Download
latvijas ilgtsp j gas att st bas strat ija n.
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija PowerPoint Presentation
Download Presentation
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

190 Vues Download Presentation
Télécharger la présentation

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

  1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Asoc. prof. Roberts Ķīlis LIAS izstrādes grupas vadītājs

  2. Valsts pārvaldē vidējais plānošanas horizontsir 5 gadi. Vidējais plānošanas horizonts dokumentiem, kas pārsniedz tūlītēju nākotni (1-2 gadus) ir 5 gadi.Visīsākajā termiņā domā Aizsardzības ministrija (2 gadi). Visas “smagās” ministrijas (finansu, tieslietu, ekonomikas) plāno apmēram 4 gadus uz priekšu, kas visticamāk saistīts ar Nacionālā attīstības plāna termiņu – 2007.- 2013.gadam. Savukārt ilgtermiņa plānošanas priekšgalā ir Kultūras ministrija, kura ir izstrādājusi programmu ar 12 gadu horizontu "Mantojums-2018. Arī Satiksmes Ministrijai ir plāni vairāk kā 10 gadiem.

  3. Izaicinājumi • Sabiedrības novecošanās un skaitliska samazināšanās • Ekonomikas nestabilitāte un neskaidrība par nākotnes attīstību • Globalizācijas orkāns • Migrācija, tai skaitā smadzeņu noplūde • Tukšie lauki un mazo kopienu (pilsētu) pastāvēšanas apdraudējumi • Neskaidra ES attīstība • Pieaugoša neskaidrība par klimata izmaiņām • Enerģētiskās ekonomikas pieaugošs spiediens • Jauni drošības apdraudējumi • Totāla skepse par pārvaldības uzticamību, efektivitāti

  4. Mūsu izaicinājumi nav unikāli • Demogrāfiskās tendences, globalizācija, urbanizācija, demokrātisko iestādījumu un procesu būtiskas izmaiņas, migrācija un cilvēku kustība utml. - ar šiem izaicinājumiem sastopas daudzi • Latvijas ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir atbilde šiem izaicinājumiem.

  5. Pašreizējā 30 -50 gadnieku paaudze ir skaitliski lielākā iedzīvotāju kohorta un tāda tā turpinās būt arī pēc 20 gadiem. Pēc 20 gadiem tiek prognozēts arī daudz lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam pāri 80 gadiem. 2050. gadā 42% Itālijas un Japānas iedzīvotāji būs vecāki par 60 gadiem! Mūsu nesen piedzimušie bērni un mazbērni būs salīdzinoši jaunekļi šajās valstīs Probabilistic Population Projections for the EU-25 Sergei Scherbov, Marija Mamolo, European Demographic Research Papers,2004

  6. SKOLĒNU SKAITA SAMAZINĀŠANĀS (%)

  7. Demogrāfiskā situācija Latvijā Tematiski un telpiski Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekta „Labklājības ministrijas pētījumi” pētījums „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” (Projekta līguma Nr. PD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003),”Latvijas pilsētu sociālekonomiskās attīstības tendences”, Ziņojums, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, 2008.gada maijs

  8. 2020.gadā pensijas vecuma iedzīvotāju (virs 65 g.v.) būs vairāk nekā bērnu līdz 18 gadu vecumam. 2030.gadā vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem un pavisam veco iedzīvotāju (80 + g.v.) būs vairāk kā pirmsskolas vecuma bērnu.

  9. Latvijas sabiedrība, līdzīgi daudzām Eiropas valstu sabiedrībām.. • Samazinās skaitliski un noveco, • Dzimstības veicināšana ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums, jo labklājības dēļ ne tikai dzimst mazāk bērnu, bet arī ilgāk dzīvojam. • Divi citi bieži nosaukti ‘instrumenti’ demogrāfiskās slodzes mazināšanai - darba ražīgums (ilgāks darba mūžs) un imigrācija – lai spētu ‘darboties, prasīs būtiskas izmaiņas sabiedrisko institūciju funkcionēšanā un valdošajos uzskatos. • Imigrācija ilgtermiņā arī nekompensēs demogrāfiskās slodzes palielināšanos, vismaz fiskālā un sociālās labklājības ziņā (pat tajā līmenī, ko pieļauj politiskās elites Eiropā, nemaz nerunājot par plašāku sabiedrību).

