Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

1. Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips3. nodaļa, 3. daļaVides informācija un indikatori COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

2. SATURS • Ievads • Vides informācija un indikatori • Piekrastes informācijas kopīgas un sistēmiskas uzkrāšanas iespējas • Indikatori kā komunikācijas instruments • Indikatori pašvaldības komunikācijā COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

3. PIEKRASTES INFORMĀCIJAS KOPĪGAS UN SISTĒMISKAS UZKRĀŠANAS IESPĒJAS COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

4. PAR PIEKRASTES INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANU • Ir mērķtiecīgi izveidot nacionālo indikatoru sistēmu Latvijas piekrastes un tās atsevišķu daļu ilgtspējības novērtēšanai un salīdzināšanai, • Ir nepieciešams izveidot vienotu piekrastes informācijas sistēmu, kas satur indikatoriem vajadzīgo informāciju ----------------------------------------------------------------- • Eiropā būtu mērķtiecīgi izveidot trīs piekrastes ekoģeogrāfiskos reģionus ar individualizētām indikatoru sistēmām: • Ziemeļatlantijas, • Vidusjūras-dienvidatlantijas, • Baltijas. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

5. PRIEKŠNOTEIKUMI ILGTSPĒJĪBASSEKMĪGAI MĒRĪŠANAI • Visu līmeņu līdzdarbība: nacionālā, reģionālā, municipālā, institucionālā. Problēma: finanšu avoti • Municipālais līmenis ir sistēmas mugurkauls: šeit rodas vairums statistiskās informācijas! • Piekrastes observatorija un tās informācijas sistēma kā vienojošais mezgls: • savāc un apstrādā informāciju, • nodod rezultātus ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

6. PIEKRASTES ĢIS KĀ VIDES INFORMĀCIJAS INSTRUMENTA PIEMĒRS COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

7. VIENOTĀS IS VAJADZĪBA • Datu sadrumstalotība vai pat trūkums neļauj iegūt tos pietiekami operatīvi vai pat vispār iegūt bez birokrātiskas procedūras un sekojošas darbietilpīgas apstrādes • Piekrastes ilgtspējīgas integrētās apsaimniekošanas plāna izstrāde prasa pietiekami pilnīgu un viendabīgu datu komplektu COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

8. } INDIKATORU SISTĒMAS VIENOTĀS IS NOZĪME • Attīstības un ilgtspējības tendenču novērtējums • Vides stāvokļa novērtējums • Kopīgu projektu izstrāde pašvaldību apvienībām: • projektu informācijas bāze • projektu prezentāciju sagatavošana • Vietējā attīstības un teritorijas plānošana • Līdzekļu ietaupījums uz vietējo informācijas sistēmu rēķina COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

9. VIENOTĀS IS FUNKCIJAS • Telpisko datu glabāšana • Skaitlisko datu glabāšana • Datu pieprasījumu apstrāde • Datu izsniegšana • Datu apstrāde un ilustrēšana • Karšu serveris • Datu ieguves vienotas metodikas COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

10. INFORMĀCIJA: TELPISKĀ DETALIZĀCIJA • Apdzīvotības telpiskā struktūra • Pilsētas un ciemi • Lauku teritorijas apdzīvotība (viensētas, u.c.) • Sociālā infrastruktūra • Tehniskā infrastruktūra • Uzņēmējdarbības vide un objekti COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

11. ĢIS KĀ SAISTOŠAIS ELEMENTS STARP DATU GLABĀŠANU UN INFORMĀCIJAS IEGUVI • + + + + + + • Informācija ir vai var būt piesaistīta noteiktiem telpiskiem objektiem • Var izmantot jaudīgus datu apstrādes rīkus • Iespējams datus sagatavot ērti demonstrējamā un uzskatāmā veidā • - - - - - - • Vajadzīgs atbilstošas kvalifikācijas personāls • Lieli izdevumi par programmatūru, datiem un personāla algošanu • Citi apsvērumi • Profesionāli informācijas servisi kā ārpakalpojums COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

12. KOPĒJĀ ĢIS DATUBĀZE… • …kā informācijas glabāšanas rīks: • konsorcija princips: katrai pašvaldībai, kura dod datus par sevi, ir pieeja visu pārājo līdzīgo datu izmantošanā • katram lietotājam nav nepieciešamība pēc speciālas ĢIS programmatūras: ĢIS tīklošana atļauj lietot interneta karšu servisus, tai skaitā jaudīgus, bet lietošanā vienkāršus tīkus datu pieprasījumu apstrādei un telpisko datu analīzei COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

13. PIEKRASTES ĢIS UZBŪVE Jānis Kauliņš COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

14. PIEKRASTES IS VEIDOŠANA LATVIJĀ • Vienošanās par mērķtiecību • Vienošanās par partnerību • Vienošanās par veidošanas mehānismu • Vienošanās par saturu Jānis Kauliņš COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

