1 / 40

Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG

Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG. Una Čakāne RAPLM Programmu departaments. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG. Mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, atbalstot un veicinot

knoton
Télécharger la présentation

Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG Una Čakāne RAPLM Programmu departaments

  2. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG • Mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, atbalstot un veicinot līdzsvarotu reģionālo attīstību, un pārrobežu, transnacionālo, starpreģionu sadarbību. Finansējuma avoti: • Eiropas reģionālais attīstības fonds; • valsts budžeta līdzfinansējums; • finansējuma saņēmēja līdzekļi. INTERREG programmas

  3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (administrē kopš 2004.gada): • Nacionālā atbildīgā iestāde par INTERREG programmu; • Piedalās INTERREG programmu sagatavošanā, ieviešanā un uzraudzībā; • To nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 676 “Par uzdevumiem Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai” INTERREG programmas

  4. INTERREG programmu sekretariāts • Veic programmu un projektu uzraudzību; • Nodrošina projektu pieteikšanās procesu, informāciju, publicitāti un konsultācijas pieteicējiem; • Nodrošina projektu uzraudzību; • Nodrošina Uzraudzības un Vadības komiteju sekretariāta funkcijas; • Nodrošina atbalstu Vadošās un Maksājumu institūciju funkciju veikšanai. INTERREG programmas

  5. INTERREG programmas tiek iedalītas trijās līnijās: (2000.-2006.) • INTERREG III A – tiešā pārrobežu sadarbība • INTERREG III B – transnacionālā sadarbība • INTERREG III C - sadarbība visas Eiropas teritorijā Katrai no šīm trim programmām ir atsevišķi noteiktas teritorijas, kā arī iespējamie sadarbības partneri. INTERREG programmas

  6. Latvijas dalība programmās: • Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A prioritātes:  Ziemeļu prioritāte (Latvija - Igaunija – Krievija);  Dienvidu prioritāte (Latvija – Lietuva – Baltkrievija). • INTERREG III Bprogramma Baltijas jūras reģionā; • INTERREG III C programma Ziemeļu zonai. INTERREG programmas

  7. INTERREG III A mērķis – mazināt robežas ietekmi pierobežas teritorijās un veicināt plaša spektra aktivitātes (piemēram, sadarbība sociālajā un kultūras jomā) INTERREG programmas

  8. INTERREG IIIA Ziemeļu prioritāte INTERREG programmas

  9. INTERREG III A Ziemeļu prioritātes (Latvija - Igaunija - Krievija) pārrobežu sadarbības prioritāte aptver šādas teritorijas: Igaunijā - Kirde-Eesti, Lõuna-Eesti un Lääne-Eesti Latvijā – Kurzemi, Latgali, Rīgas reģionu un Vidzemi (Zemgali kā pieguļošo teritoriju) Krievijā – Ļeņingradas apgabalu, Pleskavas apgabalu un Sanktpēterburgas pilsētu INTERREG programmas

  10. INTERREG IIIA Dienvidu prioritāte INTERREG programmas

  11. INTERREG III A Dienvidu prioritātes (Latvija - Lietuva - Baltkrievija) pārrobežu sadarbības prioritāte aptver šādas teritorijas: Latvijā – Zemgales, Kurzemes un Latgales (papildus arī Vidzemes un Rīgas reģionus) Lietuvā - Klaipēdu, Telšai, Šauļai, Panevēžu, Utenu, Alītu un Viļņu(papildus arī Kauņu) Baltkrievijā - Vitebskas un Grodno reģionus INTERREG programmas

  12. Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A prioritātes Ziemeļu prioritātei: • Atbalsts tūrisma attīstībai; • Atbalsts pašvaldību sadarbībai; • Vietējo kontaktu paplašināšana; • Jaunu kontaktu nodibināšana starp reģionālajām un vietējām institūcijām; • Vides pārvaldība un aizsardzība; • Jaunu uzņēmējdarbības iespēju attīstība; • Transporta un komunikāciju attīstība; INTERREG programmas

  13. Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A prioritātes Dienvidu prioritātei: • Atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību tranzīta koridoros; • Veicināt sadarbību uzņēmējdarbības attīstības jomā; • Uzlabot robežšķērsošanas iespējas; • Atbalstīt tūrisma attīstību; • Rūpēties par vides saglabāšanu pierobežas reģionos; • Atbalstīt sadarbību starp pierobežas iedzīvotājiem (jauni kontakti, sadarbības tīkli, kopīgi projketi, pasākumi, pieredzes apmaiņa); • Novērst pārrobežu sadarbības fiziskos šķēršļus un uzlabot kopējo abpus robežām izveidoto infrastruktūru. INTERREG programmas

