Studiju kurss VISPĀRĒJĀ VALSTS ZINĀTNE Vispārējā valsts zinātne: priekšmets, nozīme

1. Studiju kurss • VISPĀRĒJĀ VALSTS ZINĀTNE • Vispārējā valsts zinātne: priekšmets, nozīme

2. PRASĪBAS 1. Normatīvo aktu analīze saistībā ar valsts zinātni. 3. Referāts un tā prezentācija. Referāta apjoms no 10 - 12 lpp. Noformēšanas prasības tādas kā studiju darbam - titullapa,satura rādītājs, strukturizēts nodaļās, secinājumi, izmantotās literatūras saraksts. Tekstā jābūt atsaucēm uz šo literatūru (jāizmanto 3 zinātn. avoti)

3. Izmantojamās literatūras saraksts 1.Ārente H. Totalitārisma izcelsme, Rīga, 2000. 2.Bojārs J. Starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.  3.Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīga: AGB, 1998.   4.Demokrātijas pamati Rīga : Zinātne, 1993.  5.Dišlers K. Autoratīvas valsts iekārtas pamatprincipi. R.: 1937. g. 6.Dišlers K. Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē, R.: 1930. 7.Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. Rīga, 2001. 8.Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas. - Rīga, 1997,1999,2002.  9. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. Rīga, 1996. 10.Kaneti E. Masa un vara. Rīga, 1999.

4. Vispārējās valsts zinātnes pētīšanas priekšmets – valsts rašanās, attīstības, funkcionēšanas likumsakarības; valsts formu un struktūru pētīšana; valsts raksturīgo parādību savstarpējās iedarbības un sociālā nozīmīguma pētīšana. • Studiju kursa uzdevumi: • iepazīstināt studentus ar mūsdienu zinātniskajām atziņām par valsti; • sniegt nepieciešamās zināšanas par valsts pamatjēdzieniem un kategorijām, • iemācīt konstruktīvi diskutēt par tiesiskajām parādībām valstī; • - iemācīt zinātniskajā valodā definēt juridiskos pamatjēdzienus.

5. Valsts zinātne un tās vieta sociālo zinātņu sistēmā .

6. Zinātnes un zinātniskās teorijas jēdziens un struktūra Zinātneir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizētobjektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai.

7. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido: • 1) humanitārās zinātnes, • 2) sociālās zinātnes, • 3) dabas zinātnes, • 4) tehniskās zinātnes. • Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala: • Fundamentālās: • — sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana • — izzināšana notiek "tīrā veidā" neatkarīgi no iespējamā lietojuma • Lietišķās: • — fundamentālo zinātņu lietojums • prakses problēmu risināšanā.

8. Vispārējā valsts zinātne pēta • Valsts būtību • Vispārīgās iezīmes, kas piemīt jebkura tipa valstij • Valsts ģenēzes vispārīgās likumsakarības • Valsts tipus un formas • Valsts sistēmas un struktūras attīstības un funkcionēšanas vispārīgās likumsakarības un principus • Vispārīgās likumsakarības valsts attiecībās ar citām sociālajām parādībām

9. Pētot dabas un sabiedrības daudzveidīgās parādības, to attīstību, katra zinātne lieto noteiktas izziņas metodes, kas ir veids, kā pētīt, izzināt īstenību. • Metodes iedalās: • 1.Vispārzinātniskās metodes • 2. Speciālās metodes

10. Vispārzinātniskās metodes • analīze un sintēze • abstrahēšana; • induktīvā un deduktīvā metode • modelēšana

11. Speciālās metodes • Deskriptīvā (aprakstošā) metode, • Vēsturiskā metode, • Salīdzinošā metode, • Socioloģiskā metode.