15. GALVENĀS TEHNISKĀSPRASĪBAS INDIKATORAM(DAĻĒJI ARĪ INDIKATĪVAJAM RĀDĪTĀJAM) • Aprēķina rezultātu jāvar izteikt ar skaitlisku lielumu sakārtotu virkni vai matricu. • Mērījumu virknei ir jābūt veiktai pietiekami ilgā laika posmā un tā, lai varētu novērtēt tendences, vai arī jāparedz to veikt nākotnē. • Pēc iespējas ir jāspēj iegūt salīdzinājumu starp pētāmās teritorijas atsevišķām daļām vai ar analoģiskām blakus vai citām līdzīgām teritorijām. • No 2. un 3.p. izriet, ka ir jābūt definētam indikatoranosegumam un izšķirtspējai telpā un laikā, bet izejdatu kopai jāapmierina šo definējumu prasības. • Rādītājam jābūt salīdzināmam pašam ar sevi atšķirīgos laika momentos un dažādās teritorijas daļās vai ar analoģisku rādītāju citās teritorijās. Tas nosaka, ka mērījumiem (datu saturam, to ieguvei un sekojošam aprēķinam) dažādos laika momentos un dažādās vietās ir jābūt veiktiem ar metodiski vienveidīgu vai vismaz droši salīdzināmu paņēmienu. • Datiem ir jābūt iegūstamiem uz saprātīgiem noteikumiem (izmaksas, atļaujas, u.c.) un pietiekami uzticamiem. • Indikatoram ir doto parādību jāraksturo viennozīmīgi, pēc iespējas nepieļaujot būtiski atšķirīgus novērojumu traktējumus. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

16. REZULTĀTU ATSPOGUĻOŠANAS METODES • Skaitliskie rādītāji (tabulas) • Tendenču un salīdzinošās diagrammas • ĢIS metodes sadalījuma novērtēšanai un salīdzināšanai COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

17. INDIKATORA NOSEGUMS UN IZŠĶIRTSPĒJA • Indikatora nosegums telpā raksturo teritoriju, kurā tiek ievākti dati attiecīgajam indikatoram. • Parasti tā ir pārvaldāmā teritorija vai skaidri izdalāma tās daļa. Ja nepieciešama teritoriju salīdzināšana, var būt noteikta arī salīdzināšanas zona. • Indikatora telpiskā izšķirtspēja raksturo mazāko teritorijas vienību, par kuru nepieciešams iegūt informāciju. • Ja nepieciešams pētīt faktora sadalījumu teritorijā, tās var būt atsevišķi bezdimensionāli punkti vai teritorijas definētas daļas, piem. lauku mājas vai kadastra vienības. Ģeotelpiski sadalītiem objektiem tā var būt patvaļīgi maza teritorijas daļa, ko ierobežo mēroga noteiktība, piem, Corine Landcover dati. • Indikatora nosegums laikā raksturo laika periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt pētāmās parādības tendences, t.i., aptvert vismaz trīs mērījumu veikšanas periodus. • Ikgadēji mērāmiem faktoriem tātad vismaz 3 gadi, tautas skaitīšanas datiem – 30 gadi. Jāņem vērā arī krasi tendenču lūzumi (piem., krīze pēc 2008. gada), ja zināms, ka tādi ir bijuši. • Indikatora izšķirtspēja laikā raksturo lielāko pieļaujamo intervālu starp atsevišķiem mērījumiem. • Tas cieši saistāms ar datu ieguves metodoloģiju un noteiktās situācijās var likt to pat grozīt. Dažu faktoru, piemēram, tūrisma ikgadējs izvērtējums, neievērojot sezonalitāti, var būt nepietiekams vai pat bezjēdzīgs. Tai pašā laikā, piemēram, iedzīvotāju viedokļus varētu nebūt nepieciešams noskaidrot ik gadu. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

18. INDIKATORA JĒDZIENISKĀ SAISTĪBA AR PIEKRASTI • Speciālais piekrastesindikators: atspoguļo tieši un tikai piekrastei raksturīgu struktūru. • Vispārīgais piekrastesindikators: neatspoguļo kādu īpaši piekrastei raksturīgu struktūru, taču tā mērījumā ir iespējams korekti skaitliski izdalīt elementus, kas attiecas uz piekrasti konkrētajā sistēmā tās definētajāveidā un mērogā. • Attiecināms uz piekrasti:sistēmas mērogā var pastāvēt apskatāmā elementa tieša vai netieša ietekme uz piekrasti vai piekrastes ietekme uz elementu, bet to nevar korekti skaitliski izdalīt un telpiski izšķirt. Tomēr iespējams kvalitatīvs vai puskvantitatīvs šīs ietekmes novērtējums. • Nav piekrastes specifikas:piekrastes ietekme, ja tāda ir, sistēmas mērogā nav atdalāma, tomēr tā var tikt noteikta, salīdzinot rādītājus ar iekšzemes un citām, līdzīgām piekrastes teritorijām. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

19. INDIKATORA SAISTĪBAAR PIEKRASTI (piemēri vietējās pašvaldības līmenim) • Speciālais piekrastes indikators: atspoguļo tieši un tikai piekrastei raksturīgu struktūru. • Piemēri: peldūdeņu kvalitāte, krasta erozija, ostas darbība. • Attiecināms uz piekrasti:neatspoguļo kādu īpaši piekrastei raksturīgu struktūru, taču tā mērījumā ir iespējams korekti un skaitliski izdalīt elementus, kas attiecas uz piekrasti konkrētajā sistēmā tās definētajāveidā un mērogā. • Piemēri: būvatļaujas, zemes lietošanas veidi, tūrisma mītnes. • Nosacīti attiecināms uz piekrasti:sistēmas mērogā var pastāvēt apskatāmā elementa tieša vai netieša ietekme uz piekrasti vai piekrastes ietekme uz elementu, bet to nevar korekti skaitliski izdalīt un telpiski izšķirt. Tomēr iespējams kvalitatīvs vai puskvantitatīvs šīs ietekmes novērtējums. • Piemēri: bezdarbs, gaisa kvalitāte. • Piekrastes specifika sistēmas mērogā nav nosakāma:piekrastes ietekme, ja tāda ir, sistēmas mērogā nav atdalāma, tomēr tā var tikt noteikta, salīdzinot rādītājus ar iekšzemes un citām, līdzīgām piekrastes teritorijām. • Piemēri: iedzīvotāju skaits, pašvaldības budžeta rādītāji. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011 Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš