LEKCIJAS PLĀNS

1. LEKCIJAS PLĀNS • 1. Attiecības starp noslēgto atsavināšanas līgumu un koroborācijas aktu (publiskās ticamības princips) • 2 . Zemesgrāmatu akta ieraksta spēks • 3. Speciāli gadījumi • Laulāto kopmanta • ēka

2. Literatūra Krauze, R. Par nostiprinājuma ierakstu nozīmi zemesgrāmatās. Mans Īpašums Nr. 6, 2000: 16. lpp.; Zemesgrāmatas Latvijā. Raksti, statistika, normatīvie akti, komentāri, tiesu prakse. Tiesu namu aģentūra. Rīga: 2003; Kalniņš, E. Nekustama īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzība. Mans Īpašums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29.lpp.; Kalniņš, E. Publiskas ticamības princips tiesu praksē. Likums un Tiesības Nr. 2, 1999: 81. – 85. lpp.; Kalniņš, E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās - Kalniņš, E. Privātiesību teorija un prakse. TNA, 2005, 20. – 136. lpp.

3. Literatūra • G.Višņakova Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, JV, 99/29 • Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās – Privātiesību teorija un prakse, 2005

4. Literatūra • E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu, JV, 2002 • Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums Maija Paļčikovska, 21.11.2000 Jurista Vārds 36 (189)

5. Literatūra • Rudāns S. Nekustamā īpašuma labticīga iegūšana – JV, 30.05.2006, nr. 21

6. Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM 5. temats Tiesu prakses materiāli “LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2000”, R.: 2001, 10.05.2000. Spriedums lietā Nr. SKC-218 – 286.-290.lpp., 2000ATS006.286. “Par darījuma priekšmetu, kas var būt pretējs likumiem un labiem tikumiem.” Lieta Nr. SKC-568, 20.12.2000. “LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2000” 384. lpp. “Par dāvinājuma līguma apstrīdēšanu. Darījuma iekšējos trūkumus koroborācija nenovērš, un ļaunticīgu valdītāju tiesības nevar tikt aizstāvētas, atsaucoties uz ierakstiem zemesgrāmatās”, Lieta Nr.SKC–167, 13.03.2002. “Par atteikumu denacionalizēt namīpašumu, ja ar to tiek aizskartas trešo personu intereses.” Publicēts: Jurista vārds: 21.05.2002  Nr. 10 (243)

7. Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM 5. temats Tiesu prakses materiāli Lieta Nr.SKC–32, 09.01.2002. “Par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz zemi”. Publicēts: Jurista vārds:  24.09.2002  Nr. 19 (252) Lieta Nr. SKC–284, 08.05.2002. “Par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu”. Publicēts: Jurista vārds: 16.07.2002  Nr. 14 (247) Lieta Nr.SKC–347, 05.06.2002. “Par nekustamā īpašuma piederību mantojuma masai”. Publicēts: Jurista vārds:  24.09.2002  Nr. 19 (252) Lieta Nr. SKC- 267, 24.04.2002. “Par namīpašuma ieguvēja īpašuma tiesību rašanās brīdi”

8. Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM • 5. temats • Spriedumi, publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā „Jurista vārds”: • - 26.03.2002  Nr. 6 (239) Par zemesgrāmatu nostiprinājuma ieraksta kā publiska akta spēku Lieta Nr. SKC–5 2002. gada 16. janvārī • 27.11.2001  Nr. 230 Par sekām, kas rodas, pārdodot zagtu automašīnu Lieta Nr. SKC–424 2001. gada 26. septembrī • - 01.07.2003  Nr. 24 (282) Par transportlīdzekļa īpašuma tiesībām Lieta Nr. SKC – 200 2003. gada 23.aprīlī

9. Attiecība starp noslēgto atsavināšanas līgumu un koroborācijas aktu vērtējama kā attiecība starp privāttiesisku darījumu un publisku aktu. Ja darījums noslēgts atbilstoši likuma prasībām, tad saistība, kas radusies, noslēdzot šādu līgumu, ir no atsavinātāja atkarīgo darbību veikšana, lai īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

10. Īpašuma iegūšana ar nodošanu (vispārējie gadījumi) NODOŠANA TIESISKS PAMATS

11. Nekustamā īpašuma iegūšana ar nodošanu (sevišķais gadījums) Ierakstīšana zemesgrāmatā Tiesisks pamats Tiesiskā pamata trūkumi, kas nav (ir) par šķērsli īpašuma tiesību pārejai Ierakstīšana zemesgrāmatā

12. Tiesiskā pamata trūkumi (objektīvie) - nav tiesību atsavināt (988. panta 1. daļa) Nodot var tikai tas, kam ir tiesība atsavināt nododamo lietu, savā vai cita vārdā, un līdz ar to griba atdot lietu citam par īpašumu. • nav tiesību iegūt (988. panta 2. daļa) • Ieguvējam vajag spējas un gribas iegūt lietu sev vai citam par īpašumu.

