1 / 44

PREZENT ĀCIJAS NOSAUKUMS

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pēc 2008.gadā uzsāktajām reformām. PREZENT ĀCIJAS NOSAUKUMS. Datums. V ārds, uzvārds. 2012.gada 8.oktobris. Dienas kārtība. 1. Semināra - diskusijas atklāšana. prof. Ludmila Bandeviča , biedrības LEA valdes priekšsēdētāja

jonny
Télécharger la présentation

PREZENT ĀCIJAS NOSAUKUMS

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pēc 2008.gadā uzsāktajām reformām PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMS Datums Vārds, uzvārds • 2012.gada 8.oktobris

  2. Dienas kārtība 1. Semināra - diskusijas atklāšana. prof. Ludmila Bandeviča, biedrības LEA valdes priekšsēdētāja 2. Latvijas veselības aprūpes sistēmas rādītāji ES valstu kontekstā. prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs 3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā un citās ES valstīs. Ārstu apmeklētība Latvijā un to ietekmējošo sociālekonomisko faktoru analīze. prof. M.Hazans, biedrība LEA 4. Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu. MSc Alīna Dūdele, biedrības LVEA biedre 5. Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā. MSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle 6. Diskusija par veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas nepieciešamību. Diskusiju vada: Viktors Jaksons, biedrības LVEA valdes loceklis prof. Jānis Vētra, biedrības „Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija” valdes priekšsēdētājs 7. Semināra - diskusijas nobeigums. prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs MSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle

  3. Ziņojums „Veselības aprūpes efektivitātes jēdziens , nepieciešamība mērīt ieguldījumus un rezultātu, neprognozējamie rezultāti Latvijā - ECHI indekss” prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs

  4. Veselību noteicošo faktoru mijiedarbība Veselības aprūpes sistēma

  5. Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO) Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi, dzīves apstākļi, politiskie lēmumi Resursi Aktivitāte/ Produktivitāte Ieguvumi / Efektivitāte • Labāka veselība • Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā • Racionāla veselības aprūpes pieejamība • Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs • Finanšu resursi • Cilvēkresursi • Infrastruktūra • Tehnoloģijas • Ārstu konsultācijas • Ārstēšanas ilgums • Hospitalizētie pacienti • u.c.

  6. Tradicionālās veselības statistikas jomas • Vispārīgā demogrāfiskā statistika • Nāves cēloņi un to struktūra • Saslimstība ar noteiktām (obligāti reģistrējamām) slimībām • Mātes un bērna aizsardzība • Veselības aprūpes personāls un iestādes • Ambulatoriskie apmeklējumi un stacionārās ārstēšanas raksturojums

  7. Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012EHCI (The Euro Health Consumer Index) • 42 indikatori 5 galvenajās jomās: • pacientu tiesības un informācija, • pakalpojumu pieejamība (gaidīšanas laiks), • ārstnieciskais rezultāts, • pakalpojumu klāsts un pieejamība, • farmaceitisko produktu pieejamība. • Indekss tiek aprēķināts, apkopojot publiski pieejamo statistiku, pacientu aptaujas datus un neatkarīgā pētījuma rezultātus.

  8. “Ārstnieciskā rezultāta” indikatori • Mirstība no infarktiem (heartinfarktcasemortality) • Zīdaiņu mirstība (infantmortality) • Mirstība no onkoloģiskām saslimšanām salīdzinājumā ar diagnosticēto gadījumu skaitu (cancerdeathsrelative to incidence) • Potenciāli saglabājamie zaudētie dzīves gadi (preventableyearsoflifelost), • Inficēšanas ar MRSA (Methicillin-resistantStaphylococcusaureusinfection) • Nediagnosticēts diabēts (undiagnoseddiabetes) • Depresija (depression)

  9. Eiropas Veselības patērētāju indeksa 2012EHCI konstatācija Sadalītā Eiropa: • Viena valstu grupa ar augsti attīstītām uz pacientu orientētām sistēmām ( Holande, Beļģija, Ziemeļvalstis) • Centrāleiropas valstu grupa, kas ātri attīstās: Čehija, Slovākija, Horvātija, Lietuva un Igaunija • Attīstīto valstu grupa ar problēmām noturēt attīstības tempu un pielāgoties jauniem izaicinājumiem: Vācija, Austrija, Itālija un Spānija • Liela valstu grupa ar konstanti zemiem rādītājiem (tajā skaitā arī Latvija) • Latvijai 31.vieta no 34 valstīm; Igaunijai 18., Lietuvai 26. vieta

  10. Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012EHCI, valstu kopvērtējums, punktu skaits

