Notikumi pēc II Pasaules kara: jaunas pieejas starptautiskās tirdzniecības principu meklējumos

1. Notikumi pēc II Pasaules kara:jaunas pieejas starptautiskās tirdzniecības principu meklējumos Kristaps Lešinskis Latvijas Ekonomistu asociācija Banku augstskolas docents

2. Struktūra • Kāpēc jaunas pieejas? • Īsi par teorijām līdz Portera idejām • Portera Nācijas konkurētspējīgā priekšrocība

3. Kāpēc tika meklētas jaunas pieejas? Pasaules ekonomikas kārtība 20.gadsimtā ir būtiski mainījusies: • Augošā multinacionālo korporāciju loma, BKK • Tirdzniecības apjomu pieaugums industriju iekšienē (intraindustry vs interindustry trade) • Empīrisku pierādījumu trūkums Hekšera-Olina modeļa patiesumam • Jauni pieņēmumi par konkurences īpatnībām, faktoriem un to nozīmi konkurencē

4. Vecie un jaunie pieņēmumi • Kapitāls un darbaspēks pieder nācijai (klasiķu teorijās) • Darba ražīgums ir konstants (Rikardo modelis) pret darba ražīgums ir mainīgs lielums • Apjoma ekonomiju jautājums (increasing returns to scale) • Vienkārša tehnoloģija pret strauji progresējošu tehnoloģiju • Tehnoloģija pasaulē ir vienāda (HO) • Gaume neatšķiras (“tastes are the same”)- HO • Kapitāla preču netirgojamība (HO), kas neatbilst mūsdienu realitātei

5. Modernās teorijas uzsver • Stipri lielāku uzņēmumu, nevis nāciju lomu konkurencē • Tādu faktoru (attīstāmu) kā kvalitāte, infrastruktūra, kapitāla pieejamība, zīmols, klientu lojalitāte, menedžmenta kvalitāte un īpatnības, atbalsta faktori (politika, saistītās nozares) • To, ka produkti kļuvuši stipri heterogēnāki industriju ietvaros

6. Teorijas pēc II Pasaules kara • Stefana Lindera Country Similarity Theory (1961) Radās, mēģinot skaidrot tirdzniecības procesus nozaru iekšienē: • Tirdzniecība pamatā notiek starp valstīm, kuru patērētājiem ir līdzīgas gaumes un pieprasījuma struktūra • Tirdzniecība pamatā notiek starp attīstības ziņā līdzīgām valstīm Teorija labi skaidro heterogēno produktu tirdzniecības iemeslus – automašīnas, elektronikas preces

7. Teorijas pēc II Pasaules kara • Reimonda Vernona Produkta dzīves cikla teorija (1960-tie) Jauni produkti pamatā tiek radīti attīstītajās valstīs (ASV, Japāna, Vācija utt.) Stadijas: • Jauns produkts • Briestošs produkts • Standartizēts produkts Valstis, patēriņš, eksports un imports tajās: • Produkta ieviesēja valsts • Citas attīstītās valstis • Jaunattīstības valstis Izskaidro arī kapitāla plūsmas (ĀTI)

8. Teorijas pēc II Pasaules kara • Pols Krugmans: Global Strategic Rivalry Theory (1980-tie) Aplūko multinacionālo korporāciju uzvedības ietekmi uz tirdzniecības plūsmām Spēcīgi MNK konkurences līdzekļi un to ietekme uz tirdzniecību: • Spēcīgi intelektuālie īpašumi – zīmoli, tirdzniecības zīmes, patenti – ļauj dominēt pasaules tirgos; • Investīcijas pētniecībā un attīstībā – var atļauties, tas dod iespēju dominēt P&A intensīvu produktu industrijās • Apjoma un vēriena ekonomijas – ļauj samazināt izmaksas • “pieredzes efekta” izmantošana standartizētos produktos – NEC un Samsung dominance pusvadītāju industrijā

9. Gravitācijas modelis: Tirdzniecības plūsmas ir atkarīgas no nāciju ekonomikas lieluma un attāluma.

10. Maikla Portera Nācijas konkurētspējīgā priekšrocība (1990)

11. Portera darbs šajā jomā • 4 gadu pētniecība (1980-to gadu otrā puse). >30 pētnieku komanda. Ir turpinājums. • 10 nācijas: ASV, Japāna, Vācija, Lielbritānija, Itālija, Dānija, Zviedrija, Šveice, Singapūra, Koreja. • Dati par ļoti dažādām industrijām par 1971., 1978. un 1985.gadu. Fokuss uz konkurētspējīgajām industrijām, taču ne tikai.

12. M.Porters: National prosperity is created, not inherited. It does not grow out of countrie’s natural endowments, its labour pool, its interest rates, or it’s currency’s value, as classical economics insists. A nation’s competitiveness depends on the capacity of its industry to innovate and to upgrade. Companies gain advantage against the world’s best competitors because of pressure and challenge. They benefit from having strong domestic rivals, agressive home based suppliers and demanding local customers. In a world of increasingly global competition, nations have become more, not less, important. As the basis of competition has shifted more and more to the creation and assimilation of knowledge, the role of the nation has grown. Competitive advantage is created and sustained through a highly localized process. Differences in national values, culture, economic structures, institutions, and histories all contribute to competitive success.