Māksla un pētniecība

1. Māksla un pētniecība LMA2012 Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)

2. Māksla un pētniecība Kāpēc māksla un pētniecība? Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās? Kas ir māksla? Kas ir pētniecība? Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?

3. Māksla un pētniecība Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi: • Pētījumi par mākslu un dizainu • Pētījumi mākslai un dizainam • Pētījumi caur mākslu un dizainu (SirChristopherJohnFrayling, 1993 )

4. SirChristopherJohnFrayling (1946) 2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto, "PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS” “Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu” "Go ahead, punk, make my day". (Klinta Īstvudaspārnotā frāze no filmas Sudden Impact)

5. Četri Mākslas akadēmiju modeļi • Pirmais modelis – Franču akadēmija, • Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija, • Trešais modelis – Bauhaus, • Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which means to me, art as social critique, art as investigation of identity, and as expression and investigation of gender, which are fundamentally non-aesthetic forms of art. Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.” (An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).

6. Piektais Mākslas akadēmijas modelis Pētniecības akadēmijas modelis Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās harmonizācijas nepieciešamība Eiropā Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju līmeņiem

7. Trešā studiju cikla problēma Latvijā I Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu likumā “Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts pētnieciskās prakses rezultātā".” (delfi.lv – 16.06.2011.)

8. Trešā studiju cikla problēma Latvijā II Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā, Austrijā. Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz doktorantūras studijas mākslās.

9. Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības vai mākslas paradigma Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās vajadzēja grādus (Ungārija) Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji (Vācija)

10. Pētījums • Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes sastāvdaļa(Booth, Colomb and Williams, 2008). • Pētījuma pamatmodelis: • jautājums(problēma) – pētījums (risinājums)

11. Māksla un pētniecība • Creative work undertaken on a systematic basis in order to increase the stock of knowledge, including knowledge of man, culture and society, and the use of this stock of knowledge to devise new applications. • Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot jaunus pielietojumus. • (Frascatimanual)

12. Māksla un pētniecība • 1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā; • 2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā; • 3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām; • 4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas; • (Zinātniskās darbības likums)

13. Māksla un pētniecība UK Research Assessment Exercise: “Professional practice qualifies as research when it can be shown to befirmly located within a research context, to be subject to interrogation andcritical review, and to impact on or influence the work of peers, policy and practice … .” “Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku (sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”

14. Māksla un pētniecība – trīs pazīmes UK Arts and Humanities Research Council (AHRC): 1. clearly-articulated research questions to be addressed through the research 2. the specification of a research context for the questions, and a rationale for why itis important that these particular questions should be explored 3. the specification of appropriate research methods for addressing the researchquestions. 1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek meklētas atbildes 2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta 3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode

15. Pētniecībā balstītas studijas Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.

16. Pētniecībā balstītas studijas II Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.

17. Pētniecībā balstītas studijas III Studenti kā dalībnieki Researchtutored Pētniecības saturā balstītas Pasniedzēji un studenti ir iesaistīti pētijumos Researchbased Pētniecībā balstītas Studējošie mācās pētot Uzsvars uz pētījumu saturu Uzsvars uz pētījuma procesu un problēmām Researchoriented Pētniecībā orientētas Studējošie mācās veikt pētījumu Researchled Pētniecības vadītas Studējošie mācās par citu pētījumiem Studenti kā auditorija Healey, M.Jenkins(2009) The nature of student research and inquiry.

18. Māksla, zinātne un pētniecība? Vai?

19. Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas Studenti kā dalībnieki Artisticpractisetutored Mākslinieciskās prakses saturā balstītas studijas Pasniedzēji un studenti ir iesaistīti mākslinieciskajā praksē Artisticpractisebased Mākslinieciskā praksē balstītas studijas Studējošie mācās veicot māksliniecisko praksi Uzsvars uz saturu Uzsvars uz procesu un problēmām Artisticpractiseoriented Mākslinieciskā praksē orientētas studijas Studējošie mācās veikt māksliniecisko praksi Artisticpractiseled Mākslinieciskās prakses vadītas studijas Studējošie mācās par citu māksliniecisko praksi Studenti kā auditorija