13. SKC-47/2005 • atsavināšana notikusi viltojot prasītāja [..] pilnvaru, jo patiesībā prasītājs šādu pilnvaru nav izdevis. Tas ir likumīgs pamats, lai tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1041. un 1044. pantu atceltu visus sekojošos darījumus, kuru mērķis bija nelikumīgi atsavināt prasītājam piederošu nekustamo īpašumu. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka šādu darījumu priekšmets ir neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem un labiem tikumiem un ir vērsta uz to, lai apietu likumu (Civillikuma 1415.pants). Šādi darījumi nevar palikt spēkā arī tad, kad ieguvējs pēc pēdējā pirkuma līguma ir labticīgs. Tāpēc norādes kasācijas sūdzībā uz atbildētājas labticīgumu nevar ietekmēt sprieduma pareizību.

14. Tiesiskā pamata trūkumi (subjektīvie) • nav gribas atsavināt (988. panta 1. daļa) • nav gribas iegūt (988. panta 2. daļa) • maldība par nododamo lietu (996. panta 1. daļa) Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina.

15. Atsavinātājam nav tiesību atsavināt lietu: • nav īpašuma tiesību • atsavināšanas aizliegums (1077.) • Atsavinājums, kas izdarīts pretēji likumiskam aizliegumam, nav spēkā, atskaitot zināmiem gadījumiem noteiktus sevišķus izņēmumus. • Atsavinājuma spēkā neesamības dēļ attiecīgais tiesiskais darījums nezaudē savu spēku. • Šis darījums, ja vien ieguvējam atsavinājuma aizliegums nav bijis zināms, ir spēkā, ciktāl tas ir savienojams ar atsavinājuma aizliegumu.

16. Civillikuma 996.p. Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina. Ja notikusi kāda cita maldība, īpašums gan uzskatāms par pārgājušu, bet nodoto priekšmetu var pieprasīt atpakaļ ar personisku prasību.

17. Darījumu iekšējie trūkumi (1480. p.): • 1477.pantā norādītos gadījumos korroborācijas sekas ir lietu tiesības piešķiršana ieguvējam, tā kaminētā korroborācija šajā ziņā pilnīgi nodrošina dalībniekus, kaut arī tā būtu notikusi nepareizi, jo par kļūdām atbild vienīgizemes grāmatu nodaļa. Darījuma iekšējos trūkumuskorroborācija nenovērš, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura, neiegūst ar to nekādu spēku.Tāpat arīkorroborācija nevar aizskart jau agrāk zemes grāmatās ierakstītās trešo personu tiesības. • atsavinātāja prettiesiskās darbības pirms īpašuma tiesību • iegūšanas; • Ieguvēja apziņa, ka viņš iegūst lietu no neīpašnieka; • Trešo personu (piem., tiesas) prettiesiska darbība.

18. Civillikuma 1481. pants Korroborācija uzskatāma par notikušu un apstiprinātais darījums ir neapstrīdams pēc tam, kad tiesa iespiež "Valdības Vēstnesī"sludinājumus par to, lai personas, kurām ir kādi iebildumi, ierodas sešu mēnešu laikā. Tiklīdz izrādās, ka pa šo laiku nav celti nekādi iebildumi, taisāms lēmums atzīt darījumu par spēkā nākušu un visi vēlāki strīdi pret to noraidāmi. Tomēr tāda sludinājuma klajā laišana atkarājas no darījuma dalībnieku gribas.

19. Prasība par akta taisīšanu • 1479. Personiskās prasības priekšmets (1478.p.), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās.

20. Formula • līguma izpilde, respektīvi, atsavināšanas līguma priekšmeta ierakstīšana zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda

21. Datums Lietas Nr. Iegūšanas darījums Ieraksts zemesgrāmatā uz jaunā ieguvēja vārda Iegūšanas darījuma spēkā neesamības normatīvais pamats 07.11.2001. 26.11.2001. 02.04.2003. 09.01.2002. 17.01.2001. 16.01.2002. 10.05.2000. 09.01.2002. SKC-32 SKC-218 SKC-180 SKC-1 SKC-538 SKC-5 SKC-32 SKC-435 1415.p CK48.,116 1415.,910. p 1415.p 105.,841.,968.p 1415.p 1415.,1480.p 1480.p Spēkā neesošs anulēts anulēts Spēkā neesošs Spēkā neesošs Atstāts spēkā anulēts Spēkā neesošs Spēkā neesošs Atstāts spēkā Spēkā neesošs Atstāts spēkā Atstāts spēkā Spēkā neesošs Spēkā neesošs anulēts

