Enerģijas un tās resursu ražošana

1. Enerģijas un tās resursu ražošana

2. Aizvēsturiskajos laikos izmantoja tikai muskuļu enerģiju. Pēc tam –liela loma enerģijai, ko ieguva, sadedzinot kokus un organiskos atkritumus. XX gs. sākumā par galveno enerģijas avotu kļuva akmeņogles ( 65%), sāka izmantot arī naftu (3%). Nākamajos gadu desmitos akmeņogļu kā enerģijas avots loma sašaurinājās, bet naftas un dabasgāzes loma pieauga; parādījās jauns enerģijas avots – atomelektrostacijas.

3. Minerālais ogļūdeņražu kurināmais Mūsdienās minerālais ogļūdeņražu kurināmais ir kļuvis par galveno enerģijas avotu: akmeņogles (Eiropas ogļu un tērauda kopiena veidošana no 1952.- 1955. gadam, Francija vadošā, Lielbritānija – pasīva; Francijas Ziemeļi – ap Lilli, vēlāk arī Lielbritānijas rajoni Liverpūle, Mančestra utt.), nafta un dabasgāze dod vairāk nekā 80% visas enerģijas, ko cilvēks patērē. Ir jāatrod principiāli jauni enerģijas avoti vismaz triju iemeslu dēļ: nākotnē izsīks ogļūdeņražu kurināmā, pirmām kārtām naftas un gāzes krājumi; nafta, dabasgāze un akmeņogles ir nepieciešama kā vērtīga izejviela ķīmiskai rūpniecībai; sadegot kurināmajam, apkārtējā vide tiek piesārņota ar CO2 un citiem (galvenokārt sēra) savienojumiem, kā arī paaugstinās planētas virsmas temperatūra, pateicoties „siltumnīcas efektam” un kurināmā sadegšanai.

4. Dabas spēku izmantošana Enerģijas iegūšanai var izmantot dabas spēkus, pirmām kārtām gravitācijas spēkus, t.i. smaguma spēkus. Plaši izmanto hidroelektrostacijās. Tas ir relatīvi „tīrs” enerģijas iegūšanas avots. Slikti- zivju nārsta vietām, krastu erozija vai appludināšana, palu (plūdu ) briesmas. Atmosfēras gaisa kustība – vējš. Nevienmērīgi izkliedēta gan telpā, gan laikā. Enerģija no viļņiem- okeānos, jūrās. Paisuma – bēguma ūdens kustība, ko izraisa Mēness un Saules pievilkšanās spēks. Ir vairākas šādas elektrostacijas – Francijā, Krievijā (pie Murmanskas).

5. Ģeotermālā enerģija – vai nu no termāliem avotiem vai dziļurbumiem. Islande, Kamčatka. ASV 25 gadu laikā ģeotermālās enerģijas ieguve pieaugusi 25 reizes, gadā iegūst ap 400 000 MW.

6. Tiešā saules enerģija izmantošana Tur, kur daudz šīs enerģijas. Radītas saules plītis, tvaika katli, sūknēšanas ierīces, saules elektrobaterijas, taču tās ir lielas un mazjaudīgas. Ir arī Latvijā.

7. Ūdeņraža kurināmais Mākslīgā fotosintēze. Mākslīgā fotosintēze norisinās uz CO2 un ūdens bāzes, patērējot saules enerģiju.

8. Enerģijas taupīšana Noblīvēšana (pakešu logi). Izolācija –māju siltināšana –gan iekšpuses (nav tik labi), gan ārpuses

9. Primārās enerģijas, tai skaitā elektroenerģijas (ieskaitot, importu), piedāvājums Baltijas reģionā pārsniedz pieprasījumu, tādēļ šobrīd ir zemas elektroenerģijas pārrobežas tirdzniecības cenas. Tomēr šīs cenas neatspoguļo elektroenerģijas ražošanas ilgtermiņa robežizmaksas un nav iespējams pārliecinoši prognozēt cenu līmeni pat termiņā, kas pārsniedz gadu. Pašreizējā situācija nedod ekonomiskus signālus jaunu ražošanas jaudu ieviešanai, tādējādi apgrūtinot ilgtermiņa apgādes uzdevuma ekonomiski pamatotu izpildi. Latvijā ir potenciāls enerģijas ieguvei no atjaunojamajiem energoresursiem, sevišķi koksnes un vēja, kuri elektrības ražošanā ir izmantoti nelielā apmērā.

