SAUSZEMES SPĒKU MILITĀRĀS PAKĀPES

1. SAUSZEMES  SPĒKU  MILITĀRĀS PAKĀPES

2. SAUSZEMES  SPĒKU PAKĀPES Kareivji Kareivis (zemessargs) Dižkareivis (vecākais zemessargs) Instruktori Kaprālis Seržants Virsseržants Štāba virsseržants      Galvenais virsseržants Augstākais virsseržants

3. SAUSZEMES  SPĒKU PAKĀPES Jaunākie virsnieki Leitnants   Virsleitnants   Kapteinis Vecākie virsnieki Majors Pulkvežleitnants Pulkvedis Augstākie virsnieki Brigādes ģenerālis   Ģenerālmajors Ģenerālleitnants

4. Iekārtas reglaments Komandieri (priekšnieki) un padotie, vecākie un jaunākie.

5. Pēc ieņemamajiem amatiem un dienesta pakāpēm vieni karavīri attiecībā pret citiem karavīriem ir komandieri (priekšnieki) vai padotie, vecākie vai jaunākie. Katrs karavīrs, kurš uz likuma, reglamenta vai pavēles pamata pastāvīgi vai īslaicīgi vada citu karavīru dienesta darbību un ir atbildīgs par to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir šo karavīru tiešais komandieris (priekšnieks), bet tie, kurus šis karavīrs vada, – viņa padotie.

6. Pēc pakļautības zemāko karavīra tiešo komandieri (priekšnieku) sauc par tuvāko tiešo komandieri (priekšnieku). Tiešā komandiera (priekšnieka) pienākums ir prasīt no saviem padotajiem paklausību. Tiešajam komandierim (priekšniekam) ir tiesības pavēlēt saviem padotajiem un pārbaudīt pavēļu izpildi, apbalvot vai sodīt padotos. Padotajiem bez ierunām jāpakļaujas komandierim (priekšniekam).

7. Viens otram nepakļautiem karavīriem kopīgi pildot dienesta pienākumus, kad viņiem savstarpējās dienesta attiecības nav noteicis komandieris (priekšnieks), priekšnieks ir vecākais pēc ieņemamā amata, bet, ja amati ir līdzīgi, vecākais pēc dienesta pakāpes. Ikviens karavīrs, ir vecākais tiem karavīriem, kuriem ir zemāka dienesta pakāpe. Ja dienesta pakāpes ir vienādas, vecākais ir karavīrs, kuram augstāks amats, bet, ja arī amati ir vienādi, – tas, kuram ilgāks aktīvā dienesta laiks attiecīgajā dienesta pakāpē.

8. Pēc dienesta pakāpes vecākajam ir tiesības izteikt aizrādījumu pēc dienesta pakāpes jaunākajam un prasīt no viņa militārās disciplīnas, sabiedriskās kārtības, formas tērpa, uzvedības un sveicināšanas noteikumu ievērošanu. Pēc dienesta pakāpes jaunākajam bez ierunām jāizpilda vecākā likumīgās prasības. Ja padotais vai jaunākais neņem vērā atgādinājumu, tad komandierim (priekšniekam) un vecākajam jārīkojas, lai nekārtības novērstu, un pakļautības kārtībā jāziņo par aktīvā dienesta karavīru, bet par rezerves karavīru un no dienesta atvaļināto karavīru jāziņo garnizona priekšniekam.

9. Militārā cieņa un pieklājība

10. Karavīriem citam pret citu jāizturas ar cieņu, jābūt pieklājīgiem un savaldīgiem gan dienestā, gan ārpus tā. Dienesta jautājumos neatkarīgi no personiskajām vai radnieciskajām attiecībām karavīri viens otru uzrunā uz “Jūs”. • Dienesta jautājumos komandieris (priekšnieks) un vecākais uzrunā padotos un jaunākos, ņemdams vērā viņu dzimumu: - pēc dienesta pakāpes, ar vai bez vārdiem “kungs” vai “kundze”, piemēram: “Seržanta kungs!”, “Seržant!”, “Virsleitnantes kundze!”, “Virsleitnante!”; - pēc dienesta pakāpes un uzvārda, piemēram: “Kareivi Celmiņ!”, “Kapteine Siliņa!”.

