1 / 25

Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā A. Freimanis, I. Stuklis, D. Turlajs,

Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā A. Freimanis, I. Stuklis, D. Turlajs, S. Jaundālders Pasaules latviešu zinātnieku III kongress Rīga, 2011.g. 25.oktobris. Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā. Nafta Zemes siltums

blithe
Télécharger la présentation

Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā A. Freimanis, I. Stuklis, D. Turlajs,

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā A. Freimanis, I. Stuklis, D. Turlajs, S. Jaundālders Pasaules latviešu zinātnieku III kongress Rīga, 2011.g. 25.oktobris

  2. Zemes dzīļu potenciāla izmantošana enerģētikā Nafta Zemes siltums Pazemes gāzes krātuves un saspiesta gaisa akumulēšanas rezervuāri Slānekļa gāze Enerģijas akumulēšana

  3. Firmas PETROBALTIC atklātās naftas atradnes Baltija jūrā

  4. Baltijas jūras Latvijas piekrastes batometriskā karte

  5. Seismiskās izpētes profils Baltijas jūras sektorā E6

  6. Baltic Syneclise galvenie strukturālie elementi

  7. Naftas perspektīvie objekti Kembrijas nogulumi (Kuldīgas naftas atradne) Ordovika nogulumi (Baltijas jūrā)

  8. Latvijas perspektīvo teritoriju ģeotermālā karte Izmantojamās temperatūras: Pazemes ūdeņi – līdz 65 ºC Karstie ieži – 160 – 180 ºC

  9. Latvijas rietumu un pieguļošās jūras teritorijas ģeoloģiskās lokālās struktūras

  10. Dobeles gāzes krātuves ģeoloģiskā struktūra

  11. Slānekļa gāze

  12. Atjaunojamo enerģijas resursu enerģijas akumulēšana

  13. Procentuāli pārdalās dažādu resursu ražotās enerģijas īpatsvars. AER izstrādātā enerģija (pamatā vējš, saule) prasīs risinājumus nestabilo jaudu balansēšanai ! Tuvākajos 20 gados elektroenerģijas patēriņa pieaugumu varētu kompensēt papildus AER saražotās elektroenerģijas apjoms ! Fosilā kurināmā izmatošanas apjoms praktiski tuvākajos 20 gados nesamazinās ! EK. Priorities for 2020 and beyond - A Blueprint for an integrated European energy network http://ec.europa.eu/energy/publications/doc/2011_energy_infrastructure_en.pdf

  14. http://smartpowergeneration.com/pdf/wartsila_spg_book.pdf

  15. http://www.nrel.gov/docs/fy10osti/47187.pdf

  16. Hidroakumulējošās (HAES) elektrostacijas • - EURELECTRIC ziņojums „Hidroenerģija Eiropā – stiprinot atjaunīgos enerģijas avotus” /Hydro in Europe: Powering Renewables Synopsis Report, September 2011/ • šobrīd ir vienīgā pieejamā atjaunīgo enerģijas avotu liela apjoma uzglabāšanas tehnoloģija • efektīvs un ekonomisks elektroenerģijas avots • pārvades jaudu palielināšana, lai nodrošinātu lielapjoma sistēmas ieguvumus no sūkņu hidroakumulācija • - elektroenerģijas tīkla izmaksu harmonizēšana HAES izmantošanai Eiropas mērogā EURELECTRIC /Hydro in Europe: Powering RenewablesSynopsisReport, September 2011/ http://l-adm-7.energo.lv:7778/pls/portal/docs/PAGE/LATVENERGO_NEWS/ZET/HYDRO_REPORT_FINAL_110926_01-2011-160-0005-01-E.PDF EURELECTRIC pauž šādus galvenos vēstījumus un rekomendācijas politikas veidotājiem: 1. Hidroenerģija ir galvenais atjaunīgās enerģijas avots Eiropas elektroenerģijas ražošanas resursu struktūrā: tā ir konkurētspējīga, efektīva, klimatam draudzīga un veicina sistēmas stabilitāti. 2. Eiropas hidroenerģijas potenciālu var un vajadzētu attīstīt tālāk. 3. Hidroenerģija uzlabo Eiropas energoapgādes drošību. 4. Hidroenerģijai ir ārkārtīgi augsta resursu izmantošanas efektivitāte. 5. Hidroenerģija veicina klimata pārmaiņu seku mazināšanu. 6. Hidroenerģijas ražošana šobrīd ir vienīgā pieejamā atjaunīgo enerģijas avotu lielapjoma uzglabāšanas tehnoloģija un tas ir efektīvākais un ekonomiskākais elektroenerģijas avots. 7. Hidroenerģijas unikālie pakalpojumi ir jāoptimizē Eiropas mērogā.

  17. dzinējs kompresors Rekuperat. augsta spied. turbīna Zema spied. turbīna Ģenerators dabasgāze Krātuve http://www.ridgeenergystorage.com/caes_overview.htm

  18. Elektroenerģija gaisa saspiešanai Gaiss dzinējs kompresors Rekuperat. augsta spied. turbīna Zema spied. turbīna Ģenerators Gaiss tiek saspiests un akumulēts pazemes krātuvē dabasgāze Saspiests gaiss Krātuve http://www.ridgeenergystorage.com/caes_overview.htm

  19. Elektroenerģija atpakaļ tīklā dzinējs kompresors Rekuperat. augsta spied. turbīna Zema spied. turbīna Ģenerators dabasgāze Akumulētais saspiestais gaiss tiek izmantots gāzes turbīnas darbināšanai Krātuve http://www.ridgeenergystorage.com/caes_overview.htm

  20. Saspiestā gaisa akumulatoru darbības principiālā shēma Gaiss Dabasgāze ~ Gaiss Pazemes saspiestā gaisa akumulators

  21. GAES potenciāls • salīdzinājumam - 2 mljd.m3 dabasgāzes (līdzīgi IPGK) iesūknēšanai tiek izmantots ap 90-120 GWh enerģijas (visā iesūknēšanas periodā); • ja krātuvi izmanto enerģijas akumulēšanai saspiestā gaisa veidā, tās darbības parametru stabilizēšanai aktīvais apjoms šeit provizoriskos aprēķinos pieņemts 10 reizes mazāks – ap 200 milj.m3, bet šī apjoma izmantošana – reizi dienā; • līdz ar to ja ik dienu izmantoto akumulēšanai ap 9-12 GWh enerģijas, kas iesūknēta 6-8 stundās (enerģijas pārpalikuma periodā), tad iesūknēšanai vidēji izmantotā elektriskā jauda būtu ap 9-12 GWh : 6 = 1500-2000 MW;

  22. GAES potenciāls • Latvijas iespējamo gaisa akumulējošo apakšzemes struktūru potenciāls ir vērtējams ievērojami lielāks; • atgūtās akumulētās elektroenerģijas apjoms un jauda atkarīgi no sistēmas lietderības, izmantotās tehnoloģijas, plānotā darbības režīma; • lai precizētu šīs Latvijas iespējas enerģijas akumulēšanā būtu nepieciešams padziļināti darbības principu, parametru, efektivitātes u.tml. pētījumi, eksperimentālu pilotprojektu izveide. Novērtētais potenciāls sola būtiskas iespējas enerģētikas vajadzību apmierināšanā ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas reģiona mērogā.

  23. Paldies !

More Related