Lekc4

1. Lekc4 Ievads globālo tīklu tehnoloģijās 1.Protokols SDLC un tā atvasinājumi 2. X.25 protokola steks

2. Ievads globālo tīklu tehnoloģijās Globālais tīkls (wide-area network - WAN) ir datoru tīkls, kas atšķiras no lokālā tīkla ar to, ka: • aptver ievērojami plašāku teritoriju un • izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus, kas dod iespēju uzturēt sakarus lielos attālumos. Vairums globālo tīklu ir ar komunikācijas (sakaru) kanāliem savienotie LAN. Kā WAN sakaru kanāli var tikt lietoti: • vispārējās lietošanas telefona tīkli, • tīkli ar pakešu komutāciju, • optiskās šķiedras kabeļ, • mikroviļņu raidītāji, • pavadoņu kanāli, • Kabeļ-TV sistēmas. Bieži lietotāju kompānijas nomā šos kanālus no sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

3. Globālo tehnoloģiju loma datortīklu attīstībā Tieši pateicoties sliktu sakaru kanālu lietošanai tika rūpīgi atstrādātas • kļūdu atklāšanas un • kļūdu novēršanas metodes, bez kurām datortīklu darbība nav iedomājama

4. Datu pārraides veidi Globālajos tīklos lieto 2 pārraides veidus: • Asinhrono komunikāciju • Sinhrono komunikāciju

5. Asinhronākomunikācija Asinhronākomunikācija - izplatītākais datu pārraides veids; to lieto standarta telefona līnijas - datus raida kā secīgu plūsmu. • Katru simbolu – burtu, skaitli vai zīmi –pārveido bitu virknē. • Apvienojot virknes veidojas datu pārraides bloks – pakete vai datagramma, ko kanāla slānis ierāmē kā kadru. • Kadrus atdala vienu no otra ar starta un stopa bitiem. • Pārraidošai un uztverošai iekārtām jāsaskaņo starta un stopa bitu kombinācijas. • Šī tipa komunikācija netiek sinhronizēta, t.i. netiek izmantota sinhronizējošā ierīce (taimers), lai koordinētu raidītāja un uztverēja darbību. • Pārraidošais dators tikai sūta datus, bet dators-saņēmējs tos pieņem un pēc tam pārbauda, vai tie saņemti bez kļūdām.

6. Asinhronā komunikācija

7. Asinhronās komunikācijas trūkumi un īpašības Trūkums: Lietojot asinhrono komunikāciju, 25 procenti no datu trafika sastāda vadības informācija. Asinhronā komunikācijā kļūdu pārbaudei un korekcijai lieto pārības (parity) pārbaudi, izmantojot pārības bitu, kuru pievieno simbola bitiem. Tas kopā ar simbolā sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā. Ja simbola pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko uztverošā sistēma viegli atklāj.

8. Sinhronā komunikācija Tās pamatā ir sinhronizācijas shēma, kas saskaņota starp pārraidošu un uztverošu iekārtām (saskaņota to taimeru darbība). Bitu grupas tiek dalītas blokos, ko sauc par kadriem (freimiem). Sinhronizācijas uzsākšanai un tās periodiskai pārbaudei lieto speciālus simbolus kadra sākumā un beigās. Ja biti tiek pārraidīti sinhronā režīmā, tad starta un stopa biti nav vajadzīgi. Pārraide tiek pārtraukta kadra beigās un to uzsāk no jauna ar katru nākošo kadru. Šī metode ir efektīvāka par asinhrono, jo atklājot kļūdu, algoritms tikai pieprasa atkārtotu pārraidi. Sinhronās pārraides iekārtas ir sarežģītākas, tāpēc tā ir dārgāka. Sinhrono komunikāciju lieto praktiski visos ciparu sakaru tīklos.

