1 / 63

Mātes veselības kritiskie gadījumi

Mātes veselības kritiskie gadījumi. Maira Jansone 01.02.2014. «Near miss» – MVKG definīcijas. Smaga, dzīvību apdraudoša komplikācija dzemdniecībā, kad nepieciešama steidzama medicīniska iejaukšanās , lai glābtu mātes dzīvību (Filippi et al, Stud Fam Plann , 2000)

gavin
Télécharger la présentation

Mātes veselības kritiskie gadījumi

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Mātes veselības kritiskie gadījumi Maira Jansone 01.02.2014.

  2. «Near miss» – MVKG definīcijas • Smaga, dzīvību apdraudoša komplikācija dzemdniecībā, kad nepieciešama steidzama medicīniska iejaukšanās, lai glābtu mātes dzīvību (Filippi et al, Stud Fam Plann, 2000) • Jebkura grūtniece vai tikko dzemdējusi sieviete, kuras dzīvība ir apdraudēta un kura izdzīvo pateicoties nejaušībai vai stacionārā veiktajai aprūpei (Prual A et al, Bull WHO, 2000) • Sieviete, kura gandrīz nomirusi, bet tomēr izdzīvojusi pēc komplikācijas, kas radusies grūtniecības laikā, dzemdībās vai 42 dienu laikā pēc grūtniecības pārtraukšanās (PVO 2011)

  3. “Near-miss” jeb MVKG • Jaunattīstības vai «Trešās pasaules» valstīs ? • Valstīs, kur mātes mirstība ir reta: • gadījumi, kas saistīti ar mātes mirstību, ir netipiski • MVKG analīze sniedz labāku ieskatu par riska faktoriem un profilaktisko pasākumu iespējām

  4. Nekomplicētas Labs Komplicētas Izveseļojās Smagi komplicētas Izdzīvoja Dzīvību apdraudošas Nomira MVKG pamats MVKG

  5. 1 mātes nāve ~100 MVKG ~10 000 dzemdības

  6. Kas ietekmē mātes veselību?

  7. «Kas slēpjas aiz skaitļiem» pieejas PVO Eiropas reģiona valstīm rekomendē paralēli ieviest 2 mātes mirstības un saslimstības datu analīzes pieejas: • Mātes mirstības konfidenciālo analīzi (MMKA) • Mātes veselības kritisko gadījumu analīzi (MVKGA) Šīs abas analīzes metodes var būt paralēli un viena otru papildināt

  8. MMKA un MVKGA – 2 paralēlas pieejas MMKA Analizē mātes mirstību Iesaista visus veselības sistēmas līmeņus Informāciju par gadījumiem nodod augstākam līmenim MVKGA Analizē smagu saslimstību(‘kritiskos gadījumus’) ar iespējamu mātes nāvi Lokālaaktivitāte slimnīcas līmenī Informācija par gadījumiem paliek lokālā līmenī

  9. MMKA un MVKGA – 2 paralēlas pieejas MMKA Vispusīga visu gadījumu analīze Kvantitaīvi un kvalitatīvi rādītāji Analizē ekspertu grupa Fokusējas uz profesionāļu darbību MVKGA Informatīvu gadījumu analīze izlases veidā Galvenokārt kvalitatīvi rādītāji Analizē slimnīcas komanda Sistemātiski iekļauj sievietes viedokli un, ja iespējams, arī ģimenes viedokli

  10. MMKA un MVKGA – 2 paralēlas pieejas MMKA Primārie mērķi: • Rekomendācijas politikas noteicējiem • Galvenās rekomendācijas veselības aprūpes veicējiem Sekundārais mērķis: Iespēja mācīties tiem, kuri ziņo un tiem, kuri analizē gadījumu MVKGA Primārais mērķis: • Iespēja mācīties pašai slimnīcas komandai Sekundārais mērķis: Dalīties ar secinājumiem ar citu slimnīcu komandām

  11. Kāpēc Latvijā tas vajadzīgs?

  12. Dzemdības Latvijā 2012.g. Plānotas mājās 79 A. Mikovas prakse 87 Neplānotas mājās 1 945 PSKUS 2029 RDN 6123 LĢC 75 551 363 8227 Sigulda 494 572 317 643 436 Bulduri 982 1268 391 Priekule 291 911 42 555 644 565 1037 Kopā - 19401

  13. WHO HFA DB, 2011

  14. Mātes mirstības iemesli

  15. Mātes mirstības iemesli 2000-2012(N 35) Netiešie Tiešie

  16. Ķeizargrieziens Latvijā 2012.g. (pret 100 dzemdībām) 23,2 PSKUS 35,3 RDN 23,3 LĢC 9,3 21,4 Sigulda 27,9 21,7 18,2 15,8 24,9 28,2 Bulduri 18,6 28,5 23,5 Priekule 25,1 11,9 15,6 21,4 13,5 21,6 15,9 Kopā – 4451 (23%)

