TRENERA FILOZOFIJA UN ĒTIKA Studiju palīglīdzeklis

1. TRENERA FILOZOFIJA UN ĒTIKAStudiju palīglīdzeklis Autori: Vadības un komunikāciju zinātnes katedras profesore, Dr.phil. Aino Kuzņecova Sporta spēļu katedras docents, Mg.paed. Jānis Rimbenieks Rīga, 2012

2. SATURS IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 1.Trenera filozofijas būtība, mērķi, uzdevumi un pamatnostādnes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .10 2.Trenera ētikas pamatprincipi . . . . . . . . . . . . . 43 3.Trenera personības raksturojums . . . . . . . . . 83 4. Panākumu un uzvaras filozofija. . . . . . . . . . . 109 SECINĀJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 165 LITERATŪRA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 171

3. IEVADS • Treneris(angļu trainer, totrain – audzināt, apmācīt) ir izglītības un sporta darba speciālists, kurš nodrošina sporta treniņu procesu atbilstoši treniņu mērķiem un uzdevumiem, • cilvēks, kurš atdod savas zināšanas, spēku, dvēseli savam audzēknim un attīsta ne tikai viņa funkcionālās iespējas un meistarību, bet gan personību kā veselumu; • persona, kas nodarbojas ar individuāla sportista vai sporta komandas vispārējo fizisko, speciālo sagatavošanu, morāles vērtību, tikumības un arī patriotisma attīstīšanu.

4. Sportists – fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās. Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Lai sportistu sagatavošanās un piedalīšanās sporta sacensībās būtu optimāla, liela uzmanība jāvelta sistemātiskai, mērķtiecīgai un daudzfunkcionālai sporta izglītībai.

5. Sports ir gan pedagoģiska, gan sociāla parādība • Sports – visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās. • Sportā kā sasniegumu motivācija ir vajadzība pēc sasniegumiem un vajadzība pēc izvairīšanās no neveiksmēm. • Sportistu, sporta darbinieku, izglītības un sporta speciālistu ikdienas darbā liela nozīme ir sporta filozofijai un ētikai.

6. Sporta filozofija ir sporta zinātnes nozare, kuras uzmanības centrā ir sportists un sports kā sociāla sistēma un tās ietekme uz cilvēku un sabiedrību. • Mūsdienās sporta filozofija tiek definēta kā zinātne, kas analizējot sporta būtību, tā tapšanas un attīstības likumsakarības, sniedz ieskatu dažādās sporta filozofijas nozarēs, un rada priekšstatu par tās reālo un praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē, sportistu un sporta speciālistu praktiskajā darbībā.

7. Sporta ētika ir sporta filozofijas apakšnozare, kas apkopo cilvēces vēsturē izstrādātās un paaudžu paaudzēs nostiprinājušās sportistu un sporta speciālistu ētiskās normas, vērtības, tikumiskās uzvedības principus, ideālus, uz kuriem sporta jomā iesaistītajiem cilvēkiem jābalstās savā praktiskajā rīcībā, un kas nosaka viņu attieksmi pret savu Dzimteni, valsti, pienākumiem, komandu, savu sporta veidu treneriem, sporta sacensību noteikumiem u.tml.

8. Sporta filozofijas būtiskākās paradigmas jeb problēmas uzstādījumi ietver sevī jautājumus par trenera filozofijas pamatnostādnēm, kuras saistītas ar sporta darbības veicināšanas priekšnosacījumu veidošanu, sportista darbības stabilizēšanu, kā arī veiksmes un uzvaras (rekordu) izredžu optimizēšanu u.c.

9. Studiju palīglīdzekļa mērķis: Trenera filozofijas un ētikas būtības un praktiskās nozīmes apzināšana trenera profesionālās kompetences attīstībā. Studiju palīglīdzekļa uzdevumi: • noskaidrot trenera filozofijas mērķi, uzdevumus un pamatnostādnes par trenera profesijas specifiku; • raksturot trenera ētikas pamatprincipus; • noskaidrot trenera personības raksturojumus; • raksturot panākumu un uzvaras filozofijas atziņas.

10. 1. TRENERA FILOZOFIJAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN PAMATNOSTĀDNES

11. Jaunā sportista personības attīstība • un sportiskie sasniegumi ļoti lielā mērā ir atkarīgi no sporta pedagoga (sporta skolotāja un trenera) personības, viņa filozofijas un profesionālās darbības satura.