  14. Atbalsta saņēmēji • Pašvaldības un to izveidotās iestādes; • Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas; • Biedrības un nodibinājumi; • Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības; • Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības  finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”. INTERREG programmas

  15. INTERREG III A programma www.bsrinterreg.net/3a INTERREG programmas

  16. INTERREG III B programma • Programmas mērķis ir veicināt sadarbību Eiropas valstu starpā – teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. • INTERREG III B programmas ietvaros Eiropa ir sadalīta 12 reģionos, kur katrs reģions aptver noteiktu valstu skaitu, piemēram, Ziemeļu jūras reģions, Vidusjūras reģions. • Latvija ietilpst un var piedalīties INTERREG III B programmā Baltijas jūras reģiona ietvaros, kas aptver 11 valstis: Dāniju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju, Poliju, noteiktus Vācijas, Krievijas un Baltkrievijas reģionus. INTERREG programmas

  17. Baltijas jūras reģiona INTERREG III B programmas 3 sadarbības virzieni: (1) 1.prioritāte: • Telpiskās attīstības pieejas un rīcību veicināšana specifiskām teritorijām un sektoriem 1.pasākums: Atbalsts kopējām stratēģijām un ieviešanas aktivitātēm plašās attīstības zonās (makroreģionos); 2.pasākums: Specifisku sektoru ilgtspējīgas telpiskās attīstības veicināšana; 3.pasākums: Piekrastes, salu teritoriju un citu specifisku teritoriju ilgtspējīgas integrētas attīstības veicināšana. INTERREG programmas

  18. Baltijas jūras reģiona INTERREG III B programmas 3 sadarbības virzieni: (2) 2.prioritāte: • Atbalsts teritoriālām struktūrām, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību. 1.pasākums: Līdzsvarotas policentriskas apdzīvojuma struktūras attīstības veicināšana; 2.pasākums: Ilgstpējīgu komunikāciju tīklu veidošanas telpiskai integrācijai; 3.pasākums: Kultūras, dabas mantojuma, vērtīgu ainavu un dabas resursu ilgstpējīga pārvaldība INTERREG programmas

  19. Baltijas jūras reģiona INTERREG III B programmas 3 sadarbības virzieni: (3) 3.prioritāte: • Atbalsts institūciju stiprināšanai, veicinot starpnacionālo sadarbību telpiskās attīstības jomā. INTERREG programmas

  20. Atbalsta saņēmēji • Pašvaldības un to izveidotās iestādes; • Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas; • Biedrības un nodibinājumi; • Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības; • Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības  finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”. INTERREG programmas

  21. INTERREG III B programma www.bsrinterreg.net INTERREG programmas

  22. INTERREG III C Starpreģionu sadarbība, lai efektīvi uzlabotu reģionālo attīstību un vienotību Programma attiecas uz visu Eiropas teritoriju kopumā. Tā ir sadalīta četrās zonās – Ziemeļu, Austrumu, Dienvidu un Rietumu. INTERREG programmas

  23. Atbalsta saņēmēji • Pašvaldības un to izveidotās iestādes; • Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas; • Biedrības un nodibinājumi; • Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības; • Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības  finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”. INTERREG programmas

  24. INTERREG III C programmas prioritātes: • Reģionu sadarbība Eiropas Savienības zonu ietvaros; • Individuālie sadarbības projekti (pašvaldības, institūcijas, kuras atbild par reģionālo attīstību); • Sadarbības tīkli (valsts pārvaldes institūciju pārstāvju pieredzes apmaiņa). INTERREG programmas

  25. INTERREG III C Ziemeļu zona: 4. Projektu pieteikšanās kārtā visi fondi tika apgūti, līdz ar to Latvijai INTERREG III C Ziemeļu zonas programma ir slēgta Var pieteikties arī uz citām INTERREG III C programmas zonām – Austrumiem, Rietumiem un Dienvidiem www.interreg3c.net

  26. Valsts budžeta finansējums INTERREGprogrammām(pieejams no 2005.gada 1.janvāra) INTERREG programmas

  27. Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG programmu finansējumu nosaka 12.04.2005 MK noteikumi Nr. 252 “Kārtība, kādā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi EK iniciatīvas INTERREG programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas Republikas” INTERREG programmas

