1 / 24

“Mātes un bērna vienotības” ( D.Kalff) psiholoģiskie un neiroloģiskie attiecību aspekti smilšu spēlē.

“Mātes un bērna vienotības” ( D.Kalff) psiholoģiskie un neiroloģiskie attiecību aspekti smilšu spēlē. Lauras Ekertes referāts Smilšu spēļu terapijas biedrības Vasaras skolas seminārā 2012.gada 25.augustā . Trešajā trimestr ī zīdainim attīstās labā limbiskā smadzeņu puslode, kura:.

langer
Télécharger la présentation

“Mātes un bērna vienotības” ( D.Kalff) psiholoģiskie un neiroloģiskie attiecību aspekti smilšu spēlē.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. “Mātes un bērna vienotības” (D.Kalff) psiholoģiskie un neiroloģiskie attiecību aspekti smilšu spēlē. Lauras Ekertes referāts Smilšu spēļu terapijas biedrības Vasaras skolas seminārā 2012.gada 25.augustā

  2. Trešajā trimestrī zīdainim attīstās labā limbiskā smadzeņu puslode, kura: • piedalās sociālā izzināšanā; • atbild par ķermeņa un emocionālo stāvokli; • piedalās piesaistīšanā un rūpīgā uzvedībā.

  3. Limbiskas sistēmas attīstība zināmā mēra ir atkarīga no personām, kas rūpējās par bērnu. • Zīdainis un aprūpētāji veido tā saucamo “emocionālo sinhronitāti”, kas efektīvi funkcionē kā vienota bioloģiska kopiena, un ietekmē bērna neirobioloģisko attīstību.

  4. Abi, gan zīdainis, gan māte izmainas saskarsmes procesā. • Interaktīva spēle un bērna aktivitātes līmeņa regulēšana veicina smadzeņu struktūras attīstību, kas turpmāk ļauj bērnam pašam regulēt savas emocijas. • Spēles, uzmundrinošā un nomierinošā saskarsmē, attīsta limbisko smadzenes puslodi un sasniedz augstāku organizācijas līmeni. • Emociju piedzīvošana veicina jaunu emociju rašanos. Savukārt, māte adaptējas, atbildot uz augoša bērna emocijām, uzņemas regulēšanas un savaldīšanas lomu.

  5. Dora Kalf saprata ka klientam ir nepieciešamas drošības un stabilitātes garantijas, lai pārkāptu matriarhālo līmenī. • Terapeita psihe interaktīvi funkcionē ar klientu smilšu spēles laikā, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti, laikā kad notiek arhetipiskās izmaiņas klienta psihē. • Smilšu spēles laikā notiek emocionāla apmaiņa starp klientu un terapeitu. Šajā procesā notiek neapzināta emociju regulēšana un enerģētiska saskarsme starp terapeitu un klienta psihi/dvēseli/personību, kas veicina attiecību rašanos starp terapeitukā arhetipisko māti.

  6. “Smilšuspēle” nodrošinadziļu un jaudīgusaskarsmistarpklientu un terapeitu. • Dora Kalfa noteica divus neredzamus, bet svarīgus “smilšu spēles” komponentus – brīvība un aizsardzība, kas eksistē starp terapeitu un klientu. • Šore izteica padziļinātas saskarsmes sapratnes nozīmi “smilšu spēles” laikā, bērna garīgai attīstībai.

  7. “Smilšu spēles” laikā notiek psihes izmaiņas un reorganizējas smadzeņu struktūra, tāpat kā tas notiek mātes un bērna saskarsmē. • Klients, kurš spēlē “smilšu kastē” atrodas ar terapeitu psihiskā saskarsme - augsti uzlādētā, nepārtrauktā laukā. • Terapeita spējas saturēt un regulēt klienta mainīgas vajadzības “smilšu spēles” laikā stimulē un izārstē klienta satraukumu, kā arī nodrošina izveseļošanos.

  8. Saiknes palielināšana starp zemākajām struktūrām dod iespēju apstrādāt signālus augstākā līmenī. • Zīdaiņu smadzenes attīstas posmos, kuros vēlākas kortikālās struktūras vada agrīnās subkortikālas struktūras. • Vairāk attīstās struktūras funkcionēšanas izpildīšanas veids (maniere), bet visi struktūras līmeņi paliek savienoti. • Tiek izveidoti attīstības emociju /afekta vadīšanas un regulēšanas līdzekļi.

