RTU Būvniecības fakultāte Būvmašīnas profesora grupa Būvmašīnas. Pamatkurss Iekrāvēji (prezentācijas paraugs)

1. RTUBūvniecības fakultāteBūvmašīnas profesora grupaBūvmašīnas. PamatkurssIekrāvēji (prezentācijas paraugs) Lektors Viktors Mironovs, hab. inž. zin. doktors profesors Rīga 2008

2. Kompaktiekrāvēji ir ļoti populāri mūsdienās, jo to gabarīti ļauj tiem operēt mazā telpā, kur ar parasto iekrāvēju nevar piebraukt. Tie ir arī saudzīgāki pret virsmu, pa kuru pārvietojas. Daudzos gadījumu tas ir svarīgi. Ievads

3. Saturs Slaidu veidi: • Vispārīgas (uzbūves) shēma • Mezglu nosaukums • Mašīnu klasifikācija • Būvmašīnu parametri un mērvienības • Vēsturiskā attīstība • Darba shēma • Spēku, spēka momentu un jaudas aprēķiniRažība • Ekspluatācijas faktori • Montāžas shēmas • Demontāžas shēmas • Drošības noteikumi • Drošības ierīces • Dzinējs • 1.Mezglu shēmas • Kinemātiskas s. • Elektriskas s. • Hidrauliskas s. • Pneimatiskas s. • Eļļošanas s. • 2.Mezglu shēmas

4. Kausu riteņiekrāvējs • Ковшовый пневмоколёсный погрузчик • Ladle wheelloader • 1 – dzinējs двигатель engine • 2 – ātrumkārba коробка передач gearbox • 3 – sadales kārba раздаточная коробка the torque divider • 4 – priekšējais tilts передний мост front axle • 5 – aizmugurējais tilts задний мост rear axle • 6 – kauss; ковш ladle • 7 – ritenis. Колесо wheel

5. Galvenie tehniskie parametriГлавные технические параметры • F [kg];Celtspēja, грузоподъёмность • Q [kg/h];Ražība, производительность • H [m];Кravas celšanas augstums, высота подъёма груза • v [km/h];pārvietošanās ātrums, скоростьперемещения • N [kW];Dzinēja jauda, мощность двигателя • η [%];Lietderības koeficients, коэффициент полезного действия • m [kg];masa, масса • A*B*C [m];Gabarītizmērus, габариты • R [m];apgriešanās rādius, радиус поворота

6. Galvenie tehniskie parametri • Celtspēja ir tieši atkarīga no ceļamās kravas veida un tās smaguma centra novietojuma; • Celtspējas izmaiņu tieši ietekmē arī attiecīgais kravas pacelšanas augstums; • Autoiekrāvēja minimālais apgriešanās rādiuss raksturo autoiekrāvēja spēju manevrēt ierobežotā telpā.

7. Autoiekrāvēju vēsturiskā attīstība • Autoiekrāvēju attīstība sākās jau 20. gs. 30. gados; • Pirmie autoiekrāvēji bija automobiļi ar uzmontētiem celtņiem. No tā arī radies to nosaukums; • Straujā ražošanas attīstība veicināja autoiekrāvēju pilnveidošanu un plašāku pielietošanu.

8. Iekraušanas mašīnas klasifikācija Iekraušanas mašīnas klasificē pēc dažādiem kritērijiem: • pēc uzbūve : kausu un dakšuiekravēji • pēc piedziņas tipa veida: auto un elektroiekrāvēji ; • pēc darba režīma tipa : cikliskie un nepārtrauktie; • pēc pārvietošanas veida : stacionārie un pārvietojamie; • pēc gaitas iekārtas : riteņa un kāpurķēžu bāzē

9. Klasifikācija

10. Iekrāvēji ar visu riteņu pagriešanas Priekšrocības: • Divu veidu pagriešanas veidi, gan Visu riteņu, gan Slīdes pagriešanas • Mazs riteņu nodilums • Saudzīgs pret darba virsmu • Lielas manevrēšanas iespējas • Nepārspējams operatora komforts • Viegla kursorsvirasvadība

11. Iekrāvēji ar Kāpurķēdēm Priekšrocības: • Zems spiediens uz virsmu • Ērtāka pārvietošanās uz nelīdzenām virsmām • Palielināts celtspēja • Paaugstināti ķēdes rata zobi samazina kopējo nodilumu • Palielināta celtspēja • Nepārsējams darbiem uz raupjās virsmām

