ES un Starptautiskās tiesības

1. ES un Starptautiskās tiesības

2. Pārskats • ES starptautiskajās attiecībās • ES kā starptautisko tiesību (ST) subjekts • ES ārējā kompetence • ST iedarbība ES tiesību sistēmā

3. ES starptautiskajās attiecībās: • Piemērs veiksmīgai reģionālai integrācijai • Tirdzniecības lielvara • Tiesību normu eksportētāja • Tiesiskuma aizstāve? • Stabilizētāja? • Paraugs?

4. ES kā ST subjekts • ESL 47.p.: “Savienība ir tiesību subjekts” • 22/70 Komisija pret Padomi (ERTA) • 3/76 Kramer un viedolis 1/76 • “jau no pašiem pienākumiem un pilnvarām, kas ar Kopienas tiesību aktiem piešķirtas Kopienas iestādēm iekšējā līmenī, izriet, ka Kopienas kompetencē ir uzņemties starptautiskas saistības jūras resursu saglabāšanai”

5. ES kā ST subjekts2 LESD 216. pants 1. Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu. 2. Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm.

6. ES ārējā kompetence • Ekskluzīvā ārējā kompetence LESD 3.pants: ... 2. Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu. • Dalītā kompetence un jauktie līgumi

7. Ārējās kompetences robežas • Viedoklis 2/94 par pievienošanos ECTK • netieši piešķirtajām kompetencēm ir robežas; • tās nevar piemērot, ja pievienošanās līgumam fundamentāli ietekmētu ES un mainītu tajā paredzēto tiesību aizsardzības sistēmu.

8. ES kā autonoma tiesību sistēma • Pirmsākumi – Van Gend • Viedoklis 1/00 • ST nedrīkst grozīt ES un tās institūciju kompetenču būtiskākās iezīmes • C-459/03 Komisija pret Īriju (MOX rūpnīcas lieta) • ES ir ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) dalībniece • Tātad strīds ir par ES tiesību iztulkošanu • ES tiesību iztulkošana – ekskluzīva EST jurisdikcija

9. C-459/03, Sellafield MOX rūpnīca

10. C-459/03 MOX rūpnīcas lieta LESD 344. pants Risinot domstarpības, kas saistītas ar Līgumu interpretāciju vai piemērošanu, dalībvalstis apņemas izmantot tikai tādas domstarpību izšķiršanas metodes, kādas paredz Līgumi.

11. ES kā autonoma tiesību sistēma - Kadi • Apvienotās lietas C-402/05 un C-415/05 Yassin Abdullah Kadi, Al Barakaat International Foundation pret Padomi • ANO DP sankciju rezolūcija 1267 • ES Padomes regula 467/2001 • Vai EST var veikt tiesiskuma kontroli? • ANO Statūtu 103.pants: Gadījumā, ja Organizācijas Dalībvalsts pienākumi saskaņā ar šiem Statūtiem izrādīsies pretrunā ar jebkāda cita starptautiska nolīguma pienākumiem, lielāks spēks ir pienākumiem, kas noteikti šajos Statūtos.

12. ES kā autonoma tiesību sistēma - Kadi • VT (T-306 un 315/01 Kadi) • Nevaram vērtēt DP rezolūciju tiesiskumu • Tomēr varam vērtēt regulas atbilstību jus cogens • EST (C-402 un 415/05 Kadi) • ES un DVstarptautiskās tiesības ir saistošas, BET • Tas nemaina kompetenču sadalījumu ES • ES ir autonoma tiesību sistēma, balstīta tiesiskumā un pamattiesību ievērošanā • Starptautiski pienākumi var būt pamats ES normu pieņemšanai, tomēr ES normām jebkurā gadījumā ir jāatbilst pamattiesībām

13. ES attieksme pret ST • ST aizstāve? • LES 3.pants: 5. Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē [...] starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus. • ES autonomija un prioritāte? • ST normu iedarbība ES - monisms vai duālisms?

14. ST iedarbība ES • LESD 216. pants: Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm. • ES noslēgtie līgumi ir daļa no ES tiesību sistēmas (181/73 Haegeman)

15. ST līgumu tiešā iedarbība • C-162/96 Racke Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas praksi noteikums, kas ietverts Kopienas un trešo valstu noslēgtā nolīgumā, ir jāuzskata par tieši iedarbīgu, ja, ievērojot tā formulējumu un paša nolīguma mērķi un būtību, tajā ir paredzēts skaidrs un precīzs pienākums, kura ieviešanai vai darbībai nav jāpieņem nekādi tālāki pasākumi (sk. jo īpaši spriedumu lietā 12/86, Demirel pret Stadt Schwäbisch Gmünd, 1987, ECR 3719, 14. punkts). • GATT neatbilst tiešās iedarbības kritērijiem (21/72 IFC) • Lome konvencija ir tieši iedarbīga (C-469/93 Chiquita) • Netiešā iedarbība • C-61/94 Komisija pret Vāciju

16. ES normu atbilstība ST • PTO Līgumi • C-149/96 Portugāle pret Padomi • PTO līgumu normas nav tieši iedarbīgas; un • nevar kalpot par pamatu ES tiesību apstrīdēšanai • ANO Jūras tiesību konvencija • C-308/06 Intertanko • UNCLOS nevar būt par pamatu ES tiesību apstrīdēšanai, jo nepiešķir tiesības indivīdiem

17. Citu ST normu iedarbība ES • C-286/90 Poulsen • ST paražas • C-162/96 Racke • rebus sic stantibus • C-61/94 Komisija pret Vāciju • labas ticības princips

18. DV līgumi ar trešajām valstīm LESD 351.p: Līgumi neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms 1958. gada 1. janvāra un – attiecībā uz kandidātvalstīm – pirms to pievienošanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses. Ja minētie nolīgumi nesader ar Līgumiem, attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā sakarā sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi. • C-364/95 T.Port Starptautisks līgums prevalē pār ES tiesību normu, ja: 1. Līgumus ir noslēgts pirms EK līguma spēkā stāšanās (pievienošanās ES) 2. Šis līgums piešķir tiesības trešajai valstij • C-84/98 Komisija pret Portugāli DV pienākums novērst nesaderību saistībās

19. Jautājumi semināram • Vai Kadi spriedumā ESTatbalsta monisma vai duālisma doktrīnu? • Vai Kadi lieta iezīmē principiālu ES attieksmi pret starptautiskajām tiesībām vai arī tā ir tikai ES reakcija uz konkrētās lietas apstākļiem (ASV ietekme uz sankciju saraksta sastādīšanu)? • Salīdziniet konstitucionālisma un plurālisma pieeju ST pozitīvās un negatīvās iezīmes. • Kāda ir Eiropas vīzija par ST kā tiesību sistēmu? Atšķirības EST, VT un ECT redzējumā?