20. 1 problēma – definīciju problēmaNeskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju • Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu terminu: • Artisticresearch, art reserch, art basedresearch, art informedresearch, art practiseinformedresearch, • practiseledresearch, practiseinformedresearch, practiseorientedresearch, researchledpractise, researchbasedpractise, reseachorientedpractise, • designresearch, designpractiseinformedresearch, • Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā: • art research, art historyresearch, art theoryresearch, designhistoryresearch, designtheoryresearch • Pilnīgi neskaidras attiecības ar: • scientificresearch, academicresearch, educationalresearch, practiseresearch

21. Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā Mākslas un pētniecības attiecību veidi: • Pētījumi par mākslu un dizainu • Pētījumi mākslai un dizainam • Pētījumi caur mākslu un dizainu (Kristofers Frailings)

22. Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija II • Vēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses attiecības • Hazel Smith and Roger T. Dean. 1)practice-led research "and its affiliates (practice-based research, practice as research)”; 2)research-led practice which they used “to complement practice-led research” because it “suggests more clearly than practice-led research that scholarly research can lead to creative work” 3)academic research (Smith, and Dean, 2009).

23. Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III

24. Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV

25. Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija V • Tomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas pētniecības un mākslas prakses attiecības • Art based research, kuruPatrīcija Lēvaja (Patricia Leavy)definēja kā"a set of methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines during all phases of social research" that appeared as "the merging of cross-disciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008) • Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības instrumentu sociālajās zinātnēs.

26. Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VI • Artistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula)raksturoja kā: • "1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow • ... • 2) Crossing a River by Feeling Each Stone • ... • 3) Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights, almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula, 2009) “Mākslinieciskais pētījums ir: 1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā ... 2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens ... 3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem ...” • (Hannula, 2009)

29. Dizaina pētniecība I L.B. Arčers (1922 - 2005) “The practitioner itself is (not) quite the same as research activity,however much research it may have been supported by... It is the qualityof the research methodology which will be of paramount importance tothe examiners.” (Leonard BruceArcher, 1995)

30. Dizaina pētniecība II L.B. Arčers (1922 - 2005) Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal is knowledge of, or in,the embodiment of configuration, composition, structure, purpose, value and meaning in manmadethings and systems.“ (Leonard BruceArcher, 1981)

33. Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas I Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju • Pētījumi par mākslu un dizainu • Pētījumi mākslai un dizainam • Pētījumi caur mākslu un dizainu (Kristofers Frailings 1993) Džons Kasens - Protesta pedagoģijā: “pedagogy about protest, through protest and in protest” (JohnCussans 2011)

34. Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas II Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda idejas: "teaching through art and teaching to art" No viņa vēsturiskās esejas EducationTrough Art pirmā versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka: “The aim of educationis the creation of artists – of peopleefficient in the various modes of expression” (SirHearbertRead, EducationTrough Art, 1954) Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls 1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture (1963)

35. Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas III Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu: Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības modeli mākslas izglītībā 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai, sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas auditorijas” (MarthaRosler) izzušana un mākslas lomas pieaugums izklaides industrijā (Henk Slager2012)

36. Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas IV Vai opozīciju maiņa: No Māksla pret Ne-māksla Uz Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā māksla (Henk Slager2012)

37. Mākslas un pētniecības attiecību maiņas sekas V Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas modeļus, piemēram, “TemporalyAutonomousResearch (in linewith Hakim Bey’sTemporalyAutonomousZone TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neo-liberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju homogonizētās retorikas” Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos savulaik brīdināja Teodora Adorno (Henk Slager2012)

38. Metožu triangulācija I Dž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās” metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā. Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās: 1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Firstness) 2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Secondness) 3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar Thirdness)

39. Metožu triangulācija II

40. Metožu triangulācija III

41. Metožu kartēšana

42. Metožu triangulācija - dizains I

43. Metožu triangulācija - dizains II

44. Metožu triangulācija - dizains III

45. Dizaina pētniecības tipoloģija III N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju Dizaina epistemiloģijadesign epistemology – study of designerly ways of knowing Dizaina praksioloģijadesign praxiology – study of the practices and processes of design Dizaina fenomenoloģija design phenomenology – study of the form and configuration of artifacts.“ (NiegelCross, 1999)

46. Metožu triangulācija - dizains VI