1 / 25

Osmaņu impērija 19.gs.

Osmaņu impērija 19.gs. 1798-1922. Impērijas teritoriālais sarukums. Uz 20.gs sākumu Osmaņu impērijas Eiropas daļa bija sarukusi līdz pierobežas plakankalnei, kas aizņēma teritoriju starp Edirni un Istanbulu.

gella
Télécharger la présentation

Osmaņu impērija 19.gs.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Osmaņu impērija 19.gs. 1798-1922

  2. Impērijas teritoriālais sarukums • Uz 20.gs sākumu Osmaņu impērijas Eiropas daļa bija sarukusi līdz pierobežas plakankalnei, kas aizņēma teritoriju starp Edirni un Istanbulu. • Salīdzinājumam: pirms 1850 aptuveni 50% Osmaņu impērijas pavalstnieku dzīvoja Balkānos; • ap 1906 Eiropas provincēs vairs dzīvoja ap 20% Osmaņu pavalstnieku.

  3. Cēlis no Maķedonijas Albānis pēc tautības Modernās Ēģiptes dibinātājs 1805 sagrābj varu Ēģiptē, pasludina sevi par hedivu (“vicekarali”) Muhammads Alī (1769 –1849)

  4. Alexander Ypsilantis (1792–1828) Александр Константинович Ипсиланти Philikí Etaireía Grieķu karš par neatkarību (1821-32)

  5. Ģenerālis Huzāru brigādes komandieris Attēlā A. Ipsilanti krievu huzāra uniformā князьАлександр Константинович Ипсиланти

  6. Peloponesa

  7. Georgios Kountouriotis(1782 - 1858) //Karalis Otto

  8. Ēģiptes Ibrahim Pašā March, 1848 – Nov, 1848

  9. Ēka, kurā tika noslēgts Sanstefano (Yeşilköy) miera līgums (1878)

  10. 1890 Otto von Bismarck

  11. I Pasaules kara rezultāti Lielbritānijas valdījumā nonāca: • Irāka • Izraēla • Palestīna • Jordānija Francijas valdījumā nonāca: • Sīrija • Libāna

  12. Yildiz sarayi

  13. Čečenis pēc tautības; Ģenerālis un valstsvīrs Osmaņu gaisa kara spēku dibinātājs Mahmuds Ševket-pašā

  14. Ieeja Suecas kanālā 1880

  15. Hedīva pils Kairā 1880

  16. Izmaiņas valsts pārvaldē • Lielāka centralizācija, kas aptvēra kā militāro, tā arī administratīvo sfēru, tika izgudrota jauna personāla rekrūtēšanas sistēma. • Ja 18.gs. beigās civilo ierēdņu skaits - ap 2 000 • 1908 - 35 000. • Tika izveidotas tirdzniecības, veselības, izglītības, sabiedrisko darbu ministrijas, kuras vadīja attiecīgo nozaru speciālisti. • Izglītības sistēma pēcRietumu un Centrālās Eiropas paraugiem • Izglītības sistēma monopolizē piekļuvi valsts dienestam. • Tercüme Odasi – “Tulkošanas birojs”

  17. Militārais resors • Armija personāls: • 24 0001837. g. • 120 0001880.g. • Izmainījās armijas vervēšanas principi: • Dienests 20 gadi. • Jaunās tehnoloģijas: telegrāfs, dzelzceļi, fotogrāfiju, • Cīņa pret janičariem, ģildēm, ciltīm, reliģiskām autoritātēm un provinču aristokrātiem • 1830-os valsts pārraudzības sistēmas izveidoja jaunas tiešās pārvaldes formas.

  18. Autonomijas • Kurdu autonomija (cilšu autonomija) Turcijā, Sīrijā un Irākā • Vietējās varas iespaids provinciālajās institūcijās • Nodokļu atpirkšana –lauku rajonos • Reliģiskās kopienas (millets)

  19. Centrālā vara • 1826 sultāns Mahmuds II - janičaru likvidācija. • 1876 - sultāns Abdulhamids II, autokrātiskās varas nostiprināšanās. • 1908 „Jauno turku” revolucionāri atjaunoja apstādināto 1876 konstitūciju un nodeva varu parlamentārai valdībai. • islāma prioritātes prezumpcijas likvidācija • „kapitulāciju sistēma”.