9. Sinhronās komunikācijas elementi

10. Komutācijas metodes Globālajos tīklos lieto 3 komutācijas metodes: • ķēžu komutāciju • pakešu komutāciju • Nomātās līnijas. Ķēžu komutācijair datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem. Šāds fizikāls savienojums eksistē līdz sakaru seansa beigām. Tas tiek izveidots, uzturēts un pārtraukts katram sakaru seansam (analoģija ar telefona savienojumu zvanīšanas laikā) Ķēžu komutāciju plaši izmanto telefona tīklos, jo tā darbojas līdzīgi telefona izsaukumam. Datu paketes raida pa vienu un to pašu maršrutu noteiktā secībā, kas atvieglo to reasamblēšanu (savākšanu). Viena no šīs tehnoloģijas priekšrocībām ir neliela pārraides izmaksa, ja trafika apjoms ir mazs.

11. Ķēžu komutācijas trūkumi Ķēžu komutācijas trūkumi ir: • relatīvi zema pārraides kvalitāte, • savienojuma ilgstoša gaidīšana, • bloķēšanas iespējamība (adresāts ir “aizņemts”). • Analogā telefona tīklos savienojuma kvalitāte var būt nestabila. • Katrs sakaru seanss pilnīgi atkarīgs no to kanālu kvalitātes, kuri ir komutēti šim konkrētam seansam. • Lielos attālumos, piemēram, starp valstīm, kanālu kvalitāte var krasi mainīties ar katru seansu.

12. Ķēžu komutācijas piemērs

13. Pārraides veidi loģiskajā savienojumā • Dupleksā pārraide – vienlaikus abos virzienos • Pusdupleksā pārraide – secīgi (pārmaiņus) abos virzienos • Simpleksā pārraide – tikai vienā virzienā

14. Pakešu komutācija Pakešu komutācija ir datu transportēšanas metode, kurā katra pakete tiek retranslēta gar visērtāko (optimālāko) pašreizējā momentā maršrutu starp avotu un saņēmēju. • Pakešu komutācijā kanāla posms aizņemts tikai paketes pārraides laikā. • Pa starpām to var izmantot citu pakešu pārraidei. • Izejas datu blokus pirms aizsūtīšanas sadala nelielās paketēs. • Sasniedzot adresātu notiek pakešu reasamblēšanas (savākšanas process), lietojot PacketAssembler/Disassembler (PAD). • Neskatoties uz to, ka pakešu maršruti var būt dažādi un tās var sasniegt adresātu nepareizā secībā, saņemošais PAD reasamblē paketes izejas secībā. Pakešu komutācijas tīkli darbojas ātri un efektīvi, tāpēc tos lieto datu pārraidei lielos attālumos, piemēram, starp pilsētām vai valstīm.

15. Pakešu komutācijas shēma

16. Pakešu komutācijas priekšrocības • Pakešu komutācijas tehnoloģija ir droša. • Paketes ir nelielas. • Ja pārraides laikā rodas kļūda, mazu paketi pārraidīt vēlreiz ir vienkāršāk nekā lielu. • Mazas paketes arī aizņem komutācijas mezglus (switches) neilgi. Pakešu komutācija atgādina preču milzīga daudzuma pārvešanu ar virkni kravas automobiļu to transportēšanas ar vienu vilcienu vietā. Ja kāds automobilis ar precēm apgāzīsies, pārkraut to būs vieglāk nekā noskrējušu no sliedēm vilcienu. Turklāt, viens automobilis ātrāk nekā vilciens paiet ceļa posmus un krustceļus (pārmijas), atbrīvojot tos citam transportam. Tīkli ar pakešu komutāciju ir lētāki, jo piedāvā lielātruma komunikāciju ar paketes pārraides, bet ne savienojuma laika samaksu.

17. Pakešu komutācijas trūkumi • Atsevišķas paketes var pazust vai nonākt pie saņēmēja nepareizā secībā • Pakešu komutācija sliktos tīklos var radīt lielas un nestabilas datu pārraides aizkaves, pret ko ir jūtīgi multimediju lietojumi

18. Nomātās līnijas Nomātās līnijas (leased lines), vai divpunktu savienojumi (point-to-point links) atšķirībā no komutējamām ķēdēm, kuras veido katram seansam, nodrošina gatavu tūlītējai izmantošanai pastavīgu komunikācijas kanālu (ķēdi). Nomātā sakaru līnija ir ātrāka un drošāka nekā komutējamā ķēde. Tomēr tā dārgāka, jo komunikācijas kompānija izdala resursus šim kanālam neatkarīgi no tā, vai līnija darbojas vai nē.

20. SDLC un tā atvasinājumiVēsture 1 1970. gg. vidū IBM izstrādāja protokolu Synchronous Data-Link Control (SDLC) (Datu pārraides kanāla sinhronā vadība) lietošanai Systems Network Architecture (SNA) (Sistēmu tīkla arhitektūra) vidēs. SNA ir firmas IBM datoru tīklu 5 slāņu arhitektūra, kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība. SDLC bija pirmais no jauna svarīga virziena kanāla slāņa protokoliem, kas bāzējas uz sinhrono, bitu orientēto darba režīmu. Salīdzinot ar sinhronajiem, uz simbolu orientētajiem (piemēram, IBM firmas Bisynk) un sinhronajiem, ar baitu skaitīšanu (piemēram, Digital Data Communications Message Protocol - Ciparkomunikācijas ziņojumu protokols) protokoliem, bitu orientētie sinhronie protokoli ir efektīvāki, elastīgāki un arī ātrdarbīgāki.

21. Vēsture 2 Pēc SDLC izstrādes IBM kompānija iesniedza to izskatīšanai dažādās standartizācijas komitejās. Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) modificēja SDLC ar nolūku izstrādāt protokolu HDLC (High-level Data-Link Control - Datu pārraides kanāla augsta līmeņa vadība). Vēlāk Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komitēja (CCITT) modificēja HDLC, lai radītu “Kanāla pieejas procedūru” (Link Access Procedure - LAP), bet pēc tam “Balansēto kanāla pieejas procedūru” (Link Access Procedure Balansed - LAPB), kas vēlāk tika iekļauta protokola X.25 sastāvā. Elektrotehnikas un radioelektronikas inženieru institūts (IEEE) modificēja HDLC, lai izstrādātu LAN protokolu IEEE 802.2. Katram no šiem protokoliem ir svarīga loma savā vidē. SDLC paliek par galveno SNA kanāla slāņa protokolu globālo tīklu kanāliem.

22. Tehnoloģija SDLC un tās atvasinājumi

23. SDLC tehnoloģijas pamati Protokols SDLC uztur dažādus savienojumu un topoloģiju tipus. Tas lietojams tīklos ar divpunktu (tiešiem) un daudzpunktu savienojumiem, ar dupleksa (divvirzienu vienlaicīgas) un pusdupleksa (divvirzienu nevienlaicīgas) pārraidēm, ar ķēžu komutāciju un pakešu komutāciju. SDLC identificē divu tipu tīkla mezglu: primārais un sekundārais. Primārais mezgls Vada citu staciju (kurus cauc par sekundārām) darbību. Primārais mezgls iztaujā sekundāros iepriekš dotajā kārtībā. Pēc tam sekundārie mezgli var pārraidīt, ja tiem ir izejošie dati. Turklāt primārais mezgls: • nodibina kanālus • pārtrauc to darbību, • kā arī vada kanālu tā funkcionēšanas laikā.

24. Sekundārie mezgli Tos vada primārais mezgls un tie var tikai sūtīt informāciju primārajam mezglam, bet nevar to darīt bez primārā mezgla atļaujas. Primāros un sekundāros mezglus var savienot saskaņā ar sekojošām 4 pamatkonfigurācijām: • Point-to-point (divpunktu) - Paredz tikai divus mezglus: vienu primāro un vienu sekundāro. • Multipoint (daudzpunktu) - Ietver vienu primāro un daudzus sekundāros mezglus. • Loop (konturs). Tas veido kontura topoloģiju, kad primārais mezgls tiek savienots ar pirmo un pēdējo sekundāriem mezgliem. Sekundārie starpmezgli, atbildot uz primārā mezgla pieprasījumiem, pārraida ziņojumus viens caur otru. • Hub go-ahead (zvaigzne)Paredz ieejas un izejas kanālu esamību. Primārais mezgls izmanto izejas kanālu sakariem ar sekundāriem mezgliem. Sekundārie mezgli lieto ieejas kanālu sakariem ar primāro. Ieejas kanāls tiek savienots ar primāro mezglu pēc ziedlapķēdes shēmas caur katru sekundāro.

