu novērtējumu (vispārējās valdības budžeta līdzekļus, t.sk. ES fondi 2014-2020 un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi ) Ieviešanas daļa

10. NAP prioritāšu ziņojums Mērķis: identificēt trīs prioritātes NAP 2014.-2020.gadam tālākai izstrādei • ietver analīzi par Latvija 2030, ES 2020 mērķiem, esošo situāciju (GAP analysis) • balstās uz Latvija 2030 īstenoto kapitālu pieeju • identificē iespējas un riskus Prioritāšu izvēles kritēriji: • prioritātes tiek fokusētas uz būtiskāko problēmu (vājās puses) risināšanu; • prioritātes fokusētas uz identificēto iespēju pilnvērtīgu, bet vienlaicīgi ilgtspējīgu izmantošanu; • prioritātes tiek fokusētas uz identificēto draudu mazināšanu un novēršanu; • prioritātēm nosaka to īstenošanai atbilstošos makrolīmeņa ietekmes rezultātus un to rezultatīvos rādītājus.

11. NAP prioritāšu ziņojums • NAP prioritāšu ziņojums tiek balstīts uz Latvija 2030 noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem • Paralēli tiek ņemtas vērā nostādnes, kas paustas Saeimas apstiprinātajā konceptuālajā dokumentā «Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā» un Nacionālajā reformu programmā stratēģijas «ES 2020» īstenošanai • Ziņojuma sagatavošanai tiek izmantoti visi pieejamie jaunākie pētījumi (tostarp to sagataves)

12. NAP rīcības virzienu izvēles kritēriji Rīcības virzieniem horizontāla daba, kas ietver sevī vairākas nozares, kā arī teritoriju attīstības perspektīvu • rīcības virzieniem jāpanāk vēlamās valsts sociālekonomiskās situācijas izmaiņas politikas rezultātu līmenī; • rīcības virzieniem jānosaka nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni un tiem atbilstošie politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji ar noteiktām starpvērtībām 2017. un 2020.gadā.

13. NAP uzdevumu izvēles kritēriji (1) • uzdevuma atbilstība Latvija 2030 stratēģijai un ES attīstības plānošanas un politiku dokumentiem un prioritātēm, tai skaitā, jau ES vai starpvalstu līmenī atbalstītajiem projektiem; • uzdevums ir konkrēti un precīzi orientēts uz identificēto problēmu (vājo pusi) vai identificēto iespēju vai identificēto draudu un sniedz skaidru un pārliecinošu risinājumu; • infrastruktūras investīciju projekta dzīves cikla izmaksu un ekonomisko ieguvumu bilance ir pozitīva, kas nodrošina, ka netiek īstenoti tādi projekti, kuri pēc investīciju pabeigšanas rada tikai uzturēšanas izmaksas vai ar uzturēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas salīdzinot ar iegūto rezultātu; • uzdevuma īstenošanas rezultātā ir nodrošināta publisko pakalpojumu sniegšanas augstāka efektivitāte - kvalitātes un pieejamības uzlabošanās (nepalielinot izmaksas) vai izmaksu samazinājums (saglabājot vai paaugstinot kvalitāti un pieejamību); • uzdevuma īstenošanas rezultātā paredzami nākotnes papildus ieguvumi valsts ekonomiskai attīstībai (multiplicējošais efekts un pozitīva ietekme uz saistītajām nozarēm) un sociālajai stabilitātei; • uzdevuma īstenošana nerada būtiskus draudus vides kvalitātei un nodrošina ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu ievērošanu; • uzdevuma izpilde ir samērojama ar valstij pieejamajiem finanšu resursiem un neapdraud valsts fiskālo stabilitāti.

14. NAP uzdevumu izvēles kritēriji (2) • uzdevuma īstenošana ir stratēģiski nozīmīga (ievērojami samazina ekonomiskās un politiskās ietekmes riskus) no Latvijas valsts izolētības no pārējās ES pārvarēšanas un drošības (enerģētiskās, transporta (sasniedzamības), civilās, izejvielu pieejamības u.c.) viedokļa; • uzdevuma izpilde nodrošina Latvijas starptautiskās konkurētspējas pieaugumu, ļaujot piesaistīt valstij jaunus investorus, tai skaitā, piesaistot jaunas investīcijas izpētē un attīstībā; • uzdevuma izpilde nodrošina Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas pieaugumu, Latvijas uzņēmējiem apgūstot jaunus tirgus, attīstot jaunus vai uzlabojot esošos produktus; • uzdevuma izpilde ļaus uzlabot nodarbinātību un samazināt bezdarba līmeni; • uzdevuma izpilde ļauj pilnvērtīgāk un ilgtspējīgāk izmantot pieejamos dabas, infrastruktūras un cilvēkresursus; • uzdevuma izpilde ļaus mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp dažādām valsts teritorijām; • uzdevumu izpilde ļaus mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.

15. Turpmākie soļi • Līdz 02.02.2012 tiek saņemti Vadības grupas dalībnieku priekšlikumi par NAP izstrādes metodikuun tā tiek pabeigta līdz 16.02.2012. paredzētajai Vadības grupas sēdei • PKC strādā pie Prioritāšu ziņojuma sākotnējās versijas sagatavošanas un nosūta to komentāriem NAP izstrādes vadības grupas locekļiem pirms nākamās sēdes • PKC izstrādā «integrēto plānošanas kalendāru» 2012.gadam, kurā ir redzama visu būtiskāko procesu gaita un mijiedarbība • Paralēli tiek strādāts pie efektīvāko sabiedrības līdzdalības mehānismu identifikācijas un ieviešanas plāna