Download
1 / 19
340 likes | 1.56k Vues
Putni. Putnu klase. Putni ir augsti attīstīti mugurkaulnieki; To ķermeni klāj spalvas; Priekšējās ekstremitātes pārveidojušās par spārniem; Spēj lidot; Uzbūves un dzīvesveida īpatnības devušas tiem iespēju plaši izplatīties uz Zemes; Kopumā uz Zemes ir vairāk nekā 9000 putnu sugu.
E N D
Putnu klase • Putni ir augsti attīstīti mugurkaulnieki; • To ķermeni klāj spalvas; • Priekšējās ekstremitātes pārveidojušās par spārniem; • Spēj lidot; • Uzbūves un dzīvesveida īpatnības devušas tiem iespēju plaši izplatīties uz Zemes; • Kopumā uz Zemes ir vairāk nekā 9000 putnu sugu.
Putnu dzīvesvietas un dzīvesveids • Putni, kas mīt saldūdeņos un piekrastē, purvos; • Meža putni; • Atklātu ainavu putni; • Gaisa plašumos dzīvojoši putni; • Plēsīgie putni; • Cilvēka mītņu tuvumā dzīvojoši putni.
Putnu dzīves vietas Putni izraugās dzīvesvietas ne tikai pēc barošanās apstākļiem, bet arī pēc piemērotām ligzdošanas vietām.
Ārējā uzbūve • Relatīvi maza galva; • Garš, kustīgs kakls; • Viduklis; • Ekstremitātes; • Pie galvas atrodas knābis; • Putniem nav zobu.
Putnu skelets un muskulatūra • Putnu mugurkauls sastāv no kakla, krūšu, jostas, krustu un astes nodalījumiem; • Krūšu skriemeļi, ribas un krūšu kauls kopā veido krūškurvi; • Krūšu kaulam ir augsta šķautne- krūšu ķīlis.
Putnu skelets un muskulatūra • Visattīstītākie ir lielie krūšu muskuļi; • Putniem spēcīgi ir attīstīta pakaļējo ekstremitāšu un kakla muskulatūra.
Gremošanas sistēma • Mutes dobums, rīkles, barības vads, kuņģis, zarnas, aknas u.c. • Graudēdājiem ir guza- paplašināta barības vada daļa; • Kuņģis sastāv no 2 nodalījumiem: dziedzerkuņģa un muskuļkuņģa; • Barības sagremošana putniem notiek ļoti ātri.
Elpošanas sistēma • Elpošanas sistēma sastāv no elpošanas ceļiem un plaušām; • Daži lielie bronhu zari iet cauri plaušām un aiz tām veido gaisa maisus; • Putnu elpošanu sauc par divkāršo elpošanu.
Asinsrites sistēma • Putniem ir četrkameru sirds un 2 asinsrites loki; • Putnu sirds bieži saraujas, piem., balodim notiek aptuveni 350 kontrakcijas minūtē.
Vielmaiņa • Putniem vielmaiņas līmenis ir ļoti augsts; • Augstais vielmaiņas līmenis un spalvu sega nodrošina putniem pastāvīgi ķermeņa temperatūru (līdz 400-430C).
Putnu nervu sistēma • Ar priekšējo smadzeņu pusložu augsto attīstību ir saistīta putnu sarežģītā uzvedība; • Vidussmadzeņu attīstība ir cieši saistīta ar redzes orgānu pilnveidošanos, bet smadzenīšu attīstība - ar sarežģīto kustību koordināciju putnu lidojuma laikā.
Vairošanās orgānu sistēma • Putniem ķermeņa dobumā atrodas dzimumdziedzeri; tēviņiem sēklinieki, mātītēm olnīcas; • Putniem ir 1 pāris olnīcu, taču funkcionē tikai kreisā olnīca; • Slīdot pa olvadu, olšūnas pārklājas ar biezu olbaltumu, kā arī ar citiem apvalkiem.
Olas uzbūve • Olu no ārpuses apņem čaumala, kurā ir ļoti sīkas poras; • Putnu olas forma, krāsa un lielums ir dažāds.
Dīgļa attīstība • Dīgļa attīstība olā notiek tikai augstā temperatūrā (augstāka par 39 C) un noteiktā mitrumā; • Attīstības beigās mazulis iebīda knābi gaisa kamerā un pirmo reizi ieelpo gaisu, pārsit čaumalu un izlien ārā.
Mazuļu attīstības tipi • Putnus, kuriem izšķiļas bezpalīdzīgi mazuļi, sauc par ligzdguļiem.
Mazuļu attīstības tipi • Putnus, kuru mazuļi izšķiļas redzīgi, gatavi paši baroties, sauc par ligzdbēgļiem.
