1 / 67

Modernās programmēšanas tehnoloģijas

Objektorientēta programmēšana. Modernās programmēšanas tehnoloģijas. un C++. [M]. DARBOJOŠĀS PERSONAS. M. dat. Edgars Celms. M. mat. Mārtiņš Opmanis. DARBOJOŠĀS PERSONAS. Maģistranti gudri (grib un var apgūt piedāvātās zināšanas). DARBOJOŠĀS PERSONAS. Maģistranti

gwen
Télécharger la présentation

Modernās programmēšanas tehnoloģijas

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Objektorientēta programmēšana Modernās programmēšanas tehnoloģijas un C++ [M]

  2. DARBOJOŠĀS PERSONAS • M. dat.Edgars Celms • M. mat. Mārtiņš Opmanis

  3. DARBOJOŠĀS PERSONAS • Maģistranti • gudri (grib un var apgūt piedāvātās zināšanas)

  4. DARBOJOŠĀS PERSONAS • Maģistranti • gudri (grib un var apgūt piedāvātās zināšanas) • godīgi

  5. Ko nozīmē “godīgi”? • Vienīgā atļautā sadarbība ir ideju apspriešana • Nav pieļaujama sveša koda iesniegšana kā sava, kopīga koda rakstīšana, sveša koda paņemšana/došana par paraugu • Nav pieļaujama sveša koda atkļūdošana • Kontroldarbi ir indivduāli un tajos drīkst izmantot tikai iepriekš noteiktos palīglīdzekļus • Šaubu gadījumā konsultējieties ar pasniedzēju!

  6. Kas būs, ja rīkosies negodīgi? Nekas nebūs – ne jauna zirga, ne zābaku… • Neieskaitīti darbi un šajā sezonā, visticamāk, līdz atzīmei netikt • Sabojāts “kredītreitings” un “iezīmēts atoms” /No anekdotes/

  7. DARBOJOŠĀS PERSONAS • Maģistranti • gudri (grib un var apgūt piedāvātās zināšanas) • godīgi • čakli (darbus paveic un iesniedz laikus) • laikmetīgi (katram ir vismaz viena e-pasta adrese un nepieciešamās iemaņas to lietot) Datori, pļāpāšana

  8. KOORDINĀTES askola@latnet.lv http://melnais.mii.lu.lv/OOP(var sākt ar http://students.mii.lu.lv“A grupas mācību kursi”) Raiņa bulv.29, 304.istaba tālrunis 67224689

  9. KURSA UZBŪVE • Lekcijas (LU MII otrdienās 830 – 1145) • objektorientēta programmēšana • Java • izstrādes paraugi • maģistrantu referāti par īpašām tēmām • Kontroldarbi • divi, rakstiski ½ no lekcijas (90 min.)(sīkāka informācija nedēļu pirms kontroldarba) Obligāti

  10. KURSA UZBŪVE – PATSTĀVĪGIE DARBI • Mājas darbi • katra izpildes laiks viena nedēļa • pa e-pastu jāiesūta izejas teksti (*.java) • un interpretējamais modulis (*.class) • Praktiskie darbi • izpildes laiks – ne mazāk par mēnesi • atrādīšana klātienē

  11. PATSTĀVĪGO DARBU IZPILDES VARIANTI 18.IX 30.X 1.I M D 1 M D 2 M D 3 M D 4 PD2 (vide/valoda pēc izvēles) 1. PD1 (JAVA) 2. LPD (JAVA) 3. 7 21 35

  12. PATSTĀVĪGO DARBU IZPILDES VARIANTI Sen (vai vispār!?) nav programmēts, nav problēmu strādāt regulāri 1. Ir priekšzināšanas C++ vai JAVA, iespējams strādāt diezgan regulāri 2. Programmēšana ir ikdiena, aizdomas, ka neko būtiski jaunu šajā kursā uzzināt neizdosies 3.

  13. “+” PUNKTI • Mājas darbs £ 7 punkti • Referāts £ 20 punkti (OOP, valodas, pieredze, …)tiks aicināti pieteikties tikai tie, kam labas sekmes līdz pirmajai kontrolatzīmei • Praktiskais darbs (PD1£ 21 punkts PD2£ 35 punkti LPD£ 56 punkti) • Kontroldarbs £ 21 punkts ( kvalifikācijas norma 7 punkti, varēs [pār]rakstīt sesijas laikā)

  14. “-” PUNKTI • Mājas un praktisko darbu kavējumi (par katrām 7 dienām): (līdz analīzei)-1 punkts (pēc analīzes) -2 punkti 7 6 4 2 u x a t • Mājas darba atkārtota iesūtīšana vēlāk kā pēc 1 stundas: -1 punkts • Labās ziņas: • Saņemto punktu skaits par katru mājas darbu nav mazāks par 0, • Soda punktu skaits par praktisko darbu nepārsniedz 10.