  11. Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu, EHCI 2012

  12. Pakalpojumu pieejamības indeksa izmaiņas 2009.-2012. g.

  13. Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009.-2012. g. 1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas

  14. Nediagnosticēta diabēta indekss, 2012. g.

  15. Invaliditātes pieaugums Latvijā,Jauni gadījumi, 2006-2011, VDEĀk dati

  16. Ziņojums parnacionālās reformu programmas „Eiropa 2200”stratēģijas kontekstā īstenošanu • Par veselības aprūpi 1 lpp. “Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, slimību riska faktoru mazināšana, traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana”. • Izklāstā dominē vienīgi nāves cēloņi un potenciāli zaudētie mūža gadi, proti, nekādā veidā nav iekļauti integrālie rādītāji, kas ļautu runāt par aprūpes procesu un rezultātiem kopumā.

  17. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā un citās Eiropas valstīs. Ārstu apmeklētība Latvijā un to ietekmējošo faktoru analīze. Latvijas Ekonometristu asociācija Prof. M.Hazans 08.10.2012. LEA un LVEA zinātniski praktiskais seminārs-diskusija

  18. Ziņojums „ Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu” MSc Alina Dūdele Latvijas Veselības ekonomikas asociācija

  19. “Ražošanas” process veselības sistēmā

  20. Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g. • Laika periodā no 2006. līdz 2011. gadam ir noslēgti līgumi par 278 miljonu latu investīcijām veselības aprūpes sistēmas attīstībā, tajā skaitā: • Valsts galvotie aizdevumi slimnīcu attīstībai 155,5 miljoni latu; • ERAF līdzekļi slimnīcu attīstībai 122,7 miljoni lati. • Investīciju līdzekļi tika ieguldīti: • Slimnīcās, kuras sniedz valsts apmaksāto sekundāro un terciāro stacionāro veselības aprūpi - 185 miljoni latu, jeb 67% no kopējām investīcijām; • Slimnīcās, kuras sniedz specializētos pakalpojumus – 76,7 miljoni latu, jeb 28%; • Aprūpes slimnīcās – 7,2 miljoni latu, jeb 3%. • Līdz plānošanas perioda beigām (2013.g) veselības aprūpes sistēmas attīstībā kopā tiek plānots ieguldīt gandrīz 310 miljonus latu. Avots: Veselības ministrija

  21. Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.

  22. ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Eiropā 2007.-2013.g. Andor Urmos, DG REGIO, European Commission

  23. Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g. Datu avots: Veselības ministrija; Autores aprēķini

  24. Eurostat dati par izdevumiem veselības aprūpei

  25. Stacionārās palīdzības faktiskā un aprēķinātā efektīvā finansējuma salīdzinājums Datu avots: Veselības ministrija; Autores aprēķini

  26. Stacionāro izmaksu struktūras izmaiņas Avots: Nacionālais Veselības dienests, Vēstis Nr. 16.,17.,18.,19

  27. Cilvēkresursi Latvijas Ārstu biedrības izsniegtās izziņas mediķu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs, 2007-2011

  28. Kopsavilkums Līdzšinējā pieeja resursu plānošanā un ieguldīšanā apdraud sistēmas ilgtspēju: • Ieguldījumi infrastruktūrā vienlaikus ar pakalpojumu apmaksai novirzīto līdzekļu samazinājumu samazina infrastruktūras efektivitāti; • Infrastruktūras relatīvais izmaksu pieaugums samazina personāla atalgojumiem pieejamus resursus; • Pašreizējā pakalpojumu apmaksas sistēma veicina kvalificētā darbaspēka aizplūšanu, tādējādi apdraudot sistēmas ilgtspēju; • Veiktie ieguldījumi palielina reģionālo nevienlīdzību pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras kvalitātē.

  29. Ziņojums „Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā” Daiga Behmane, MSc LVEA valdes locekle

  30. “Ražošanas” process veselības sistēmā

  31. Veselības budžeta samazinājuma rezultātā veiktās izmaiņas 2009.g. I Ar 01.03.2009. : pacientam noteiktā līdzmaksājuma palielināšana • Palielināts pacienta iemaksas maksimālais apmērs no 80 uz 250 LVL par 1 stacionēšanas reizi • Palielināts kopējais pacienta gada iemaksas apmērs no 150 uz 400 LVL • Ieviests pacienta līdzmaksājums par operāciju 30 LVL un dārgākiem izmeklējumiem stacionārā, arī neatliekamās palīdzības ietvaros • Tiek paaugstinātas pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta (no 0.50 uz 1 LVL) un speciālista (no 2 uz 5 LVL), dienas stacionāram (no 0.50 uz 5 LVL), 1 dienai slimnīcā (no 1.50, 3.00, 4.00, 5.00 uz 12 LVL), ambulatori veiktiem izmeklējumiem, u.c.

