Download
1 / 49
490 likes | 750 Vues
No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā. Mārtiņš Zemītis Eiropas Komisijas ekonomists Rēzekne, 2014.gada 20.marts. Prezentācijas struktūra. Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei Ekonomikas un finanšu sakārtošana Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+)
E N D
No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā • Mārtiņš Zemītis • Eiropas Komisijas ekonomists • Rēzekne, 2014.gada 20.marts
Prezentācijas struktūra • Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei • Ekonomikas un finanšu sakārtošana • Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+) • Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi • ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā • Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana • Latvijas mācības Eiropai • Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks • Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors • Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās
Dziļa parādu krīze visā Eiropā… … noveda pie bažām par eiro stabilitāti
Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports Avots: CSP, Swedbank prognozes
Jauniešu bezdarbs Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50% Austrijā un Vācijā < 10% Latvijā: ap 20%
Eiropas Savienības atbilde uz krīzi: • Ciešāka sadarbība un uzraudzība • Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības politika • Kreditēšanas atjaunošana • Izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana • Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu vidū • Publiskās pārvaldes modernizēšana
Ciešāka sadarbība un uzraudzībadalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās
Reformu kalendārs Nacionālais pusgads Eiropas pusgads Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu
Stratēģijas Eiropa2020 mērķi • ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt: • Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai
Eiropa2020 prioritātes • Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem • Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām
Eiropa2020 mērķi • 75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)). • Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013)) • Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas
EK RekomendācijasIkgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas - Izstrādā Eiropas Komisija - Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē - Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.
Rekomendācija Nr.3 • - Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu • - Pilnveidot profesionālo izglītību • - Uzlabot karjeras konsultācijas • - Ieviest garantiju jauniešiem • - Veidot prakses vietas DAĻĒJI IZPILDĪTA!
Rekomendācija Nr.4 • - Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām • - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū • - Reformēt sociālo palīdzību DAĻĒJI IZPILDĪTA!
Rekomendācija Nr.5 • - Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā • - Reformēt akreditācijas sistēmu • - Samazināt augstskolu skaitu • - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un pasniedzējiem • - Izvērtēt & modernizēt zinātni NAV IZPILDĪTA!
Kāpēc vajag jauniešu garantiju? • Jaunieši pamet mācības vai nodarbinātību – jo zemāks izglītības līmenis, jo augstāks risks būt par bezdarbnieku ilgāku laika periodu • Apgrūtināta pāreja no izglītības iestādes uz darba vietu – jaunietim ir liels risks kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iestādes beigšanas • Pieaug iemaņu un darba vietu ģeogrāfiskā nevienlīdzība – ES teritorijā pieejami 2 miljoni vakanču
Jauniešu garantija - mērķis Nodrošināt, lai jaunieši līdz 25 gadiem saņemtu labas kvalitātes nodarbinātības, izglītības, māceklības vai prakses piedāvājumu 4 mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai beidzot formālo izglītības iestādi
ES politika Finansējums ESF, JNI Cits LV budžets ES jauniešu programmas (EURES..) Jauniešu garantija 4 mēneši Māceklība Prakse Darbs Izglītība LV politika Jauniešu garantijas ieviešanas plāns, iesaistot partnerus
ERASMUS + Vienotaprogrammaizglītībai,jaunatnei un sportam (2014-2020)
Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc? • Dziļa ekonomikas krīze unaugsts jauniešu bezdarbs • Darbavietas ir, taču jauniešiem irnepietiekamas prasmesun zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām • Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm • Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija • Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājumsun IKT potenciāls • Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība • Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi
Erasmus+: saikne ar politiku ES2020 stratēģijas svarīgākie mērķi izglītībā: • Priekšlaicīgi pamet izglītības sistēmu (ET):< 10% (LV: 10,5 %; vidēji ES: 12,7 %) • Iegūst augstāko izglītību: > 40% (LV: 37,0 %; vidēji ES: 35,7 %)
Erasmus+: saikne ar politiku • Pirmsskolas izglītība un aprūpe: > 95% bērnu(LV: 92,7 %; vidēji ES: 93,2 %) • Pamatprasmes: < 15% no 15 g.v. ar vājām sekmēm(lasīšana: LV: 17,6%; ES vidēji: 19,6 %; matemātika LV: 22,6 %; vidēji ES: 22,2 %; dabaszinības: LV: 14,7 %; vidēji ES: 17,7 %) • Mācību mobilitāte: > 20% augstskolu absolventuun > 6% sākotnējo profesionālo kvalifikāciju (SPK) ieguvušo • Absolventu nodarbinātības līmenis: > 82 %(LV: 74,2 %; vidēji ES: 75,7 %) • Pieaugušo dalība mūžizglītībā: > 15%(LV: 7,0 %; vidēji ES: 9,0 %)
Starptautiskās augstākās izglītības programmas: Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink,divpusējāsprogrammas Mūžizglī-tības programma: Grundtvig Erasmus Leonardo Comenius Jaunatne darbībā Erasmus+: vienkāršāka struktūra Iepriekš Tagad Erasmus+ 1. Individuālāmācību mobilitāte 2. Sadarbībainovācijām unlabās prakses apmaiņai 3. Atbalsts politikas refomām • Konkrētas darbības: • Jean Monnet • Sports
3 pamatvirzieni: • Individuālā mācību mobilitāte • Sadarbība inovācijām un labās prakses apmaiņai • Atbalsts politikas reformām
Eiropas Parlamenta lielākie veikumi Eiropas Parlamenta 2014. gadavelešanas http://www.europarl.lv • ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un ekonomikai • Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda drošībā • Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? • Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšana
Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam? Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem
Kāpēc balsot EP vēlēšanās 24.maijā? Nāc. Runā. Panāc. 6 miljardi eiro Latvijas attīstībai
ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR + lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR
Eiro ieviešana • Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu • Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm) • Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam • Stabilitāte un drošība krīzes periodā • Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai • Lētāki kredīti • Lata devalvācijas rēga beigas • Eiro nenozīmē identitātes zudumu • Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots • Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija" • Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju • Valsts kredītreitinga paaugstināšana
Sociālā noslāņošanās37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa26% dzīvo nabadzībā
Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats
Nodokļu slogs:ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk ES28 attiecīgi 40% un 49% Latvijā attiecīgi 28% un 37%
Nodokļu struktūra:relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība
Ēnu ekonomika:sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence
Darba tirgus:algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks Avots: CSP, Swedbank prognozes
Inovācijas:ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā
Inovācijas:galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji? Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP Avots: Eurostat
