Pašvaldību loma un priekšlikumi jaunā Būvniecības likuma pilnveidošanai

1. Pašvaldību loma un priekšlikumi jaunā Būvniecības likuma pilnveidošanai • Rīgas pilsētas būvvaldes • Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece • Agnija Švalkovska • 02.04.2014., Rīga

2. Jauna tiesiskā regulējuma nepieciešamība • Neefektīvs administratīvais process būvniecības lietās. • Ilgs un birokrātisks būvniecības dokumentācijas saskaņošanas process. • Spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definētas būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. • Neefektīvs būvniecības kontroles mehānisms.

3. Būvniecības procesā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība Spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka: • Būvniecības ierosinātājs var apstrīdēt katru lēmumu, kas ierobežo viņa tiesības realizēt būvniecības ieceri; • trešās personas var apstrīdēt tikai būvatļauju vai aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā; • apstrīdēšana aptur lēmuma darbību.

4. Būvniecības procesā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība Jaunais tiesiskais regulējums paredz, ka būvdarbu uzsākšana pieļaujama tikai tad, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama, savukārt būvniecības ierosinātājs joprojām var apstrīdēt katru lēmumu, kas ierobežo viņa tiesības realizēt būvniecības ieceri.

5. Termiņi būvniecības dokumentācijas izskatīšanai būvvaldē

6. Būvniecības procesa liberalizācija vai pastiprināta būvniecības kontrole?

7. Būtiskākie Būvniecības likuma trūkumi • Nav atrisināts jautājums par būvinspektora iekļūšanu objektā, ja viņam tas tiek liegts; • nav atrisināts jautājums, kā faktiski nodrošināt būvdarbu pārtraukšanu, ja būvinspektora norādījumi netiek pildīti; • neefektīvs patvaļīgās būvniecības novēršanas mehānisms; • būvdarbu un būvniecības dokumentācijas kvalitātes nodrošināšana; • ekspluatācijā nodotu būvju drošības un tehniskā stāvokļa kontroles mehānisma neesība.

8. Pašvaldību ierosinājumi Būvniecības likuma grozījumiem Nepieciešams paredzēt mehānismu, kā pašvaldību būvinspektoriem tiek nodrošināta iekļūšana objektā, ja viņam šādas tiesības tiek prettiesiski liegtas: • noteikt, ka ir pieļaujama iekļūšana objektā, likumā noteiktajā kārtībā izmantojot fizisku spēku. To varētu nodrošināt valsts policija, taču nepieciešama atbilstošu grozījumu veikšana likumā «Par policiju»; • administratīvās atbildības noteikšana personām, kuras bez tiesiska pamata neielaiž būvinspektoru objektā.

9. Pašvaldību ierosinājumi Būvniecības likuma grozījumiem Nepieciešams paredzēt mehānismu, kā pašvaldību būvinspektoriem nodrošināt faktisku būvdarbu pārtraukšanu, ja atkārtoti netiek pildīti viņa norādījumi par būvdarbu pārtraukšanu: • paredzot tiesības aizzīmogot objektu vai citādi norobežot vai būvlaukumu; • aizliegt cilvēkiem atrasties un iekļūt būvobjektā, ja būvdarbi ir pārtraukti; • noteikt administratīvo atbildību, ja būvinspektora norādījumi netiek pildīti.

10. Pašvaldību ierosinājumi Būvniecības likuma grozījumiem Nepieciešams padarīt neērtu patvaļīgo būvniecību: • nepieciešams ierobežot gadījumus, kad pieļaujam patvaļīgi veiktās būvniecības «legalizācija»; • nepieciešams pagarināt laiku, kādā veicama administratīvā akta par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu piespiedu izpilde (vismaz 5 gadi).

11. Pašvaldību ierosinājumi Būvniecības likuma grozījumiem Nepieciešama stingrāka būvspeciālistu un būvdarbu veicēju darbības reglamentācija: • noteikt stingrākas prasības sertifikācijai – tai skaitā terminētu sertifikātu izsniegšanu (5 gadi) ar faktisku zināšanu pārbaudi pirms tās; • būvspeciālistu sertifikātu diferencēšanu atkarībā no būves grupas, kuras būvniecībā attiecīgais būvspeciālists iesaistās; • noteikt minimālās kvalifikācijas prasības atsevišķu būvdarbu veicējiem; • nepieciešama būvspeciālistu atbildības robežu precizēšana; • būtu ierobežojams objektu skaits, kurā būvuzraudzību vienlaikus var veikt viens un tas pats būvuzraugs.

12. Pašvaldību ierosinājumi Būvniecības likuma grozījumiem Ekspluatācijā nodotu būvju tehniskā stāvokļa kontrole un būves un tās elementu atbilstības būves būtiskajām prasībām (mehāniskā stiprība, stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika, energoefektivitāte, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana) ir būves īpašnieka atbildība, un nav pieļaujama atbildības nastas nodošana pašvaldībai. Lai nodrošinātu ēku drošību ekspluatācijas laikā, būtu nosakāms: • ēkas īpašnieka pienākums noteikta laika perioda ietvaros organizēt būves tehnisko apsekošanu, iesniedzot tās rezultātus pašvaldībai; • pašvaldības tiesības uzdot pārtraukt būves ekspluatāciju, ja konstatēts, ka būve nonākusi tādā tehniskā stāvoklī, ka tā ir bīstama; • ēkas īpašnieka atbildība par tehniskās apsekošanas atzinuma neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā, kā arī par pašvaldības uzliktā pienākuma - pārtraukt ēkas ekspluatāciju - neizpildi.

13. Būvniecības valsts kontroles birojs • Nav paredzēta pašvaldības būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – Birojs) funkciju dublēšana. • Risināms jautājums par pašvaldību sadarbību ar Biroju, t.sk. būvniecības dokumentācijas nodošanu, informācijas aprites kārtību u.tml.

14. Sagatavošanās darbi pirms Būvniecības likuma ieviešanas • Būvniecības kontroles finansēšanas avoti. • Grozījumi pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. • Būvvalžu darbinieku un citu būvniecības procesa dalībnieku informēšana un apmācība. • BIS ieviešana un sasaiste ar pašvaldību datu bāzēm un informācijas sistēmām.

15. Paldies par uzmanību!