DIEVA VĪRS : PAKLAUSĪBA NAV IZVĒLES JAUTĀJUMS

1. DIEVA VĪRS: PAKLAUSĪBA NAV IZVĒLES JAUTĀJUMS 10. tēma 4. decembrī, 2010

2. JEROBEĀMS 1. Ķēniņu 11: 27-32, 40 “28Bet Jerobeāms bija izdarīgs vīrs. Un, kad Salamans ievēroja, kādus darbus šis jauneklis veica, viņš to iecēla pār visiem tiem, kas no Jāzepa nama darīja darbu. 29Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca ārā no Jeruzālemes, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šīlo. Bet tas bija aplicis jaunu apmetni. Tie abi bija vieni paši laukā. 30Un Ahija paņēma jauno apmetni, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos 31un sacīja Jerobeāmam: "Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, - 32bet šī viena cilts piederēs viņam Mana kalpa Dāvida un Manas pilsētas Jeruzālemes dēļ, kuru Es Sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm, - 40Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut. Bet Jerobeāms cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka. Un tas palika Ēģiptē līdz Salamana nāvei.” Salamans augsti novērtēja jaunā vīrieša darbu un iecēla to par atbildīgo pār visiem darbiem Jāzepa namā un aprakstā mēs redzam tālāko notikumu gaitu...

3. JEROBEĀMS

4. JEROBEĀMA NEPAKLAUSĪBA “Organizējot šo darījumu, Jerobeāms nolēma uzrunāt Israēliešu iztēli novietojot to priekšā redzamu Neredzamā Dieva atveidu. Viņš izveidoja zelta tēlu, kas tika novietots pagodināšanas centrā. Savā rīcībā attēlot dievību redzamā veidā, Jerobeāms nostājās pret Dievišķo norādījumu par elku un dievību attēlošanu un pielūgšanu: “4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu ... 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, ”” (2. Mozus 20: 4, 5)” Vai jaunievedumi pagodināšanā ir labi un pieņemami? Kādā veidā daži no jaunievedumiem var mūs novērst no vienkāršas Dieva pielūgsmes? E.G.W. (Prophets and Kings, cp. 7, page 100)

5. DIEVA VĪRS, UZTICAMS VĒSTNESIS Altāris tika nopostīts, lai piepildītos pravietojums. Trīs gadsimtus vēlāk Josija Three centuries later Josiah apgānīja templi dedzinot tajā cilvēka kaulus. Dievs sūtīja pravieti pie Jūda cilts, lai apsūdzētu Jerobeāmu elku kalpībā: “2 Un šis vīrs sauca Tā Kunga Vārdu, vērsdamies pret šo altāri: "Altāri, altāri, tā saka Tas Kungs: redzi, viens dēls piedzims Dāvida namam, un viņa vārds būs Josija, un tas kā kaujamo upuri uz tevis upurēs augstieņu priesterus, tos, kas tagad uz tevis nes kvēpināmos upurus. Un cilvēku kauli tiks uz tevis sadedzināti.“ 3 Un viņš tanī dienā pateica zīmes, sacīdams: "Šī ir tā zīme, kādu Tas Kungs sludina: redzi, šis altāris tiks nolauzts, un tie pelni, kas uz tā, tiks nokratīti.“ “(1. Ķēn.13: 2-3)

6. DIEVA VĪRS, UZTICAMS VĒSTNESIS Lai apstiprinātu pravietojuma patiesīgumu – Dieva vīrs lūdza no Dieva zīmi – dziedināt ķēniņa nokaltušo roku.

7. DIEVA VĪRS, UZTICAMS VĒSTNESIS

8. DIEVA VĪRA PAKLAUSĪBA “Bet Dieva vīrs sacīja ķēniņam: "Ja tu man arī dotu pusi no savas mājas, tad es tanī kopā ar tevi neiegrieztos. Un es šinī vietā neēdīšu maizi un arī nedzeršu ūdeni, jo tā man ar Tā Kunga vārdu ir pavēlēts, ” (1. Ķēniņu 13: 8-9) “Ķēniņa piedāvājums nebija pateicības izrādīšana, bet gan ar iepriekšēju nodomu. Ja pravietis pieņemtu ķēniņa piedāvājumu un viesmīlību, tad tautai būtu iemesls domāt, ka viņš mazina ķēniņa vainu.Tas izpostītu to iespaidu, kādu uz tautu bija atstājis pravieša teiktais. Tas arī būtu atstājis nelabvēlīgu iespaidu par viņa raksturu un ieradumiem. Skaidrs ķēniņa piedāvājuma noraidījums atstāja neizdzēšanu iespaidu uz ķēniņu un tautu.” (SDA Bible Commentary, on 1 Kings, 13: 8) • Mūsu paklausībai nevajadzētu tikt iespaidotai ne caur kādu piedāvājumu vai dāvanu. • Mums jādara tas, kas pareizs – jo mūsu uzdevums ir darīt Dieva prātu negaidot uz atalgojumu par to.

