1 / 17

Konference “Latvijas Kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens”

Nacionālās mākslas darbi – pieturas punkti globalizētajā pasaulē: Dānijas kultūras kanona izveides iemesli. Profesors, tēlnieks – Hains Hainsens. Konference “Latvijas Kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens” 06.12.2007., Rigas vēstures un kuģniecības muzejs.

ivana
Télécharger la présentation

Konference “Latvijas Kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Nacionālās mākslas darbi – pieturas punkti globalizētajā pasaulē: Dānijas kultūras kanona izveides iemesli.Profesors, tēlnieks – Hains Hainsens Konference “Latvijas Kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens” 06.12.2007., Rigas vēstures un kuģniecības muzejs

  2. Mākslas patiesība līdzīga Kirkegora dzīves iznākumam darbā “Vai nu – vai”: • „Manas dzīves iznākums būs Nekas, kāda noskaņa, viena krāsa. Mans iznākums ir līdzīgs gleznai, kurā māksliniekam bija jāglezno jūdu ceļš pāri Sarkanajai jūrai, un beigās viņš nokrāsoja visu sienu sarkanu, skaidrojot, ka jūdi jau bija pārgājuši pāri un ēģiptieši noslīkuši.” • Patiesība ir pēdas, kuras mākslas darbi atstāj aiz sevis.

  3. „Ja manas ciešanas un mokas varētu salikt svaru kausos un nosvērt, tās būtu smagākas nekā smiltis jūrā.” (Leonora Kristīna, „Atmiņas par ciešanām”, 1673) • „Demokrātija ir saruna.” (Dr. theol. Hals Kohs (1904 – 1963), Dānijas baznīcas vēstures profesors)

  4. Kas ir demokrātiskas sarunas būtība? • „Jebkura labā māksla ir politiska, un jebkura politiskā māksla ir slikta.” (Pols Heningsens, dāņu arhitekts un kultūras kritiķis)

  5. Kultūras kanona pamatojumi: • Pēc ideoloģiju sabrukšanas izcilie mākslas darbi nes vienīgo patieso demokrātiskas sarunas un kopības izjūtas būtību.

  6. Kultūras kanona pamatojumi: • Izcili mākslas darbi dod brīvības izjūtu tādēļ, ka ir neizdibināmi. • Vietējie mākslas darbi ir „ceļa zīmes” globālajā pasaulē un atslēga mediju eksplozijas apstākļos. • Vai kanona izveide ir valsts uzdevums? • Izcilie mākslas darbi ir reizē lokāli un universāli. Tie nes iekšupvērstu kopības spēku un ir tilts uz pasauli. Identitāte un tilts. • Kanons palīdz vājajiem un liek kritiski pārvērtēt sociālo mantojumu. • Mākslas darbi novērš aizspriedumus. • Kanons starp šaubām un pašapziņu. Šaubas rodas no satura daudznozīmības, bet pašapziņa no formas precizitātes.

  7. Hoverasbaznīca Ringkobinga, 12. gs.Arhitekts - nezināms

  8. Sidnejas operaAustrālija, 1957. gads Jorns Utzons (1918)

  9. “Saules rati” aptuveni 1300. gadā p.m.ē.“Saules ratu” radītājs un viņa dzīves laiks - nezināms

  10. “Augšāmcelšanās” aptuveni 1440. gadsDarba autors ir radījis vairākus griestu un sienu gleznojumus laika posmā no 1410 -1440. gadam

  11. “Putekļu deja saules staros” 1900. gadsVilhelms Hammershoijs (1864-1916)

  12. “Staļingrada” 1957-1972. gads Asgers Jorns (1914-1973)

  13. Gedseras Izmēģinājumdzirnavas1957. gads Johanness Juls (1887-1969)

  14. “Atmiņas par ciešanām”sarakstīta - 1673-1674. gadā; izdota 1869. gadāLeonora Kristīna (1621-1698)

  15. “Sort Sol” uzstāšanās Karltons un Vursts 1987-1988. gads “Sort Sol”

  16. “Dusmu diena”1946. gadsKarls Teodors Dreiers (1889-1968)

  17. 4. simfonija,  “Neremdināmie”1916. gads Karls Nilsens (1865-1931)

More Related