25. Datu bloku tipi Protokols izmanto 3 tipu datu blokus (kadrus): • Informācijas datu bloki (Information (I) frames) • Supervizora datu bloki (Supervisory (S) frames) • Nesanumurēti datu bloki (Unnumbered (U) frames) Katrā kadrā ir stingri noteiktā secībā izdalīti lauki, kuros avots ievieto informāciju, bet saņēmējs to analizē un izpilda vai arī nosūta augstāk stāvošajam slānim. SDLC datu bloki norobežoti ar unikālo “karoga” (flag) struktūru. Lauks “adrese” (address) satur tā sekundārā mezgla adresi, kas piedalās tekošā komunikācijā. Tā kā primārais mezgls ir vai nu komunikācijas avots, vai adresāts, tad nav nepieciešams iekļaut tā adresi - tā ir iepriekš zināma visiem sekundāriem mezgliem “Vadības” (control) lauks izmanto trīs dažādus formātus atkarībā no izmantojamā SDLC datu bloka tipa

26. Datu bloka formāti

27. Vadības baita saturs

28. P/F bita uzstādīšana

29. Informācijas datu bloki (I- frames) Tie satur augstāko slāņu informāciju un vadības informāciju. Nosūtīšanas un pieņemšanas kārtas numuri un “aptaujas/beigu” (P/F) bits pilda informācijas plūsmas un bojājumu pārvaldības funkcijas. Nosūtīšanas kārtas numurs (send sequence number) attiecas uz datu bloku, kam jābūt nākamajam aizsūtītam (t.i. tekošā datu bloka kārtas numurs). Pieņemšanas kārtas numurs (receive sequence number) attiecas uz to datu bloku, kuram jābūt nākamajam pieņemtam (t.i. gaidamā pieņemšanai datu bloka numurs). Kā nosūtītājs, tā saņēmējs glabā nosūtīšanas un pieņemšanas kārtas numurus. Primārais mezgls izmanto P/F bitu, lai paziņotu sekundārajam mezglam, vai tas prasa no sekundārā mezgla atbildes signāla nekavējoties, vai nē. Sekundārais mezgls izmanto šo bitu, lai paziņotu primārajam, vai tekošais datu bloks ir pēdējais vai nē sekundārā mezgla tekošā atbildes reakcijā.

30. Kadru numerācija un plūsmas vadība Kā nosūtītājs, tā arī saņēmējs neatkarīgi veic pārraidāmo un pareizi pieņemto datu bloku ciklisko numurēšanu. Pēc I-kadra saņemšanas saņēmējam jāapliecina, ka tas saņemts un tajā nav kļūdu. Ja datu blokā atklāta kļūda, tiek prasīta tā atkārtota pārraide. Saņēmējs, apliecinot datu bloka saņemšanu, sūta pieņemšanas kārtas numuru, kas norāda, ka saņēmejs pareizi pieņēma visus datu blokus ar numuriem, kuri ir mazāki nekā pieņemšanas kārtas numurs. Parametru, kas nosaka secīgi numurēto informācijas datu bloku maksimālo skaitu, kurus ļauts pārraidīt bez saņemšanas apliecināšanas, sauc par logu. Loga izmēru tiek ierobežo ar mezglu buferu lielumiem. Šo parametru izmanto informācijas plūsmas vadībai. Plūsmas vadība ierobežo pārraidei atļauto kadru skaitu.

31. Plūsmas vadība ierobežo pārraidei atļauto kadru skaitu

32. Supervizora datu bloki ( S- frames) Šie datu bloki nodrošina vadības informāciju. Tiem nav informācijas lauka. Supervizora datu blokus izmanto informācijas datu bloku plūsmas vadībai. Tie pieprasa un aptur pārraidi, ziņo par stāvokli un apliecina “I” datu bloku pieņemšanu. Supervizora datu bloku tipi: • RR (Gatavs pieņemšanai), • RNR (Nav gatavs pieņemšanai), • REJ (Noraidīšana /Atteikšana).

