Saprātīgs protekcionisms Pārtikas tirgū

1. indikatīvo finanšu sadalījumu Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.-2020.gadam Saprātīgs protekcionisms Pārtikas tirgū Rigonda Lerhe Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece 02.08.2013.

2. 2

3. pārtikas ražošana • Pārtikas produktu primārā ražošana Primārie pārtikas produkti - svaigas olas, svaigas zivis, svaigpiens, augļi un dārzeņi un medījumi • Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos • Pārtikas produktu ražošana neierobežotam tirgum 3

4. «Mazo» ražotāju produktu realizācijas iespējas • tirgi, reģionālās izstādes un gadatirgi • pašvaldību ierādītās un ar pašvaldību saskaņotās tirdzniecības vietās • produktu ražošanas vietā («no vārtiem») • piegādājot pircējam uz mājām («tiešā piegāde») • mazumtirdzniecības uzņēmumos, t.sk.: - novada ražojumu stendos vietējos mazumtirdzniecības tīklos - piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem iepirkumos - primārie pārtikas produkti un svaiga gaļa 4

5. Mājas apstākļos ražotas produkcijas realizācija 5

6. Mājas apstākļos ražotas produkcijas realizācijas iespējas Mājas apstākļos ražoto produkciju mazumtirdzniecības veikalos var realizēt, ja: • veikals pieder mājražotājam (sev piederošā veikalā) • mājražotājs īrē tirdzniecības vietu veikalā (tirgojas pats vai algo pārdevēju) • tiek ievērots princips «veikals veikalā» (salas lielveikalos), vienlaikus ievērojot tiešās tirdzniecības nosacījumus, proti: - šādai «veikalu salai» ir savs kases aparāts - uzņēmumi vienojas ar pārdevēju par savu produktu realizāciju - netiek pārkāpts tiešās piegādes princips (preci pārdod tikai galapatērētājam, kas to lietos uzturā, nevis starpniekam, kas to pārdod tālāk) 6

7. «Mazo» ražotāju produktu realizācijas veicināšana LLKC konsultantu iesaiste: • sadarbības stimulēšana starp ražotājiem, t.sk. mazajiem ražotājiem un mājražotājiem produkcijas plašākas pieejamības veicināšanai • apzināt un koncentrēt novada «mazos» ražotājus: - dalībai gadatirgos un izstādēs - pārstāvības nodrošināšanai mazumtirdzniecības tīklos,t.sk. novadu produktu stendos, lielveikalos izvietotās «salās» • informēt ražotājus un VRG par LEADER stratēģiju izstrādi finansējuma saņemšanai Informācijai: Izstādes «RigaFood 2013» laikā tiks organizēti Latvijas 4 reģionu kopstendi, kuros savu pārtikas produkciju varēs prezentēt reģionu novadu mazie ražotāji – sīkražotāji, t.sk. mājražotāji 7

8. 8

9. 9

10. LLKC iesaiste piedāvājuma un pieprasījuma apzināšanā (1) • Novada lauku attīstības konsultants apzina un apkopo informāciju par kopējo katra novada ražotājupiedāvājumu • 2013.gada martā izveidota datu bāze, lai apkopotu informāciju par novadā šajā un nākamajā gadā ražošanas apjomiem un produktu klāstu • pašreiz datu bāzē ievadīta visaptveroša informācija par ražotājiem Limbažu un Tukuma novados • par atsevišķiem ražotājiem informācija ir pieejama arī Alūksnes, Kārsavas, Salas, Mazsalacas, Rēzeknes un Valkas novados 2. Novada lauku attīstības konsultants apzina un apkopo informāciju par kopējo pašvaldības iestāžu pieprasījumu • 86 novados apzināti pašvaldību un to iestāžu plānotie iepirkuma apjomi 10

11. LLKC iesaiste piedāvājuma un pieprasījuma apzināšanā (2) 3. Informē ražotājus un pašvaldības par: • novadā saražotajiem produktiem un apjomiem • dalības iespējām izsludinātajos pašvaldību iepirkumu konkursos, nepieciešamības gadījumā apvienojot tos kopīga piedāvājuma iesniegšanai • ZM izstrādātajiem ieteikumiem efektīvākai iepirkumu organizēšanai, kā arī • palīdz ražotājiem iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā • 19 novados notiek diskusijas un informācijas apmaiņa ar pašvaldību par iepirkumu nolikumu un tehnisko specifikāciju sagatavošanu tā, lai iepirkumā var pretendēt vietējie ražotāji: Skrīveru, Alūksnes, Raunas, Daugavpils, Auces, Alsungas, Skrundas, Nīcas, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma, Riebiņu, Beverīnas, Pāvilostas, Ciblas, Rēzeknes, Siguldas, Salas, Gulbenes novads 11