12. Trenera filozofiskās domāšanas loma Filozofiskā domāšana saasina spēju saprast to, ko no trenera vēlas un sagaida: • sportisti, komandas biedri; • kolēģi, sporta darba vadītāji/menedžeri; • sporta veida līdzjutēji (fani). Bez sapratnes gan trenerim, gan sportistam būtu grūti valdīt pār saviem spēkiem, jo ar sapratnes palīdzību cilvēks: • koncentrējas, sevi noskaņo, • liek justies pārliecinātam par sevi un justies tā - it kā būtu veselā neatņemama sastāvdaļa (savā komandā), piemēram, sporta spēlēs, futbolā, basketbolā u.c., veicot dažādas kombinācijas, kas sekmē komandas iespēju gūt panākumus un uzvarēt.

13. Katram trenerim ir sava filozofija,kas ietver sevī: • personīgo pieredzi, individuālo atbildību un rīcības brīvību; • garīgos orientierus, uzskatus: • sistematizētas zināšanas par trenera personības būtību un misiju; par trenera mērķiem un uzdevumiem, trenera darbības specifiku, viņa pienākumiem un atbildību; • zināšanas par nepieciešamajām prasmēm un spējām; treniņu metodēm un nodarbību formām atbilstoši mūsdienu tendencēm un prasībām sportā; • morālās pamatsaistības, • sporta un sporta ētikas principus uzvedības normas, profesionālās vērtības u.tml.

14. Trenera filozofijā atspoguļojas: • viņa prasmes, • spējas, • attieksmes, • gribas īpašības, • profesionālā kompetence kopumā, kas viņu padara atšķirīgu, respektīvi, vājāku vai spēcīgāku.

15. Trenera filozofijas pamati: • apzinīgums un kompetence; • mērķtiecība, uzstājība un produktivitāte; • godīgums un viengabalainība; • cieņa un respekts; • profesionālā atbildība; • aizrautība ar darbu un gatavība uzņemties atbildību par darba kvalitāti; • komandas orientācija.

16. Komandas orientācija: • sapratne par kopīgā darba nepieciešamību un spēja strādāt saskarsmē ar citiem: • kontaktēšanās spējas; • komunikabilitāte – prasme lietot mutisku un rakstisku runu; • tolerance un prasme klausīties u.tml.

17. Trenera filozofijas galvenais mērķis: • noteikt un apzināties savas darbības vispārējos un konkrētos mērķus, uzdevumus un pamatprincipus; • izstrādāt treniņu filozofiju, balstoties uz uz savu pieredzi, mūsdienu sporta teorijas un treniņu teorijas paradigmām, orientējoties uz harmoniskas audzēkņa /sportista personības attīstīšanu un augstvērtīgiem sporta sasniegumiem, lai sekmētu sportista personības adaptēšanos un personīgās izaugsmes procesu, kas savukārt veicinātu augstākus sportiskos rezultātus.

18. Trenera filozofijas uzdevumi: • motivēt sportot, organizēt, vadīt, plānot, kontrolēt treniņu procesu, sekmējot augstāku rezultātu sasniegšanu; • savienot sportu ar bērnu/audzēkņu nākotnes mērķiem; • izvēlēties metodes, kas atbilstu bērnu vecumam, viņu interesēm un kopīgam mērķiem; • atbalstīt savu audzēkni fiziski un garīgi, atdodot savas zināšanas, spēku, dvēseli savam audzēknim un attīstīt viņa funkcionālās iespējas un meistarību; • spēt savienot daudzas cilvēka dimensijas, attīstīt audzēkņa gribas un tikumiskās īpašības, kas sekmētu harmoniskas personības veidošanu; • akcentēt uzmanību uz trenera profesijas dominējošo darbības veidu mērķiem, pienākumiem un uzdevumiem, kuri trenerim ir jārealizē ikdienā.

19. Treneris ir viena no: • interesantākajām, • perspektīvākajām, • kreatīvākajām, • godājamākajām unaizraujošākajām profesijām.

