Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošana

1. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošana I.Doniņa, Vides ministrija, 7026515, ilze.donina@vidm.gov.lv

2. Uzstāšanās saturs • Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijaun ziņojumu iesniegšana; • Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un izlietotām baterijām un akumulatoriem, ar kuru tiek atcelta Direktīva 91/157/EK, prasības un to pārņemšana Latvijas normatīvajos aktos; • Videi kaitīgo preču un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas iespējas.

3. MK 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība” • Ražotājus reģistrē EEI reģistrā. • Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuru lietojot tiek nodrošināta EEI atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamā informācija; • Ražotājs reģistrējas 1 mēneša laikā pēc tam, kad uzsācis Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās darbības ar elektriskajām un elektroniskajām iekārtām; • Ražotājs, kurš ir uzsācis attiecīgās darbības pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, reģistrējas reģistrā triju mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas, t.i., līdz 2006.gada 7.aprīlim.

4. MK 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība” • Reģistru kārto Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (reģistrētājs); • Reģistrētājs ir atbildīgs par reģistra darbību, nodrošinot vienotu ražotāju uzskaiti; • Reģistru izveido un uztur reģistrētājs; • Vides ministrijai ir tiesības pārbaudīt reģistrētāja darbību. • Reģistrētājs katru ceturksni ziņo Vides ministrijai par iepriekšējā ceturksnī tirgū novietotajām EEI, kā arī par darbībām ar EEI atkritumiem. • Reģistrētāja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

5. Kam ir jāreģistrējas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā? • Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.2 pantam, EEI ražotājs ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes (arī neatkarīgi no distances līguma, piemēram, katalogu tirdzniecība vai interneta tirdzniecība): • Izgatavo un pārdod EEI ar savu firmas zīmi; • Pārdod ar savu firmas zīmi EEI, ko izgatavojušas citas personas, izņemot gadījumus, kad uz iekārtas ir arī izgatavotāja firmas zīme; • Savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros ieved no citām valstīm vai izved uz citām valstīm EEI.

6. Kam ir jāreģistrējas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā? • Elektriskās un elektroniskās iekārtas: • Darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku; • Arī iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai; • Konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 V maiņstrāvai un 1500V līdzstrāvai; • Atbilst MK 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām”

7. Kas notiek, ja ražotājs nav reģistrējies? • Atbilstoši MK noteikumiem Nr.1002, ja no reģistrētiem ražotājiem vai publiski pieejamiem informācijas avotiem saņemta pamatota informācija par ražotāja izvairīšanos no reģistrācijas vai par nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanu reģistram, reģistrētājs par to 5 darbdienu laikā rakstiski informē Vides ministriju un Valsts vides dienestu. • Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.3 pantam – Par normatīvajos aktos noteiktās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam reģistrēties nepildīšanu uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

8. Kāpēc ir jāsniedz ziņojumi par EEIA apsaimniekošanu ? • Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.4 pantu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina EEIA pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. • Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar EEIA apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē EEIA apsaimniekošanu).

9. Ziņojumi par EEIA apsaimniekošanu • EEI ražotājs vai EEIA apsaimniekotājs (ja ražotājs ar to ir noslēdzis attiecīgu līgumu) četras reizes kalendāra gadā iesniedz EEI ražotāju reģistrā: 1)ziņojumu par : - ražotāja Latvijas tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumu (svaru vai skaitu), - par dalīti savākto EEIA svaru(mājsaimniecības EEIA, citas EEIA, kopā), kā arī par to - EEIA svaru, kuri apstrādāti Latvijā vai izvesti apstrādei ārpus Latvijas (atsevišķu ES valstīs un ārpus ES), - MK noteikumu Nr. 923 1. pielikumu;

10. Ziņojumi par EEIA apsaimniekošanu 2) ziņojumu par atkārtoti izmantoto, pārstrādāto un reģenerēto EEIA daudzumu (svaru vai skaitu) – MK noteikumu Nr. 923 2. pielikumu. • Ražotāji,kuri izmantojot distances līgumus, piedāvā EEI citu ES dalībvalstu tirgos, iesniedz reģistrā ziņojumu par katras ES dalībvalsts tirgū piedāvātajām EEI, norādot iekārtu kategoriju, kā arī svaru vai skaitu (MK noteikumu Nr.923 3.pielikums).

11. Ziņojumi par EEIA apsaimniekošanu • Lai varētu pierādīt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas, pārstrādes, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomu, • elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāji, noslēdzot attiecīgus līgumus ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes, pārstrādes vai reģenerācijas iekārtu operatoriem, • nodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, to sastāvdaļu, materiālu un vielu masa tiek noteikta un reģistrēta tad, kad šie atkritumi tiek nogādāti apstrādes iekārtās un izvesti no apstrādes iekārtām, vai tad, kad atkritumi tiek nogādāti pārstrādes vai reģenerācijas iekārtās.

12. Ziņojumi par EEIA apsaimniekošanu • Ārpus Eiropas Savienības eksportēto EEIA masu ieskaita savākšanas, atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes apjomā, ja eksportētājs var pierādīt, ka šo atkritumu pārstrāde, atkārtota izmantošana vai reģenerācija importētājā valstī ir notikusi atbilstoši prasībām, kas ir līdzvērtīgas MK noteikumu Nr.923 un citu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

13. Ziņojumu iesniegšanas termiņi • Ziņojumus elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā iesniedz līdz kārtējā kalendāra gada 20. aprīlim, 20. jūlijam, 20. oktobrim un nākamā kalendāra gada 20. janvārim. • pirmo reizi šie ziņojumi jāiesniedz līdz 2006. gada 20. aprīlim. • Ziņojumos jāiekļauj pieprasītā informācija par laika posmu no 2006. gada 11. februāra (šajā datumā stājās spēkā MK 2006. gada 7. februāra noteikumi Nr.108 „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 11. novembra noteikumos Nr. 923 „Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi””)

14. Kas notiek, ja ziņojumi netiek iesniegti? • Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.3 pantam – Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem. • Sankcijas saistībā ar Dabas resursu nodokli

15. Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem • Direktīvas būtiskākās prasības: - Bateriju un akumulatoru iedalījums: pārnēsājamas, transporta un rūpnieciskās; • ražotājs: persona, kas tirgū piedāvā baterijas un akumulatorus, tajā skaitā arī baterijas un akumulatorus, kas ir dažādu iekārtu un transportlīdzekļu sastāvdaļas tajā brīdī, kad tie tiek pirmo reizi piedāvāti ES tirgū; • Aizliegums novietot tirgū dzīvsudrabu un kadmiju saturošas baterijas; • Savākšanas mērķi pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem: 2012.gadā - 25% no tirgū piedāvāto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svara; 2016.gadā- 45% no tirgū piedāvāto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svara.

16. Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem • Ikgadēja ziņojuma iesniegšana Komisijai par pārdotajiem un savāktajiem bateriju un akumulatoru apjomiem; • Prasības pārstrādes procesu efektivitātei – līdz 2010.gadam nodrošināt, ka tiek pārstrādāti 65% pēc svara svina-skābes akumulatoru un bateriju; 75% pēc svara Ni-Cd akumulatoru un bateriju; 50% pēc svara pārējo bateriju; • Aizliegums apglabāt vai sadedzināt rūpnieciskās un transportlīdzekļu baterijas un akumulatorus; drīkst apglabāt tikai apstrādātu bateriju un akumulatoru pārpalikums; • Pieļaujama pārstrāde citās ES valstīs un ārpus ES; • Ražotāja atbildība par savākšanas, pārstrādes un informācijas kampaņu izmaksu segšanu; • Ražotāju reģistrācija • Iespējami izņēmumi mazajiem ražotājiem • Gala lietotāju informēšana; • Marķēšana

17. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas iespējas • 7 mēnešu laikā, kopš EEI un VKP tiek piemērots dabas resursu nodoklis, atbrīvojums no dabas resursu nodokļa ir piešķirts: - EEIA jomā: 4 individuālām sistēmām un 4 kolektīvām sistēmām (575 līgumpartneri); - VKP jomā: 2 individuālām sistēmā un 6 kolektīvām sistēmām (237 līgumpartneri).

18. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas iespējas • EEIA apsaimniekošana Reģistra loma informācijas apkopošanā; Informācija par 2006.gada 3.ceturksni: • Reģistrējušies 459 ražotāji; • Tirgū piedāvātas 18 541,5 tonnas EEI; • Savākto EEIA svars 533 tonnas • Latvijā pārstrādātas 213 tonnas EEIA, bet citās ES valstīs – 28,6 tonnas.

19. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas iespējas • VKPA apsaimniekošana Informācija ļoti nepilnīga, detālāks pārskats būs pēc š.g.1.maija; - uzlabosies informācija par bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu (ražotāju reģistrācija); • Jāņem vērā, ka no 2007.gada 1.janvāra baterijas un akumulatorus uzskaita pēc svara – datu salīdzināšanas problēmas; • Iespējams, arī eļļas filtrus varētu uzskaitīt pēc svara.