1 / 10

Senkrievu kultūra III

Senkrievu kultūra III. Kulturoloģija 12.klasei. Senkrievu māksla un arhitektūra. Jaunās kultūras vērtības tika radītas saskaņā ar Bizantijas literatūru, mākslu un arhitektūru.  Gan kulta celtnes, gan glezniecība ienāk jau kanonizētā veidā.

dong
Télécharger la présentation

Senkrievu kultūra III

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Senkrievu kultūra III Kulturoloģija 12.klasei

  2. Senkrievu māksla un arhitektūra Jaunās kultūras vērtības tika radītas saskaņā ar Bizantijas literatūru, mākslu un arhitektūru. Gan kulta celtnes, gan glezniecība ienāk jau kanonizētā veidā. Līdz 10.gs. pastāv tikai koka arhitektūra, no kuras līdz mūsdienām nekas nav saglabājies. Ar kristīgo ticību ienāk arī mūrēšanas māksla.

  3. Senkrievu māksla un arhitektūra Senkrievu arhitektūra pārsteidz ar vienkāršību un lielisku iekšējo apdari. Iespaidīga ir Kijevas Svētās Sofijas katedrāle, ko sāka celt 1037.g. Tā atrodas augstā Dņepras krastā. Tā atšķīrās no Bizantijas paraugiem, tai ir 13 kupoli (simbolizēja Kristu un viņa 12 mācekļus), kas liecina par vietējo koka arhitektūru tradīciju ietekmi. Katedrāles iekštelpas ir saglabājušas savu sākotnējo izskatu, freskās ir gleznotas lielas svēto figūras no grīdas līdz griestiem. Kijevas Svētās Sofijas katedrāle

  4. Senkrievu māksla un arhitektūra Kremļi Daudzu senu pilsētu centros bija cietokšņi. Atēnās bija Akropole, Romā – Kapitolijs, bet Krievijā bija kremļi. Kremlis ir katrā Senkrievu pilsētā, daudzi no tiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Piemēram, Maskavas Kremlis - celts un pabeigts 15.gs. beigās, tā sienu kopgarums pārsniedz 2km, bet augstums ir 10 līdz 15m, pavisam ir 18 torņi un vairāki vārti. Maskavas kremlis

  5. Senkrievu māksla un arhitektūra Kremļi Ilgus gadsimtus Kremļa celtnes bija no koka. Pirmais mūris no baltiem akmeņiem to ieskāva tikai 1367.gadā. Ivans III ataicināja uz Maskavu itāļu arhitektus. Viņi kremļa vidū uzcēla vairākas mūra baznīcas. Valdnieka vajadzībām tika uzcelta arī pieņemamā zāle. Tā bija rotāta ar šķeltiem akmeņiem un ieguva nosaukumu Šķautņu palāta. Maskavas kremlis

  6. Senkrievu māksla un arhitektūra Kremļi Otra vecākā celtne Maskavas kremlī ir Terema pils – cara mājvieta. Cars Ivans IV Bargais izrotāja Kremli ar lielu zvana torni un ārpus tā mūriem uzcēla Vasilija Svētlaimīgā katedrāli. 16.gs. metāllējēji Kremlim izgatavoja milzīgu lielgabalu, kas ieguva nosaukumu Cars lielgabals, un milzīgu Cara zvanu, kas lietošanas laikā saplīsa. Kaut arī vēlāk valdnieki pārcēlās uz Pēterburgu, Krievijas imperatorus kronēja Kremlī. Vasīlija Svētlaimīgā baznīca Cara zvans Cara lielgabals

  7. Senkrievu māksla un arhitektūra KijevaSenie kijevieši apgalvoja, ka viņu pilsētu dibinājis pārcēlājs pār Dņepru, kuru sauca Kijs. Hronists Nestorsto noliedz un stāsta, ka zemēs pie Dņepras ienākusi slāvu tauta poļāni. Viņu kņazs Kijs kopā ar brāļiem Kiju, Ščeku, Horivu un māsu Libedu nodibināja pilsētu. Bez slāviem pilsētā dzīvoja arī citas tautas. Upes stāvajā krastā bija valdnieka cietoksnis ar pilīm, māju karadraudzei un baznīcu. Līdzās tam atradās amatnieku ciems. Upes krastā bija ciemi ar ostām, bet nomalēs izveidojās klosteri un valdnieku vasaras pilis. Senā Kijeva

  8. Senkrievu māksla un arhitektūra Senā Kijeva

  9. Senkrievu māksla un arhitektūra Senkrievu mākslā dominē tieksme parādīt sevi kā galveno tēlu. Populāras ir dažādu dievību skulptūras un statuetes, kuras izgrieza gan no koka, gan arī izkala no akmens. Līdz ar kristietības ieviešanu parādās arī glezniecība un citas mākslas nozares ar pilnīgi citu tematiku. Mākslā ienāk bizantiešu askētisms. Mākslas mērķis – parādīt svēto vēsturi attēlos. Tādēļ mākslā dominē simbolisms. Vēlāk ikonas sāk zīmēt arī uz koka, akmens un parādās fresku glezniecība

  10. Literatūras avoti • http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?e=4419 • http://www.ogurcova-uchebka.com/system/files/pics/sofia_01.jpg • http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/vidlaik/teksts.htm • V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”2. daļa viduslaiki, RAKA, 2006., 40.lpp. • S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010. • V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai”2. daļa viduslaiki, RAKA, 2006. • Autoru kolektīvs, "Pasaules vēsture vidusskolām", Apgāds Zvaigzne ABC, 2001, ISBN 9984-22-109-1.

More Related