  15. “-” PUNKTI (turp.) • Atkārtota kontroldarba rakstīšana: • Referāta nolasīšana nedēļu vēlāk: -2 punkti -5 punkti

  16. PUNKTU KOPSUMMA UN ATZĪME Ja izpildīti visi paredzētie patstāvīgie darbi un abi kontroldarbi, un iegūto punktu summa nepārsniedz 99, maģistrants saņem atzīmi[punktu_summa/10].Ja punktu summa ir vairāk par 99, maģistrants saņem atzīmi10(izcili). • Maksimālāpunktu skaita aprēķins (ja izvēlēti četri MD) • normālam studentam: 4*5 + 25 + 2*15 = 75 (labi) • ļoti labam studentam: 4*7 + 30 + 2*18 = 94 (teicami) vai 4*5 + 27 + 2*17 + 20 = 101 (izcili) • izcilam studentam: 4*7 + 35 + 2*21 + 20 = 125 (izcili) • vājam studentam: 4*x + y + 2*(7+z) > 39 Labā ziņa: Ja punktu skaits ir mazāks par 40 tikai soda punktu (kavējumi un atkārtota darbu izpilde) dēļ, students saņem atzīmi 4.

  17. “Vai ievērojāt, ka uzsvars šajā kursā tiek likts uz praktiskiem darbiem?” Dienas jautājums:

  18. 2006./2007. mācību gada gala atzīmes 89 Tā kā sāka 136, tad pabeidza 65,44%

  19. Jautājums: Ko iesākt tiem, kas iesāka kursu iepriekšējos gados, bet nepabeidza? Atbilde: Pieteikties pie pasniedzēja un vienoties par paveicamajiem darbiem un termiņiem. Ja palicis nedaudz, varēs darbus pildīt “pēc vecās shēmas”, ja daudz, nāksies strādāt kopā ar visiem “pa jaunam” (senāk iegūtie punkti tiks ieskaitīti).

  20. Jautājums: Kādas ir būtiskākās šī kursa atšķirības no iepriekšējos gados lasītiem kursiem? Atbilde: • C++ vietā JAVA • Uzsvars uz valodas lietojumiem (mazāk valodas konstrukcijas pašas par sevi) • Iespēja izvēlēties patstāvīgo darbu izpildes variantus

  21. DATORI IR ATTĪSTĪJUŠIES STRAUJĀK PAR JEBKURU CITU TEHNIKAS NOZARI ... • Tehnikas jauda • Jaunas funkcionālās iespējas • Plašāks datorlietotāju loks

  22. JA AUTOMAŠĪNAS BŪTU ATTĪSTĪJUŠĀS TIK STRAUJI KĀ DATORI...

  23. DATORI IR ATTĪSTĪJUŠIES STRAUJĀK PAR JEBKURU CITU TEHNIKAS NOZARI ... • Prognozes ir izrādījušās nepareizas • Praktiski neiespējami prognozēt nākotni

  24. DATORU PRIEKŠTEČI

  25. DATORU PRIEKŠTEČI

  26. DATORU PRIEKŠTEČI

  27. DATORU PRIEKŠTEČI GRAND PRIX 1893.gada Vispasaules izstādē Čikāgā

  28. DATORU PRIEKŠTEČI PSRS 1969.gadā izgatavoja 300000 aritmometru.Tikai mikrokalkulatori spēja izspiest aritmometrus.

  29. DATORU VĒSTURE XX gs. 40-tie gadi Elementu bāze : Elektromehānika Galvenais panākums : Ciparu tehnikas parādīšanās Centrālais tēls : Inženieris – konstruktors Piedalās : Matemātiķis, inženieris – izstrādātājs, tehniķis – montieris Galvenā problēma : pārprogrammēšana Risinājums : fon Neimana arhitektūra Jauns aprēķins – jauns eksperiments. Programmēšana nav atdalīta no konstruēšanas un mašīnu apkalpošanas. Drīzāk ir noskaņošanas paveids.