  10. Ņemot vērā, ka gan nacionālās, gan reģionālās nozīmes plānošanas dokumenti vidējā termiņā (2007 -2013) valsts tautsaimniecības izaugsmi saista ar cilvēkresursu attīstību, izglītību, zinātni un innovācijām, rodas jautājums vai un kādā veidā šādu izaugsmi var nodrošināt apstākļos, kad strauji palielinās iedzīvotāju novecošanās, emigrācija, demogrāfiskā slodze, kā arī samazinās skolēnu, studentu skaits mācību iestādēs. Izaicinājums Raugoties nākotnē, pēc 2020 gada, visticamākais tālākās Latvijas demogrâfiskâs attīstības scenārijs ir depopulācijas saglabāšanās. Visos Latvijas reģionos, izņemot Pierîgas reģionu, ir sagaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums. Valsts reģionālās attīstības politika, kā arī plānošanas reģionu –Rīgas, Kurzemes, Vidzmes, Zemgales un Latgales -attīstības stratēgijas paredz vienmērīgu un līdzsvarotu teritoriju attīstību un izaugsmi Attīstība ir apgrūtināta, jo valsts iedzīvotāju struktūra nav līdzsvaroti izkliedēta. Latvijas pilsētās un reģioni sastopas ar novecošanas dinamiku, kas noris straujāk kā caurmērā ES valstīs, kā arī pastāv liels iztrūkums bērnu vecumu grupās (Vītoliņš, 2006: 152). Izaicinājums

  11. Latvijas vienmērīgas telpiskās attīstības izaicinājums ir nevienmērīgā demogrāfiskā situācija. Piemēram, ‘jo tālāk no galvaspilsētas Rīgas, jo lielāks vidējais iedzīvotāju vecums Zvidriņš,P. Demogrāfiskās situācijas attīstība 21.gadsimta sākumā, SAK, 2006

  12. Bērnu skaits vecumā no 1 līdz 6 gadiem laika posmā no 1990.-2038.gadam Centrālā Statistikas Pārvalde, EUROSTAT. Prognozējamais ieprasījums pēc mācību vietām PII, 1980 –2038

  13. Palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā Iespējas Pieaugošs izglītības kapitāls Inovācijas, lai kompensētu darbaspēka samazināšanos Palielinās produktivitāte, darba spēka izmaksas samazinās Pieaugoša atdeve no cilvēkkapitāla (pieredzes efekts) Palielinās pieredzes bagāts darbaspēks Palielinās iespējas strādāt ilgāk (veselības efekts) Ekonomiskā izaugsme Palielinās izdevumi veselības, sociālai aprūpei Novecošanās Palielinās fiskālā slodze Samazinās darbaspēks Samazinās produktivitāte, pieaug darba spēka izmaksas Inovāciju skaits var samazināties dēļ inovatoru vecuma Samazinās atdeve no fiziskā kapitāla Samazinās investīcijas fiziskajā kapitālā Samazinās privātpersonu uzkrājumi Draudi

  14. Draudi Starppaaudžu konflikti (konkurence par ierobežotiem publiskiem resursiem, vecuma diskriminācija darba vietās) Neilgtspējīga labklājības un sociālās drošības sistēma Samazinās vecāku cilvēku ienākumi Palielinās finanšu slogs uz strādājošiem Un palielinās sociālā nevienlīdzība Iespējas Palielinoties cilvēkkapitālam iespējama plašāka tā pārnese dažādās jomās – izglītība, darba tirgū, sociālo saišu ziņā Palielinās arī sociālais kapitāls – līdzdalība, brīvprātīgais darbs Ja raugās uz sociālo līdzsvarotību, tad

