Situācijas raksturojums Problēmu formulējums valdības politikas veidošanai Z&TA jomās

1. ES pētniecības infrastruktūras attīstības politika Latvijā Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013. gadamIrina ArhipovaZinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore02.04.2009.

2. Situācijas raksturojums • Problēmu formulējums valdības politikas veidošanai Z&TA jomās • Z&TA politikas mērķis • Rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai • Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

3. 1. Situācijas raksturojums

4. Z&A finansējums (mln. LVL)

5. Z&A finansējums (% IKP)

6. Z&A finansējums (% IKP) 2007.gadā

7. Z&A ikgadējs vidējais pieaugums (%) 2000.-2007.g.

9. Z&A finansējums (mln LVL)

10. IZM Z&A finansējums (mln. LVL)

11. Latvijas Z&A potenciāls • Organiskā ķīmijā • Medicīnas ķīmijā (147 patentu pieteikumi 2001.-2006.)un gēnu inženierijā • Fizikā • Materiālzinātnēs • Informācijas tehnoloģijās un • atsevišķās sociālo zinātņu nozarēs.

12. Latvijas zinātnisko institūciju sekmība IP

13. 7 IP projects on December 2008 • Submitted project – 375 (accepted projects – 65). • Signed agreements – 47: • Cooperation - 25 • Health – 3 projects • Food, Agriculture and Fisheries, Biotechnology – 4 • Information & communication technologies - 1 • Energy – 2 • Environment - 2 • Transport – 3 • Socio-economic Sciences and Humanities– 4 • Space– 2 • Security - 4 • Ideas - 0 • People - 3 • Capacities - 18 • Research infrastructures - 4 • Research for the benefit of SMEs - 8 • Regions of knowledge and support for regional research-driven cluster -2 • Research potential of Convergence Regions - 3 • Science in society - 1 • EURATOM - 1

14. EUREKA • ERA-Nets – projects for coordinated activities of the national research funding institutions: • BONUS, VISION, MATERA, Wood Visdom, Rur Agri, Euragri, Nanomedicine, PRIOMEDCHILD • Joint technology initiatives – public private partnership • IMI, ARTEMIS, ENIAC, Fuel Cells and Hydrogen • Programmes under Article169 • BONUS, Eurostars • COST

15. ES SF 2004-2008 • 2.5.2. aktivitāte “Moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšana pētniecības iestādēs” 20 valsts zinātniskās institūcijās (43 projekti, 552 zinātniskā aprīkojuma komplektu, 25 948 922 LVL): 1) Materiālzinātne – 8 2) Organiskā sintēze un biomedicīna – 10 3) Koksnes pārstrādes tehnoloģija un mežzinātne – 5 4) Enerģētika un mehānika – 5 5) Informācijas tehnoloģijas – 6 6) Astronomija – 3 7) Vides zinātne, bioloģija un ekoloģija – 6 • 2.5.1. aktivitāte “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” 20 valsts zinātniskās institūcijās (42 projekti, 6 444 876 LVL).

16. European roadmap for research infrastructures • Competitiveness Council Conclusions, 25-26 November, 2004: “In the context of developing research infrastructures of European interest, The Council of the EU welcomes the development of a strategic roadmap for Europe in the field of research infrastructure and the role of the European roadmap for research infrastructures (ESFRI) in this context.” • Competitiveness Council Conclusions, 21-22 May 2007: “The Council recommends that ESFRI updates this roadmap at regular intervals to cope with the rapid evolution of scientific and technological needs.”

18. Latvijas dalība Eiropas infrastruktūras projektos • Social Science & Humanities • CLARIN (Common Language Resources and Technology Infrastructure) www.clarin.eu • LU Matemātika un informātikas institūts • ESS - European Social Survey Upgrade www.europeansocialsurvey.org • LU Filozofijas un socioloģijas institūts • (?) CESSDA (Council of European Social Science Data Archives) www.cessda.org • LU Filozofijas un socioloģijas institūts

19. Materials Science • ESS- European Spallation Source http://neutron.neutron-eu.net/n_ess

20. E-infrastructure • Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai “IST infrastruktūras e-zinātnei”, 05.02.2009. COM(2009) 108 • Konkurētspējas padome (2007.g. 22.-23.novmbrī) aicināja dalībvalstis "mudināt valsts un privātās pētniecības iestādes pilnībā izmantot jaunās izplatītās pētniecības darbību formas (konkrēti, e-zinātni), kas balstās uz starptautiskiem pētniecības tīkliem, kas ir iespējami, pateicoties Eiropas tīklu infrastruktūru, piemēram, GÉANT un GRID, pieejamībai un pasaules līmeņa kvalitātei", tādējādi pastiprinot nepieciešamību saskaņot politiku.

21. Latvijas zinātnes infrastruktūras ceļvedis • Zinātniskās institūcijas esošās infrastruktūras raksturojums • Zinātniskās institūcijas plānotā darbību un pētījumu virzienu attīstība • Zinātniskās institūcijas plānotā teritoriāli telpiskā attīstība • Kontaktpersona: Maija Bundule, LZA, ESFRI nominētais pārstāvis

22. 2. Problēmu formulējums valdības politikas veidošanai zinātnes un tehnoloģiju attīstībasjomās

23. Mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā – zinātnieku skaita samazināšanās un novecošana, nepietiekams doktorantu skaits; • investīciju nepietiekamība zinātnē un pētniecībā; • mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu realizācijai, īpaši reģionālajās zinātniskajās institūcijās; • neliels patentu skaits salīdzinoši ar ES vidējiem rādītājiem un patentu neesamība augsto tehnoloģiju nozarēs; • ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes; • nepietiekama sabiedrības, īpaši skolu jaunatnes, informētība par zinātnes un inovācijas sasniegumiem.

24. 3. Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas mērķis Veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

25. Uzdevumi • Sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem Z&A attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās augstākās izglītības institūcijas reģionos, stiprināt citas valsts un privātās zinātniskās institūcijas; • Nodrošināt būtisku valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā; panākot to, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti; • Veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; • Sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību.

26. 4. Rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai

27. 4.1. Sekmēta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana un attīstība, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā (1) • izveidot universitātes par nozīmīgiem zinātnes centriem Latvijā, kur augsta līmeņa zinātniskā darbība, galvenokārt fundamentālie pētījumi, saskanīgi apvienoti ar augstas kvalitātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām plašā nozaru spektrā; • attīstīt valsts zinātniskos institūtus, kuri veic augsta līmeņa zinātniskos pētījumus, izstrādes un inovatīvu darbību tautsaimniecībā svarīgās nozarēs, kā arī piedalās augstākā līmeņa studijās. • nodrošināt augstākās izglītības un zinātniskās darbības pieejamību reģionos; • attīstīt humanitārās un sociālās zinātnes kā nacionālās kultūras identitātes un pašapziņas pamatu;

28. 4.1. Sekmēta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana un attīstība, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā (2) • sekmēt darba tirgus prasībām atbilstošu augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, veicinot sadarbību starp valsts pārvaldes, izglītības iestādēm un darba devēju organizācijām; • nodrošināt akadēmiskā personāla veidošanu starptautiska konkursa apstākļos; • modernizēt un attīstīt zinātnisko infrastruktūru valsts zinātniskajās institūcijās; • atbalstīt izcilību zinātnē, izstrādājot atbalsta pasākumus to zinātnieku atbalstam, kuru zinātniskā darbība atbilst pasaulē vispāratzītiem novērtējuma kritērijiem;

29. 4.1. Sekmēta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana un attīstība, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā (3) • pilnveidot doktorantūras atbalsta sistēmu; • motivēt jaunos speciālistus darbam augstskolās un zinātniskajos institūtos, attīstot post-doktorantūras pētījumu atbalsta sistēmu un nodrošinot stažēšanās un tālākas zināšanu papildināšanas iespējas saistītās zinātnes nozarēs; • uzsākt Zinātnes piedzīvojumu centra izveidi, kas sniegtu sabiedrībai informāciju par jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, ar interaktīvu ekspozīciju starpniecību un komunikāciju pakalpojumu starpniecību raisītu interesi par zinātni un inovācijām, nodrošinātu jauniešu iesaistīšanos zinātnisko eksperimentu un novērojumu veikšanā.

30. 4.2. Nodrošināts būtisks valsts investīciju pieaugums zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, ar mērķi, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā sektora investīciju piesaisti (1) • izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju – Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības stratēģijas konsultatīvo padomi Ministru prezidenta vadībā; • attīstīt lietišķos pētījumus jauno tehnoloģiju jomā, radot priekšnoteikumus zinātniskiem pētījumiem nozarēs, kurās ir veidojams atbilstošs potenciāls un attīstības perspektīvas; • saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu reizi četros gados izvērtēt un noteikt zinātnes prioritāros virzienus, nodrošinot tajos valsts pētījumu programmu īstenošanu; • nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām doktorantūras studiju nodrošināšanai, zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai;

31. 4.2. Nodrošināts būtisks valsts investīciju pieaugums zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, ar mērķi, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā sektora investīciju piesaisti (2) • paaugstināt ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitāti zinātnē un pētniecībā; • veidot kompetences centrus, sekmējot zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbību Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgos pētniecības virzienos; • veicināt komersantu ieinteresētību izmantot nacionālo zinātnisko potenciālu; • sekmēt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību un atbalstīt rūpniecisko pētījumu veikšanu uzņēmumos.