  32. Veselības budžeta samazinājuma rezultātā veiktās izmaiņas 2009.g. II Izmaiņas VA tarifos, pakalpojumu struktūrā: • Samazināts pakalpojumu spektrs, pārtraukta plānveida stacionāro pakalpojumu apmaksa • Veiktas izmaiņas VA tarifos: • par 10% samazināti visi tarifi • samazināta d/algas daļa par 20% - izslēgti attīstības izdevumi • Slimnīcu reforma: no 72 slimnīcām 2009.gada sākumā līdz 21 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, 6 aprūpes slimnīcām un 13 specializētajām slimnīcām 2010.gada sākumā • Ambulatorās aprūpes formu attīstīšana (dienas stacionāri, mājas aprūpe)

  33. Samazināta pieejamība zāļu kompensācijas sistēmā 2009.g. :kompensācijas % samazināšana no 90% uz 75% un no 75% uz 50%

  34. Izmaiņas zāļu kompensācijas sistēmā 2011.g • Viena (references) produkta kompensācija, liedzot kompensāciju tā paša nosaukuma, citiem dārgākiem produktiem • References cenas sacensība starp ražotājiem, kas nozīmē ievērojamu līdzmaksājuma pieaugumu pacientiem, kas jau lieto konkrētas zāles • Nepārtraukta references produkta maiņa, bet smagu un hronisku slimību gadījumā nav pieņemama lietotā medikamenta haotiska nomaiņa Rezultāts 2009. un 2011.gada izmaiņām: • ievērojami pieaudzis zāļu līdzmaksājums pacientiem ar hroniskām slimībām • zāles netiek lietotas atbilstoši ārstēšanas shēmai (pacienti voluntāri samazina devas, atsakās no vairāku medikamentu lietošanas vienlaicīgi u.c.) • Ambulatorās ārstēšanas iespēja ir demoralizēta

  35. Stacionārā ārstēti pacienti ar asinsrites slimībām, t.sk. Hipertensiju, 2007.- 2011.g.

  36. VESELĪBAS IZDEVUMU ĪPATSVARS UZ VIENU MĀJSAIMNIECĪBAS LOCEKLI MĒNESĪ ( %), 2006. – 2011.g. Avots: www.csb.gov.lv

  37. Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g. Avots: www.csb.gov.lv, NVD

  38. Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g. Avots: www.csb.gov.lv, NVD

  39. Eurostat indikators:Neapmierinātā vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, 2010 • 21,6% no pieaugušajiem iedzīvotājiem Latvijā, kuriem pēdējā gada laikā bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, to nav saņēmuši • Vairāk kā pusei no tiem (13,5%) par galveno iemeslu kļuvusi pakalpojuma (-u) dārdzība. • 26,8% iedzīvotāju ar zemu ienākuma līmeni nācies atteikties no pakalpojuma saņemšanas tā pārāk augstās cenas dēļ. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir 1,9% un 2,1% attiecīgi.

  40. Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO) Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi, dzīves apstākļi, politiskie lēmumi Resursi Aktivitāte/ Produktivitāte Ieguvumi / Efektivitāte • Labāka veselība • Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā • Racionāla veselības aprūpes pieejamība • Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs • Finanšu resursi • Cilvēkresursi • Infrastruktūra • Tehnoloģijas • Ārstu konsultācijas • Ārstēšanas ilgums • Hospitalizētie pacienti • u.c.

  41. ‘Veselības sistēmu efektivitātes novērtēšanas starptautiski pieņemtie (PVO, Eurostat u.c.) indikatori

  42. DiskusijaVA sistēmas efektivitātes indikatoru sistēmas izveide,pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem (PVO, Eurostat, OECD u.c.) indikatoriem Sasniedzamie mērķi mērķi: • Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana • Veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšana (citu Baltijas un jauno ES dalībvalstu līmenī) • Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs Nosacījumi • Augstākā līmeņa ilgtermiņa prioritāte • Zinātniska un sistēmiska pieeja • Kvalitatīva monitoringa un uzraudzības sistēma • Starpministriju sadarbība • VA sistēmas attīstības plāna izstrāde • Valsts un pašvaldību interešu sabalansēšana • Sabiedrības iesaiste

  43. Diskusijas kopsavilkums • Efektivitātes indikatoru noteikšana ir vitāli svarīga tālākai VA sistēmas attīstībai • Indikatoru izstrādei nepieciešama zinātniska un sistēmiska pieeja • Jebkuru pasākumu īstenošana VA jāvērtē no to ietekmes uz • Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu • Pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību • Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā

More Related