  15. Latvijas iedzīvotāji novēro diskrimināciju darba vietā vecuma dēļ No šiem sešiem aspektiem – (1) dzimums, (2) etniskā piederība (tautība), (3) vecums, (4) reliģiskā piederība, (5) seksuālā orientācija un (6) veselības stāvoklis/invaliditāte – visvairāk iedzīvotāju izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi darba tirgū vecuma dēļ. Šajā aspektā visaugstākie rādītāji (virs 10%) ir pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 10 000 līdz 20 000

  16. Latvijas iedzīvotāji ļoti aktīvi meklē un apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas Vismaz ¾ aptaujāto Latvijas pilsētu iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā ir papildinājuši savas zināšanas vai prasmes, no tiem gandrīz divas trešdaļas izglītības iestādēs, kursos vai semināros. Ārzemēs ilgāk par mēnesi zināšanas un prasmes papildinājuši nedaudz virs 5% pilsētu iedzīvotāju.

  17. Dažām kategorijām, šķiet, lemts mainīties ļoti būtiski, ar tālejošām sociālām un kultūras konsekvencēm Ģimenes un mājsaimniecības struktūras un dzīvesveida izmaiņas rada jaunu situāciju Vecumdienu jēga, kas ir ekonomiski aktīvais iedzīvotājs Politikā nedaudz nicīgā attieksme pret vēlētājiem pensionāriem būs jāmainās, jo šo vēlētāju nekļūs mazāk, bet tieši otrādi – vairāk. Kādu vietu cilvēka dzīvē gan jēdzieniski, gan hronoloģiski ieņem augstākā izglītība Kā tiek definēta darba karjera un cilvēka mūžs Kas ir vai nav jādara publiskajam sektoram, valstij

  18. Samērā konservatīvas aplēses atbalsta prognozi, ka divu vecāku un viņu bērnu kopdzīve mājsaimniecībā nav dominējošais mājsaimniecības tips. Augsts ir vienas personas mājsaimniecību skaits Demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes, Rīgas attīstības plāna 2006-2018 apakšprojekts, 2003.

  19. Kādas izmaiņas profesijās un pieprasītajās zināšanās un iemaņās? Vācijas Ekonomikas un Tehnoloģiju ministrija un Izglītības un pētniecības ministrija uzskata, ka līdz 2010. gadam informācijas apstrāde būs centrālā kompetence 80% darbu. Viena piektā daļa no zināšanām tehniskajās disciplīnās būs novecojusi jau pēc gada no to apguves brīža. Zināšanu ‘pussabrukšanas’ periods paliek arvien īsāks. 25 gadus atpakaļ varēja iegūt izglītību universitātē uz visu mūžu. Tagad vairs nē Darba vide nekļūs stabilāka, drīzāk nestabilāka ar uzplūdiem un atplūdiem. Cilvēkiem nāksies pierast pie darba pazaudēšanas vai maiņas vairākkārt viņu darba dzīvē. Darba vietas kompetences – komandas darbs, komunikācija, problēmu risināšana. Darba tirgus Sekmes ekonomikā un cilvēka dzīves ciklā būs saistītas ar spēju ātri pielāgoties. Tātad, adaptācijas iemaņas un kompetences. Zinātņu un tehnoloģiju attīstība Izglītība

  20. Darba vietas kompetences – komandas darbs, komunikācija, problēmu risināšana. Spēja papildināt savu zināšanu bāzi un ātri to pielietot jaunos veidos kļūst arvien nozīmīgāka un darba tirgum vērtīgāka kompetence. Radošs apguvējs – spēj saredzēt jaunus jautājumus, pārnest no vienas jomas uz otru, Spēja noteikt mērķi un prioretizēt. Spēja pielāgoties un nepārtraukti mācīties. Zināšanu sabiedrība nozīmē eskalējošu inovāciju klātbūtni Arī darba devējam būs jārada apstākļi, kas veicina cilvēku apmācību kā pastāvīgu procesu. Tieši tas, ka strādājošo skaits nenovēršami samazinās, nozīmē to, ka nevarēs vienkārši paļauties, ka nopirks tirgū. Stratēģisku lēmumu pieņemtspēja mainīgā vidē, kur ātri jāiepazīstas un jāapvieno ļoti dažādu jomu zināšanas.