  17. ĶG anestēzija (%) 92,5%

  18. Pēcdzemdību asiņošana Latvijā 2012.g.(pret 100 dzemdībām) Plānotas mājās 1(1,3) A. Mikovas prakse 0 Neplānotas mājās 0 8(0,8) PSKUS 44(2,2) RDN 79(1,3) LĢC 1(1,3) 23(4,2) 1(0,3) 1(0,2) Sigulda 14(2,4) 15(2,3) 0 3(0,7) Bulduri 27(2,7) 5(0,4) 6(1,5) Priekule 8(2,7) 5(0,9) 1(0,1) 0 5(0,8) 1(0,2) 40(3,9) Kopā – 288 (1,5%)

  19. HE >48 h Latvijā 2012.g. (pret 100 dzemdībām) 2(0,2) PSKUS 14(0,7) RDN 6(0,1) Sigulda 1(0,2) 1(0,2) Bulduri 3(0,8) Priekule 1(0,3) 3(0,5) 3(0,3) Kopā – 34 (0,2%)

  20. PDzA un histerektomijas risks • Pirmās SVDz 1 pret 30.000 • PirmāsCS 7.000 • Anamnēzē 1 CS 1.300 • Anamnēzē 2 vai vairāk CS 700 UKOSS 2008

  21. Pēcdzemdību sepse Latvijā 2012.g.(pret 100 dzemdībām) PSKUS 6(0,3) RDN 15(0,2) 2(0,4) Sigulda 5(0,8) Bulduri 1(0,3) Priekule 1(0,3) 1(0,2) 4(0,4) Kopā – 34 (0,2%)

  22. Kā bija agrāk?

  23. Tradicionālā sistēma Atrast kļūdas Atrast “vainīgos” profesionāļus Sods tā rezultātā: Aizdomas un bailes Noslēpt faktus “Speciālisti” vēsturu pielabošanā Nav iespēju iegūt mācību un izdarīt secinājumus

  24. Tradicionālā sistēma Fokusējās uz medicīniskiem faktoriem Ar pacientu saistīti faktori, piejamība, aprūpes organizācija parasti netiek ņemtas vērā Navmultidisciplināras pieejas - ietver vienīgi ārstus Nav uz pierādījumiem balstīta, bet uz pieņēmumiem balstīta

  25. Kas vajadzīgs, lai uzsāktu MVKGA?

  26. Kāpēc nepieciešams MVKG audits? • MVKGbiežāki nekā mātes nāve • MVKGmazāk apdraud veselības aprūpes veicējus nekā nāve • Iespēja uzzināt sievietesviedoklipar veikto aprūpi

  27. MVKG identifikācijas metodes • Klīniskie kritēriji (balstīti uz diagnozi) • Specifiska iejaukšanās (piem., pārvešana uz ITN, histerektomija, hemotransfūzija) • Orgānu sistēmas bojājums

  28. Klīniskie kritēriji

  29. Iejaukšanās

  30. Orgānu sistēmas bojājums

  31. MVKGA struktūra: instrumenti un iemaņas Instrumenti: Definīcijas Standarti Gadījuma izskatīšanai nepieciešamie dokumenti/formas Gadījuma izskatīšanas kārtība Iemaņas: Sievietes intervija Sanāksmes iniciators Sanāksmes vadītājs Sanāksmes protokols

  32. Asiņošana Ārēja vai slēpta asiņošana jebkurā grūtniecības laikā, dzemdībās vai 42 dienu laikā pēc dzemdībām un vismaz 1 no sekojošā: • Reālais asins zudums >= 2000 ml • Soka epizode, kas izpaužas kā: • Sistoliskais asinsspiediens <70 mmHg • Pulss >120xmin. • Traucēta apziņa • Vai veikta hemotransfūzija • Vai steidzama totāla histerektomija

  33. Sepse Sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms (S.I.R.S.) grūtniecei vai sievietei 42 dienu laikā pēc grūtniecības atrisināšanas ar vismaz 3 no sekojošiem: • Hipertermija (>38°C), drudzis • Leikocitoze (>20,000/mm3) vai Leikopēnija (<4000/mm3), CRO pieaugums • Tahikardija (>100xmin.) • Tahipnija (>20xmin.) • Strutaini izdalījumi no dzemdes vai cits infekcijas perēklis • Pozitīva asins bakterioloģiskā atrade

  34. Hipertenzija Arteriālais spiediens >=160/110 mmHg un vismaz 1 no sekojošā: • Anūrija (diurēze <0,5 ml/kg/h) • Proteīnūrija 5 g/24 h • Aknu darbības traucējumi (trombocīti <50.000, AlAT, AsAT >3-4x) • HELLP sindroms • Eklampsija Hipertoniskā krīze?

  35. Aprūpes standarti un procesa indikatori

  36. Aprūpes standarti un procesa indikatori

  37. WHO set of Severity Markers used in maternal near miss assessments

  38. MVKG analīzes 3 secīgi etapi: Klīniskā gadījuma analīze no iestāšanās brīža līdz izrakstam (pieeja no durvīm līdz durvīm), identificējotelementus,kas bija labi un tos, kas vēl jāuzlabo Factorivaiiemesli, kasveicinājalabu aprūpi un faktori, kas traucējaveikt labu aprūpi Aprūpes procesa posmi, ko varētu uzlabot, un kādi secinājumiunierosinājumi tika izteikti, lai ‘turpmāk nodrošinātu vislabāko aprūpi

More Related