1 / 23

Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.g.

Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.g. Saturs. Reģionālās attīstības tendences: teritoriju izaicin ājumi un iespējas Priekšlikumi reģionālai politikai 2020 Sasaiste ar NAP 2020 Teritoriju atbalsta virzieni P a švaldību loma uzņēmējdarbībā Sadarbības jautājumi ar komisiju.

devona
Télécharger la présentation

Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.g.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.g.

  2. Saturs Reģionālās attīstības tendences: teritoriju izaicinājumi un iespējas Priekšlikumi reģionālai politikai 2020 Sasaiste ar NAP 2020 Teritorijuatbalsta virzieni Pašvaldību loma uzņēmējdarbībā Sadarbības jautājumi ar komisiju

  3. Reģionālās attīstības atšķirības ES Latvijāir izteiktasreģionālās attīstības atšķirības ES Dispersion of regional GDP per inhabitant, %, 2009 (NUTS 3 regions) Changes in dispersion of regional GDP per inhabitant in Latvia 1996-2009

  4. Reģionālās atšķirības – kāpēc augam atšķirīgi ? Avots: Latvijas bankas aprēķins • Reģionos ārpus Rīgas pamatā nelieli uzņēmumi, kam ir ierobežotas iespējas piesaistīt privātās investīcijas (augt, attīstīties un ietekmēt darba tirgu) • Reģionos būtiska ietekme ir lielajiem uzņēmumiem un investoriem – 1 ATI projekts dod 1% līdz 5% no darba vietām pašvaldībā (starp lielākajiem darba devēji virs 50 darbinieku)

  5. Galvenā infrastruktūra

  6. Nacionālās un reģionālāsnozīmes attīstības centri • Iedzīvotāju kā nozīmīgākā izaugsmes resursa koncentrācija (72%) • Ekonomiskās aktivitātes un uzņēmēju koncentrācija (54%) • Pakalpojumu koncentrācija, t.sk., • Augstāko izglītības iestāžu koncentrācija • Valsts pārvaldes reģionālās institūcijas • Vienmērīgs izvietojums pa visu valsti – priekšnosacījums līdzsvarotai attīstībai (~50 km starp tuvākajiem attīstības centriem, ar atsevišķiem izņēmumiem)

  7. ES fondu ieguldījumu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2007.-2013.g. (milj. LVL)* *Izmaksātais finansējums uz 04.02.2013.

  8. ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls

  9. Gūtās mācības 1. Lai būtiskāk ietekmētu reģionālās attīstības atšķirības nepieciešama: Finansējuma koncentrācija:21 +9 (lielākā daļa investīciju jākoncentrē 21+9, vienlaikus nodrošinot finansējumu arī lauku teritorijām) nodrošinātu lielāku projektu atdevi teritorijas attīstībai - pašvaldībām vairāk jāorientējas uz projektiem, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību (mazāk labiekārtošanas jeb “komforta” projektu) 2. Nepieciešams daudz plašāk pielietot teritoriālo pieeju (investīcijas balstīt uz teritoriju vajadzībām, veicot kompleksus ieguldījumus) Atbalsts pašvaldību attīstības programmu īstenošanai Vajadzības VS Resursi = sasniedzamie rezultāti ar augstāku PVN

  10. Plānošanas dokumentu hierarhija

  11. Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam 1. mērķis. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti (efektivitāti) 2. mērķis. Stiprināt pašvaldību funkcionālo un finansiālo rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā Rīcības virzieni 1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem 2. Atbalsts lauku teritorijām 3. Atbalsts Rīgas metropoles areālam 4. Atbalsts Baltijas jūras piekrastei 5. Atbalsts Austrumu pierobežai 6. Veicināt reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošanos, kas balstās uz teritoriju kultūras un radošo potenciālu, specializāciju un sadarbību starp izglītības un zinātnes sektoru, kultūras iestādēm, uzņēmējiem, NVO un vietējās pārvaldes institūcijām Rīcības virzieni 1. Paaugstināt reģionu un pašvaldību administratīvo kapacitāti 2. Pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu 3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī 4. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas Reģionālās politikas vadības mehānisms mērķu efektīvai ieviešanai • Teritoriālās pārvaldes pilnveidošana (reģioni un vietējās pašvaldības) • Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācija • Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā • Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība

  12. NAP 2020 principi Galvenie NAP 2020 principi Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2020: • Investīciju koncentrācija 9+21 • “Pakalpojumu grozs” efektīvākai pakalpojumu ieviešanai • Atbalsts LV 2030 mērķteritorijām • “Integrēto teritoriju investīciju” pieeja: • Mērķis – ES fondos izveidot atsevišķu prioritāti, kur būtu integrēts piedāvājums pašvaldību attīstības programmu finansēšanai • Atbilstoši EK priekšlikumam – vismaz 5% no ERAF pilsētu attīstībai

  13. Reģionālā politika 2020 - atbalsta pasākumi Galvenās mērķteritorijas: • Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (9+21 pašvaldība) • Lauku teritorijas (89 pašvaldības) Pārējās mērķteritorijas: • Rīgas metropoles areāls • Baltijas jūras piekraste • Austrumu pierobeža

  14. Attīstības centri (9+21) • Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību infrastruktūras industriālās zonās, t.sk. to izveide un ceļi, inženierkomunikācijas u.c.) • 207 milj. LVL (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums) • Pakalpojumu grozs (pašvaldību infrastruktūra) • (EARF, pašvaldību līdzfinansējums) Atkarīgs no MK diskusijas par ITI • Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība) • Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošana 135 ,5 milj. LVL (VB) • Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcija 196 milj.LVL (ERAF, VB līdzfinansējums) • Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.) • 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums) • Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā pārvaldē darbam ārpus Rīgas) • 7 milj. (VB) *Attiecas arī uz Lauku teritorijām

  15. Industriālās zonas – “telpa” investoru darbības uzsākšanai Pašvaldību novērtējums par brīvajām platībām esošajās un perspektīvajās industriālās zonās 9+21 (uz kartes sagatavošanas brīdi nebija saņemta informācija par brīvajām platībām Ogres novada teritorijā).