  21. Iekšēja pretruna starp vispārinājumu un specializāciju • Tuvāko desmit gadu laikā acīmredzot notiks darba organizācijas maiņa. • Darbiniekam, ne tikai vadītājam, zināšanu pussbarukšanas ātruma dēļ ir neiespējami zināt visu. Vispārinātāja spējas būs ļoti no svara. Relatīvi stabilā vidē nav grūti sniegt plašu redzējumu un skaidru kursu. • Taču ekonomikas jomā vide kļūst daudz dinamiskāka. • Kļūs līdzīgi kā patērētāju dominētos sektoros, kur vēlmes mainās ātri. Tur vajadzēs attīstīt prognozēšanas (foresight) kompetenci. • No otras puses, lielāks vajadzība pēc precizitātes • Spēja visu laiku sekot jaunajam nozarēs. • Spēja sistemātiski padziļināt jau esošās zināšanas.

  22. Tehnoloģiju ietekme • – apkalpotājam – multidisciplināras spējas plus tehnoloģija; • - dizaineriem - tehnoloģiju zināšanas, biznesa un ergonomikas zināšanas, • - kvalitātes kontroles vadītājiem – plus vēl juridiskās zināšanas. • Zemnieks vairs nav zemnieks bet lauku uzņēmējs. Precīzā lauksaminiecība?! • Jo kompleksāka tehnoloģija, jo lielāka vajadzība pēc mūžizglītības. Tehnoloģijas diez vai jāmāca detaļās – jauninājumi jāmācas darba vietās – un tad ir jautājums par mācekļa un zeļļa saikni ar skolu. • Ekspertīze netehnoloģiskajās jomās – biznesa iemaņas, radošums, sistēmanalīze, organizācijas kompetences, juridiskās iemaņas, pārrunas, konfliktu vadība. • Tehnoloģijas visticamāk būtiski mainīs pašu mācību organizāciju.

  23. Izskatās, ka alianšu veidošana – izglītība, tirgus, tehnoloģijas - ir neizbēgama. • Regulārs dialogs un kopēja nākotnes veidošana arīdzan neizbēgama. Jo ātrāk, jo labāk, jo saorganizēšanās paņem laiku.

  24. Mainoties demogrāfiskai situācijai un ģimenes struktūrai, mainās arī vecāku, vecvecāku un bērnu attiecības No vienas puses, vecvecāki ir un būs viens no svarīgākajiem ģimenes dzīves atbalstiem, īpaši rūpējoties par bērniem. No otras puses, palielinoties cilvēku turībai, lielāks skaits cilvēku dzīvos tālāk prom no saviem vecākiem. Vājākas ģeogrāfiskās saites palielina tā saukto ‘atbildības bedri’ – lielāka varbūtība, ka vecāki cilvēki ‘izkrīt’ no ģimenes rūpju loka Ja palielinās spiediens uz starp paaudžu saitēm, būtisks kļūst jautājums par vecāku un audzināšanas iemaņām un kompetencēm. Jau tagad nozīmīga daļa no zināšanām par audzināšanu nāk no sociāliem tīkliem digitālā vidē un medijiem. Samazinoties bērnu īpatsvaram sabiedrībā, iespējams, mainās arī bērnības kā perioda nozīme, kas ir vērtība pati par sevi, ne tikai posms, kad gatavoties pieaugušo dzīvei. Rūpējoties par bērnu drošību, ‘piesaistot mājai un tehnoloģijām, parādās jauni ar tehnoloģijām saistīti izmantošanas un drošības riski un vajadzības

