Zeme, ūdens, cilvēks – ko sēsi, to pļausi!

1. Raimonds Kasparinskis Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Zeme, ūdens, cilvēks –ko sēsi, to pļausi!

2. Ekosistēmu attīstības dinamikas ietekmējošie faktori (globālā, reģionālā un lokālā līmenī) • Abiotiskie faktori • Ģeogrāfiskais novietojums • Ģeoloģija • Topogrāfija • Klimats (temperatūra, vējš, nokrišņi u.c.) • Abiotisko komponentu stabilitāte • Biotiskie faktori • Veģetācija • Sugu tolerance • Sugu konkurences apstākļi

3. Ekosistēmu attīstības dinamikas ietekmējošie faktori (globālā, reģionālā un lokālā līmenī) • Antropogēnie faktori • Zemes izmantošana un tās maiņa (apmežošana, apbūvēšana utt.) • Urbanizācijas procesi • Vides piesārņojums • Rekreācija un tūrisms • Sablīvēšanās • Mitruma apstākļu maiņa • Mikroklimata maiņa

4. VIELU TOKSISKĀS IEDARBĪBAS NOZĪMĪGĀKIE VEIDI • Tieša toksiska iedarbība – audu bojājumi. • Bioķīmisko reakciju izmaiņas. • Neirotoksiska iedarbība. • Imūntoksiska iedarbība. • Mutagēna iedarbība. • Genotoksiska iedarbība. • Kancerogēna iedarbība. • Endokrīnās regulācijas procesus ietekmējoša iedarbība.

5. Bīstamo ķīmisko vielu ražošanas apjoms ES dalībvalstīs (KMR – kancerogēns, mutagēns, reprotoksisks – vielas, kuru iedarbības rezultātā var pieaugt risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, veidoties mutācijām vai arī var tikt ietekmētas nākamās paaudzes)

6. Ūdeni piesārņojošo vielu un faktoru nozīmīgākās grupas • Neorganiskās vielas • Metālu savienojumi; • Biogēnie elementi (piem., nitrātjoni, fosfātjoni); • Neorganiskie sāļi; • Toksiskās neorganiskās vielas • (piem., cianīdjoni); • Toksiskie mikroelementi; • Radionuklīdi; • Gāzes (piemēram, sērūdeņradis).

7. Ūdeni piesārņojošo vielu un faktoru nozīmīgākās grupas • Organiskās vielas • Bioloģiski viegli sašķeļamas vielas; • Noturīgās organiskās vielas • (piem., polihlorētie bifenili); • Nafta un tās produkti (piemēram, dīzeļdegviela); • Pesticīdi, herbicīdi (satur dioksīnus); • Virsmaktīvās vielas

8. Ūdeni piesārņojošo vielu un faktoru nozīmīgākās grupas • Fizikāla iedarbība • Siltums (termiskais piesārņojums); • Jonizējošais starojums • Mikroorganismi Holēra Salmonella Salmonella typhimurium Holēra

9. Zemes (augsnes) un ūdens kopsakarības

10. Zemes degradācijas jēdziens Zemes degradācija - zemes un ar to saistīto resursu (augsnes, mežu, derīgo izrakteņu, ūdens) vērtības un produktivitātes samazināšanās, kā arī ūdeņu krastu erozija, ainavu noplicināšana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojuma un apbūves radītās negatīvās sekas.

11. Zemes degradācijas jēdziens Viens no zemes degradācijas paveidiem ir augsnes degradācija. Tā kā ES 2006. gada septembrī ir pieņemta ES augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija, kā arī tiek izstrādāta ES direktīva par augsnes aizsardzību, Latvijai kā ES dalībvalstij ir gan nepieciešams, gan lietderīgi arī konvencijas ieviešanas procesā īpaši izvērtēt šo zemes degradācijas aspektu.

12. Augsnes degradācijas jēdziens Dabisku pārmaiņu un cilvēka darbību rezultātā radušās (notiekošas) izmaiņas: • augsnes erozija; • organisko vielu satura samazināšanās augsnē; • punktveida un difūzais piesārņojums; • augsnes sablīvēšanās un nosēšanās; • bioloģiskās daudzveidības samazināšanās; • sasāļošanās; • augsnes skābuma palielināšanās; • plūdu radītās sekas un noslīdējumi), kas samazina augsnes spēju veikt vides aizsardzības, ekonomiskās, sociālās un kultūras funkcijas.

13. Zemes degradācija Pasaulē Noganīšana Erozija Klimata virzošie spēki Antropogēnie virzošie spēki Augsnes noskalošana Kalnrūpniecība Kokogļu ieguve Globālās izmaiņas Nogāžu apstrāde

14. Zemes degradācija Eiropā Kaut arī augsnes degradācijas procesi dalībvalstīs krietni vien atšķiras dažādu apdraudējuma veidu ziņā ar atšķirīgām smaguma pakāpēm, augsnes degradācija ir visas ES problēma. – Aptuveni 115 miljoni hektāru jeb 12 % Eiropas kopējās zemes platības ir pakļauti erozijai ūdens ietekmē, bet 42 miljoni hektāru – erozijai vēja ietekmē. – Aptuveni 45 % Eiropas augšņu ir zems organisko vielu saturs, lielākoties Eiropas dienvidos, kā arī Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas teritorijās. – ES divdesmit piecās dalībvalstīs ir aptuveni 3,5 miljoni iespējami piesārņotu vietu.