12. Iekrāvēji ar slīdespagriešanu Priekšrocības: • Pacelšanas mehānismu izvēle (rādiusa un vertikāla pacelšana) • Izmēru izvēle: svars: 320 -1300 [kg]; platums 90 – 200 [cm] • Teicams redzesloks un augstums iekraušanai kravas automašīnās (vertikāla pacelšana) • Gara garenbāze ērtākam pārvietojumam • Kompaktie gabarīti darbam mazās telpās

13. Salīdzinājuma tabula1- Slīdes pagriešanas 2- Visu riteņu pagriešanas 3- Kāpurķēžu

14. Spēku, spēka momentu un jaudas aprēķini Pievada rakšanas mezgla jaudu zemes rakšanas mašīnām nosaka: kur: p1 – grunts rakšanas spēks (kN); v – vidējais rakšanas ātrums (m/s). (piemēram rakšanas apjomam līdz 2 m3v = 0,2-0,4 m/s); η – rakšanas mehānisma lietderības koeficients. b, c – grunts kārtas platums un biezums; k – grunts īpatnējā griešanas pretestība.

15. Mezgli Vērstuve ar nazi no cietsakausējuma materiāla. Vērstuves hidrocilindri. Galvenais pārvads un hidrosajūgi. Kāpurķēžu gaitas fragments.

16. Kabīne

17. Grunts rakšana un griešana Grunts rakšana ir process, kura laikā notiek grunts atdalīšana no masīva un pārvietošana mašīnas darbierīcē. Zemes darbu mašīnas darbierīces griezējdaļas shēma. 1 – griezējs; 2 – masīvs; ν – smailuma leņķis; θ – aizmugures leņķis; γ – priekšējais leņķis; δ = ν + θ – griezējleņķis; b – šķautnes platums; c – nogrieztās grunts kārtas biezums;

18. Spēku, spēka momentu un jaudas aprēķini Pievada rakšanas mezgla jaudu zemes rakšanas mašīnām nosaka: kur: p1 – grunts rakšanas spēks (kN); v – vidējais rakšanas ātrums (m/s). (piemēram rakšanas apjomam līdz 2 m3v = 0,2-0,4 m/s); η – rakšanas mehānisma lietderības koeficients. b, c – grunts kārtas platums un biezums; k – grunts īpatnējā griešanas pretestība. Iekravējs ar apgriezto kausu

19. Autoiekrāvēju uzbūves un darbības pamatprincipi Šasija -Ļoti svarīgi ir, lai šasija būtu stabila un stingra. Tās uzbūve un dizains ir veidoti tā, lai pēc iespējas atvieglotu apkopi, remontu un piekļuvi svarīgākajām autoiekrāvēju sastāvdaļām. Dzinējs –Autoiekrāvējus darbina ar: • Elektromotoru; • Iekšdedzes dzinēju: • Dīzeļdzinēju; • Benzīna dzinēju; • Gāzes dzinēju.

20. Autoiekrāvēju uzbūves un darbības pamatprincipi Transmisija -Autoiekrāvējiem ar elektromotoru parasti motors ir tieši savienots ar velkošajiem riteņiem un nav nepieciešams speciāls transmisijas veids, bet autoiekrāvējiem ar iekšdedzes dzinēju parasti tiek izmantots viens no četriem transmisijas veidiem – mehāniskais, hidrostatiskais, hidrodinamiskais vai elektriskais.

21. Autoiekrāvēju uzbūves un darbības pamatprincipi Riteņi -Ļoti svarīgi, lai riteņi un, galvenais, riepas būtu elastīgas un uzņēmīgas pret deformācijām, lai nodrošinātu ērtu un drošu darbu vadītājam un pasargātu kravu no dažāda rakstura pārkraušanas un transportēšanas bojājumiem. Autoiekrāvējiem ir cietie riteņi, pneimatiskie riteņi un daļēji – pneimatiskie riteņi.

22. Autoiekrāvēju uzbūves un darbības pamatprincipi Darba ierīces - Darba ierīce ir ļoti svarīga autoiekrāvēja sastāvdaļa. Izmantojot dažāda veida darba ierīces var pacelt, novietot un transportēt dažāda veida kravas, kā arī veikt citas manipulācijas ar tām.

