Tatjana Caune LR Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte 2007.gada 25.janvāris

1. Konference “Droša un atbalstoša skolas vide bērniem/jauniešiem ar invaliditāti”Likumdošanas un iekļaujošās izglītības gadījumu analīze Tatjana Caune LR Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte 2007.gada 25.janvāris

2. Latvijas Republikas Satversme(15.02.1922.) 110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. 112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

3. Apvienoto Nāciju OrganizācijasKonvencija par bērna tiesībām (20.11.1989.) Bērna tiesību aizsardzības principi: • diskriminācijas aizliegums (Konvencijas 2.pants); • bērna tiesību un interešu prioritātes princips (Konvencijas 3.pants); • bērna tiesības uz dzīvību un attīstību (Konvencijas 6.pants); • bērna viedokļa uzklausīšana (Konvencijas 12.pants).

4. ANO Konvencijas par bērna tiesībām 23. pants Saskaņā ar Konvencijas 23.pantu dalībvalstis atzīst bērna ar invaliditāti: • tiesības dzīvot pilnvērtīga un cienīga dzīve apstākļos, kas garantē viņa pašcieņu, palīdz viņam uzturēt ticību saviem spēkiem un atvieglo viņa iespējas aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē; • tiesības uz īpašu gādību, saņemot no valsts palīdzību, kā arī palīdzības sniegšana ir jānodrošina par bērna aprūpi atbildīgajām personām, saskaņā ar iesniegto lūgumu un atbilstoši bērna stāvoklim un viņa vecāku vai citu personu apstākļiem, kuras gādā par bērnu.

5. ANO Konvencijas par bērna tiesībām 23. pants • tiesības saņemt palīdzību bez jebkādas diskriminācijas un pēc iespējas bez maksas, ņemot vērā vecāku vai citu personu, kas gādā par bērnu, finansiālos resursus. Šīs palīdzības mērķis ir nodrošināt, lai bērnam ar invaliditāti būtu efektīvi pieejami pakalpojumi izglītības sfērā, profesionālajā sagatavošanā, medicīniskajā apkalpošanā, veselības atjaunošanā, sagatavošanā darba gaitām un pieejami atpūtas līdzekļi tādā veidā, kāds ļautu pēc iespējas pilnīgāk iesaistīt bērnu sociālajā dzīvē un panākt viņa personības attīstību, arī bērna kulturālo un garīgo attīstību.

6. Bērnu tiesību aizsardzības likums(19.06.1998.) 10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem (2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai. 54.pants. Tiesības bērnam ar īpašām vajadzībām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi Bērnam ar īpašām vajadzībām ir tādas pašas tiesības uz aktīvu dzīvi, tiesības attīstīties un iegūt vispārējo un profesionālo izglītību atbilstoši savām fiziskajām un garīgajām spējām un vēlmēm, kā arī tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā jebkuram citam bērnam.

7. Bērnu tiesību aizsardzības likums(19.06.1998.) 11.pants. Bērna tiesības uz izglītību un jaunradi (1) Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. (2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.

8. Izglītības likums(29.10.1998.) 3.pants. Tiesības uz izglītību Katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

9. Izglītības likums(29.10.1998.) 4.pants. Izglītības obligātums Obligāta ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

10. Izglītības likums(29.10.1998.) 17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā (1) Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

11. Gadījums no prakses 2006.gada sākumā Birojā vērsās bērna ar invaliditāti (kustību traucējumiem) māte ar lūgumu palīdzēt nodrošināt viņas bērnam tiesības uz izglītību - bērns jau sasniedzis 6 gadu vecumu, bet obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei sākas jau no 5 gadu vecuma. Tā kā tuvākais speciālais bērnudārzs atrodas 30 km attālajā pilsētā, turklāt pēc nokļūšanas tajā ar sabiedrisko transportu, jāveic papildus 1 km pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, kas ziemas apstākļos ir ļoti apgrūtinoši, bērna māte jau 2005. gada oktobrī vērsusies savā pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt. No pašvaldības saņemta atbilde, ka šis jautājums tiek risināts, bet, iespējams, pašai mātei vajadzētu domāt par privātskolotāja meklēšanu.

12. Vispārējās izglītības likums(10.06.1999.) 53.pants. Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Šo skolu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām nosaka Ministru kabinets.

13. Ģimene pārcēlās no pilsētas A uz pilsētu B. Ģimenē aug bērns ar dauna sindromu un cukura diabētu. Pilsētā A bērns mācījās speciālajā izglītības klasē, kas ir izveidota pamatizglītības iestādē. Pilsētā B ir tikai viena vispārējā vidējā izglītības iestāde, kas atrodas 5 min. (ejot) attālumā no bērna mājas. Izglītības iestādē nav izveidota speciālās izglītības klase un nav licencēta speciālās izglītības programma, turklāt trūkst telpu, lai tiktu nodrošināts mācību process. Rajonā (10 min. attālumā - braucot) ir izveidota speciālās izglītības iestādes filiāle. Izglītības pārvalde ģimenei piedāvā bērnu sūtīt uz minēto izglītības iestādi, savukārt pašvaldība apņemas nodrošināt transportu un segt izdevumus, kas saistīti ar bērna nogādāšanu uz speciālo izglītības iestādi. Ņemot vērā bērna veselības stāvokli un atbalsta sistēmas atrašanos pilsētā B, vecāki nepiekrīt Izglītības pārvaldes piedāvājumam un paziņo, ka vēlas, lai bērns mācītos pilsētas B vispārējā vidējā izglītības iestādē, kas ir 5 min. attālumā no ģimenes dzīvesvietas. Gadījums no prakses

14. ANO Bērnu tiesību komitejas noslēguma komentāri Latvijai(2006. gada 2. jūnijs) Bērni ar invaliditāti Komiteja iesaka dalībvalstij: (...) sniegt izglītību un aprūpi agrā bērnībā, kā arī pamata un vidējo izglītību bērniem ar invaliditāti tādā veidā, kas atbilst šo bērnu vajadzībām, vislabāk parastā tipa izglītības iestādēs, un kas palīdz bērnam panākt iespējami pilnīgu integrēšanos sabiedrībā un individuālo attīstību, kā arī nodrošināt atbilstošu atbalstu, pārraudzību un mācības personām, kas strādā ar šādiem bērniem, tostarp skolotājiem parastā tipa skolās, un pievērst īpašu uzmanību bērniem, kas neapmeklē skolu...