Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 11.klase (11.nodarbība)

2. Vidējo un tālo austrumu kultūras Indijas kultūra Ķīnas kultūra Japānas kultūra

3. Indija Ķīna Japāna Dalailama Buda

4. Indijas kultūras īpatnības Mohendžo Daro un Harapa Lielākie indiešu kultūras izpētes centri atradās Mohendžodaro un Harapā, tādēļ arī senās kultūras apzīmēšanai tiek izmantoti šo pilsētu nosaukumi Mohendžo Daro priestera statuja Mohendžo Daro drupas

5. Indijas kultūras īpatnības Ap 1500.g.p.m.ē. āriešu ciltis (valdnieki, kungi) Indas upes ielejā satikās ar senindiešiem un senpersiešiem un to kultūras pamazām asimilējās. Viņi attīstīja dzīvošanu laukos, un cienīja visu dzīvo. Tas bija pamats veģetārisma radīšanai. Āriešiem bija īpatnēja valoda un bagāts vārdu krājums. Uz šīs bāzes radās sanskits Vēdas – hinduisma svētās grāmatas Rigvēdas – dievībām veltītas himnas un poēmas; Samavēdas – melodiju vēdas; Jadžūrvēdas – rituālu vēdas; Atharvēdas – maģisma vēdas.

6. Indijas kultūras īpatnības Pēc vēdām spriežot cilvēks ir radies no pirmcilvēka – Purušas. Sacērtot to daļās un upurējot dieviem: no mutes radās brahmaņi (priesteri un garīgie skolotāji), no rokām kšatriji (valdnieki, karotāji), no gurniem vaišjas (tirgotāji, zemkopji), no kājām šūdras (kalpi) Ap 7. – 8.gs. Attīstās Indijas arhitektūra. Kā piemērs minams Mahabalipuramas Rathas – 5 monolīti tempļi, kas izkalti klinšu masīvā par godu Mahabharatas (viens no garākajiem episkajiem dziedājumiem pasaulē, kas vēstī par divu radniecīgu valdnieku dzimtu aisņaino cīņu par varu dzelzs laikmetā) varoņiem

7. Indijas kultūras īpatnības Lingaradžas templis – krāšņi torņi (gopuras), kas simbolizē reinkarnāciju un tuvošanos Brāhmai Minakaši templis – skulptūrās attēloti dievi, dabas spēku pavēlnieki un citas pārdabiskas būtnes

8. Indijas kultūras īpatnības Karma – cēlonības seku likums. Katrai darbībai ir zināmas sekas, kas ietekmē tālāko darbību. Ir nepārtraukta cēloņu un seku ķēde, kurai realizējoties izpaužas visuma dzīve. Hinduisms sludina reinkarnāciju – pārdzimšanu. Tikai, kad esi atklājis savu patieso esību un būtību, Tu izpildi savu esības nozīmi un vairs nepārdzimsti. Darot sliktas lietas pārdzimsti par dzīvnieku, darot labas – par priesteri

9. hindu semiotika OM Hinduisma svētākā zilbe un sakrālais simbols, kas apzīmē pirmo neizpaustā Brahmana izpausmi Hinduisma dzīves rats Simbolizē kustību, dzimšanu, dzīvi un nāvi

10. Ķīnas kultūras īpatnības • Kultūras pamatā ir “ķīniešu ceremonija”; • Pamatīgi izveidota uzvedības normu sistēma; • Augstākā ķīniešu dievišķā izpausme – Debesis; • Cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu; • Vissenākā ķīniešu kultūra ieguvusi nosaukumu “Janšao kultūra”. Ķīnas kultūras dzīvē milzīga loma bija uz seno rakstvežu un zīlētāju skolu bāzes izaugušajai Konfūcija reliģiski filozofiskajai sistēmai. Visi iekarotāji, kas iekarojuši Ķīnu ar laiku asimilējušies Ķīnas kultūrā

11. Ķīnas kultūras īpatnības Konfūcijs - bija ievērojams ķīniešu domātājs, filozofs un skolotājs.  Dzimis 551.g.p.m.ē. Konfūcija filozofija uzsvēra personisko un valdības morāli, un labi saskan ar ķīniešu tradīcijām, kura izpaudās kā pareizāk dzīvot. Viņa mācība, kas zināma kā konfūcisms, vislielāko ietekmi ir atstājusi uz Ķīnu, bet tā ir arī plaši izplatīta Japānā, Korejā un Vjetnamā. Viņa mācība balstās uz pakļaušanos, samierināšanos.  “...gudrais vienmēr ievēro savu stāvokli un nealkst pēc ārīga spožuma. Kad viņam pieder bagātība un augsts stāvoklis sabiedrībā, tad viņš dzīvo saskaņā ar to; ja viņš ir nabadzīgs, tad viņš arī dzīvo kā nabadzīgais… Kad viņš ir zemā stāvoklī, tad par to nevaino valsts varu… Baudīdams sūru mūžu, viņš pakļaujas liktenim”.