  16. Lauku teritorijas • Uzņēmējdarbības infrastruktūra (pašvaldību infrastruktūra lauku teritorijās (vietējie autoceļi un pievadceļi)) • 60 milj. LVL (ELFLA, pašvaldību finansējums) • Pakalpojumu grozs (pašvaldību infra.) • ~46 milj. (ELFLA, pašvaldību līdzfinansējums). Precizēsies pēc diskusijas MK par ITI • Valsts mērķdotāciju atjaunošana pašvaldībām (novadiem, kas nav nacionālās vai reģionālās attīstības centri) • Ik gadu 20 milj. LVL (VB) • Ceļu infrastruktūra (Valsts transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība) • Valsts vietējo autoceļu segu un tiltu atjaunošana 45,5  milj. LVL (VB) • Pašvaldību kapacitāte *(apmācības, piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs u.c.) • 1,5 milj. (ESF, pašvaldību līdzfinansējums) • Speciālistu piesaiste* (motivācijas sistēma publiskajā pārvaldē darbam ārpus Rīgas) • 7 milj. (VB) *Attiecas arī uz Attīstības centriem

  17. Rīgas metropoles areāls • Transporta infrastruktūras, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas attīstība Rīgas metropoles areālā • Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā 10 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums) • Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija (nestspējas palielināšana) 105,9 milj. LVL (KF, pašvaldību līdzfinansējums) • Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana 90  milj. LVL (KF) • Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) 81,8 milj. LVL (KF)

  18. Baltijas Jūras piekraste • Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra (publiskās infrastruktūras attīstība piekrastes sasniedzamības un pieejamības uzlabošanai) • 33,25 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums) • Ostu infrastruktūras un kuģošanas drošības uzlabošana • Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija, teritorijas izveide aiz Rietumu mola 15 milj.LVL (KF, līdzfin.) • Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas II kārta 15 milj. LVL (KF, līdzfin.) • Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcija 20 milj. LVL (KF, līdzfin.) • Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām 20 milj.LVL (KF, līdzfin.) • Ventspils brīvostas piestātņu un molu kapitālie remonti 10 milj. LVL (KF, līdzfin.) • Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstība 11,5 milj. LVL (KF, līdzfin.) • Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Mērsraga un Rojas ostās 3,5 milj. LVL (ERAF, līdzfin.) • Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Salacgrīvas un Skultes ostās 3,5 milj.LVL (ERAF, līdzfin.)

  19. Austrumu pierobeža • Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra (infrastruktūras izveide un uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai) • 48 milj. (ERAF, pašvaldību līdzfinansējums) • Nacionālās nozīmes transporta infrastruktūra (robežšķērsošanas vietas, ceļi, dzelzceļš)

  20. Teritoriālā pieeja ES fondos Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem(piedāvājumi investoriem, speciālistu kapacitāte) 1.35 milj. ESF Industriālās zonas attīstības centros (9 + 21) (publiskā infrastruktūra, pieslēgumi) 175,95 milj. ERAF Integrētu teritoriālo investīciju prioritāte Baltijas Jūras piekrastes publiskās infrastruktūra 26,2 milj. ERAF Pakalpojumu “grozs” Diskusija ar ministrijām Atbalsts funkcionālajām teritorijām (uzņēmējdarbības veicināšanai) 67 milj. ERAF Austrumu pierobeža 40,8 milj. ERAF

  21. Pašvaldību lomas stiprināšana uzņēmējdarbības atbalstam Mērķis – panākt aktīvu un sagatavotu pašvaldību piedāvājumu izteikšanu investoriem • Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā , t.sk. industriālās zonās • Pašvaldību kapacitātes celšana (apmācības, investīciju piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs un mārketings) • 2013.-2014.g. Pilotprojekti no Norvēģu finanšu instrumenta • 2014.-2020.g. 1,5 milj. LVL (ESF, pašvaldību līdzfinansējums) • Pašvaldību tiesības rīkoties ar mantu: • 50 % atlaide zemes nomai • zemes nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem,bet cita nekustamā īpašuma nomas līgumu – uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem (apstiprināti Saeimā 01.12.2012.) • Nodokļu politika – NIN augstākas likmes neapsaimniekotiem industriālajiem īpašumiem • Pašvaldību administratīva sloga mazināšana uzņēmējiem – normatīvo aktu pilnveidošana, samazinot nepamatotas pašvaldību prasības

  22. Sadarbības jautājumi ar komisiju • Administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā pārvalde • Administratīvo teritoriju apdzīvotu vietu likums • Reģionālās attīstības likums • Latgales plāns 2012.-2013.gadam • ES fondu programmas reģionālai attīstībai • Pašvaldību finanšu izlīdzināšana • Vietējo pašvaldību referendumi

  23. Paldies! • www.varam.gov.lv

More Related