  30. DATORU VĒSTURE XX gs. 50-tie gadi Elementu bāze : Elektronu lampas Galvenais panākums : Skaitļotāju universalizācija Centrālais tēls : Apkalpes inženieris Piedalās : Matemātiķis, programmētājs, inženieris Galvenā problēma : zemā drošība, kodēšanas darbietilpība Risinājums : elementu bāzes nomaiņa, programmēšanas valodas Programmēšana kļūst par atsevišķu darbības veidu. Efektivitātes estētika.

  31. DATORU VĒSTURE XX gs. 60-tie gadi Elementu bāze : Pusvadītāji Galvenais panākums : Augsta līmeņa valodas Centrālais tēls : Operators, retāk programmētājs Piedalās : Pasūtītājs, programmētājs, operators, inženieris Galvenā problēma : Mašīnlaika trūkums Risinājums : Pakešveida apstrāde, daudzuzdevumu izpilde Programmēšana – pats perspektīvākais darbības veids skaitļošanas tehnikas jomā.

  32. DATORU VĒSTURE XX gs. 70-tie gadi Elementu bāze : Mikroshēmas Galvenais panākums : Operāciju sistēmas, termināli Centrālais tēls : Sistēmprogrammētājs Piedalās : Pasūtītājs, programmētājs, operators, sistēmprogrammētājs, inženieris Galvenā problēma : Datu uzkrāšana un nodošana starp uzdevumiem Risinājums : Failu sistēmas, datu bāzes

  33. DATORU VĒSTURE XX gs. 80-tie gadi Elementu bāze : Lielās integrālshēmas Galvenais panākums : Datu bāzes, PK Centrālais tēls : DB administrators, lietišķais programmētājs Piedalās : Lietotājs, pasūtītājs, uzdevuma formulētājs, programmētājs Galvenā problēma : datoru sadarbība Risinājums : datortīkli

  34. DATORU VĒSTURE XX gs. 90-tie gadi Elementu bāze : Mikroprocesori, superlielās IS Galvenais panākums : Datortīkli Centrālais tēls : Tīkla administrators Piedalās : Lietotājs, sistēmas administrators Galvenā problēma : programmu darbības saskaņošana Risinājums : standartizācija, atvērtais kods, biznesinženierija

  35. DATORI XXI gs. pirmie desmit gadi Elementu bāze : System-on-chip, klāsteri, virtuālie tīkli Galvenais panākums : Biznesprocesu automatizācija Centrālais tēls : Biznesa inženieris Piedalās : Vadītājs, biznesa inženieris, lietotājs, sistēmas administrators Galvenā problēma : organizāciju sadarbība Risinājums : lietišķās informācijas slūžas(?) Biznesa automatizācijas apstākļos jāapmāca ne tik vien darbinieki, bet visa organizācija, kas nozīmē iekšējo saišu reorganizāciju.

  36. PROGRAMMĒŠANA • Kas ir programmēšana? • “Programmēšana ir cilvēka spriešanas un spējas manipulēt ar simboliem pielietojums simbolu manipulatoru (programmu) izstrādē.“ • / Dijkstra / Kas ir objektorientētā programmēšana?

  37. paradigma • (gr. paradeigma piemērs, paraugs) filozofijā. • Jēdziens, kas lietots antīkajā un viduslaiku filozofijā, lai raksturotu garīgās un materiālās pasaules attiecību. • Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas esamības pazīmes. • Konceptuāla pamatshēma, problēmu nostādnes un risinājuma, pētīšanas metožu modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā. /LPE, Rīga 1986/ • Paraugs jeb modelis. • Kādā laikaposmā vispāratzītais problēmu izvirzījuma un risinājuma veids, kas raksturīgs izzinošajai darbībai, zinātnei. • /Svešvārdu vārdnīca, “Norden”, Rīga 1996/

  38. Tomass Kūns (Thomas Kuhn, 1970): “Apraksta teoriju, standartu un metožu kopu, kas apraksta zināšanu organizēšanas veidu – t.i., mūsu pasaules skatījumu.” Revolūcijas zinātnē notiek brīžos, kad vecās paradigmas tiek pārskatītas, atmestas un aizstātas ar jaunām. Roberts Floids (Robert Floyd, 1979): Programmēšanas paradigma ir konceptualizācijas veids, kas nosaka kā veikt skaitļošanu un kā uz datora veicamie darbi jāstrukturē un jāorganizē.

