1 / 18

Kas ir naratīvās zināšanas?

Kas ir naratīvās zināšanas?. Māra Mellēna Rēzekne, 31.05.2011. Vide, kur izskanēt stāstam. Kas rosina stāstīt?. Vietu un lietu stāsti. Stāstnieks, lai cik pazīstami skanētu šis vārds, stāstnieks kā dzīva īstenība mums nekādā ziņā nav klātesošs . Valters Benjamins.

floyd
Télécharger la présentation

Kas ir naratīvās zināšanas?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kas ir naratīvās zināšanas? Māra Mellēna Rēzekne, 31.05.2011

  2. Vide, kur izskanēt stāstam

  3. Kas rosina stāstīt?

  4. Vietu un lietu stāsti

  5. Stāstnieks, lai cik pazīstami skanētu šis vārds, stāstnieks kā dzīva īstenība mums nekādā ziņā nav klātesošs.Valters Benjamins • No mutes mutē ejošā pieredze ir tas avots, no kura smēlušies visi stāstnieki. Un starp visiem, kas savus nostāstus pierakstījuši, visdiženākie ir tie, kuru vēstījums vismazāk atšķiras no daudzo bezvārda stāstnieku vēstījuma. • Stāstnieks savu stāstāmo smeļas no pieredzes – no paša vai atstāstītas pieredzes. Un viņš savukārt padara to par pieredzi tiem, kas noklausās viņa stāstā. • 2 stāstnieku tipi: ceļotājs (ceļojuma stāsti, piedzīvojumi, neparastais) un vietsēdis (vietējie nostāsti un atgadījumi). • Ja zemnieki un jūrnieki bija stāstīšanas lielmeistari, tad amatnieka darbnīca bija stāstīšanas augstskola.

  6. Amats ir pamats

  7. Pirkstu leļļu darbnīca

  8. Lelles un to darinātāji

  9. Naratīvās zināšanas • Runa ir par kompetenci, kas pārsniedz viena – patiesības kritērija noteikšanu un pielietošanu un kas ietver arī tādus kritērijus kā: • efektivitāte (kvalifikācija, tehnika); • ētiskā gudrība (taisnīgums, laime); • piederība noteiktam kultūras kopumam un tam raksturīgo saziņas kodu pārzināšana. • Naratīvās zināšanas ir subjektā iemiesota viena vienīga forma, kas apvieno dažādas to veidojošās kompetences.

  10. Ko pasaka attēls?

  11. Naratīvās zināšanas un parašas • Naratīvo zināšanu specifika saistīta ar prasmju, dzīves mākslas un klausīšanās iemaņu klātbūtnes nepieciešamību šo zināšanu producēšanā un pārmantošanā. Konsenss, kas ļauj novilkt šādu zināšanu robežas un nošķirt to, kas zina, no tā, kas nezina (svešinieka, bērna), ir tas, kas veido kādas tautas kultūru.

  12. Pluķu saimnieces maize

  13. Naratīvo zināšanu iezīmes • Tās pastāv stāstījuma formā. • Šie stāstījumi, no vienas puses, ļauj definēt, kādi ir kompetences kritēriji sabiedrībā, kurā tie tiek stāstīti, un, no otras puses, tie ļauj atbilstoši šiem kritērijiem novērtēt darbības, kas tajā tiek veiktas vai ko var paveikt. (Audzināšanas jeb Bildung stāsti.)

  14. Naratīvo zināšanu iezīmes • Kompetences, kuru kritērijus stāstījums sniedz vai piemēro, ir savijušās stāstījuma audumā un sakārtotas kopuma perspektīvā, kas raksturīgs šāda veida zināšanām. • Lūk, stāsts par..., kādu es to vienmēr esmu dzirdējis. Tagad es vēlos to izstāstīt jums, klausieties jel. • Tā beidzas stāsts, jums to stāstīja... Jeb: kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi.

  15. Naratīvo zināšanu iezīmes • Zināšanas, ko stāstījumi nodod tālāk, ar vienu gājienu nosaka to, kas jāsaka, lai tiktu uzklausīts, gan arī to, kas jāklausās, lai varētu runāt un kas jādara, lai varētu kļūt par stāsta varoni. • Stāstījumu tradīcija vienlaikus ir trīskāršas kompetences – runātprasmes, klausīšanās prasmes un darītprasmes – noteikšanas kritēriju tradīcija, kurā izspēlētas kopienas attiecības pašai ar sevi un apkārtējo vidi. Ar šo stāstījumu palīdzību tiek nodota tālāk sociālo saiti veidojošo pragmatisko likumu grupa.

  16. Naratīvo zināšanu iezīmes • Ja miegs ir ķermeniskās atslābināšanās virsotne, tad garlaicība – garīgās. Garlaicība ir tas sapņu putns, kas izperē pieredzes olu. Lapu čabēšana mežā to aizbaida. Viņa ligzdas – garam laikam cieši piesaistītas darbības – jau izmirušas lielpilsētās un pamazām iznīkst arī laukos. Tādējādi tiek zaudēts klausīšanās talants un klausītāju kopība. • Stāstīt nostāstus vienmēr nozīmē – mācēt tos stāstīt tālāk, un šī māksla izzūd, ja šie nostāsti vairs netiek saglabāti. Tā izzūd, jo vairs netiek austs un vērpts, klausoties nostāstos. • Jo vairāk klausītājs ir aizmirsies, jo dziļāk viņā iespiežas dzirdētais. Kur viņu ir pārņēmis darba ritms, tur viņš klausās nostāstos tādējādi, ka talants tos stāstīt atnāk pie viņa pats no sevis.

  17. Informācija un stāsts • Informācijai ir vērtība vien tobrīd, kad tā ir jauna. Tā dzīvo vienīgi tajā acumirklī. Tai ir pilnībā jāatdodas mirklim un, nezaudējot laiku, jāizsakās. • Stāstījums ir atšķirīgs: tas neiznieko sevi. Tas spēku saglabā sevī un spēj to paust vēl pēc ilga laika.

  18. Paldies! Izvēlies, ko vēlies!

More Related