9. DIEVA VĪRS – NEUZTICAMS VĒSTNESIS

10. DIEVA VĪRA NEPAKLAUSĪBA “Un Dieva vīrs atgriezās kopā ar viņu un ēda maizi viņa namā un dzēra ūdeni. ” (1. Ķēniņu13: 19) Šis pats vīrs pastāvēja pārbaudījumā, kad viņš sarunājās ar Jerobeāmu. Tagad viņš ir it kā atslābinājies (viņš atpūšas pirms sava uzdevuma beigām) un krīt kārdināšanā. Jo komfortablāk un mierīgāk mēs jūtamies, jo smalkāks un izsmalcinātāks ir kārdinājums – un mēs tajā krītam. Veids, kādā kārdinājums mums tiek pasniegts ir daudz nozīmīgāks tā iedarbībā – nekā pats kārdinājums.

11. Dieva vīra nepaklausība Mūsu nepaklausībā ne vienmēr nozīmē, ka Dievs mūs tūlīt vēlas bargi sodīt, bet šajā gadījumā Dieva vīrs saņēma savas nepaklausības sodu nekavējoties. Mēs skaidri redzam, ka Dieva vīra nāve bija Dieva sūtītā soda izpildīšana, jo lauva uzbruka tikai šim vīram, neaizskarot tā ēzeli, kaut arī lauva atradās tam blakus.

12. DZĪVOJOT STARP DIVĀM PASAULĒM Pravietis, kurš meloja, vēlējās dzīvot starp divām pasaulēm: tagadni – un nākotni. No vienas puses – viņš vēlējās darīt pēc sava prāta, neskatoties uz to, ka jāpārkāpj Dieva griba. Tādējādi rīkojoties viņš varēja iegūt pasaulīgus labumus. No otras puses – viņš vēlējās saņemt Dieva svētības un nodrošināt sev vietu nākamajā pasaulē. Skaidrs pierādījums tam bija viņa lūgums tapt apbedītam pie Dieva kalpiem, jo tādā gadījumā viņa kauli netiktu aizskarti, kad Josija izpostīs altāri (2. Ķēniņu 23: 15-18). Kad viņš to teica, viņš parādīja, ka tic pravietojumu piepildīšanai.

13. DZĪVOJOT STARP DIVĀM PASAULĒM Cilvēki, kuriem ir dalīta sirds starp pasauli un draudzi ir kā klupšanas akmens draudzē, jo tie izskatās, kā patiešām ticīgi cilvēki, bet tie novērš ticīgos no patiesas nodošanās un paklausības Dievam. Mācīsimies un studēsim Bībeli, lai iemantotu ļoti tuvas un personīgas attiecības ar Dievu, lai mēs varētu stingri pastāvēt tad, kad šie viltus liecinieki mums pasniedz viltus mācības.

14. “Mūsu pirmais darbs ir mūsu pašu sirds. Patiesas dzīves reformas principiem būtu jābūt redzamiem. Mūsu sirdij būtu jābūt pārvērstai un svētītai attiecībās ar Kristu. Kamēr mūsu sirdis ir dalītas, mēs nekad, nekad nebūsim piemēroti pilnīgai izmantošanai šodien, nedz arī nākotnē. Kā inteliģentas būtnes, mums vajadzētu apsēsties un pārdomāt – vai mēs tiešām patiesi pirmām kārtām savā dzīvē tiecamies pēc Dieva valstības un Viņa taisnības. Vislabākais, ko spējam darīt ir ar nosvērtu, skaidru un pazemīgu prātu apdomāt, vai mūsu vēlmes patiešām ir kā vissvarīgāko savā dzīvē uzskatīt kristieša cerību un drošību debesu mājās. Ja caur Kristus žēlastību mēs nolemjam, ka tas tās ir, tad sekojošais jautājums ir: No kā man savā dzīvē jāatsakās, lai es neklibotu?” E.G.W. (This day with God, February 9)