Izglītības globalizācijas izaicinājumi un ES stratēģija

1. Izglītības globalizācijas izaicinājumi un ES stratēģija • Dr.Ilze Ostrovska (BSA, SPK-Europe). Diskusijas tēma: „Izglītības globalizācijas izaicinājumi un ES stratēģija” • Ruta Krūkle (Skolu darba eksperts) . Diskusijas tēma: “Sociālā atsvešinātība un skolu problēmas, īstenojot ES stratēģiskos uzdevumus” • Klāvs Olšteins, (LR Ekonomikas ministra padomnieks)

2. ES daļa globālajā IKP un iedzīvotāju skaitā ES valstu daļa iedzīvotāju skaita ziņā pasaulē 1960.gadā - 14% 2010.gadā – 7%

3. ES daļa pasaules IKP 1960.gadā – 20% 2008.gadā – 22% Āzijas valstis 1960.gadā – 7% 2008.gadā – 21%

4. Problēmas pasaulē • Pārpilnība, kurai jāsekmē zināšanu ekonomika, nevis industriāla ekonomika • Globalizācija un Āzijas izraušanās priekšgalā • Klimata izmaiņas prasa enerģētikas revolūciju • Demogrāfiskās izmaiņas Tās visas nav Eiropas problēmas TIKAI. Tās ir globālās problēmas Eiropas stāsts ir pārāk mazs salīdzinājumā ar pasauli

5. Kas jādara izglītībā? Eiropas vienotās izglītības telpas veidošanos ietekmē - Globalizācija - Problēmas, ar kurām saskārsies visas ES dalībvalstis

6. 10 problēmas, ar kurām jāsaskaras katrai valstij Eiropā • Pirmo reizi 2020. gadā gados vecāki cilvēki būs skaitliskā pārsvarā pār jauniem. 2020.gadā , 25% būs 18 gadus veci vai jaunāki un 30% veidos 55 gadus veci vai vecāki . 2030. gadā tikai 2 cilvēki pelnīs , lai apgādātu ar pensiju tos, kas būs no 66 – 84 gadiem veci Pensiju programmu problēmas un spriedze starp paaudzēm

7. Vecākajai paaudzei - prioritāte Skolām tas nozīmē, ka skolotāju sastāvs novecos vēl vairāk – pensijas vecuma pasniedzēju būs vēl vairāk Prasība pēc pieaugušo izglītošanas sistēmas pieaugs Ja skolas gribēs saglabāt valsts naudu un atbalstu, tām būs jādomā kā informēt , iesaistīt un apkalpot vecakās paaudzes klientus vēl labāk

8. Minoritāšu problēma 2 . Valstīs palielināsies minoritāšu skaits. Tas nozīmē, ka klasēs būs dažādas minoritātes, bet skolotāju vidū? Vai mēs spēsim kompensēt etnisko un pat rasu šķirtni skolās? Vai mūsu kultūra spēs nodrošināt visiem vienādas iespējas? Vai dažādās etniskās grupas dzīvos anklāvos un milzīgās disporās? Ja vide būs jaukta –vai skolotāji spēs saprast savus dažādos skolniekus – viņu kultūru unh psiholoģiju?

9. Intelektuālais kapitāls • Sociālais un intelektuālais kapitāls kļūs par primāro ekonomisko vērtību sabiedrībā. Zināšanas un sakari – jaunā bagātības bāze. Nozīme būs tam, ko tu zini un ko tu pazīsti Piemērs – Microsoft. Firma , kuras pamatā ir informācija, idejas attiecības, bet nav fabriku.

10. Masveidīgums un kreativitāte 4 Masu patēriņa laikmetā skolas būs spiestas pāriet uz aizvien lielāku personalizāciju Standarti ir svarīgi, taču pat tie, kuri balsta izpratni par nākotnes izglītību, balstītu uz standartiem kļūst par standartu kritiķiem .

11. Galvenais jautājums pazīcijas testēšanai: *Vai sekot spiediem un panākt, ka skolnieki uzrāda augstas atzīmes testu laikā un tādejādi sašaurināt programmu ietverot tikai testam nepieciešamo un līdz ar to sagādājot iespēju skolai parādīties avīžus lapās kā izcilai?

12. Starppaudžu komunikācija 5.Pieredzējuši skolotāji attīstīs spējas strādāt komandā un palīdzēs skolniekiem un jaunajiem skolotājiem saprast starppaudžu komunikācijas prasmes un nepieciešamību Taču ir paredzams, ka gaidāmo izmaņu kontekstā jaunos skolotājus “izspiedīs” skaitā daudz lielāko vecāko paaudžu pārstāvji.

13. Skolas kvalitāte 6. Prasības pēc uzlabošanās un sadarbības izspiedīs ātrus risinājumus unstatus quosaglabāšanas centienus Kvalitātes, efektivitātes un laba servisa prasības pieaugs. Cilvēki to pieprasīs katrā savas dzīves aspektā, skolas ieskaitot. Vienalga , cik laba arī nebūtu skola šodien, tai būs jābūt labākai rīt.