23. Spēku, spēka momentu un jaudas aprēķini Aprēķinu izejas dati: • vēja dinamiskais spiediens p (Pa) • vēja ātrums v (m/s) • gaisa blīvums ρ(kg/m3 ) • dinamiskais koeficients (pulsācijas) kg = 1,2 ~1,3 • augstuma koeficients kh = 1 – 1,5 • mašīnu laukums aizvējā Fk (m2) • kravas laukums aizvējā Fq (m2) • kāpuma leņķis α Var pieņemt: pie v = 20 – 25 m/s; lielums p = 270 – 350 Pa; ρ = 1,23 kg/m3

24. Autoiekrāvēja ražīgums - Autoiekrāvēju ražīgums ir to izstrāde laika vienībā. Šis parametrs ir atkarīgs gan no pastāvīgiem faktoriem (darba ierīces veida, autoiekrāvēja izmēriem, dzinēja jaudas, vadības iekārtas, u.c.), gan arī no mainīgiem faktoriem (piemēram, izpildāmā darba rakstura, strādnieku kvalifikācijas, kravas fizikālajām un mehāniskajām īpašībām).Izšķir autoiekrāvēja teorētisko (konstruktīvo) ražīgumu Qk, tehnisko ražīgumu Qt un ekspluatatīvo ražīgumu Qe. G – ceļamās kravas svars [t]; t – cikla ilgums [h]; - koeficients, kas raksturo autoiekrāvēja darbības apstākļus; - autoiekrāvēja celtspējas izmantošanas koeficients; - autoiekrāvēja darbības laika izmantošanas koeficients.

25. Būvmašīnu stabilitāteStabilitātes veidi • paša • kravas • gareniskā • šķērsā • diagonālā • mašīnas montāžas laikā • mašīnas demontāžas laikā

26. StabilitāteFaktori, kas iedarbojas uz līdzsvara stāvokli un stabilitātes zudumu • kravas masa; • izlices sniegums; • mašīnas smaguma centra stāvoklis; • riteņu bāze (šķērsbāze un garenbāze); • riteņu (vai kāpurķēžu) saķere ar ceļa segumu; • ceļa klātnes stāvoklis (laukumi, ceļi); • vēju slodzes; • dinamiskā iedarbība mehānismus ieslēdzot un izslēdzot; • kustības virziena strauju izmaiņu slodze.

27. Stabilitātes pamatprincipi • Autoiekrāvēja stabilitāti būtiski ietekmē ceļamās kravas svars un tās smaguma centra novietojums; • Lai autoiekrāvēju padarītu stabilāku, tā aizmugures daļā tiek izvietots atsvars, kā arī tā mehāniskās daļas izvietotas tā, lai autoiekrāvēja smaguma centru padarītu zemāku un maksimāli pabīdītu uz aizmuguri; • Stabilitāti būtiski ietekmē arī leņķis, kādā ir sagāzts masts. Uz priekšu mastu sagāž, lai atvieglinātu kravas satveršanu, bet ceļot un transportējot kravu, mastu atliec atpakaļ, lai palielinātu autoiekrāvēja stabilitāti.

28. Būvmašīnu stabilitāteIzlices snieguma izmaiņas P – celtspēja; L – izlices sniegums; H – celšanas augstums.

29. Būvmašīnu stabilitāteRiteņbazes mašīnu maksimālā slīpuma leņķa aprēķins Maksimālā slīpuma leņķa aprēķina shēma, pie kura saglabājas stabilitāte. Stabilitātes aprēķina shēma transporta līdzeklim, kurš atrodas šķērsām nogāzei.

30. Pielietojums būvražošanā • Ar autoiekrāvēju palīdzību tiek nodrošināta nepieciešamo izejvielu un gatavās produkcijas transportēšana un kārtošana ražotnes ietvaros; • Lielās būvražotnēs autoiekrāvēji produkciju novieto tam paredzētā noliktavā, kā arī iekrauj transportlīdzekļos; • Lielās noliktavās pārkraušanas darbu organizēšana nav iedomājama bez virknes dažādu autoiekrāvēju un citu mehanizācijas līdzekļu, tie nodrošina sekmīgu un ritošu darbu lielā apjomā.