33. Supervizora datu bloku lietošana 1

34. Supervizora datu bloku lietošana 2

35. Nesanumurēti datu bloki ( U- frames) Kā redzams no nosaukuma, šie datu bloki nav sakārtoti. Dažiem no tiem var būt informācijas lauks. “U” datu bloki tiek izmantoti vadības nolūkiem. Piemēram, tie var: • noteikt viena vai divu baitu vadības lauku, • inicializēt sekundāros mezglus, • nodibināt un pārtraukt loģisko savienojumu un • izpildīt citas analoģiskas funkcijas.

36. Datu bloka pārbaudes sekvence (frame check sequence - FCS) Tā atrodas pirms noslēguma karoga. FCS ir “pārbaudes ar ciklisko redundances kodu” (cyclic redundance check - CRC) aprēķina atlikums. Saņēmējs atkārtoti izpilda CRC aprēķinu. Ja rezultāts ir atšķirīgs no vērtības sūtītāja datu blokā, uzskata, ka ir kļūda un par ziņo avotam vai arī kadru nomet.

37. Atvasinātie protokoli Neskatoties uz to, ka HDLC protokolā netika iekļauti daži SDLC izmantojamie raksturojumi, HDLC parasti skaitās kā SDLC virskopa, kas ir saderīga ar SDLC. LAP skaitās HDLC apakškopa. LAPB tika izstrādāts, lai nodrošinātu saderības ar HDLC, kas tika izmainīts 1980 gg. sākumā, turpinājumu. IEEE 802.2 ir HDLC modifikācija LAN vidēm.

38. Protokols HDLC • HDLC datu bloka formāts ir tāds pats, kā SDLC. HDLC lauki nodrošina tādas pašas iespējas, kā attiecīgie SDLC lauki. Tāpat kā SDLC, HDLC nodrošina darbības sinhrono režīmu ar pilnu dupleksu. Taču HDLC ir dažas nenozīmīgas atšķirības no SDLC. Pirmkārt, HDLC ir variants ar 32 bitu kontroles summām. Otrkārt, atšķirībā no SDLC, HDLC nenodrošina “loop” un “hub go-ahead” konfigurācijas. Galvenā atšķirība starp HDLC un SDLC ir tā, ka SDLC nodrošina tikai vienu pārraides režīmu, bet HDLC nodrošina trīs pārraides režīmus. • Normālās atbildes reakcijas režīms (NRM) • Asinhronās atbildes reakcijas režīms (ARM) • Asinhronais balansētais režīms (ABM)

39. 3 pārraides režīmi • Normālās atbildes reakcijas režīms (NRM) SDLC arī izmanto šo režīmu. Tajā sekundārie mezgli nevar uzturēt sakarus ar primāro mezglu, līdz kamēr primārais mezgls dos atļauju. • Asinhronās atbildes reakcijas režīms (ARM) Šis pārraides režīms atļauj sekundāriem mezgliem iniciēt sakarus ar primāro mezglu, nesaņemot atļauju. • Asinhronais balansētais režīms (ABM) ABM režīmā parādās “kombinēts” mezgls, kas atkarībā no situācijas var darboties kā primārais vai kā sekundārais mezgls. Visi ABM režīma sakari ir starp kombinētiem mezgliem. ABM vidē jebkura kombinēta stacija var iniciēt datu pārraidi, nesaņemot atļauju no jebkādām citām stacijām.