12. Vietējo ražotāju Piedāvājuma apkopojums «X» novadā 12

13. Pilotprojekti Limbažos un Tukumā(1) Pilotprojektu mērķi: • uzsākt sadarbību ar novadu vadību, pašvaldības iestādēm un ražotājiem, veicinot vietējo ražotāju aktīvāku līdzdalību pašvaldību iestāžu pārtikas iepirkumos • gūt pieredzi un sagatavot metodiku līdzīgas sadarbības veidošanai visos novados Sadarbības posmi: • ar novadu pārstāvjiem: • veicināt vietējo ražotāju līdzdalību pašvaldības iestāžu pārtikas iepirkumos • apzināt iepirkuma apjomus un termiņus • konsultēt iepirkumu dokumentācijas izstrādē • ar ražotājiem: • apzināt to ieinteresētību piedalīties iepirkumos un piegādes apjomus • iesaiste sadarbības modeļu un loģistikas plāna izstrādē piegāžu nodrošināšanai • konsultēt un palīdzēt kvalitatīvu iepirkuma dokumentu (piedāvājumu) sagatavošanā • konsultēt par piegāžu nodrošināšanu • papildus Tukuma novadā – novada ieguvumu apkopojums un aprēķins no vietējo ražotāju iesaistīšanās vietējos iepirkumos 13

14. Pilotprojekti Limbažos un Tukumā(2) Limbažu novadā: • apkopots paredzamais iepirkumu apjoms par 10 iestādēm (decentralizēts iepirkums) • apkopots piedāvājuma apjoms par 7 ražotājiem • ražotājiem sniegta palīdzība piedāvājuma sagatavošanā 3 pašvaldību iestāžu iepirkumos Tukuma novadā: • apkopots paredzamais iepirkumu apjoms par 8 iestādēm (centralizēts iepirkums) • apkopots piedāvājuma apjoms par 35 ražotājiem • sniegta palīdzība ražotāju kooperatīva izveidošanā, kas varētu būt kā ražotājus konsolidējošs piegādātājs iepirkumos • iepirkums vēl nav izsludināts, bet pašlaik tiek strādāts pie iespējamā piegādes sadarbības modeļa 14

15. Būtiskākās atziņas Līdz šim (1) 1) Lai sekmētu vietējo ražotāju piedalīšanos pašvaldību iestāžu iepirkumos, ir jābūt ieinteresētībai visos līmeņos – pašvaldību vadības, iestāžu vadības un atbildīgo darbinieku 2) Piedalīšanās iepirkumos ražotājiem ir zināms izaicinājums, jo prasa nodrošināt regulāras piegādes un sadarbību ar citiem ražotājiem sortimenta nodrošināšanā, kā arī nopietnus ieguldījumus uzglabāšanas būvēs un transporta līdzekļos. 3) Iepirkuma dokumentācijas pielāgošana, lai tajā varētu piedalīties vietējie ražotāji, prasa rūpīgu papildus pašvaldības iepirkumu speciālistu darbu. 4) Nepieciešama precīzāka un atbildīgāka pieprasītā iepirkuma apjoma kalkulācija, jo iepirkumā norādītie apjomi bieži vien ir ar pārmērīgu un nepamatotu rezervi (piemēram, neņemot vērā skolnieku skaita samazinājumu). Savukārt reāli piegādājamais produkcijas apjoms ir mazāks, kas rada lauksaimniekiem nevajadzīgas papildus izmaksas (uzglabāšana, zudumi). 15

16. Būtiskākās atziņas Līdz šim (2) 5) Iepirkumu specifikācijas izstrādē netiek līdz galam ņemti vērā vietējo ražotāju iespējas (vietējie produkti apvienoti ar eksotiskajiem), kā arī netiek ņemta vērā vietējo produktu piegādes sezonalitāte (piemēram, puķu kāpostu piegāde tiek prasīta visu gadu). Nepieciešama ēdināšanas speciālistu izglītošana un vēlme pielāgot ēdienkarti atbilstoši sezonai 6) Ņemot vērā atsevišķu iestāžu nelielo iepirkuma apjomu (mazs skolnieku skaits), ļoti sadārdzinās loģistikas izmaksas, līdz ar to izdevīgi piegādāt ir tikai tad, ja var piegādāt visu produktu klāstu, automātiski izslēdzot vietējo ražotāju tiešās piegādes iespējas 7) Sakarā ar lauku iedzīvotāju zemo pirktspēju, iepirkumos pārsvarā tiek izvēlēts zemākās iepirkuma cenas nevis saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma princips, kurš sekmē nacionālās vai bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēmas produktu un videi draudzīgas piegādes 16