11. Padotajiem un jaunākajiem dienesta laikā komandieris (priekšnieks) un vecākais, kā arī vienam otrs jāuzrunā: - karavīri – nosaucot dienesta pakāpi un vārdu “kungs”, piemēram: “Ģenerālmajora kungs!”, “Kapteines kundze!”. • Karavīriem ārpus ierindas vēršoties vienam pie otra, kā arī pavēlot, saņemot pavēli, rīkojumu, piezīmi vai apsveicot, jāieņem stāvoklis “MIERĀ”, bet, kad viņiem galvā ir cepure, jāpieliek roka pie tās un pēc tam jānolaiž. Sarunas laikā jāstāv miera stājā, roku pie cepures neturot. Pēc sarunas beigām padotajam vai jaunākajam atkal jāpieliek roka pie cepures, jāpagriežas un jāiet, ar pirmo soli nolaižot roku.

12. Ja komandieris (priekšnieks), iedams gar ierindu, uzrunā komandieri, kas komandē vienību (apakšvienību), vai pieliek roku pie cepures, tad minētais komandieris pieliek roku pie cepures un atbild uz jautājumu. Ja karavīrs ir ar ieroci, izņemot pistoli, viņš atbild, nemainīdams ieroča stāvokli, un roku pie cepures neliek, bet, ja ierocis atrodas aiz muguras, – darbojas kā tas noteikts Ierindas reglamentā.

13. Ja uz komandiera (priekšnieka) vai vecākā jautājumu jāsniedz apstiprinoša atbilde, karavīrs atbild īsi, skaidri, izsmeļoši: “TIEŠI TĀ!”, bet, ja jāsniedz noraidoša atbilde, – atbild: “NEBŪT NĒ!”. • Karavīram formas tērpā sabiedriskajās vietās aizliegts turēt rokas kabatās, ēst, dzert un košļāt (zelēt) tam nepiemērotās vietās. Aizliegts smēķēt smēķēšanai neparedzētās vietās.

14. Sveicināšana

15. Kā jūs domājat, kas un kā karavīram (zemessargam) ir jāsveicina?

16. Sveicināšana ir karavīra pieklājības un vienotības izpausme. Gan atsevišķiem karavīriem, gan vienībām un apakšvienībām sastopoties, jāsasveicinās. • Padotajam (jaunākajam) komandieris (priekšnieks, vecākais) jāsveicina pirmajam. Karavīri, kam ir vienādas dienesta pakāpes un kas nav viens otram padoti, sasveicinās vienlaikus. Karavīrs formas tērpā, noņemdams cepuri, sveicina tikai bēru gājienus.

17. Karavīrs, ieiedams publiskās telpās, noņem cepuri un, ja tur ir karavīri, sveicina viņus ar galvas mājienu vai arī ar vārdiem, uz to pēdējiem arī jāatbild ar galvas mājienu vai vārdiem. • Karavīri ierindā sveicina tikai pēc komandas. • Ja sasveicinoties abas rokas ir aizņemtas, sveicina, tikai pagriežot galvu uz sveicināmā pusi, bet, ja aizņemta tikai viena roka, tad jāsveicina pēc vispārējiem noteikumiem.

18. Karavīrs, kas atrodas transporta līdzeklī, sveicina, pielikdams roku pie cepures, ja tas nav iespējams, – pagriezdams tikai galvu vai ar galvas mājienu. • Karavīrs nesveicina: 1) vadīdams transporta līdzekli; 2) darbodamies ar mašīnām, mehānismiem un aparātiem, bet, ja komandieris (priekšnieks) viņu uzrunā, tad šim karavīram jāsveicina pēc vispārējiem noteikumiem; 3) atkārtoti sastopoties ierobežotā telpā (vienā un tajā pašā telpā, teātros, izstādēs, uz stacijas peroniem un līdzīgās telpās); 4) pavadīdams arestētos vai apsargādams tos nodarbībās; 5) dievnamos.

19. Ja komandieris (priekšnieks, vecākais) uzrunā atsevišķus karavīrus, uzrunātajiem (izņemot slimniekus) jāieņem stāvoklis “MIERĀ”, jāpieliek roka pie cepures, jānosauc savs amats, dienesta pakāpe, uzvārds, jānolaiž roka no cepures un jāatbild uz jautājumiem. • Uz komandiera (priekšnieka) vai vecākā sveicienu – “Sveicināti, karavīri!” – visi karavīri ierindā un ārpus tās atbild: “ESIET SVEIKS!” vai “ESIET SVEIKA!”. Uz atvadu sveicienu – “Uz redzēšanos!” – karavīri atbild: “UZ REDZĒŠANOS!”.

