Pilsoniskums un patriotiskā audzināšana

1. Pilsoniskums un patriotiskā audzināšana Pedagogu profesionālās pilnveides programma 2013.gada 15. oktobris. Lektore: Anita Zaļaiskalne, mg. edu. man.

2. Profesionālās pilnveides programmas saturs • 1. nodarbība. Patriotiskums un pilsoniskums kā sabiedrības vērtības, to vēsturiskā transformācija, izaicinājumi XXI gadsimtā. (15.10.). • 2. nodarbība. Pilsoniskās apziņas un patriotisma izpausmes XXI gadsimta sabiedrībā. Valsts svētki, piemiņas un atceres dienas(22.10.). • 3. nodarbība. Patriotiskuma un pilsoniskās apziņas izjūtas veicināšana klases audzinātāja pedagoģiskajā darbībā; semināra nodarbība (05.11.).

3. Aktuālais 2013./2014. mācību gadā • VISC izglītības procesa pilnveidei izvirzījis šādas galvenās prioritātes: • Organizēt skolēna pieredzē balstītu jēgpilnu mācību procesu • Stiprināt skolēnu patriotismu un valstisko identitāti • Radīt iespējas skolēnu pilsoniskajai līdzdalībai • Veicināt skolēnu izpratni par veselības jautājumiem • Nodrošināt valsts pārbaudījumu norisi • Organizēt darbu ar talantīgajiem skolēniem • (www.visc.gov.lv)

4. Patriotiskums un pilsoniskums kā sabiedrības vērtības, to vēsturiskā transformācija. • Jēdzienu skaidrojums • Vēsturiskā transformācija • Kopsavilkums

5. Jēdzienu skaidrojums – patriotisms • Patriotisms (no lat. patria, "tēvija", no gr. πατριώτης - "tautietis", πατρίς, patris - "tēvs"; angl. patriotism, vāc. Patriotismus, fr. patriotisme, kr. патриотизм) - nekritisks politiskās morāles piederības princips, kas par permanenti pozitīvu pamatvērtību uzskata un izceļ to sociālo un politisko vidi, kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. (http://vesture.eu/index.php/Patriotisms )

6. Jēdzienu skaidrojums – patriotisms II • Patriotisms – tēvzemes mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, darbošanās savas tēvzemes, dzimtenes, tautas labā. • (Svešvārdu vārdnīca, Rīga: Avots) • Psiholoģiski patriotisma izcelsme varētu būt meklējama evolucionārā nepieciešamībā būt piederīgam savai kopienai, ģintij, pretējā gadījumā izteikti mazinājās iespējas izdzīvot.

7. Jēdzienu skaidrojums - pilsonis • 1.Persona, kas pieder pie noteiktas valsts. • 2. Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību. (skaidrojošā vārdnīca). • Pilsonība apzīmē saikni starp indivīdu un valsti. • Latvijā ar pilsonību saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā 1994. gada 25. augustā. (www.likumi.lv )

8. Patriotisms • Patriotisma fenomens ir viens no sabiedriskās apziņas pamatkomponentiem, kam ir kompleksa struktūra. • To pēta vairākas sabiedriskās zinātnes: vēsture, etnoloģija, socioloģija, politoloģija. • Patriotisma problemātikas pētīšanas pirmsākumi ir atrodami etniskajā psiholoģijā un starpgrupu attiecību psiholoģijā.

9. Patriotisms un pilsoniskums • Var izdalīt divus patriotisma veidus: • - etniski valstiskais patriotisms, kas ir raksturīgs mononacionālām valstīm; • - pilsoniskais patriotisms, kas ir raksturīgs daudznacionālajām un imigrācijas valstīm.

10. Patriotisms un pilsoniskums vēsturiskā transformācija • Darbs grupās Uzrakstiet savu redzējumu par patriotisma un pilsoniskuma izpratni: Aizvēsturē Antīkajā pasaulē Viduslaikos Jaunajos laikos ( XV – XIX gadsimts) XX gadsimtā XXI gadsimtā

11. Izaicinājumi XXI gadsimtā I • Patriotisms (no lat. patria, "tēvija", no gr. πατριώτης - "tautietis", πατρίς, patris - tēvs • Statistika: • 2011./2012.m.g. • 28036 – kopējais skolotāju sk. Vispārējā izgl., no tiem 24721 sievietes. • Sākumskolā: 760 un 711

12. Izaicinājumi XXI gadsimtā II • ...par permanenti pozitīvu pamatvērtību uzskata un izceļ to sociālo un politisko vidi, kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. • Problēma: kam es jūtos piederīgs?

13. ?

14. Identitāte Identitāte - indivīda piederības apziņa kādai kultūrai, sociālai grupai, vērtībām un idejām. Katrs indivīds ir vienlaikus piederīgs daudzām sociālām un kultūras grupām. KAS ES ESMU?