17. Ieteikumu iepirkumu veicējiem izplatīšana • Veikta ieteikumu pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem izplatīšana novados, lai nodrošinātu efektīvāku iepirkumu organizēšanu Galvenie secinājumi: • pašvaldību attieksme ir atšķirīga, jo katra pašvaldība iepirkumu jomā darbojas jau sen un katrā pašvaldībā iepirkuma sistēma ir sakārtota atbilstoši tās vajadzībām • liela daļa pašvaldību ir lietas kursā par ZM izstrādātajiem ieteikumiem • ieteikumi ņemti vērā Tukuma, Limbažu un Gulbenes novados 17

18. ieteikumi iepirkumu veicējiem vietējo produktu pārstāvības veicināšanai iepirkumos? (1) • Dalīt pārtikas preču klāstu daļās, ņemot vērā iepirkumā iekļauto preču veidus Gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts iegādāties eksotiskos augļus un dārzeņus (piem., banānus, apelsīnus), tad «nelikt» tos vienā daļā ar vietējiem sezonālajiem augļiem un dārzeņiem 2) Paredzēt piegāžu veikšanu videi draudzīgā veidā Šādas piegādes laikā tiek nodrošināts samazināts vides piesārņojums ar izplūdes gāzēm no autotransporta un samazināta ceļa infrastruktūras slodze. Piem., Ikšķiles novada pašvaldība – iepirkums paredz, ka vērtēšanas kritēriju punkti tiek piešķirti par ikdienas pārtikas produktu piegādi, kas veikta līdz 50 km rādiusā. 3)Izmantot vietējo svaigo sezonālo augļu un dārzeņu pieejamības kalendārus Piem., puķu kāpostu piegādi paredzēt no maija līdz decembrim, kad tie pieejami (no lauka, noliktavām, pagrabiem); savukārt no janvāra līdz aprīlim izvēlēties tādus augļus un dārzeņus, kas pieejami noliktavās atbilstoši kalendārā norādītajam 18

19. Vietējo augļu un ogu pieejamība tirgū 19

20. Vietējo dārzeņu pieejamība tirgū 20

21. ieteikumi iepirkumu veicējiem vietējo produktu pārstāvības veicināšanai iepirkumos? (1) 4) Kvalitātes prasību izvirzīšana pārtikas produktiem Esošās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas («Zaļā karotīte») pilnveide un shēmas prasību pārskatīšana, lai paplašinātu shēmas ietvaros saražoto produktu sortimentu un apjomu. Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma (“Zaļā karotīte”) Prasības visām produktu grupām: • nesatur ĢMO, sintētiskās krāsvielas • gala produkts atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām; • pilns ražošanas vai pārstrādes cikls Latvijā 21

22. ieteikumi ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija sadarbībā ar IUB izstrādājusi ieteikumus iepirkumu nolikumu izstrādei ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā*. Ieteikumos iekļauti arī sekojoši priekšlikumi: 1) ietvert paaugstinātas prasības attiecībā uz ēdināšanā izmantoto pārtikas produktu kvalitātes līmeni Papildu vērtēšanas kritēriju punkti tiks piešķirti produktiem, kuru kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu, vai līdzvērtīgu kvalitātes shēmu 2) papildu vērtēšanas punktus piešķirt par ēdināšanā izmantoto produktu piegādi videi draudzīgā veidā 3) papildu vērtēšanas punktus piešķirt par ēdienkartē izmantoto produktu atbilstību sezonai (pēc IUB mājas lapā ievietotajiem sezonalitātes kalendāriem) * Priekšlikumi ir publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas www.iub.gov.lvsadaļā „Nozaru organizāciju ieteikumi” 22

23. Vai tehniskās specifikācijas Parauga izstrāde atvieglotu iepirkumu veikšanas gaitu? Ierosinājums: Sadarbībā ar nozaru organizācijām izstrādāt standarta tehniskās specifikācijas paraugunoteiktām pārtikas produktu grupām (piemēram, maizei, pienam), lai atvieglotu iepirkumu veicējiem iepirkuma veikšanas gaitu Ieguvumi: • standarta tehniskās specifikācijas izmantošana atvieglotu iepirkumu veicējiem tehnisko produktu aprakstu sagatavošanu (pieejams gatavs specifikācijas paraugs), mazinot kļūdu risku specifikāciju sagatavošanā un nodrošinot vienotu iepirkumu veicēju izpratni par produktam izvirzītajām kvalitātes prasībām • Specifikācijas paraugā būtu iestrādātas stingrākas prasības (specifiskas Latvijā ražotiem produktiem) noteiktām produktu grupām nekā tas ir citās ES dalībvalstīs 23

24. Darbs turpinās …

25. Paldies par uzmanību!