15. Zemes degradācija Eiropā Eiropā sanācija ir nepieciešama 250 000 piesārņotajās vietās Pēdējo 30 gadu laikā sanācija ir veikta 80 000 piesārņotajās vietās Galvenais piesārņojums ir smagie metāli, nafta un tās produkti, poliaromātiskie ogļūdeņraži, fenoli u.c. Potenciāli piesārņoto vietu un piesārņoto vietu reģistri ir 24 valstīs

16. Degradēto teritoriju pārvaldība Latvijā PV un PPV apzināšana, sākotnējā izvērtēšana (Pašvaldības sadarbībā ar RVP, AM)  Reģistrācija (RVP, LVĢMC)  Izpēte Izpētes uzdevums (metodes, parametri, laika grafiks,monitorings) Izpētes programma (mērķis, metodes, termiņi) RVP vai AM pārrauga un kontrolē  Sanācija Uzdevumi (vēlamie rezult., metod., param., laika grafiks, monit.) Sanācijas programma (mērķis, metodes, termiņi, monitorings)  Pārskats  Reģistrs

17. Zemes degradācija Latvijā Dabiskie procesi: Ģeoloģiskie riski: Krasta procesi; Karsta procesi; Noslīdeņi; Plūdi; Augsnes paskābināšanās (eitrofikācija)

18. Zemes degradācija Latvijā Antropogēnie procesi: Neatbilstoša zemes apsaimniekošana; Ainavu izmaiņas un degradācija; Urbānās teritorijas un vides piesārņojums; Bijušās militārās teritorijas; Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās; Augsnes degradācija

19. Zemes degradācija Latvijā – augšņu paskābināšanās Lai novērstu augšņu paskābināšanos, Latvijā ik gadu vajadzētu nokaļķot 100 000 ha lauksaimniecības zemju. Jau kopš 1992. gada tiek kaļķotas nepieļaujami mazas platības, kas sāk ietekmēt augšņu kvalitāti. Palielinoties augsnes skābumam un samazinoties organiskās vielas saturam, augi mazāk spēj izmantot esošās barības vielas, bet pastiprinās piesārņojošo vielu uzņemšana.

20. Zemes degradācija Latvijā Pazemes ūdeņu piesārņošanas risks ir viens no svarīgākajiem faktoriem nosakot nitrātu piesārņojuma riskam pakļautās teritorijas. Var secināt, ka Latvijā nav novērojams būtisks dziļo (artēzisko) gan seklo pazemes ūdeņu (gruntsūdeņu) piesārņojums ar slāpekļa savienojumiem. Ārpus koncentrēta piesārņojuma avotiem (izgāztuves u.c.) un izņemot raktās seklās ūdens apgādes akas acīmredzams pazemes ūdeņu piesārņojums Latvijā gruntsūdeņos ir konstatēts atsevišķos gadījumos. Pazemes ūdeņu piesārņojuma risks

21. Smagie metāli Energoresursi un transporta degviela nelielā daudzumā satur smagos metālus, kas sadedzināšanas procesā nonāk gaisā. No gaisa ar sausiem un mitriem nosēdumiem smagie metāli nonāk augsnē. Kopumā Latvijas augsnēs smago metālu koncentrācijas atbilst fona līmenim. Labības graudos un kartupeļos konstatētās smago metālu koncentrācijas ir ievērojami zemākas par normatīvajos aktos noteiktajām maksimāli pieļaujamajām normām.

22. Smagie metāli • Piesārņotām augsnēm ar smagajiem metāliem raksturīgas augstas Zn, Pb un Cu koncentrācijas, kas liecina ka piesārņojuma avoti var būt dažādi, piemēram: • rūpniecības uzņēmumi; • autotransports; • dzelzceļš; • melnzemes ievešana no atkritumu izgāztuvēm; • mazdārziņu ierīkošana bijušās rūpniecības šķidro atkritumu izgāztuvju vietās.

23. Augsnes un ūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem • Augsnes naftas piesārņojums var rasties: • noplūstot naftas produktiem avāriju gadījumā, • pie naftas produktu pārkraušanas, • ja ir bojāti naftas vadi, • mazgājot vai labojot iekārtas, transporta līdzekļus utt.