22. SKC – 625/ 2005. • Prasītāja D.Kaupe cēlusi īpašuma prasību, norādot, ka 1998.gada 3.decembrī noslēgusi nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, samaksājot tā atsavinātājam G.Melecim Ls 30 000 un ieguvusi īpašuma valdījuma un lietošanas tiesības. Tiesības ir apdraudētas, jo zemesgrāmatā ierakstīta maksātnespējas un ķīlas atzīme, kuras dzēšamas. • Tiesa prasību apmierinājusi saskaņā ar Civillikuma 5.pantu, kas nosaka: ,,Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem”

23. SKC – 625/ 2005 • Kasācijas sūdzības iesniedzējas norāde, ka tiesa nav piemērojusi Civillikuma 994.pantu, kas nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, nedod pamatu atcelt spriedumu lietā

24. SKC – 625/ 2005 • Piemērojot Civillikuma 5.pantu atkarībā no svarīgiem apstākļiem un taisot spriedumu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, atzīstot prasītājai īpašuma tiesības, tiesa liegusi to subjektīvo tiesību izmantošanu attiecībā uz personu, kura reģistrēta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašniece, jo atzinusi, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētas lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām, ka izslēdz Civillikuma 994.panta piemērošanu

25. SKC – 625/ 2005 • Piemērojot Civillikuma 994.pantā noteiktās tiesības, to izlietošanas rezultātā sakarā ar maksātnespējas un ķīlas atzīmi tiktu panākta piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, kas neatbilst arī labas ticības principam, ko reglamentē Civillikuma 1.pants.

26. SKC – 625/ 2005 • Asoc. prof. K.Balodis šajā sakarībā norādījis: ,,Tiesības izlietošana var būt pretēja labai ticībai, ja tiesības izlietošanas rezultātā subjekts nonāk pretrunā ar savu iepriekšējo rīcību (venire contra factum proprium). Iepriekšējai rīcībai jābūt tādai, kurai pretējā puse pamatoti drīkstēja uzticēties. Šādos gadījumos otras puses pamatotā uzticība tiesīgās personas iepriekšējai rīcībai tiek aizsargāta, izslēdzot subjektīvās tiesības īstenošanas iespēju (Jurista vārds, 03.12.2002, nr.24).

27. SKC – 625/ 2005 • Civillikuma 1478.pants paredz, ka gadījumā, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju, bet 1479.pants nosaka personiskās prasības priekšmetu. • Kasatore norādījusi, ka tiesa nepareizi iztulkojusi un piemērojusi Civillikuma 1478. un 1479.pantu

28. SKC – 625/ 2005 • Senāts uzskata, ka Civillietu tiesu palātas atsaukšanās uz Civillikuma 1478., 1479.pantu nedod pamatu uzskatīt spriedumu par nelikumīgu, kā to norādījusi kasācijas sūdzības iesniedzēja. • Prasītāja D.Kupce nav cēlusi personīgu prasību pret G.Meleci, bet gan īpašuma prasību ne tikai pret G.Meleci, bet gan arī pret J.Katajevu un maksātnespējīgo G.Meleča i/u ,,Irina”, jo ar atzīmi zemesgrāmatā aizskarts viņas valdījums.

29. SKC – 625/ 2005 • Taču personiskās prasības tiesības vārda plašākā nozīmē arī ir mantiskās tiesības (A.Grūtups, E.Kalniņš, Civillikuma komentāri, Lietu tiesības, Īpašums, Rīga, 2002.g., 127.lpp.). Civillikuma 1478., 1479.pants atspoguļo lietu un saistību tiesību savstarpējo mijiedarbību. • Līdz ar to atsaukšanās uz Civillikuma 1478., 1479.pantu nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai, jo īpašuma prasība saskaņā ar Civillikuma 5.pantu izspriesta atkarībā no svarīgiem iemesliem, kuru esamība kasācijas kārtībā nav pārbaudāma, un apmierināta.

30. SKC – 625/ 2005 • Kā argumentu sprieduma atcelšanai kasācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi arī Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, kurā ietverts publiskās ticamības princips. • Arī šis kasācijas arguments nedod pamatu atcelt spriedumu lietā, jo ar prasības apmierināšanu priekšroka dota prasītājas valdījumam, ņemot par pamatu vecāka valdījuma prioritāti no pirkuma noslēgšanas dienas, kad Zemesgrāmatā ieraksti par apgrūtinājumu nepastāvēja.