40. Protokols LAPB LAPB ir populārākais no SDLC atvasinātiem protokoliem, jo tas ietilpst X.25 protokolu komplektā. LAPB datu bloka formāts un tipi, kā arī lauku funkcijas ir tādi paši, kā SDLC un HDLC protokoliem. Taču atšķirībā no jebkura no šiem diviem protokoliem, LAPB nodrošina tikai vienu pārraides režīmu ABM, tāpēc tas der tikai kombinētām stacijām. Turklāt, LAPB kanālus var organizēt vai datu galiekārta (data terminal equipment - DTE), vai datu ķēdes galiekārta (data circuit-terminating equipment - DCE). Stacija, kas iniciē izsaukumu, tiek definēta kā primārā, bet reaģējošā stacija skaitās sekundārā. LAPB protokols izmanto P/F bitu mazliet savādāk nekā citi protokoli.

41. DTE un DCE DTE (data terminal equipment) - (datu galiekārta) ir iekārta, kas atrodas interfeisā starp lietotāju un tīklu lietotāja pusē un pilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas. DTE savieno ar datu pārraides tīklu caur DCE iekārtu (piemēram, modemu vai interfeisa plati). DCE (data circuit-terminating equipment)-(datu ķēdes galiekārta) ir ierīču kopums interfeisā starp lietotāju un tīklu tīkla pusē un no DTE saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju. DCE var būt atsevišķs funkcionāls bloks, vai arī konstruktīvi iekļauties DTE.

42. Protokols IEEE 802.2 IEEE 802.2 bieži tiek saukts Logical Link Control (LLC) (Loģiskā kanāla vadība). Tas ir populārs LAN vidēs, kur tas sadarbojas ar tādiem protokoliem, kā: • IEEE 802.3 (CSMA/CD tīkls), • IEEE 802.4 (Token Bus) un • IEEE 802.5 (Token Ring). IEEE 802.2 piedāvā trīs pakalpojumu tipus: 1.tips nodrošina pakalpojumus bez savienojuma nodibināšanas un pieņemšanas apliecināšanas. 2.tips nodrošina pakalpojumus (servisu) ar savienojuma nodibināšanu. 3.tips nodrošina pakalpojumus bez savienojuma nodibināšanas ar pieņemšanas apliecināšanu.

43. 3 pakalpojumu tipi LLC 1. tips ir serviss bez savienojuma nodibināšanas un saņemšanas apliecināšanas un tas neapliecina datu pārraidi. Daudzi augstākā slāņa protokoli, piem.Transmission Control Protocol/Internet Protocol (TCP/IP), nodrošina drošu informācijas pārraidi, kas kompensē zemāko slāņu protokolu nepietiekamu drošumu, tādēļ 1. tips ir izplatīts. LLC 2. tipa serviss (kuru bieži sauc LLC2) veido loģiskos savienojumus starp nosūtītāju un saņēmēju, un tātad, tas ir serviss ar savienojuma nodibināšanu. LLC2 apliecina informācijas saņemšanu; to izmanto IBM sakaru sistēmās. • LLC 3. tipa servissnodrošinot datu pārraidi ar apliecināšanu, nerada loģiskos savienojumus. Esot kā kompromiss starp diviem citiem servisiem, LLC 3. tips derīgs rūpnīcu automatizētu sistēmu vidēs, kur kļūdu atklāšana svarīga, taču konteksta atmiņas apgabals (virtuāliem kanāliem) ierobežots.

44. Gala staciju klases Gala stacijas var nodrošināt LLC pakalpojumu tipu kopu. • Klases I iekārta nodrošina tikai 1. tipa pakalpojumus. • Klases II iekārta nodrošina kā 1. tipa, tā arī 2. tipa pakalpojumus. • Klases III iekārta nodrošina 1. tipa un 3. tipa pakalpojumus, bet • Klases IV iekārta nodrošina visus trīs pakalpojumu tipus. Augstāko slāņu procesi izmanto IEEE 802.2 pakalpojumus caur “servisa pieejas punktiem” (SAP). IEEE 802.2 galvene sākas ar “saņēmēja servisa pieejas punkta” (DSAP) lauku, kas identificē augstākā slāņa saņemošu procesu. Tātad pēc tam, kad mezgls-saņēmējs IEEE 802.2 beidz apstrādi, identificētais DSAP laukā augstākā slāņa process saņem palikušus datus. DSAP adresei seko “avota servisa pieejas punkta” adrese (SSAP), kas identificē augstākā slāņa pārraidošu procesu.