20. Karavīra (zemessarga) formas tērps un ārējais izskats

21. Kādēļ tas vispār ir jāzina?

22. Karavīru dienesta laikā nodrošina ar formas tērpu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet tā nēsāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. • Pildot dienesta pienākumus (dalība mācībās un dienesta uzdevumu izpildē), jābūt klāt dienesta apliecībai un jāvalkā formas tērps • Karavīram ir tiesības valkāt formas tērpu valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos

23. Cepure ir formas tērpa sastāvdaļa. Tā valkājama vienmēr, bet ne: 1) privātos un dienesta transporta līdzekļos; 2) telpās, izņemot atsevišķus diennakts norīkojuma veidus vai ja komandieris nav devis citu norādījumu.

24. vīriešiem

25. Matiem jābūt eleganti sakārtotiem. Matu garumam jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu. Priekšpusē mati nedrīkst krist pāri uzacīm, sānos - pāri ausīm. Vaigu bārdas garums – līdz auss dobumam. • Sejai jābūt gludi skūtai. Ja ir ūsas, tad tām jābūt koptām, tās nedrīkst pārsegt augšlūpu. Ūsu konfigurācija – no deguna kaktiņiem līdz lūpu kaktiņiem. • Ja ir bārda, tai jābūt labi koptai un pēc iespējas īsai, lai tā netraucētu lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

26. Vīriešiem formas tērpā (vai pildot dienesta pienākumus civilās drēbēs) aizliegts nēsāt auskarus.

27. sievietēm

28. Matiem jābūt eleganti sakārtotiem. Matu garumam jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu. Mati nedrīkst krist pāri uzacīm. Matu griezumam jābūt tādam, lai tas netraucētu valkāt galvassegu vai lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Matu tīkliņu lietošana nav atļauta, izņemot, ja to prasa drošības vai veselības apsvērumi. Parūkas var lietot, bet to krāsai jāatbilst dabiskai matu krāsai. Aksesuārus matu saturēšanai (matadatas, matu sprādzes un saspraudes) ir atļauts lietot, taču to krāsai jābūt pieskaņotai matu krāsai.

29. Kreļļu un ķēdīšu valkāšana pie formas tērpa ir aizliegta. • Sievietes, valkādamas formas tērpu, drīkst lietot kosmētiku, uzliekot to gaumīgi un atturīgi. Pārspīlēta un pārlieku uzkrītoša kosmētikas lietošana nav atļauta. • Lūpu krāsu un nagu laku sievietēm atļauts lietot, ģērbtai jebkurā formas tērpā, ja vien krāsa ir atturīga un vienveidīga. • Sievietes var nēsāt neuzkrītošus auskarus pie visiem formas tērpiem, izņemot – darba un lauka formas tērpiem. Auskariem jābūt no viena pāra, ne vairāk kā vienam auskaram vienā ausī.

30. visiem • Juvelierizstrādājumu un briļļu valkāšana ir atļauta. Karavīram ir atļauts nēsāt ne vairāk kā divus gredzenus (tostarp laulības gredzenu), izņemot gadījumus, kad to aizliedz drošības vai veselības apsvērumi. • Kulonus, talismanus vai amuletus pie formas tērpa (vai pildot dienesta pienākumus civilās drēbēs) nēsāt aizliegts. Reliģiska rakstura juvelierizstrādājumus atļauts nēsāt tā, lai tie nebūtu redzami.

31. Juvelierizstrādājumu, gredzenu un citu priekšmetu valkāšana citās redzamās ķermeņa vietās (degunā, uzacīs, lūpās u.tml.) ir aizliegta. • Atļauts nēsāt optiskās brilles un saulesbrilles, to formai un ietvaram jābūt gaumīgam. Saulesbrilles nedrīkst būt ar spoguļstikliem. Saulesbriļļu nēsāšana ierindā, stādoties priekšā vai ziņojot augstākiem komandieriem (priekšniekiem), un telpās nav atļauta.

32. Karavīram atļauts nest somas, kas atbilst formas tērpam. Pie ikdienas formas tērpa drīkst nest tumšas krāsas dokumentu somu, pie lauka formas tērpa – tumšas krāsas auduma rokas somu vai militāru mugursomu. • Karavīrs drīkst lietot melnu lietussargu pie ikdienas, parādes un viesību formas tērpa. Pie lauka formas tērpa lietussargu nelieto.

33. AIZLIEGTS VALKĀT FORMU: - atrodoties ārvalstīs (izņemot gadījumus, kad viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta); - veicot politisko darbību un piedaloties politisko partiju, biedrību un nodibinājumu rīkotajos pasākumos