12. Ķīnas kultūras īpatnības Pēc ēkām varēja pateikt, cik dižciltīgam cilvēkam tās pieder. Izliekts jumts – atbaida ļaunos garus; Dakstiņi sarkanā, zaļā vai dzeltenā krāsā – pārticības zīme. Jumta rotājumiem liela mistiska nozīme, kā arī varēja norādīt īpašnieka vietu feodālajā hierarhijā. Forbidden city Wong Tai Sin Temple

13. Ķīnas kultūras īpatnības Lai pasargātu mirušo no miera traucētājiem tika veidotas māla skulptūras, kam rokās atradās īsti kaujas ieroči. Tās bija cilvēka augumā. Tās vērojamas imperatora Šiuandi kapeņu kompleksā Ķīna – porcelāna dzimtene. Iemīļotas 3 krāsas zils, zaļš, dzeltens. Dominē augu, ziedu un putnu motīvi. Pūķis – valdnieka simbols

14. Japānas kultūras īpatnības Japāņu stilu raksturo vieglums, elegance, funkcionalitāte, ierasto uzdevumu neparasts risinājums, bet interjera būtība – dabiska vienkāršība, no kuras nenogurst un nepārsātinās. Japāņu estētika vadās pēc principa: viss liekais ir neglīts, bet interjera pamatā ir tukšums, kas pasvītro tā minimuma iekšējo smalkumu, kas atrodas mājoklī. Tāpēc japāņu stila principiāla īpatnība ir minimālisms Japānai nebija savas galvaspilsētas. Tikai 710. gadā par tādu kļuva Nara. Japānas filozofijā populāra bija Ču-si mācība, kuras pamatā ir konfūcisma un budisma reliģija. Ču-si mācības pamatlicēji uzskatīja, ka galvenais uzdevums ir cilvēka tikumiskā rakstura izveidošana. Par tikumības galvenajiem elementiem tika minēta godbijība, taisnība, sirdsšķīstība un mīlestība.

15. Japānas kultūras īpatnības Japāņu vissvarīgākais morāles pienākums ir vecāku godāšana. Uzticība, kuras pamatā ir pienākums izturēties ar cieņu, japāņu uztverē ir tikumības pamats.Tieši estētiskās normas daudzējādi nosaka japāņu tautas dzīves filozofiju. Japāņiem ir četri daiļuma kritēriji sabi, vabi, sibui, kas sakņojas sinto reliģijā, bet ceturtais jūgen saistīts ar budisma filozofiju. Sabi burtiskā tulkojumā nozīmē rūsa. Laika atstātajās pēdās japāņi saskata īpašu pievilcību. Viņus valdzina veca koka nomelnējusī krāsa, nosūnojis akmens dārzā, tātad sabi ir senatnes smarža, laika zīmogs. Daiļums un dabiskums japāņiem ir viens jēdziens. Savukārt termins vabi japāņu izpratnē noliedz visu samāksloto, demonstratīvo, uzkrītošo. Vabi ir vienkāršības skaistums, atturība un ikdienišķā pievilcīgums. Japāņi saskata skaistumu un prot to novērtēt visā, kas ir ap cilvēku viņa ikdienā. Trešais vārds sibui ir vienkāršības skaistums un dabiskuma skaistums. Siubi tādējādi dod galīgo spriedumu skaistuma novērtēšanā. Tase ir laba, ja no tās ērti un patīkami dzert tēju un ja māls, izgājis caur podnieka rokām, turklāt saglabājis savu pirmatnējo pievilcību. 

16. Japānas kultūras īpatnības  Lai izvairītos no apkaunojošās sajūtas, ja valdnieka vai karavadoņa uzdevums nav godam izpildīts, japāņu samurajs tiek apmācīts izdarīt pašnāvību (harakiri). Pašnāvība ir visai izplatīts veids, kā japāņi izvairās no samilzušām problēmām. Senā reliģija - "sinto" (dievu ceļš) jaunā – “budsudo” budisms.  Sintoismā pielūgsmes objekti tika dēvēti par kami, kas tiek attiecināts gandrīz uz visu - dabas parādībām, dzīvniekiem, putniem, augiem un arī senčiem Sinto templis Budsudo-ji templis

17. Japānas kultūras īpatnības Tieksme pēc harmonijas ar dabu ir japāņu mākslas galvenā iezīme. Japāņu dārznieka mērķis ir reproducēt dabu miniatūrā, amatnieka mērķis ir parādīt materiāla faktūru, pavāram – saglabāt produkta garšu un izskatu. Princips: “neradi pats, bet atklāj!” Japāņu dārzs Suši Bonzai kociņš

18. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai 1. Ar ko asociējas hinduisma dzīves rats? 2. Kas ir Konfūcijs? 3. Kas ir karma? 4. No kuras valsts radies porcelāns? 5. Kas ie Ču-Si mācība? 6. Ar ko īpaša Japānas kultūra? 7. Kas ir Sinto?

19. Literatūras avoti • http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/divupe/teksts.htm • http://lv.wikipedia. • http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/senas-inas-un-japanas-salidzinajums-puslapis6.html • http://www.atlants.lv/referats/mana-japanas-kultura/165574/ • http://www.sarudama.com/shinto/ancientcult.shtml