Inga Lipšāne KPMG Baltics SIA vecākā projektu vadītāja LZRA kvalitātes komitejas locekle

1. Inga LipšāneKPMG Baltics SIA vecākā projektu vadītāja • LZRA kvalitātes komitejas locekle • 2012. gada 7. decembris

2. Jautājumu loks • Revīzijas būtība un iezīmes • Revīzijas kvalitātes definēšana • Revīzijas kvalitāte – galvenie akcenti • Kvalitatīvas revīzijas struktūra • Ieguldījums (resursi) • Iznākums (rezultāts) • Mijiedarbība (sadarbība) • Konteksts (vide) • Speciāli apsvērumi: MVU/MVP • Revīzijas kvalitātes kontroles sistēma Latvijā • Revīzijas tirgus gaidāmās reformas

3. Revīzijas būtība un iezīmes • Mērķis – paaugstināt finanšu pārskatu uzticamību • Revīzija ietver sprieduma elementu, ko nosaka: • Sprieduma klātbūtne „patiesi atspoguļojošu” finanšu pārskatu sagatavošanas procesā • Starptautisko revīzijas standartu prasības (uz risku balstīta pieeja, būtiskums, spriest par procedūru izvēli, pierādījumu pietiekamību utt) • Revīzijas veikšana atkarīga no kompetentām personām: • Kas izmanto pieredzi, piemēro godprātību, objektivitāti un skepticismu, lai spētu izdarīt uz konkrētā uzdevuma faktiem un apstākļiem balstītu pamatotu spriedumu • Kam piemīt neatlaidība un robustums, lai panāktu, ka finanšu pārskatos tiek izdarītas izmaiņas, vai arī nodrošinātu to, ka revīzijas ziņojums ir atbilstoši modificēts

4. Revīzijas kvalitātes definēšana Faktori, kas padara sarežģītu kvalitatīvas revīzijas definēšanu: • Būtisku neatbilstību neesamība pārskatos – tikai daļa no revīzijas kvalitātes • Dažādu uzņēmumu revīzijas ir dažādas – dažādas gradācijas tam, kas uzskatāms par pietiekošiem un atbilstošiem pierādījumiem • Katra revīzijā ieinteresētā puse revīzijas kvalitātei piešķir citādu nozīmi • Ierobežota pārskatāmība un caurspīdīgums par revīzijas darbu un revīzijas atklājumiem

5. Revīzijas Kvalitāte: galvenie akcenti • Revidents atbild par kvalitāti • Kvalitatīva revīzija ir sasniegta, kad uz revīzijas atzinumu var paļauties, jo tas ir izsniegts balstoties uz pietiekamiem atbilstošiem pierādījumiem, ko ieguvis revidents, kas: • Demonstrējis atbilstošas ētiskās vērtības un attieksmi ; • Bija pietiekami zinošs, un pieredzējis; • Bija paredzējis pietiekošu laiku, lai veiktu darba apjomu; • Piemēroja stingru revīzijas procesu un kvalitātes kontroles procedūras; • Izsniedza noderīgus un savlaicīgus ziņojumus; • Atbilstoši komunicēja un sadarbojās ar dažādām revīzijā iesaistītām pusēm

6. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra Revīzijas kvalitāte Kon-teksts Sadar-bība Rezul-tāti Ieguldī-jums

7. Uzdevuma līmenī Revidentu komanda – saprot revīzijas mērķi, piemēro profesionālo skepticismu, godprātību, objektivitāti, profesionālo kompetenci, pienācīgu rūpību un ir neatkarīga Firmas līmenī Ir tāda vadīšanas kārtība, kas nodrošina atbilstošu toni vadības augšējā līmenī, kvalitāte ir pasludināta kā prioritāte – (personāla īpašību veicināšana, finansiāli apsvērumi tikai pēc kvalitātes, konsultēšanās kultūra, tehniskais atbalsts, klientu akceptēšanas sistēma) Valsts līmenī Izsludinātas ētiskās vērtības, kas padara skaidrus ētiskos principus un arī prasības – kā tie jāievēro, profesionālās organizācijas ir aktīvas uzraugot, ka ētikas principi ir saprasti un piemēroti, revidenti apmainās ar informāciju klientu akceptēšanas lēmuma pieņemšanas procesā Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: Ieguldījums (resursi) Vērtības, Ētika, Attieksme