31. Laulāto kopmanta • Ja nekustamais īpašums nostiprināts zemes grāmatā uz viena laulātā vārda, bet atrodas laulāto kopīpašumā: • “Neticēt rakstītajam” [laulāto kopmantas esamības prezumpcija](G.Višņakova) • Nekustamā īpašuma piederības prezumpcija ( E. Kalniņš) • Mantas šķirtības princips (E. Briedis) • slēptais kopīpašums (M. Paļčikovska)

32. G.Višņakova Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, JV, 99/29 • Laulāto kopmantas režīms aizliedz īpašniekam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu bez otra laulātā piekrišanas (CL 90. p. 2. d.). Pretēja rīcība kvalificējama kā aizlieguma pārkāpums, kas dod tiesības otram laulātajam attiecīgos darījumus apstrīdēt. • Trešās personas par aizlieguma pastāvēšanu var uzzināt no ieraksta zemesgrāmatā, pārliecinoties, ka zemesgrāmatas nodalījumā nav atzīmes par īpašnieka atsevišķo mantu.

33. Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās – Privātiesību teorija un prakse, 2005, 63. lpp. • Parasti pret trešajām personām tikai viens no laulātajiem ir formāli leģitimēts kā tiesīgā persona (piem., gadījumā, kad zemesgrāmatā ir nostiprināta viena laulātā īpašuma tiesība un nekustamu lietu, kas iegūta par abu laulāto līdzekļiem un kas “faktiski pieder”abiem laulātajiem kopīgi). Turklāt šī laulātā tiesisko statusu nereti pastiprina kāda no t.s. “piederības prezumpcijām”, piem., nekustamas mantas spiederības (sk. CL 994. p.)

34. E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu, JV, 2002, 10, 12 • šāds, lai arī savā būtībā potenciāli nepilnīgs ieraksts zemesgrāmatā, nav pretrunā ne vien ar laulāto likumisko mantisko attiecību pamatā likto šķirtās mantas principu (CL 89.p. 1.d.), kur kopīgā manta atzīta vien par iespēju, tātad izņēmumu no vispārīgā principa un kur šīs iespējas realizēšana atstāta otra laulātā ziņā, bet arī ar CL 994.p.1.d. ietverto principu. "Likuma par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un par pārejas laika noteikumiem" 13.p. manifestē laulātā kā ieinteresētās personas tiesības, apgāžot CL 994.p.1.d. ietverto prezumpciju, t.i., pierādot zemesgrāmatu ieraksta nepamatotību, panākt zemesgrāmatu ieraksta izlabošanu.

35. E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu • Šāds savā ziņā nepilnīgs zemesgrāmatu ieraksts, ko otrs laulātais var apstrīdēt, uzskatāms arī par izņēmumu no vispārīgā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa, kas nodibināts ģimenes mantisko interešu labā, realizējot ģimenes kā kopības un jo sevišķi - bērnu intereses - un reizē sievas kā laulāto kopīgās mantas kopīpašnieces intereses.

36. E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu • Laulātā tiesība apstrīdēt zemesgrāmatu ierakstu, ar kuru nekustamais īpašums reģistrēts uz otra laulātā vārda, nav pretrunā ar nekustamā īpašuma piederības prezumpciju (CL 994. 1.d.), bet manifestē vispārīgo principu, ka ieinteresētās personas ir tiesīgas apstrīdēt īstenībai neatbilstošu zemesgrāmatu ierakstu.

37. Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums Maija Paļčikovska, 21.11.2000 Jurista Vārds 36 (189) • Tomēr attiecībās ar trešajām personām šeit jāizšķir oficiāli noformēts kopīpašums, kas reģistrēts publiskajos reģistros un tā saucamais slēptais kopīpašums, kas trešajām personām nav zināms.

38. KOPMANTAS PREZUMPCIJA SKC-226/2000 • Tā kā saskaņā ar Civillikuma 89., 90., 94. pantu nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešama otra laulātā piekrišana, atzīts, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 3. punktam, lūgumam jāpievieno apliecinājums par trešās personas piekrišanu nostiprinājumam.

39. SKC-226/2000 • Augstākās tiesas plēnuma 1996. gada 10. jūnija lēmuma “Par likuma piemērošanu, izskatot lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām” [..] kas saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 49. pantu ir saistošs tiesām.Saskaņā ar šo izskaidrojumu likums neprasa [..] darījumos ar savu nekustamo īpašumu pievienot notariāli apliecinātu laulātā piekrišanu ..