  28. Potenciālie finansējuma saņēmēji no Latvijas Republikas: • Pašvaldības un to izveidotās iestādes; • Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas; • Biedrības un nodibinājumi; • Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības; • Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības  finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”. INTERREG programmas

  29. Finansēšanas avotu proporcija: INTERREG programmas

  30. Nākamā programmēšanas perioda (2007. - 2013.) perspektīvas INTERREG programmas

  31. Nākamajā programmēšanas periodā (2007. – 2013.) tiks īstenoti trīs teritoriālās sadarbības veidi: • Pārrobežu sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III A) (EKPI, sadarbība ar Lietuvu un Igauniju) • Transnacionālā sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III B) • Starpreģionu sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III C) INTERREG programmas

  32. Pārrobežu sadarbības programmas jomas 2007. – 2013.gadiem • Uzņēmējdarbība un MVU, universitātes, tūrisms; • Vides aizsardzība un tās vadība; • Labāk pieejams transports (infrastruktūra); • Informācijas un komunikācijas tīkli; • Ūdens, atkritumu vadība un enerģijas vadības sistēmas; • Veselība, kultūra un izglītība. INTERREG programmas

  33. Transnacionālās sadarbības jomas 2007. – 2013.gadiem • Ūdeņu vadība (investīcijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās); • Dabas apdraudējuma novēršana; • Uzlabota pieejamība (infrastruktūra, komunikācijas); • Zinātnisku un tehnoloģisku tīklu veidošana, inovācijas, uzņēmējdarbības attīstība; INTERREG programmas

  34. Starpreģionu sadarbības jomas 2007. – 2013.gadiem • Tehnoloģiskās inovācijasreģionālajā attīstībā, uzņēmējdarbība; • Inovācijas reģionālajos pakalpojumos; • Vide, enerģijas efektīgs izlietojums un bioloģiskā daudzveidība; • Risku profilakse; • Pilsētu attīstība un atjaunošana; • Pētījumi, informācijas vākšana, labāko prakšu pārņemšana, ieviešot sadarbības programmas, attīstības virzienu izpēte un analīze. INTERREG programmas

  35. Eiropas Kaimiņattiecību un Partnerības Instruments • Patreizējā Kaimiņattiecību programma ir izstrādāta 2004.- 2006.gadu pārējas periodam • Tiks izveidots jauns Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) INTERREG programmas

  36. Jautājumi, kas jāatrisinadalībvalstīm • Programmu zonu noteikšanas kritēriji • Ģeogrāfiskais elastīgums • Finansiālā struktūra • Prioritārās tēmas • Stratēģisko projektu definēšana • Programmu vadības organizācija INTERREG programmas

  37. Priekšlikumi turpmākai rīcībai • Latvijai ir jāturpina attīstīt teritoriālā sadarbība un attiecības ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, arī ar kaimiņvalstīm, veicinot stabilitāti un izaugsmi Baltijas jūras valstu reģionā un Eiropā. • Latvijai ir jādefinē jauni darbības uzdevumi Baltijas jūras reģiona sadarbības organizācijām. INTERREG programmas

  38. Gatavojoties nākamajam programmēšanas periodam: • Latvijai ir savlaicīgi ir jāuzsāk sagatavot Nacionālo stratēģiju Mērķa 3 finansējuma izlietojumam; • jāizvērtē iespēja jaunajā programmēšanas periodā: vai valsts varētu būt kreditors uzsāktajiem projektiem; • Latvijā būs jāveido vadošās/ maksājuma iestādes neatkarīgi no tagad esošajām struktūrām;  • Sagatavojot programmas, jāveido darba grupas reģionu līmenī, nacionālā līmeni, un tad ar kaimiņvalstu partneriem. INTERREG programmas

  39. Statuss • Tiek gatavotas pozīcijas par • Eiropas pārrobežu sadarbības grupējumu regulu, • Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta regulu, • Kopienas stratēģiskām vadlīnijām; • ERAF regulu • Tiek plānotas darba grupu LV-LT un LV-EST sanāksmes par nākamā perioda programmēšanas stratēģiju INTERREG programmas

  40. Paldies par uzmanību! Sīkāka informācija: http://www.raplm.gov.lv/lat/eiropa/INTERREG/

More Related