24. Iespējamie problēmu risinājumi Latvijā? • Zemes lietojuma maiņa ir faktors, kas var izraisīt augsnes degradāciju: zemes vērtību mazina tās neizmantošana lauksaimniecībā, relatīvi lielās platībās izplatās nezāles un krūmāji. • Augsnes paskābināšanās – tās noteikti jākaļķo! • Augšņu sablīvēšanāsnovēršana lauksaimniecībā. • Augšņu bioloģiskās daudzveidības mazināšanās. • Augšņu pārpurvošanās, jo kārtībā netiek uzturētas drenāžas sistēmas. • Slapjo mežu izciršana izraisa pārpurvošanos. • Augsnes degradāciju veicina arī neapsaimniekoto zemju un mežu ugunsgrēki.

25. Iespējamie problēmu risinājumi Latvijā? • Punktveida un difūzais piesārņojums: • PSRS armijas atstātais piesārņojums, jo te nedarbojas princips «piesārņotājs maksā»: • naftas produkti; • smagie metāli. • Sprādzienbīstami šāviņi no Pirmā un Otrā pasaules kara. • Nelegālās izgāztuves. • Neapsaimniekoto karjeru rekultivācijair nepieciešama apmēram 30% no karjeru kopskaita. • Pašlaik daudzi karjeri, kuros vēl varētu notikt izrakteņu ieguve – aizaug. • Daudzviet karjeri, kuri atrodas netālu no apdzīvotām vietām – izmantopar sadzīves atkritumu izgāztuvēm. • Karjeru rekultivācijas apjoms kopš 2000. gada ir strauji pieaudzis, tomēr kopumā tas joprojām ir neapmierinošs.

26. Daži piemēri pārdomām: PET plastmasas pudeļu nonākšana vidē • Parastās PET plastmasas pudeles ir iespējams rūpnieciski pārstrādāt, izmantot tehniskās plastmasas taras ražošanai, ceļu seguma izgatavošanai, arī sintētisku audumu ražošanā. • Tomēr vienkārši nomesta vai pat sasmalcināta un ierakta zemē tā nesadalīsies un nesatrūdēs - ja nu pēc aptuveni 500 gadiem. • Arī dedzināt tās nedrīkst - sadedzinot PET pudeles, izdalās dioksīns, kas ir ļoti indīga un kancerogēna viela. • Dioksīns toksiski iedarbojas uz aknām, reproduktīvo un imūnsistēmu, kā arī nervu un endokrīno sistēmu. Dioksīns no organisma neizdalās, bet gan uzkrājas tajā! • PET pudeles nekādā ziņā nedrīkst dedzināt mežos, pļavās un citur dabā.

27. Daži piemēri pārdomām: elektronisko bateriju nonākšana vidē • Aptuvenie aprēķini liecina, ka Latvijā ik gadu tiek ievestas un nodotas tirdzniecībā aptuveni 500 tonnu bateriju. • Taču otrreizējai pārstrādei izdodas savākt tikai aptuveni piekto daļu no visām baterijām. • Līdz ar to nākas secināt, ka Latvijas iedzīvotāji nepievērš pietiekamu vērību izlietoto bateriju savākšanai un nodošanai pārstrādei. • Cilvēkiem trūkst motivācijas iesaistīties bateriju šķirošanā, jo nereti trūkst informācijas un zināšanu par bateriju pārstrādi. • Daudzi nezināšanas dēļ baterijas izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, tādējādi piesārņojot vidi.

28. Daži piemēri pārdomām: elektronisko bateriju nonākšana vidē • Baterijas satur tādus smagos metālus kā dzīvsudrabs, svins, kadmijs, niķelis, kas var piesārņot vidi, ja tās netiek nogādātas speciālos savākšanas punktos. • Baterijas sadedzinot, daži metāli var nonākt gaisā vai koncentrēties pelnos, kas radušies sadegšanas laikā. • Bateriju radītās potenciālās problēmas vai riski: - Smago metālu (t. sk. Pb) un skābju nonākšana vidē (ūdens, augsne, arī gaisā, ja tiek dedzinātas), arī no blīvām atkritumu izgāztuvēm; • - Stipras un kodīgas skābes var radīt apdegumus vai draudus acīm un ādai.

29. Daži piemēri pārdomām: elektronisko bateriju nonākšana vidē • Lietojot atkārtoti uzlādējamas baterijas, samazinās to skaits, kuras nepieciešams pārstrādāt, tomēr 80% no tām satur niķeli un kadmiju, kas ir cilvēkam kancerogēnas vielas. • Baterijas satur vairākus metālus, ko var izmantot atkārtoti kā neapstrādātu metālu. Šādā gadījumā tiek izdalītas divu veidu baterijas: 1) tādas, kas nevar tikt pārstrādātas • (satur mangānu, dzīvsudraba oksīdu, sudraba oksīdu, cinku), 2) tādas, kas var tikt pārstrādātas jeb atkārtoti izmantotas (satur svina, niķeli, kadmiju). • Būtiski ir nodot izlietotās baterijas atbilstošos pieņemšanas punktos vai sūtīt atpakaļ to ražotājam (ja iespējams).

30. Ieteicamā literatūra