14. Tehnoloģiju nozīme 7 Tehnoloģijas palielinās komunikācijas ātrumu un arī uzplaukuma vai degradācijas ātrumu. 21.Gadsimta tehnoloģijas ietekmēs ikkatra cilvēka, organizācijas un nācijas dzīvi. Tie, kuru rīcībā būs tehnoloģijas un kas zinās, kā ar tām rīkoties, virzīsies uz priekšu līdz šim nepieredzētā ātrumā. Vai arī ies bojā tādā pašā ātrumā.

15. Nanotehnoloģijas – tehnoloģijas molekulāra līmenī – ļoti iespējams, ka noteiks nākotnes ekonomiku. Kas attīstīs šīs tehnoloģijas? Tie būs studenti, kuri šodiem mācās skolās

16. Internets un citas tehnoloģijas ienes plašu informatīvo pasauli klasē. Taču, pateicotoes faktam, ka viena otra skolnieka guļamistabā ir vairāk tehnikas kā skolas klasē viņi ierodas klasēs apbruņoti ar informāciju atsevišķās sfērās lielākā mērā kā skolotāji. Tas nozīmē, ka skolotāja nozīmes līmenis arī pieaug kontaktos ar studentiem. Skolotājs kļūst partneris, palīdz pārvērst informāciju pielietojamās zināšanās un zināšanas – gudrībā.

17. Zināšanu nozīme 8 Zināšanu radīšana un plaša pielietojamība ievada jaunu apgaismības laikmetu. Zināšanas pieaug ģeometriskā progresijā Tai pat laikā tehnoloģijas padara idejas un informāciju pieejamu indivīdiem visā pasaulē un visās dzīves sfērās. Cilvēki pamazām mācās saredzēt kopsakarības starp idejām, informāciju un pieredzi un līdz ar to redz lietas jaunā gaismā. Tādā veidā notiek zināšanu radīšana un jaunā pielietojamība

18. Cilvēki pamazām mācās saredzēt kopsakarības starp idejām, informāciju un pieredzi un līdz ar to redz lietas jaunā gaismā. Tādā veidā notiek zināšanu radīšana un jaunā pielietojamība

19. 9 Zinātniski atklājumi un sociālā realitāte noteiks nepieciešamību izdarīt ētisku izvēli Sabiedrība gaidīs, ka skolas būs ētiskās uzvedības modelis un palīdzēs skolniekiem identificēt viņu lēmumu ētiskās sekas

20. 10. Skolotaju algas var kļūt pilnīgi konkurētnespējīgas. Ko darīt? Skolām jākļūst fleksiblākām, jādod iespēja skolotājiem strādāt nepilnu darba laiku

21. Skolām jāsadarbojas ar biznesu, biznesam jāsaprot, ka citādi darba ņēmēji var sākt ar laiku pietrūkt Vietējiem iedzīvotājiem, valstīm un nācijai nepieciešams atbalstīt skolas to velmē kļūt konkurētspējīgām pasaules mērogā, kur algas ir daudz lielākas un darba apstākļi ir fleksiblāki

22. Ko ES konkrēti piedāvā?ES Stratēģija 2020 Panākt, ka Eiropā strādājošo cilvēku procents vecumā no 20 -64 gadiem sasniegs 75% ( tagad 69%)

23. Panākt, lai katra valsts 3% no IKP tērētu R&D ( pētniecībai un attīstībai)untādejādi sekmētu inovāciju attīstību

24. Samazināt gāzu izmešus par 20% (salīdzinājumā ar 1990.gadu) Palielināt atjaunojamās enerģijas daļu vispārējā enerģētiskā patēriņā līdz 20% Panākt enerģijas ietaupīšanu par 20%

25. Samazināt to skolnieku % , kuri nebeidz skolas līdz 10% tagadējo 15% vietā Palielināt 30 -34 gadus veco iedzīvotāju grupā, cilvēku %, kuriem ir augstākā izglītība no 31% līdz 40%

26. Samazināt eiropiešu skaitu, kuri dzīvo zem nacionālā nabadzības sliekšņa par 25%, tas nozīmē paaugstināt dzīves līmeni 20 miljoniem cilvēku Eiropā

27. Sekojoši konkrēti uzdevumi ir jāsasniedz līdz 2020. gadam • vismaz 95% bērnu starp 4 gadu vecumu un obligātās pamatizglītības uzsākšanu ir jāpiedalās agrīnajā bērnu apmācībā • 15-gadīgo vidū jauniešu skaitam ar zemām spējām lasīšanā, matemātikā un zinātnēs jābūt mazākam par 15% • Skolu agri pametušo procentam jābūt mazākam par 10% • 30-34 gadus vecu cilvēku vidū vismaz 40 % jābūt ar piesaisti terciārai izglītībai • Vismaz 15% no pieaugušajiem jāpiedalās mūžizglītības programmās

28. Paldies par uzmanību!