8. Uzdevuma līmenī Partneri un darbinieki ir kompetenti, saprot uzņēmuma biznesu, izdara uzticamus profesionālus spriedumus, partneris iesaistās risku izvērtēšanā, darba plānošanā un uzraudzīšanā, darbinieku darbs atbilstoši uzraudzīts un pārbaudīts. Atvēlētais laiks ir pietiekošs. Partneri un pieredzējušie komandas dalībnieki ir pietiekoši pieejami vadībai Firmas līmenī Nodrošināts pietiekošs laiks un resursi sarežģītu jautājumu risināšanai – kad tādi rodas. Komandām ir atbilstošs sastāvs un laiks. Pieredzējušie darbinieki savlaicīgi informē un apmāca darba procesā mazāk pieredzējušos. Pietiekošas apmācības revīzijā, grāmatvedībā, zināšanas par industrijām. Valsts līmenī Robusta revidentu un revidentu firmu licencēšanas kārtība. Skaidri noteiktas izglītošanās prasības. Paziņošanas kārtība ir noteikta – kā revidentus informē par pašreizējām problēmām un jaunām prasībām. Revidenta profesija valstiski tiek labi pozicionēta, lai piesaistītu un paturētu augstas kvalitātes indivīdus. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: Ieguldījums (resursi) Zināšanas, Pieredze, Laiks

9. Uzdevuma līmenī Revīzijas komanda ievēro SRS un firmas kvalitātes kontroles procedūras. Pienācīgi lieto IT. Efektīvi sadarbojas ar citām iesaistītām pusēm revīzijā (iekšējais audits). Uzdevums tiek vadīts, lai sasniegtu revīzijas efektivitāti. Revīzijas darbs tiek pienācīgi dokumentēts Firmas līmenī Revīzijas process attīstās, izmainoties profesionāliem standartiem un saņemot kritiku pēc kontrolēm (iekšējās kontroles pārbaudes vai ārējās). Revīzijas metodoloģija veicina radoši domāt, piemērot profesionālo skepticismu un profesionāli spriest, metodoloģija pieprasa uzraudzību un veiktā darba pārbaudi. Revīzijas kvalitāte tiek uzraudzīta un tiek veiktas atbilstošas darbības, novēršot trūkumus. Kur pieprasīts – pirms ziņojuma tiek nodrošināta uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude. Valsts līmenī Revīzijas standarti ir izsludināti, ka skaidri ir saprotams mērķis un piemērošanas kārtība. Institūcijas, kas atbild par kvalitātes kontroļu veikšanu ņem vērā būtiskas, atbilstošas revīzijas kvalitātes pazīmes (gan firmā kopumā, gan atsevišķā uzdevumā). Eksistē efektīva sistēma, ka tiek izpētīti apgalvojumi par sliktu revīzijas kvalitāti un, ka tiek pieņemti disciplināri mēri. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: Ieguldījums (resursi) Revīzijas process un Kvalitātes kontroles procedūras

10. No revidenta Revidenta ziņojuma lietotājiem par finanšu pārskatiem uzticamība Ziņojumu uzņēmuma vadībai (par rekomendācijām saistībā ar iekšējās kontroles trūkumiem) vērtīgums un savlaicīgums Ziņojumi citām uzņēmuma pārvaldes institūcijām (piem. ziņojums revīzijas komitejai), to vērtīgums un savlaicīgums Ziņojumi uzraudzības institūcijām (regulatoram) Atklātības ziņojumi Revidenta Gada pārskati No uzņēmuma Revidēti finanšu pārskati Ziņojums no revīzijas komitejas No revīziju uzraugošām institūcijām Ziņojums par atsevišķa uzdevuma/firmas kvalitātes kontroles pārbaudes rezultātiem Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: Iznākums (rezultāts) Revīzijas iznākums (rezultāts)

11. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: sadarbība Vadība Regulators Revidents Revīzijas komiteja Pārskatu lietotājs

12. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: Konteksts Korporatīvā pārvaldība Piemērojamie finanšu pārskatu standarti Informācijas sistēmas Likumdošanas akti par finanšu pārskatu sagatavošanu Finanšu pārskatu sagatavošanas grafiks Finanšu pārskatu kvalitāte Uzņēmējdarbības prakse un Komerclikums Citi faktori

13. Uzdevuma līmenī mazi uzņēmumi vēlas izmantot revidenta zināšanas finanšu pārskatu sagatavošanā: Priekšrocība - revidentam iespējams iegūt padziļinātas zināšanas. Trūkums - apdraudēta objektivitāte Firmas līmenī Ja revidents ir viens – tam tieša ietekme uz firmas kultūru un ļoti tieša iesaistīšanās pār vadības aktivitātēm, konsultēšanos, darbu uzraudzīšanu, kas var būt gan mazas revidentu firmas priekšrocība, gan arī trūkums Mazu darbinieku skaitam ir viegli ieviest kvalitātes kontroles politikas un procedūras, bet konsultēšanās, tehniskais atbalsts un neatkarīgu darbinieku norīkošana kvalitātes uzraudzības procesā var būt apgrūtināta Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: speciāliapsvērumi: MVU/MVP Ieguldījums: Vērtības, ētika un attieksme

14. Uzdevuma līmenī Mazu uzņēmumu revīzijās tieši iesaistās pieredzējuši profesionāļi vairāku gadus pēc kārtas. Priekšrocība – labi pārzina uzņēmumu, Trūkums: draudi objektivitātei un skepticismam Revidents tiek uzskatīts par biznesa un nodokļu konsultantu un bieži ir tiešs kontakts ar augstāko vadību. Priekšrocība – laba informētība par nozari, biznesa attīstību, finanšu pārskatu sastādīšanas procesu. Trūkums: draudi neatkarībai Firmas līmenī Mazu uzņēmumu revīzijas atsevišķās valstīs nav obligātas. Tas var nozīmēt draudus daudzām mazām revīzijas praksēm, kam ir tikai daži revīzijas klienti nodrošināt augsti kvalificētu personālu ar atbilstošām zināšanām un pieredzi. Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: speciāliapsvērumi: MVU/MVP Ieguldījums: Zināšanas, pieredze un Laiks

15. Uzdevuma līmenī Revīzijas ir salīdzinoši vienkāršas un revīzijas metodoloģijai nevajadzētu būt pārlieku sarežģītai Kvalitatīvasrevīzijasstruktūra: speciāliapsvērumi: MVU/MVP Ieguldījums: Revīzijas process Uzdevuma līmenī • Tuva un bieža iesaistīšanās vairāku gadu garumā dod iespēju sniegt vērtīgus padomus. Attiecības ar vadību ir bieži ļoti labas un komunikācija tieša un regulāra Iznākums (rezultāts) Konteksts (vide) • Maziem uzņēmumiem vienkāršāka saimnieciskā darbība • Vienkāršākas IT sistēmas, uzskaite • Mazāk formāla vadības struktūra • Mazāks lietotāju loks

16. Revīzijas kvalitātes kontroles sistēma Latvijā LZRA šobrīd apvieno 168 zvērinātus revidentus un 143 zvērinātu revidentu komercsabiedrības Visiem revidentiem ir obligāti jāpiemēro SRS, tai skaitā, standarti, kas attiecas uz kvalitātes kontroli: • Atsevišķa uzdevuma līmenī - Finanšu pārskatu revīzijas kvalitātes kontrole (SRS 220) • Firmas līmenī - Firmu, kuras veic finanšu pārskatu revīzijas un pārbaudes un sniedz citus apliecinājuma un radniecīgos pakalpojumus kvalitātes kontrole (1. SKKS)

17. Revīzijas kvalitātes kontroles sistēma Latvijā • Profesionālā pašpārvalde - LZRA nodrošina revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu un Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu prasības, profesionālās ētikas normas un neatkarība • Izveidota Kvalitātes komiteja • Revīzijas pakalpojumu Kvalitātes kontrolei pakļauti visi revidenti • Kvalitātes kontrolieri veic kontroles saskaņā ar nolikumu, kas saskaņots Finanšu ministrijā

18. Revīzijas kvalitātes kontroles sistēma Latvijā Valstiskā uzraudzība • Finanšu ministrija veic LZRA valstisko uzraudzību – tās pilnvarots pārstāvis pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu • MK izveidojis Revīzijas konsultatīvo padomi, kas: • izskata LZRA sagatavotos dokumentus par: • zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, • zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, • zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, • Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas nostādnēm un • sniedz ieteikumus LZRA to pilnveidošanai, vienlaikus informējot arī Finanšu ministriju par sniegtajiem ieteikumiem.