  9. Neirologs Paul Madean ieteica trīsvienību smadzeņu modeli, kurā ietilpst: • galvas smadzeņu stumbrs, kas vada fundamentālus izdzīvošanas uzdevumus; • vidējās limbiskas smadzenes, vairāk attīstītais emocionālais centrs; • vairāk attīstītas galvas smadzeņu garoza, kognitīvo funkciju vietā.

  10. Strukturālie komponenti un triju smadzeņu apgabala funkcijas

  11. Smadzenes attīstās no vienkāršāuz sarežģīto. • Izdzīvošanāsbrīdīautonomasfunkcijasamigdālī un galvassmadzeņustumbrā. • Sarežģītākassmadzeņufunkcijasrodas un diversificējasattīstībasprocesā. Attīstošassmadzeņustruktūrasveicsarežģītākasfunkcijasnekāpriekšteči. • Smadzenes ne tikaiaizvietopamatfunkcijas, bet arīiesaistajauattīstītasdalībassarežģītākasiespējas.

  12. Smadzenēm ir nepieciešama dzīves pieredze, lai veidotu struktūru, organizāciju un attīstību. • Bruce D. Perry pētīja traumas un konstatējis, ka ienākošā sensora informācija tiek salīdzināta ar modeļiem, kas glabājas atmiņā vai ar iepriekšējās pieredzes atmiņām katra smadzeņu struktūras līmenī. • Traumētais indivīds atrodas trauksmes un baiļu stāvoklī, kas izslēdz drošību un saskarsmi, kura veicina smadzeņu augstāko struktūru attīstību.

  13. Galvenās pašregulējašas struktūras veidojas jau agrā bērnībā. • Gēni programmē smadzeņu struktūru attīstību. • Pieredze nosaka, kādi gēni tiks iedarbināti un kā tie veic sinaptisko saikņu attīstību. • Agrīnās attīstības smadzeņu struktūras valda par izdzīvošanas emocijām – niknumu un briesmām. • Agrā bērnībā iegūtā trauma var pamatīgi ietekmēt smadzeņu dziļās struktūras , ka arī pamatīgi samazina cilvēka spējas pārvarēt stresu.

  14. Pirmajos deviņos dzīves mēnošos iegūtā trauma, vai arī saskarsmes: māte - bērns traucējumi, negatīvi ietekmē amigdala un citu limbisko struktūru attīstību. • Tas noved pie vājas subkortikālo un vāju veģetatīvo funkciju regulēšanas. Tā sekas ir nespēja pārdzīvot pozitīvas emocijas un nespēja savaldīt emocijas.

  15. No deviņiem līdz astoņpadsmit mēnešiem gūtā trauma var izraisīt: • traucējumus emocionālajā darbībā un grūtības sociālo kontaktu veidošanā turpmākā dzīvē. • nepilnīgu dažādu kortikolimbisku sistēmu integrāciju; • ierobežotas spējas regulēt un pārvaldīt augsta līmeņa stresu.

  16. Šore atzīmēja, ka smadzeņu joslas, atbild par šādam integrējošām funkcijām: • sociālas attiecības; • saistītas idejas;(ассосиируемые идеи) • pašapziņa; • emocionāla regulācija un atsauksme; • attīstās arī vēlāk, pieaugušam cilvēkam

  17. Šore apliecina, ka trauma izraisa nevajadzīgu, nervu kortikālā un subkortikālā joslā, „apgriešanu”, kas izraisa pašregulācijas spēju zudumu. • Šore aprakstīja vietu acu dobumos (pieres garozas daļā) kā vietu, kur notiek kortikālo funkciju ar kortikāliem kontūriem tuvināšanu. • Brīva un pasargāta smilšu kastes telpa rada nosacījumus, kur klients ir spējīgs atveidot veselīgu saikni arhetipiskajā vienotībā: māte-bērns.

  18. Izmantotā literatūra • The Handbook of Sandplay Therapy Barbara I. Turner Ph.D. •  Компендиум методов нейропсихологического исследования, Бизюк А.П.

More Related