45. Protokolu steks X.25 • X.25 steka attīstības vēsture • Tehnoloģijas pamati • Datu bloka formāts • 3. slānis • 2. slānis • 1. slānis

46. X.25 steka attīstības vēsture 70.gg. beigās radās vajadzība pēc protokolu kopas (steka), kas nodrošinātu lietotājiem sakarus globālajā tīklā caur publiskajiem datu pārraides tīkliem (public data network - PDN). PDN tīkli guva panākumus un kļuva skaidrs, ka protokolu standartizācija palielinās PDN abonentu skaitu, ja būs labāka iekārtu saderība un zemākas cenas. Meklējumu rezultātā tika radīta protokolu grupa X.25. X.25 protokolu specifikāciju (kuru oficiāli sauc par CCITT Recommendation X.25 - “CCITT Rekomendācija X.25”) izstrādāja publisko sakaru kompānijas (galvenokārt telefona kompānijas), bet ne komerciālie uzņēmumi. Tās mērķis ir nodrošināt labu darba spēju neatkarīgi no lietotāja vai piegādātāja sistēmas tipa. Lietotāji slēdz kontraktus ar PDN administrāciju pakešu komutācijas tīklu (packet-switched networks - PSN) izmantošanai, un viņiem piestāda rēķinu atkarībā no PDN lietošanas laika. Piedāvājamos pakalpojumus (un to maksu) regulē Federālā Sakaru Komisija (Federal Communications Commission - FCC).

47. X.25 īpašības Viena no unikālajām X.25 īpašībām ir tā starptautiskais raksturs. X.25 un saistītos ar to protokolus vada viena no Apvienotu Nāciju Organizācijas aģentūrām, kuru sauc “Starptautiskā telekomunikāciju savienība” (ITU). ITU komiteja, kas ir atbildīga par balss un datu pārraidi, pašlaik tiek saukta par ITU Telekomunikāciju sektoru (ITU-T), bet agrāk tā bija Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas komiteja (CCITT). ITU-T locekļi ir FCC (Federal Communications Commision - US), Eiropas Pasta telefona un telegrāfa (Postal Telephone and Telegraph – PTT) organizācijas, publiskie datu pārraides tīkli un daudzas kompānijas, kas nodarbojas ar datu pārraidi. Tas, ka X.25 ir kļuvis par patiesi globālās nozīmes standartu, ir piemītošu tam īpašību tiešas sekas.

48. Tehnoloģijas pamati X.25 noteic telefona tīkla raksturojumus datu pārraidei. Lai uzsāktu komunikāciju, viens dators izsauc otru, pieprasot komunikācijas seansu. Izsauktais dators var pieņemt vai noraidīt komunikāciju. Ja izsaukums pieņemts, abas sistēmas var sākt pilna dupleksa pārraidi. Katra puse var jebkurā brīdī pārtraukt pārraidi. X.25 specifikācija nosaka divpunktu (point-to-point)mijiedarbību starp datu galiekārtu (data terminal equipment - DTE) [DTE – funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas pilda datu avota, saņēmēja vai abu funkcijas] un datu ķēdes galiekartu (data circuit-terminating equipment - DCE)

49. Tehnoloģijas pamati (turpin.0 [DCE – ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no DTE saņemtos datus pārvērš pārsūtīšanai piemērotā formā; DCE var būt atsevišķs bloks vai iekļauties DTE]. Katra DTE iekārta (terminālis, PC, hostdators vai cita gala sistēma, kas pieder lietotājam) pieslēgta DCE iekārtai (modemam, pakešu komutatoram vai citam portam PDN tīklā). DCE savienota ar “pakešu komutācijas mezgliem”, vai vienkārši komutatoriem (slēdžiem) (packet switching exchange – PSE, vai vienkārši switches), kuri savienoti ar citiem PSE un citām attālām DCE iekārtām PSN tīklā un caur DCE ar citām DTE iekārtām. Attiecības starp X.25 tīkla objektiem ir parādītas Zīm.11-1.

50. X.25 tīkla modelis