  20. Tanzimats • 19.gs. vidū (1829-1856) centrālā vara, lūkojoties uz apkārtējām valstīm, tādām, kā Austroungārija, Krievija, Japāna, arī tiecās ieviest savam laikam raksturīgās reformas. • Visu impērijas padoto vienlīdzību nodokļu aplikšanā, • tiesības ieņemt birokrātiskos un militāros amatus, neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. • Šādas reformas nozīmēja musulmaņu tiesisko privilēģiju atcelšanu. • 1829 ģērbšanās likums, kas ārēji tika fiksējis sabiedrības juridisko nevienlīdzību. Apģērbs viduslaiku sabiedrībā – kā Āzijā, tā Eiropā – bija līdzeklis, kas ne tikai redzami stratificēja dažādus sabiedrības slāņus, fiksēja statusa, reliģiskās, nodarbošanās atšķirības. • Ar 1829 noteikumiem šīs atšķirības tika nolīdzinātas: visiem vīriešiem bija jānēsā vienādas galvas segas, izņemot reliģiskos profesionāļus (ulemas, priesterus, rabīnus). • 1839 „Rožu dārza dekrēts” (Gülhane Hatt-i Sherif ) • 1856 - dekrēts (Hatt-i Hamayun) visu vīriešu karaklausības pienākums.

  21. Sieviešu līdztiesība • 19.gs. vēl aktīvi necilāja sieviešu līdztiesības jautājumus. • Sievietes netika minētas 1829 „Ģērbšanās likumā”, ne arī 1839 un 1856 impērijas dekrētos. • 19.gs. Osmaņu sabiedrība lēnām sāka virzīties sieviešu tiesību virzienā. • 1840 sākās sieviešu formālā izglītība valsts skolās. • 19. gadsimta beigās aptuveni katra trešā skolas vecuma meitene jau apmeklēja kādu pirmā līmeņa izglītības iestādi. • Augstāka līmeņa izglītība līdz pat Pirmajam pasaules karam palika pieejama tikai vīriešiem. • Valsts dienestā bija ārkārtīgi maz sieviešu – galvenokārt tās bija skolotājas valsts meiteņu skolās, vai Mākslas akadēmijā. • 1880 un vēlāk valsts iestādes turpināja sodīt sievietes par apģērba nēsāšanu, kas skaitījās nepieklājīgs. • Pazuda no likumdošanas vairākas islāma juridiskās normas, kas aizstāvēja sieviešu mantošanas un īpašuma tiesības. • sieviešu tiesībās jaunā likumdošana nespēja ieviest valstī lielāku vienlīdzību.

  22. Vairākuma tiesību jautājums. Ekonomika un etnoreliģiskās grupas • Mazākuma privilēģijas masu tiesību vietā. • Franču revolūcija izmainīja stāvokli, piešķirot vienādas tiesības visiem vīriešiem, bet, vienlaicīgi – pieprasot arī vienādus pienākumus, kas nozīmēja visu kārtu pārstāvju pienākumu kalpot armijā agrākās bruņniecības vietā. • Aptuveni 1500 ir robeža, kas iezīmē Eiropas ekonomisko izaugsmi, kas bija lielākā pasaulē, • Osmaņu impērijas kristieši dabūja jūtamas nodokļu atlaides (berat) • Osmaņu valsts lūkoja ierobežot kristiešu privilēģijas ar 1829, 1839 un 1856 likumiem noliekot viņus vienādā juridiskā stāvoklī ar citu reliģiju piederīgajiem. • Līdztiesības likumu vēl viens nolūks bija stiprināt pavalstnieku lojalitāti Osmaņu impērijai. • Impērijas iedzīvotāju vienlīdzības uzstādījums bija politikas stūrakmens līdz tās bojāejai 1922. • Pēc 1878 Berlīnes kongresa musulmaņu loma jūtami pieauga.

More Related