19. Revīzijas tirgus gaidāmās reformas 2011. gada novembra Eiropas Komisijas priekšlikumi: • Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas un • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās

20. Revīzijas tirgus gaidāmās reformas • EK priekšlikumi ir rezultāts plašam konsultāciju procesam, ieskaitot iepriekš Komisijas izdoto diskusiju dokumentu “Zaļā grāmata”. • Priekšlikumi galvenokārt vērsti saistībā ar revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās. (Struktūras ar būtisku sabiedrisko nozīmi to uzņēmējdarbības, apjoma un darbinieku skaita dēļ vai tādēļ, ka to korporatīvais statuss piesaista plašu ieinteresēto personu loku)

21. Revīzijas tirgus gaidāmās reformas Galvenie reformas mērķi: • Paskaidrot un precīzāk definēt revidenta lomu • Pastiprināt neatkarību un profesionālo skepticismu • Padarīt revīzijas tirgu dinamiskāku • Uzlabot revidentu uzraudzību • Veicināt pārrobežu revīzijas pakalpojumu sniegšanu • Samazināt nevajadzīgus apgrūtinājumus maziem uzņēmumiem

22. Revīzijas tirgus gaidāmās reformas: Detalizētāk par EK priekšlikumiem • Paskaidroti un precizēti ES noteikumi, lai uzlabotu sapratni par revīzijas darbības jomu • Revīzijas ziņojumu paplašināšana • Sīkāk izstrādāts ziņojums revidētajai struktūrai komunikācijas uzlabošana starp revidentu un audita komitejām - lai uzlabotu informāciju, ko revidents sniedz lietotājiem un revidētai struktūrai • Prasība uzturēt dialogu starp revidentiem un sabiedriskas nozīmes struktūru uzraudzītājiem

23. Revīzijas tirgus gaidāmās reformas: Detalizētāk par EK priekšlikumiem • Revīzijas uzņēmumu obligāta rotācija un kopīgas revīzijas • Obligāta konkursu rīkošana • Ar revīziju nesaistīti pakalpojumi – stingrs ierobežojums • Revīzijas pakalpojumu nozares uzraudzība ES līmenī - uzraudzības koordināciju veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). • Iespēja revidentiem veikt profesionālo darbību visā Eiropā: “Eiropas pase” revidenta profesijai

24. Kā reformas ietekmēs mazos uzņēmumus? • Nav paredzēts papildus slogs, jo paredzēti izņēmumi attiecībā uz prasībām MVU. • Obligātie konkursi - publiski kotētiem. • Tendence uz samazinātām prasībām (pārbaudes) • Obligātās revīzijas veicot-SRS piemērošana proporcionāla biznesa kompleksitātei • Palielinās iespējas sniegt pārrobežu pakalpojumus Mazie revidējamie uzņēmumi Mazās revidentu prakses

25. Starptautisko revīzijas un apliecinājuma standartu padomē • Iekšējo revidentu darba izmantošana (SRS 610) • Revidentu ziņojumi (SRS 700) – plašāki, skaidrojošāki ziņojumi lietotājiem • Uzņēmumu darbības turpināšana (SRS 570) - papildināt revidentu ziņošanu saistībā ar darbības turpināšanu • Revidenta atbildība par citu informāciju, kas sniegta dokumentos, kuros ietverti revidētie finanšu pārskati (SRS 720 ) • Konsultāciju projekts saistībā ar revidentu pienākumiem revidējot finanšu pārskatu pielikumus Pēc “Skaidrībasprojekta” ieviešanasturpmāktiekstrādāts pie uzlabojumiemsekojošos SRS : Risinot mazo uzņēmumu vajadzības – 2012. gada septembrī ir apstiprināts SPS 2400 Vēsturisko finanšu pārskatu pārbaudes uzdevumi

26. Informācijas avoti: • A framework of audit quality (IAASB) • http://www.ifac.org/auditing-assurance • http://ec.europa.eu/internal_market/auditing/index_en.htm Paldies par uzmanību! ilipsane@kpmg.com