  25. Vecumdienas un vecums iegūst būtiski jaunu nozīmi • Pēdējais laiks sākt aktīvi domāt par aktīvo novecošanu, nevis uzlūkot vecākus cilvēkus kā sabiedrības nastu un apgrūtinājumu. Iespējams, būs jāpārskata daži jēdzieni arī politekonomiski, piemēram, kā uzvedas cilvēki ekonomikā pēc 65 gadiem, kā arī sistemātiski jāiekļauj analīzē ekonomiskās aktivitātes formas – patēriņš un investīciju uzvedība • Dzīvojot ilgāk, vecāki cilvēki lielākā skaitā iegūs un izmantos labumu, kas rodas no nekustamā īpašuma izmaksas. • Vēsturiski tādēļ, ka vecāku cilvēku kopums bija salīdzinoši neliels, liela uzmanība bija koncentrēta uz bērniem. Turpmāk bērni būs samazinoša sabiedrības grupa; neizbēgami vairāk uzmanības tiks pievērsts vecākiem cilvēkiem. • Tehnoloģijas uzlabos aprūpi (piem, telerūpas/telecare), ļaus izvairīties no vecāku cilvēku savietošanas pansionātos, taču sociālo un ģimenes saišu pavājināšanās var būt nozīmīgs risks sociāli aktīvai vecāku cilvēku dzīvei. • Pie lielākas pārticības pieradušie pēc 10-20 gadiem prasīs augstākas kvalitātes aprūpi

  26. Dažas mūsu iespējas • Vecums ir vērtība un resurss • Dzīves kvalitātes pakalpojumu pielāgošana novecojošai sabiedrībai • Mācību iestādes – pielāgojas dzīvesciklam un orientējas uz atkārtotu studējošo iesaisti • Sociālo tīklojumu, sabiedrisko organizāciju un kopienu mērķtiecīga rīcība, lai amortizētu ‘demogrāfisko ziemu’ • Darba vietu un organizāciju pārkārtošanās vecuma ziņā dažādu darbinieku sadarbībai • Iespējams, ilgtermiņā jāorientējas uz izcilām pamatskolas, sākumskolām, mūžizglītību un vecāku cilvēku apmācību. Augstākās izglītības sistēmas korekcija – vidējā termiņa jautājums.

  27. Paldies par uzmanību!

  28. Līdzdalības diskusijas, reģionālie forumi internets Latvija2030, mediji, NVO, eksperti Latvijas stratēģiskās attīstības dilemmas Pamatuzstādījumi laimīgi cilvēki labklājīgā valstī ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids radoša, toleranta un jauneklīga sabiedrība sadarbībā radīta konkurētspēja valsts kā ātrspējas partneris Ilgtspējīga patēriņa potenciāla izpēte Ministriju un reģionu izstrādāto stratēģiju kopsavilkums • LIAS diskusiju ziņojumi • Sabiedrības tendences • Konkurētspēja un resursi • Telpiskā attīstība • Enerģija un transports • Cilvēks, sabiedrība, valsts 2030 Aptauja (N=1000) Regresiju analīze par apmierinātību ar dzīvi Ekspertu panelis dilemmas, scenāriji Vīzija par vīziju vērtību pieeja CILVĒKS CENTRĀ Padziļināta izpēte un ziņojumu sagatavošana LR un ārzemju ekspertu vērtējumi un ieteikumi 12 prāta vētras 3 LR iedzīvotāju aptaujas (N=1000) par vērtībām un ilgtspēju Kas ir paveikts? 4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenāriji

  29. Risinājumu izvērtējums Iekšējo un ārējo ekspertu vērtējums (Peer Review) Vēlamais scenārijs risinājumiem 1. redakcija Līdzdalības diskusijas, reģionālie forumi internets Latvija2030, mediji, NVO, eksperti 4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenāriji Kas notiek šobrīdun kas vēl jāpaveic?