40. SKC-226/2000 • Šiem izskaidrojumiem nav likuma spēks un tie nevar grozīt Zemesgrāmatu likumā noteikto tiesību nostiprināšanas kārtību.

41. KOPMANTAS PREZUMPCIJA SKC-184/2003 • pretēji Zemesgrāmatu likuma 61. panta 3. punkta prasībām nostiprinājuma lūgumam nav pievienota [..] laulātās piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai un to, ka [..] nav iesniedzis pierādījumus, ka strīdus zemes gabals ir viņam piederoša atsevišķa manta.

42. SKC-184/2003 • Senāts nepiekrīt blakus sūdzībā paustajam viedoklim par tiesas secinājumu neatbilstību Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka nekustamais īpašums pieder tikai tam, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās, jo uzskata, ka minētā norma nav piemērojama atrauti no šā likuma normām, kas regulē laulāto likumiskās mantiskās attiecības (91. panta otrā daļa),

43. KOPMANTAS PREZUMPCIJA PAC-53/2001 • Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 90.panta otro daļu, 94.pantu, atzinusi, ka, atsa-vinot mājīpašumu (..) Aivaram V., bija nepieciešama Māras V. piekrišana. Tiesa sa-skaņā ar Civillikuma 2005.pantu un 2006.pantu atzinusi, ka starp Aivaru V. un Tāli B. noslēgtais pirkuma-pārdevuma līgums ir pretējs spēkā esošajai likumdošanai un, no-slēdzot šādu līgumu bez otra laulātā - Māras V. piekrišanas, aizskartas viņas intereses.

44. KOPMANTAS PREZUMPCIJA PAC-89/2004 • Atsavinot 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Vijai C. un Ingaram C. bez Voldemāra C. piekrišanas, Gaida C. ir rīkojusies prettiesiski, tas ir, pārkāpusi Civillikuma 90.panta otro daļu un 94.panta trešo daļu. Līdz ar to [..] dāvinājuma līgums daļā, [..] atzīstams par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.

45. PAC-89/2004 • Lietā nav iegūti pierādījumi, ka Vija C. un Ingars C. būtu strīdus īpašuma daļas labticīgi ieguvēji, jo Vija C., būdama prasītāju vedekla, bet Ingars C. mazdēls, nevarēja nezināt, ka strīdus īpašums ir laulāto kopīga manta

46. Kopmantas prezumpcijaSKC – 543/2005 • juridisko faktu tiesa pareizi saistījusi ar Civillikuma 89.panta otrās daļas hipotēzi, kura nosaka: ,,Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem, vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.”

47. SKC – 543/2005 • Kasatoru norāde uz Civillikuma 994.panta pirmo daļu par to, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, [..] nedod pamatu atcelt spriedumu lietā.

48. SKC – 543/2005 • Pamatoti saskaņā ar Civillikuma 89.panta otro daļu, atzīstot strīdus dzīvokli par laulāto kopīgo mantu, kā tas norādīts iepriekš, dzīvokļa reģistrācija tikai uz A.Dāvida vārda nepadara to par viņa atsevišķu mantu un ir pretrunā Civillikuma 93.pantam.

49. SKC – 543/2005 • Konstatējot, ka A.Dāvids strīdus īpašumu atsavināja bez Z.Dāvidas piekrišanas labticīgam ieguvējam I.Devjatarovam, kas kasācijas sūdzībās netiek apstrīdēts, apelācijas instances tiesa pamatoti piedzina no A.Dāvida par labu Z.Dāvidai naudas kompensāciju viņas daļas apmērā no laulāto kopīgās mantas, kas atbilst Civillikuma 1046.panta pirmajai daļai un 1047.pantam, jo norādītās tiesību normas nosaka, ka gadījumā, kas, nevaldīdams atprasāmo lietu, tomēr formāli atbild uz prasību, pret to var taisīt spriedumu it kā pret īsto valdītāju. Norādītā gadījumā atbildētājam var nospriest samaksāt atprasāmās lietas vērtību.

50. PIEDERĪBAS PREZUMPCIJA (Krauze) SKC-5/2002 • Neskatoties uz to, ka pārdevēja sastāv laulībā, otrs laulātais, kas nav darījuma dalībnieks, prasījumu par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu nevar pamatot ar Civillikuma pirmās daļas 1. nodaļas 4. apakšnodaļas tiesību normām, kas regulē laulāto mantiskās attiecības. Materiālo tiesību normas, kas regulē laulāto mantiskās attiecības, piemērojamas, izšķirot mantisku strīdu starp laulātajiem.