20. Trenera profesija ir ļoti darbietilpīga, jo tai raksturīgas daudzveidīgas unkompleksas lomas: • līderis – organizātors – plānotājs – kontrolieris - vadītājs (menedžeris); • eksperts, kurš zina un prot vairāk nekā tas, kuru viņš māca; • sporta pedagogs – skolotājs, audzinātājs, kurš seko un dzīvo līdzi saviem audzēkņiem/grupai/komandai, viņu vajadzībām, spējām un interesēm; • grupas līderis, kurš ved aiz sevis audzēkņus/sportistus un attīsta tos ne tikai fiziski, bet arī garīgi; • psihologs, kurš redz cilvēkam cauri un izprot tā būtību, uzvedības un pretošanās iemeslus; • komunikātors, publiskos kontaktus un attiecību veidojoša persona, kura atradīs kopīgu valodu ar visiem.

21. Trenera profesijas specifika • Treneris – tā ir profesija, kurā var saņemt ļoti lielu gandarījumu, un tajā pašā laikā, tā nes ļoti lielu atbildībupret tiem bērniem/audzēkņiem, kuri trenerim ir uzticēti. • Trenera piemērs vārdos un darbos ir pats svarīgākais “instruments”, ko treneris var pielietot. • Trenerim nav jābūt pašam labākajam basketbolistam vai spēcīgākajam cilvēkam. • Svarīgākais ir tas, ka treneris parāda – viņam rūp savi audzēkņi, neskatoties uz rezultātiem un panākumiem. • Morāli spēcīgs treneris ir tāds treneris, kuram ir spēcīgs raksturs,kuram pirmajā vietā ir audzēknis un tikai tad rezultāti. • Trenerim, kurš pēc savas būtības ir arī pedagogs, vienmēr un visur nepieciešams pilnveidoties, lai spētu mācīt un audzināt citus, izmantojot savas zināšanas, kompetences un pieredzi.

22. Sporta veida trenera galvenais uzdevums: • sagatavot gudru, fiziski spēcīgu un kvalificētu sportistu. Bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka, pirmkārt, trenerim ir jāaudzina vesels un pilnvērtīgs sabiedrības pilsonis, kurš ne vienmēr kļūs par Nacionālās izlases spēlētāju, bet iespējams būs trenera, skolas vai kluba seja.

23. Sporta veida trenerim jāprot: • vadīt sporta treniņus (nodarbības) un organizēt sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam, vecumam un dzimumam atbilstošas fiziskas slodzes; • izmantot sporta nodarbības augstas meistarības sasniegšanai; • īstenot modernas, mūsdienu prasībām atbilstošas sporta zinātnes un prakses vērtības un principus, to skaitā, arī sporta ētikas principus un uzvedības normas un vērtības; • ievērot Sporta ētikas, trenera un sporta pedagoga ētikas kodeksos norādītās prasības, jāievēro sporta pedagoģisko morāli ar audzēkņiem un sporta sabiedrību kopumā, jāpilnveido savu profesionālo kompetenci; • vērtēt audzēkņu mācību – treniņu sasniegumus un to dinamiku;

24. veidot un attīstīt audzēkņa/sportista pašvērtējuma prasmes; vērot un sekmēt viņu personību izaugsmi; veikt un pilnveidot savas trenera darbības objektīvu analīzi un vērtējumu; analizēt izvēlēto mācību un treniņu metožu, līdzekļu un formu atbilstību audzēkņu spējām un izglītības mērķiem; analizēt un pilnveidot spēju radoši apvienot un pielietot visas iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas; analizēt un pilnveidot spēju sadarboties ar dažāda vecuma, dzimuma, fiziskās sagatavotības un sportiskās meistarības kontingentu; vērtēt un sistemātiski paaugstināt savu trenera darbības profesionālo meistarību.

25. jāprot mācīt un audzināt, tā lai bērnam/audzēknim būtu interesanti un patīkami censties sasniegt jaunos mērķus, jāveido nopietnu un stabilu koordinācijas un spēku darbību, jāiemāca koncentrēties un jāattīsta sportista personība.

26. Lai to kvalitatīvi paveiktu, trenerim nepieciešamas: • perceptīvas spējas: vērīgums, spēja pamanīt, vērtēt situācijas; • konstruktīvās spējas: spēja analītiski izvērtēt un prognozēt darbības; • didaktiskās spējas: spēja izklāstīt mērķa būtības sasniegšanu saprotamā valodā. • komunikatīvās spējas: sociālās darbības un informācijas apmaiņas prasmes, kas veicina pievilcīgumu audzēkņu acīs, kolēģu acīs, kā arī citu acīs; • organizatoriskās spējas: spēja veidot drošu un pievilcīgu darba vidi; • speciālās sporta trenera spējas: izglītotība, autoritāte, psihomotorās spējas, pedagoģiskās spējas, emocionālā atbalsta sniegšanas spējas u.tml..