31. Kompakto mašīnuspeciālaisaprīkojums

32. Darbu dažādība ko spēj veikt kompaktas mašīnas

33. Priekšrocības: Zems trokšņu līmenis Ērtāka operatora vieta Nepiesārņo darba vidi (p. pārtikas nodaļās, kur tas ir ļoti svarīgi) Izdevumi divreiz zemāki nekā iekšdedzes dzinējiem Kompakts Priekšrocības: Liela celtspēja Liels pārvietošanas ātrums Kompaktiekrāvēji ar elektrisko piedziņu Kompaktiekrāvēji ar dīzeļa/gāzes piedziņu

34. Priekšrocības: Zems trokšņu līmenis Ērtāka operatora vieta Nepiesārņo darba vidi (p. pārtikas nodaļās, kur tas ir ļoti svarīgi) Izdevumi divreiz zemāki nekā iekšdedzes dzinējiem Kompakts Priekšrocības: Liela celtspēja Liels pārvietošanas ātrums iekrāvēji ar elektrisko piedziņu iekrāvēji ar dīzeļa piedziņu

35. Mūsdienu attīstības tendences • Mūsdienīgu autoiekrāvēju ražotāji aizvien lielāku vērību pievērš autoiekrāvēju drošībai, ergonomikai, komfortam, lietderīgumam, dizainam, dažādu to mezglu unificēšanai, celtspējas palielināšanai un citiem svarīgiem jautājumiem; • Autoiekrāvēju darbināšanai izmanto aizvien ekoloģiski draudzīgākus dzinējus, gan samazinot izplūstošo gāzu toksiskumu, gan padarot videi nekaitīgākus dažādus to ekspluatācijas materiālus; • Inženieri strādā pie jaunu akumulatoru bateriju tehnoloģijas izstrādāšanas, maiņstrāvas tehnoloģijas ieviešanas, līdzšinējās līdzstrāvas vietā; • Zinātnieku vīzija ir pietuvināt to celtspēju jaudīgu, ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu, autoiekrāvēju celtspējai, likvidējot problēmas, kas rodas no kaitīgām izplūdes gāzēm; • Inženieri strādā pie prototipu izveides, kas būs darbināmi bez vadītāja.

36. Фирмы в Латвии, обслуживающие погрузчики • Sia”Kets “,Ceļubūves tehnika un rezerves daļas Rencēnu iela 2a,Rīga,LV-1073.Talr. +371 7188020,Fax +371 7188045 Sia MTC “Būvniecības tehnika”Dzirnavu iela 13.Ogre,LV-3801. Talr. +371 3825090,Fax +371 3538078. SIA “Bauma ““Būvniecības tehnika”Āzenes iela 12.Rīga,LV-1048. Talr. +371 29358650,Fax +371 65021446

37. Izmantošanas drošība Lai nodrošinātu drošu autoiekrāvēja ekspluatāciju: • Nepieciešams nodrošināt tā tehniskā stāvokļa ievērošanu un regulāru kontroli; • Autoiekrāvējs jāizmanto tam paredzētajiem nolūkiem un darba videi; • Jāizvairās no autoiekrāvēja pārslogošanas, tam nepiemērotas masas un formas kravas celšanas un pārvietošanas; • Regulāri jāveic tā tehniskās apkopes (vidēji ik pēc 500 darba stundām); • Svarīgi ir arī nodrošināt vadītājam nepieciešamo redzamību zonās, kurās notiek darbības ar kravu, kā arī zonās, kas var traucēt autoiekrāvēja manevrēšanai.

38. Izmantotā literatūra • E.Ziediņš, “Būvmašīnas” ,Rīga, “Zvaigzne” 1980.g.436 lpp • J. Jurševskis Celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas mašīnas, Rīga – Smiltene, 2006, 256 • B. Jeļisejevs Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu organizācija un tehnoloģija, Rīga – Smiltene, 2006, 208 lpp • А.З.Шевченко.Универсальные погрузчики.М.Высшая школа,1976б,288 стр. • V.Cikovskis.MotoriJumava,2000,224 lpp. • V. Mironovs Tehnisko terminu vārdnīca, Rīga – Smiltene, 2006, 100 lpp • В.Л. Роговцев, А.Д. Пузанков, В.Д. Олдфильд. Устройство и эксплуатация автотранспортных средств, Москва, 1991, 432 стр. • Fachkunde Kraftfahrzeugtechnik, Deutschland, 2004, 688 lpp • Modern Automotive Technology, Germany, 2006, 688 lpp • Б.Ф. Белецкий Строительные машины и оборудование, Ростов н/Д: Феникс, 2002, 592 стр. • А.В. Раннев Устройство и эксплуатация дорожно-строительных машин, Москва, 2003, 483 • Д.П. Волков, В.Я. Крикун. Строительные машины и средства малой механизации, Москва, 2002, 449 стр. • Эксплуатация и техническое обслуживание дорожных машин, автомобилей и тракторов, Москва, 2002, 462 стр. • www.ust-co.ru • www.cat.lv • www.kono.lv • www.lbh.liebherr.com • www. mtc.lv