10. Apmēram 19 % no kopējā enerģijas apjoma Latvijā iegūst izmantojot koksni un ūdens potenciālo enerģiju. Pēdējos gados pieaugusi vietējo energoresursu izmantošana un līdz ar to koksnes un hidroresursu īpatsvars enerģijas ieguvē. Atjaunotas vairākas mazās hidroelektrostacijas un tiek projektētas jaunas. Ievērojamas teritorijas aizņem enerģētikas infrastruktūra un elektropārvades līnijas. Elektroenerģijas apgādes stabilitāte (frekvence, spriegums u.c.) un kvalitāte ir apmierinoša, bet klimatiskie apstākļi pēdējos gados ir bijuši maigi, un tas rada iespaidu, ka stāvoklis ir labāks, nekā patiesībā. Elektroenerģijas apgādes sistēmu drošuma izvērtējumā jāvadās pēc viskritiskākajiem apstākļiem, un rezultātiem jābūt publiski pieejamiem.

11. Elektroenerģijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijās ir nozīmīgs resurss visām Baltijas valstīm, bet sarežģīta ir tās izstrādes prognozēšana no apgādes drošuma viedokļa. Daugavas baseina īpatnība ir krasās noteces maiņas ne tikai pa gadiem un sezonām, bet arī īsākos laika periodos.

12. Politikas mērķi -Veicināt enerģētikas nozares attīstību atbilstoši tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai izaugsmei. -Samazināt enerģētikas objektu radīto vides piesārņojumu, īpaši gaisu piesārņojošo vielu emisijas. -Palielināt atjaunojamo (vietējo) energoresursu izmantošanu. -Paaugstināt energoapgādes drošumu. -Nodrošināt Latvijas elektroapgādes sistēmas tehnisko un organizatorisko gatavību sinhronai darbībai ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas sistēmām.

13. Rīcības mērķu sasniegšanai • Izmantojot valdības noteikto atbalstu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā izmantot ekonomiski pamatotu lielāko Latvijas pilsētu siltumslodžu potenciālu. • Lai palielinātu valsts drošību, palielināt vietējo energoresursu daļu kopējā patēriņā, diversificēt enerģētisko resursu piegādātājus, integrēties Eiropas enerģētisko resursu piegādes tirgos (Baltijas loks).

14. Paaugstināt dabasgāzes izmantošanu sadedzināšanas iekārtās samazinot mazuta izmantošanu, tādējādi paplašinot dabas gāzes apgādes zonas. • Pastāvīgi samazināt kaitējumu videi, stimulēt kvalitatīva kurināmā izvēli, samazināt kaitīgo izmešu daudzumu. • Īstenot pasākumus enerģijas racionālākai izmantošanai un piegādei, tādējādi pakāpeniski paaugstinot energoefektivitātes potenciālu gan enerģijas lietotāju, gan energouzņēmumu sistēmās. • Aktivizēt tirgus mehānismu elektroenerģijas sektora un ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

15. Veicināt enerģētikas sektora attīstību atbilstoši ekonomiskai izaugsmei, kā arī vienlīdzīgi veicināt ekonomiskās aktivitātes dažādos valsts reģionos. • Atbalstīt Latvijas lomas nostiprināšanu enerģētisko resursu transportēšanas pakalpojumu sniegšanā pasaules tirgū, tai skaitā izmantojot pazemes gāzes krātuves. • Veicināt atjaunojamo un vietējo energoresursu izmantošanu. • Veikt enerģijas ražošanas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi samazināšanu un ierobežošanu, kontrolējot termoelektrostaciju kaitīgo emisiju koncentrācijas atbilstību normatīviem, veicot katlu māju, mazo hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu un paaugstinot prasības hidroelektrostaciju dambju drošības un ūdenskrātuvju krastu aizsardzības pasākumiem.

16. Lai sekmētu īpaši atbalstāmo energoresursu izmantošanu, ievērojot atjaunojamās enerģijas avotu un to izmantošanas tehnoloģiju perspektīvas, kā arī to atrašanos pārejas stadijā, spējai darboties konkurējošā konvenciālās jeb tradicionālās enerģijas tirgū, noteikt atjaunojamās (“zaļās”) enerģijas komponenti visu Latvijas elektrības patērētāju kopējā energoresursu bilancē, lai sociāli, ekonomiski un tehniski sabalansētu un veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu un mazinātu enerģijas importu valstī. • Veicināt biodegvielas ražošanu (biodīzeļdegviela, bioetanols, biogāze), izmantojot lauksaimnieciskās ražošanas izejvielas (rapsi, graudus), kā arī lopkopības produkcijas ražošanas procesā radušos organiskos savienojumus.

17. Veidot priekšnoteikumus tirgus un konkurences elementu ieviešanai elektrības sektorā. • Vienkāršot un skaidri definēt procedūras piekļūšanai pārvades un sadales tīkliem. • Nodrošināt naftas produktu rezervju izveidi un videi drošu uzglabāšanu un uzturēšanu. • Sekmēt ES ekonomiskās un reģionālās attīstības fondu līdzekļu izmantošanu enerģētikas sektora attīstībai.