27. Trenera filozofijas atziņas: • Katrs treniņš un katrs trenēšanas process ir mākslas un zinātnes apkopojums. • Treniņu process – audzināšanas un izglītošanas process, kura mērķis ir attīstīt dažādas cilvēka dimensijas, kuras sekmē garīgā un fiziskā harmoniju un attīsta sportistu kā individuālu personību. • Sporta veida trenerim ir jābūt radošam un inovatīvam, nevis tendētam uz uzvarām, jo tieši viņš ir tas, kam jāspēj jaunietī radīt noturīgu interesi par sportu.

28. Pieredzes bagātie treneri norāda: 1. Dompilna treniņu filozofija, kuras pamatā ir trenera izveidotā treniņu programma, kas notur treneri uz pareizā ceļa, ļaujot pilnvērtīgi pārvarēt sezonu. 2. Trenera treniņu filozofija daudz pasaka par viņu – ne tikai kā par treneri, bet arī kā cilvēku. Paiet kāds laiks līdz treneris ieliek kādu īstu domu savā trenera FILOZOFIJĀ UN IZSTRĀDĀ NEPIECIEŠAMO TRENĒŠANAS PROGRAMMU, BEZ KURAS TRENIŅU filozofijA NAV IEDOMĀJAMA. 3. Jāvada SPORTISTS tajā virzienā, kurš pēc trenera domām ir pareizs. 4. Jācenšas pievērsties tām vērtībām, kuras vēlaties, lai sportistos iesakņojas visa mūža garumā. Šis mērķis ir jāsasniedz neatkarīgi no tā, cik spēles uzvarētas vai zaudētas sezonā, jo tik un tā treneris un viņa spēlētāji būs ieguvēji šā vārda vispatiesākajā nozīmē.

29. Trenera profesionālās vērtības un to praktiskā nozīme: • lietpratīga, objektīva, taisnīga un efektīva trenera pienākumu pildīšana; • treneriem savā darbībā jāievēro Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas, LR likumi un citi normatīvie akti, kā arī jāuztur politiskā neitralitāte, pildot savus profesionālios pienākumus. • treneriem pastāvīgi jāapliecina sava apņemšanās profesionāli kalpot Latvijas valstij un tautai, nemitīgi paaugstinot sava darba kvalitāti, uzlabojot sporta izglītības un treniņu programmu efektivitāti, rīcību saskaņojot ar sporta organizāciju (sporta klubu, federāciju u.tml. vadību); • treneriem jānodrošina lietderīga un efektīva sabiedrisko resursu izmantošana; • treniņu rezultātu sasniegšanas procesam jābūt tikpat svarīgam, cik pašiem rezultātiem, un to sasniegšanas procesam jābūt organizētam profesionāli, mērķtiecīgi un efektīvi.

30. Trenera filozofija • ir saistīta arī ar jaunu ideju izvirzīšanu; ideju izpēti; • jaunu paņēmienu, taktiku un stratēģiju izzināšanu, salīdzināšanu ar pretējiem viedokļiem (kritisku izvērtēšanu); • patstāvīgu uzskatu veidošanu, kā arī ar sporta un sportista nākotnes orientāciju.

31. No trenera filozofijas, no viņa filozofiskās domāšanas spējām ir atkarīga treniņu programmas efektivitāte, jo viņam jāveido un jāvada treniņu process un jāattīsta sportista personība. Tas nozīmē, ka trenerim ir jāveido treniņu filozofija ciešā saiknē ar sportista personīgās izaugsmes programmu.

32. Sporta pētnieku izpratnē, treniņu filozofija • balstās uz sporta veida trenera profesijas standartā norādītajām prasībām, uzdevumiem un pamatprincipiem, kurus treneris uzstāda sev un savai grupai/komandai, un tas ir pamats visām viņa vērtībām, uzskatiem un atziņām, kuras ieaužas viņa filozofijā.