32. 4.3. Veicināta zinātniskās darbības konkurētspēja starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību Z&TA jomā • sekmēt bilaterālo un daudzpusējo sadarbību zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju izstrādes jomās ar ES dalībvalstīm un citām pasaules valstīm; • veicināt Latvijas dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (Ietvara programma, EUREKA, Eurostars, COST un c.); • atbalstīt Latvijas dalību starptautiskās zinātniskās sadarbības organizācijās un asociācijās; • nodrošināt Latvijas zinātnes un pētniecības sistēmas integrāciju Eiropas Pētniecības telpā, atbalstot iesaistīšanos tehnoloģisko platformu un citu kopēju starptautiska līmeņa pasākumu darbībā, kā arī attīstot pasaules līmeņa zinātnisko infrastruktūru Latvijā; • nodrošināt Latvijā īstenoto pētījumu atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā apritē; • izveidot 4 Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektus.

33. Potenciālie Eiropas nozīmes infrastruktūras objekti • Latvijas Organiskās sintēzes institūts (medicīniskajā ķīmija) • Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (satelītnavigācijā, satelītattēlu ieguvē un izmantošanā, satelīttelekomunikācijās) • LU Fizikas institūts (Ampēra iniciatīva, magnetohidrodinamika ) • LU Matemātikas un informātikas institūts (e- infrastruktūra)

34. 4.4. Sekmēta zināšanu un tehnoloģiju pārnese, izveidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi • veicināt studējošo izpratni par zinātnes un pētniecības, inovācijas un augsto tehnoloģiju lomu valsts ekonomikas attīstībā; • uzlabot un attīstīt tehnoloģiju pārneses un inovāciju atbalsta struktūras; • pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un izstrādāt jaunus atbalsta pasākumus zināšanu un tehnoloģiju pārneses atbalstam; • sekmēt zinātnieku un uzņēmēju izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības jautājumiem; • izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas kārtību un kārtību, kādā izmantojamas zinātniskajai institūcijai deleģētās tiesības.

35. 5. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

36. Finanšu līdzekļu avoti • Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem: • ES struktūrfondu līdzfinansējums • Privātā sektora investīcijas • ES finansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu sadarbības projektiem

37. ES struktūrfondi 2007-2013

38. ESF (IZM) • 1.1.1.1.* Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un administratīvās kapacitātes stiprināšana • 1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei • 1.1.1.3. Motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai * Atbilstoši 22.12.2008. MK sēdes protokola Nr.94 65.§ aktivitāte iekļauta Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu sarakstā, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā līdz nākamajam Ministru kabineta lēmumam.

39. ERAF (IZM) • 2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai • 2.1.1.2. Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un citi) • 2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība • 2.1.1.3.2.* Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai * Atbilstoši 22.12.2008. MK sēdes protokola Nr.94 65.§ aktivitāte iekļauta Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu sarakstā, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā līdz nākamajam Ministru kabineta lēmumam.

40. 2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība • Mērķis – nodrošināt mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajiem valsts nozīmes pētniecības centriem • Zinātniskās infrastruktūras teritoriāli telpiskās attīstības stratēģija: • Projekta ietekme uz vairāku zinātnisko institūciju un infrastruktūras optimizāciju (pamatojums, kā tiks nodrošināta modernizēto telpu un iekārtu izmantošana vairāku zinātnisko institūciju vajadzībām, lai mazinātu sadrumstalotību modernizējamo objektu izvēlē un nepamatotu atkārtošanos iekārtu iegādē) • Projekta ietekme uz cilvēkresursu izvietojuma teritoriāli telpisko organizāciju.

41. 2.1.1.3.2.* Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai • Mērķis ir izveidot nākamās paaudzes datu pārraides tīklu zinātniskās darbības nodrošināšanai (Latvijas akadēmisko pamattīklu), lai iesaistītos vienotajā Eiropas akadēmiskajā tīklā, un uzlabot informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās.

42. ERAF (EM) • 2.1.2.1.1. Kompetences centri • 2.1.2.1.2.Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti • 2.1.2.3.1.* Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka attīstība * Atbilstoši 22.12.2008. MK sēdes protokola Nr.94 65.§ aktivitāte iekļauta Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu sarakstā, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī 2009.gadā līdz nākamajam Ministru kabineta lēmumam.

43. Z&A finansējuma prognoze

44. Paldies par uzmanību • Jautājumi ?