1 / 14

2010 - "Nost ar nabadzību!"

2010 - "Nost ar nabadzību!". Ruta Krūkle. Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā dalībvalsts Spānija pasludināja 2010. gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību .

Télécharger la présentation

2010 - "Nost ar nabadzību!"

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. 2010 - "Nost arnabadzību!" Ruta Krūkle

  2. Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā dalībvalsts Spānija pasludināja 2010. gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. • Kampaņas sauklis ir "Nost ar nabadzību!", un tās mērķis ir 2010. gadā visā Eiropā izvērst cīņu pret nabadzību, kas tieši skar sesto daļu Eiropas iedzīvotāju.

  3. 2010. Eiropas gada mērķis ir palielināt informētību par nabadzības cēloņiem un sekām Eiropā: gan galvenajiem jautājuma risinātājiem - valdībām un sociālajiem partneriem -, gan sabiedrībai kopumā šīs problēmas būtu jāizprot labāk. Gada uzdevums ir arī iesaistīt dažādos partnerus cīņā pret nabadzību, veicināt sociālo integrāciju un iekļautību, mudināt apņemšanos izstrādāt ES un valstu politiku nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

  4. Pētījuma rezultātipar nabadzības iemesliem • Pētījuma rezultāti liecina, ka par nabadzības iemesliem, kas saistīti ar sabiedrību, visbiežāk uzskata augsto bezdarba līmeni (52%) un pārāk zemās algas (49%), līdz ar nepietiekamiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (29%) un pienācīga mājokļa pārmērīgajām izmaksām (26%). Savukārt par personiskiem nabadzības iemesliem visbiežāk uzskata izglītības, apmācības vai prasmju trūkumu (37%), kā arī "mantotu" nabadzību (25%) un atkarību (23%). • Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju (53%) uzskata, ka nabadzība visvairāk apdraud bezdarbniekus, bet 41% iedzīvotāju uzskata, ka visnelabvēlīgākajā situācijā ir vecāka gadagājuma cilvēki, un 31% uzskata, ka visvairāk apdraudēti ir cilvēki ar zemu izglītības, apmācības vai prasmju līmeni.

  5. Bezdarba situācija Pēc Eiropas Komisijas informācijas • Dati par 2009.gada oktobri/novembri liecina, ka darba tirgus situācija Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pasliktinās, tomēr mērenākā tempā. Nodarbinātības līmenis samazinās, bezdarba līmenis pieaug, brīvo darbvietu skaits ir mazāks kā pirms gada un uzņēmumi turpina pieteikt vairāk darbvietu samazinājumus kā palielinājumus. • 2009.gada oktobrī starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bija Nīderlande (3,9%), Austrijā (5,5%), augstākais Latvijā (22,3%) un Spānijā (19,4%) • Salīdzinot ar laika periodu pirms gada, visās dalībvalstīs ir vērojams bezdarba līmeņa palielinājums. • Visaugstākais bezdarba kāpums tika reģistrēts Latvijā (10,2% līdz 22,3%), Igaunijā (6,5% līdz 15,2% no 3.cet. 2008 un 2009) un Lietuvā (6,4% līdz 14,6% no 3.cet. 2008 un 2009).

  6. Bezdarba situācija Latvijā

  7. Bezdarbnieka statistiskais portrets2009.gada 31.decembrī

  8. Pēc izglītības

  9. Deviņi Eiropas iedzīvotāji no desmit (87%) uzskata, ka nabadzība kavē cilvēku iespējas iegūt pienācīgu mājokli; astoņi iedzīvotāji no desmit domā, ka nabadzība neļauj piekļūt augstākajai izglītībai vai pieaugušo izglītībai, un 74% iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība pasliktina izredzes atrast darbu. Vairākums eiropiešu (60%) uzskata, ka tiek ietekmēta piekļuve pienācīgai pamatizglītībai, un 54% uzskata, ka nabadzība ierobežo arī iespējas saglabāt draugu un paziņu loku.

  10. Kopumā 89% eiropiešu pauda viedokli, ka viņu valdībai būtu jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu nabadzību.

  11. Nabadzības indekss Latvijā Nabadzības riska indekss jeb personu īpatsvars zem nabadzības riskasliekšņa Latvijā ir 23%. Tas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktie aprēķini. Ekonomiskai spriedzei pētījuma laikā bija pakļauti 65% mājsaimniecību pilsētās un 72% laukos. Trūcīgajās mājsaimniecībās ekonomiskās spriedzes līmenis sasniedza 89%, salīdzinot ar 67% vidēji valstī. Pētījumā tika uzdoti jautājumi par mājsaimniecību spēju lietot tādas sadzīves preces kā telefons, televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto. Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties vienu no šīm precēm, bija 62% pilsētās un 63% laukos, bet, izslēdzot no šā saraksta vieglo auto, - attiecīgi 35% un 33%. Šā paša iemesla dēļ telefonu nevarēja atļauties 16% trūcīgo mājsaimniecību, krāsu televizoru - 8%. Savukārt neapmierinošu mājokļa apstākļu riskam pakļauti 45% mājsaimniecību. Trūcīgo mājsaimniecību skaitā šāds risks ir ievērojami augstāks un sasniedz 60%.

  12. 2008.gadā nabadzības riska indekss visaugstākais (80%) bija 65 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū, kuri dzīvo vieni paši. Šo personu nabadzības risks 2,7 reizes pārsniedza vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju un bija augstākais dalībvalstu vidū. Nākošā grupa ar augstu nabadzības risku ir bezdarbnieki. Turklāt to nabadzības risks 2008.gadā ir pieaudzis par 3 procenta punktiem.

  13. 2008.gada dati, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina, ka samazinoties ekonomiskās aktivitātes līmenim un pieaugot bezdarbam, vairāk no tā ir cietuši gados jauni cilvēki. Personu vecumā 18-24 gadi nabadzības risks ir pieaudzis par 2 procenta punktiem un sasniedzis 19%, kas šajā vecuma grupā ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Viena procenta punkta apmērā ir pieaudzis arī bērnu nabadzības risks, kurš sasniedzis 26%.

More Related