  39. PROGRAMMĒŠANAS PARADIGMAS • “Programmu organizēšanas veids, kas balstīts uz kāda programmēšanas konceptuāla modeļa un lietojot atbilstošu programmēšanas valodu, kas padara skaidras šajā stilā rakstītās programmas.” (Jenkins and Glasgow) • Programmēšanas paradigmas: • Imperatīvās • Objektorientētās • Loģiskās • Funkcionālās KURA TAD TĀ LABĀKĀ ?

  40. NAV UNIVERSĀLA LĪDZEKĻA!

  41. Domāšana - valoda • Veidnes teorijas – valoda ir veidne, kurā tiek ievietotas domāšanas kategorijas • Apmetņa teorijas – valoda ir apmetnis, kas atbilst runātāja domāšanas kategorijām • Viedoklis, ka valoda un domāšana ir identiskas.

  42. SAPIRA - VORFA HIPOTĒZE Edward Sapir, Benjamin Lee Worf “Cilvēki nedzīvo paši par sevi objektīvajā vai sociālo aktivitāšu pasaulē, bet lielā mērā pateicoties noteiktai valodai, kas kalpo par saziņas līdzekli noteiktas sabiedrības vidū. Ir maldīgi uzskatīt, ka iespējams būtiski piemēroties realitātei neizmantojot valodu, vai ka valodai ir nejauša loma saziņas vai pārdomu procesā. “Reālā”pasaule lielā mērā ir neapzināti būvēta uz noteiktas grupas valodas paradumu bāzes. Nav divu valodu, kas vienādi precīzi atbilstu vienai un tai pašai sociālajai realitātei. Pasaules, kādā dzīvo dažādas sabiedrības, ir nošķirtas – tā nav viena un tā pati pasaule ar dažādām birkām. To, kā mēs redzam, dzirdam un citādi izjūtam, lielā mērā nosaka mūsu sabiedrības lietotā valoda.” Ja kādā valodā nav jēdzienam atbilstoša vārda, tad nevar izteikt domu?

  43. SAPIRA - VORFA HIPOTĒZE • Maz atbalstītāju stingri deterministiskā veidā, vairāk “vieglā” formā: • ietekmē, nevis nosaka • divpusējs process – pasaules redzējums nosaka valodu, ko lietojam • vairāk attiecas nevis salīdzinot divas valodas, bet vienas valodas ietvaros dažādu sociālo grupu starpā • uzsvars uz sociālo kontekstu, nevis lingvistiskām konstrukcijām

  44. SAPIRA - VORFA HIPOTĒZE (PIEMĒRI) • Eskimosu valoda un sniegs (vai tikai leģenda? - slēpotāji) • Skotu valoda un lietus • e-latviešu valoda Man nelīdzēja ne firewalls,ne tā vīrusa nocopēšana - vienalga šamais izdomāja, ka automatiski jāpārstartējas ... :(Es vienkārši netiku līdz to updeitu nokačāšanai - kā sāk kačāt, tā restarts ... izbesījos ...Are - problēmu atrisināju samērā vienkārši - tam RPC servisam pie recovery uz visiem faiļuriem uzku restartu viņa oriģinālā downa vietā. Tad nu lai sprāgst - pēc minūtes atkal augšā ... :))))

  45. PIEMĒRI NO PROGRAMMĒŠANAS VALODĀM #include <iostream.h> void main() {int s = 0; int i = 0; while (i<50) s+=++i; cout << s;} 10 i = 1 20 s = 0 30 s = s + i 40 i = i + 1 50 IF i < 51 GOTO 30 60 PRINT s 70 END for i:=1:50 sum i; 1275

  46. PIEMĒRI for i:=1:50 product i; 30414093201713378043612608166064768844377641568960512000000000000 SUB(X=A+Y,Y=Y+1,X**2+Y**2); (A+Y)**2+(Y+1)**2

  47. ČĒRČA(CHURCH) TĒZE “Katrs skaitļojums, kuram eksistē efektīvs algoritms, var tikt realizēts, izmantojot Tjūringa mašīnu” 1966.gadā Bēms(Bohm) pierādīja, ka Tjūringa mašīnu var emulēt jebkurā programmēšanas valodā, kurā ir nosacītās pārejas un cikla konstrukcija. Tulkošana dabiskās valodās ilunga čilubas valodā cilvēks kas pirmoreizpiedos jebkuru pāridarījumu, piecietīsotrreiz, bet trešo reizi nekādā gadījumā

  48. PRETRUNA? Sapira-Vorfa hipotēze Čērča tēze “Programmēšanas valoda, kas neietekmē veidu, kā jūs domājat par programmu, nav tā vērta, lai to zinātu.” Alans Perlis

More Related