33. Pilnvērtīgam treniņam ir jābūt lietderīgam, efektīvam, lai var just progresu. • Katrs treniņš un katrs trenēšanas process ir mākslas un zinātnes apkopojums. • Treniņu process – audzināšanas un izglītošanas process, kura mērķis ir attīstīt dažas cilvēka dimensijas, kuras sekmē garīgā un fiziskā harmoniju un attīsta sportistu kā individuālu personību.

34. Trenēšanas filozofija atklājas treniņa procesā Trenerim: • jāpiesaista savi spēlētāji ar interesantiem uzdevumiem, spēlēm; • jācenšas treniņa laika saglabāt pozitīvu gaisotni, lai spēlētāji nāk atpūsties pēc smagas dienas; • ja kādam ir slikti, kopīgiem spēkiem jāatrisina problēmas, jo komanda kopā ir spējīga pārvarēt visus šķēršļus; • treniņos jāanalizē katra spēlētāja kļūdas, un kopīgiem spēkiem jārisina tās. Nedrīkst treniņus padarīt par lekcijām, tās ir aktīvas nodarbības, tā ir brīvā laika pavadīšana un jaunu zināšanu iegūšana.

35. PIRMS TRENIŅA: • Gatavoties, plānojot treniņu jau iepriekš; vienmēr būt laikā; • Būt draudzīgiem un visus sveicināt ar smaidu; • Uzsākt treniņu bez liekas vilcināšanās. TRENIŅA LAIKĀ: • Vienmēr sniegt pozitīvu novērtējumu; • Būt pozitīviem un draudzīgiem, bet nezaudēt kontroli pār notiekošo.

36. Sporta pētnieki piedāvā • Izmantot noteiktas un mērķtiecīgas socializācijas stratēģijas, atkarībā no tā, kādas attiecīgajā sporta veidā sportista īpašības un uzvedība ir svarīgas. • Socializācijas procesa nozīme sportista personības veidošanā un attīstībā, tā uzdevumi un problēmas ir jāanalizē arī sportista un trenera, sporta organizācijas attiecību kontekstā. • Šīs attiecības atkarīgas no tā, kā sportists spēj pielāgoties trenera prasībām un sporta organizācijas normām. Te liela nozīme tiek piešķirta izmantotajām socializācijas metodēm un tam, vai ir izstrādāta sportista personīgās izaugsmes programma, kura var būt nepieciešama kā jaunajiem, tā arī esošajiem sportistiem.

37. Sporta pētnieki norāda • ka, lai sekmētu sportista personības un tās sportisko sasniegumu izaugsmi, nepieciešams izstrādāt treniņu filozofiju ciešā saiknē ar sportistu orientēšanas programmu, kurā būtu atspoguļots sportista darbības modelis kā noteicošais faktors, kas ļauj noteikt un analizēt: • sportista darbības mērķi, uzdevumus un gaidāmos rezultātus; • fiziskās attīstības līmeni; • sportista sasniegumus attiecīgajā sporta veidā, viņa fiziskās un sportiskās attīstības līmeni;

38. 4) sociālo un psiholoģisko statusu, sociālo lomu funkcijas gan treniņos, gan sacensībās; 5) socializācijas un individualizācijas procesos iegūtās īpatnības; 6) sadarbības, saskarsmes stilu kā sportista individuālo dzīves formu, savstarpēji saskaņotu kopīgu sadarbību ar treneri, komandu, sporta organizāciju, federāciju, klubu, savstarpēji palīdzot cits citam tml.;

39. 7) socializācijas procesā iegūto sociālo un personīgo pieredzi, sportista dzīves prasmes un spējas, kompetences, kuras nepieciešamas jebkuras sociālās lomas izpilde un veicina sevis iepazīšanu, un komunikāciju ar citiem cilvēkiem; 8) ikgadējo sportista personības attīstības un sporta darbības novērtējumu un pašnovērtējumu (pozitīvie un negatīvie momenti: meistarības līmenis, kvalifikācijas, profesionālā gatavība; izglītības un tikumiskās attīstības līmenis; pilnveidoto prasmju un spēju novērtējums, sportisko sasniegumu, panākumu un neveiksmju izvērtējums; tālākizglītības nepieciešamība un iespējas; sporta kā socializācijas faktora negatīvo aspektu izvērtējums un to ietekme uz sportista personību u.tml.); 9) sportista darba perspektīvas pēc aktīvās sportošanas beigām.