15. Etniskā identitāte Etniskā identitāte ir piederība kādai etniskai grupai. Etniskās piederības determinējošie faktori ir senču dzimtene, senču dzimtā valoda un reliģija.

16. Etnokultūras identitāte Mūsdienu sabiedrībā cilvēkiem var būt etniskās identifikācijas problēmas (ģimenes, kurās ir dažādu tautību vecāki, tiek runāts dažādās valodās, nepārstāv nevienu reliģiju utt.).

17. Nacionālā identitāte- pazīmes • 1 – vēsturiskā teritorija jebtēvzeme, • 2 – kopīgie mīti un ar vēsturisaistītās atmiņas, • 3 – vienota tautas kultūra, • 4 – visiem sabiedrības locekļiemvienādas likumīgas tiesības unpienākumi, • 5 - kopīga ekonomika ar iespējusabiedrības locekļiem pārvietotiessavas teritorijas robežās. • (E.D. Smits)

18. Kultūras identitāte • Katras civilizācijas, sabiedrības, tautas dzīves kārtību nosaka tās vērtību sistēma, kas izriet no pamatpriekšstatiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. • Kultūra kalpo sociālās pieredzes (informācijas) nodošanai. Tas var izpausties gan kā paaudžu mantojums, gan kā vērtības, ko viens laikmets nodod nākamajam, gan arī kā tā pieredze, ko viena valsts spēj nodot otrai.

19. Kultūras vērtību apliecinošā funkcija Vitālās vērtības dzīvesveids, dzīvībai svarīgs) Sociālās vērtības (draugi, ģimene, attiecības) Nacionālās vērtības (tauta, dzimtene) Varas vērtības (vara, autoritāte, statuss) Morālās vērtības (labs, ļauns, godīgs, negodīgs) Estētiskās vērtības (māksla, skaistums, oriģinalitāte) Reliģiskās vērtības (Dievs, ticība, baznīca) Ekonomiskās vērtības (nauda, īpašums) Katras sabiedrības, tautas dzīves kārtību nosaka tās vērtību sistēma. Vērtību sistēma izriet no pamatpriekšstatiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. Tie ir mīti, vēsturiskā apziņa un tradīcijas. Sabiedrība, kas ignorē ilgstošā pieredzē pārbaudītās uzvedības un vērtību normas, ātri tuvojas savam sabrukumam.

20. Jēdzienu skaidrojums:vērtības • Vērtības ir tas saprātīgais, tas, kā vēl nav, bet kam vajadzētu būt un pēc kā vērts tiekties. • Vērtības atkarīgas no cilvēka pieprasījuma, no viņa vajadzībām. • Vērtību noteicošie kritēriji ir: nozīme, kārtība, vērtību attiecības, novērtējums, vērtību sistēma, vērtību hierarhija, ideāls, mērķis, kvalitāte, norma, dzīves jēga.

21. Kultūras identitāte • Kultūras identitātes apziņa dala cilvēkus „savējos” un „svešajos”. • Šāds dalījums var veicināt gan sadarbību, gan konkurenci.

22. Diskusija: racionālais vai emocionālais? • credo ut intelligam • intellego ut credam Ticu, lai saprastu Saprotu, lai ticētu

23. Vai patriotisms ir vērtība? Kad? Kāpēc? • http://www.youtube.com/watch?v=U5JdJangO60

24. «Patriotisms nav racionāls, tas ir sajūtu līmenī. Tāpat kā mīlēt. Nevar iemācīt mīlēt, bet var ieaudzināt...» (Rīgas 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs J. Arājs, intervija LR 2013.04.05.)http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/vestures-skolotajs-patriotisms-tapat-ka-miilestiiba-nav-racional.a55969/

25. «...vajadzētu mūsu jauniešiem vēsturi mācīt arvien vairāk, jo citādi viņi to neuzzinās. Jauniešos jāaudzina patriotisms. Ikdienā ar to saskaros – redzu, ka trūkst tieši patriotisma. Jāatzīst, ka šīs jūtas galvenokārt sākas ģimenē. Ja tur šo jūtu nav, tad no malas grūti patriotismu ieaudzināt. Jaunsardze ir salīdzinoši šaura mērķauditorija uz visas Liepājas jaunatnes kopējā fona. Tādēļ uzskatu, ka patriotiskā audzināšana būtu jāveic skolās. Manuprāt, tur to dara pārāk maz...» Varis Jansons,Jaunsargu instruktors un rezerves karavīrs, 2013. 06.03. http://www.liepajniekiem.lv/viedokli/varis-jansons-reizi-gada-pulceties-kapseta-par-maz-patriotiskajai-audzinasanai-88440

26. http://www.youtube.com/watch?v=8ww3A5_EJRs • Videosižets TV panorāma

27. Paldies par uzmanību!