40. Mūsdienu sportā var saskatīt divas izteikti atšķirīgas pieejas treniņu procesam un konkrētā sportista izaugsmei: • uz sportista personību orientēta pieeja. Šī pieeja raksturīga valstīm ar ierobežotiem cilvēkresursiem. • Treneris, izvērtējot katra jaunā sportista personības īpašības un priekšrocības, tās arī veido un izstrādā individuālo pieeju sporta rezultātu izaugsmē un sportista karjeras prognozēšanā sadarbojoties arī ar sportista vecākiem un sporta speciālistiem. • Lai praksē realizētos šī ideja, trenerim jābūt pietiekami kompetentam, gan arī motivētam sekmēt un pilnveidot sportista personības attīstību un viņa sportisko panākumu izaugsmi.

41. 2)uz stereotipiem orientēta pieeja. • Trenera darbība un jauno atlase tiek vērta uz konkrētā sportista fizisko īpašību un darbības prasmju atbilstību trenera izvērtētajam sporta veida tēlam. • Tiek izstrādātas treniņu programmas, fiziskās slodzes, kontrolvingrinājumi un sportista karjeras pakāpieni tipiskam sporta veidam, ja konkrētais sportists nespēj izpildīt trenera prasības, tad praktiski karjera ir noslēgusies. Īpaši traumējoši tas ir bērnu un jauniešu sporta veidos.

42. Oficiālas sportista personīgās izaugsmes programmas loma Programma atspoguļo: • sportistu treniņu procesu; • personības attīstības parametrus, • sacensību rezultātu dinamiku un attīstību.

43. 2. TRENERA ĒTIKAS PAMATPRINCIPI

44. Trenera filozofija un ētika: • regulē viņa kā speciālista uzvedību, tādā veidā nostiprinot viņa autoritāti un būtiski ietekmē sportistu kā komandas vienotību; • balstās uz trenera morālām pamatsaistībām un darbības pamatprincipiem, kas sekmē viņa pienākumu un uzdevumu izpildu un reizē prasa cieņu pret sportistu personību un prasīgumu pret viņu, izvirza jautājumu par sabiedrības morālo uzticēšanos trenerim.

45. Trenera morālās pamatsaistības: • turēt solījumu; • būt godīgam, patiesam, labestīgam, tolerantam; • cienīt cita personu; • pakļauties likumam; • pildīt pienākumus; • apzināties individuālo atbildību par sava darba un vadības un komunikācijas stila rezultātiem; • ar savu darbu un dzīves veidu apliecināt stingru nostāju pret ļaunumu un netaisnību, pret negodīgumu un amorālību; • rūpēties par koleģiālismu u.tml.

46. Trenera profesionālās morāles būtiskākie raksturojumi ir: • attieksme pret savu darbu, sportu, tālākizglītību un profesijas subjektiem u.c.; • profesionālisms un kompetence profesionālās ētikas jomā; • uzvedības un darba kultūras normas, ideāli; • ētiskās, profesionālās vērtības, kuras raksturīgas dotajai profesijai, tikumiskās īpašības, kuras nodrošina profesionālo pienākumu izpildi.

47. Trenera profesionālā morāle –trenera filozofijas pamats • Bez morālām pamatsaistībām trenera profesionālās morāles veidošanas priekšnosacījums ir augsti ētiskie principi, kuri kopumā palīdz realizēt sporta nozarē izstrādāto morālās regulācijas programmu, kas ietver pašas vispārīgākās saistības, kas attiecīgajā profesijā obligāti jāievēro.

48. Trenerim jārespektē Sporta ētikas kodeksā norādītie sporta pamatprincipi: • godīga spēle, • sportisks gars, • laba griba, • sportista cienīga izturēšanās un brīvprātīga iesaistīšanās.

49. Latvijas Sporta likumā norādīti sporta jomā ievērojamie pamatprincipi: • vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu; • godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību; • drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki.

50. Sporta ētikā ir noteikti 4 principi, kuri ir saistīti ar modernajiem sporta veidiem un nosaka sporta ideālus: 1.Sportisti ir jāuzskata par mērķiem, nevis par līdzekļiem. 2.Sacensībām ir jābūt godīgām. 3.Piedalīšanās, vadība, resursi un apbalvojumi ir jābalsta uz sasniegumiem, nevis piedēvētām īpašībām. 4.Jebkurā darbībā ir jānodrošina dalībnieku drošība.