1 / 23

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ. Lekcijas: prof. Juris Aivars, asoc.prof. Līga Ozoliņa-Moll. Praktiskie darbi: asist. Māra Grēve; asist. Igors Sviķis. DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀS PAZĪMES:. - NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA;

nardo
Télécharger la présentation

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ Lekcijas: prof. Juris Aivars, asoc.prof. Līga Ozoliņa-Moll Praktiskie darbi: asist. Māra Grēve; asist. Igors Sviķis

  2. DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀS PAZĪMES: - NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA; - NEPĀRTRAUKTA KUSTĪBA; - NEPĀRTRAUKTA AUGŠANA, ATTĪSTĪBA, VAIROŠANĀS; - KAIRINĀMĪBA; - NEPĀRTRAUKTA INFORMATĪVA APMAIŅA.

  3. VEĢETATĪVĀS PSIHISKĀS SOMATISKĀS SENSORĀS ASINRITES (cirkularā) FUNKCIJA ELPOŠANAS FUNKCIJA GREMOŠANAS FUNKCIJA IZVADFUNKCIJA REPRODUKCIJAS FUNKCIJA ORGANISMA FUNKCIJAS VEĢETATĪVĀS FUNKCIJAS

  4. HORMONĀLA PAŠVADĪBA NEIRĀLA FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA NEIRĀLA VADĪBA - realizējas ar nervu sistēmas/neironu starpniecību. HORMONĀLA VADĪBA - realizējas ar ķīmisku vielu, starpniecību, ko var izdalīt ne tikai nervu šūnas, bet jebkuras organisma šūnas.

  5. NEIRĀLĀ VADĪBA MĒRĶ- ŠŪNA NEIRĀLA VADĪBA NEIRĀLA/HORMONĀLA VADĪBA SEKRETORĀ ŠŪNA NERVU ŠŪNA NERVU ŠŪNA NEIRĀLS IMPULSS MEDIATORA MOLEKULAS SEKRETORĀS VEZIKULAS HORMONA MOLEKULAS ASINS- VADS ŠŪNU SPĒJA PAKĻAUTIES NERVU SISTĒMAS VADOŠAJĀM IETEKMĒM, proti, šūnu spēja uztvert nervu šūnu izdalītās vielas kā signālus (komandas), lai kaut ko izmainītu savā darbībā.

  6. APZINĀTA VADĪBA REFLEKTORA VADĪBA FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS PAMATVEIDI APZINĀTA VADĪBA (gribai pakļautā vadība) - to veic nervu sistēma, pie tam, nepieciešama smadzeņu jaunāko apvidu līdzdalība. REFLEKTORA VADĪBA - vadības komandas veidojas kā atbildes reakcija uz to informāciju, kuru dotajā brīdī saņem “vadības ierīce”.

  7. FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA ATGRIEZENISKĀ SAITE (FEED BACK) VADĪBAS IETEKMES, eferentās komandas VADĪTĀJS VADĪBAS IERĪCE, REGULATORS, REGULĀCIJAS CENTRS VADĀMĀ IERĪCE (efektorā struktūra, “mērķa” šūna, orgāns vai audi VADĀMĀS FUNKCIJAS UN PARAMETRI

  8. FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI 1) IZDZĪVOŠANA  HOMEOSTĀZES UZTURĒŠANA Orgāni un orgānu sistēmas funkcionē vienoti, lai saglabātu organisma iekšējās vides un struktūru nemainību - HOMEOSTĀZI.

  9. HOMEOSTĀZES VEIDI: 1) ORGANISMA IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZE: Organisma iekšējā vide - vides, kurā atrodas šūnas. To veido organisma šķidrumi - asinis, limfa, šūnstarpu šķidrums.

  10. CILVĒKA ORGANISMA ŠĶIDRUMI 100% INTRACELULĀRIE ŠĶIDRUMI 45-50% EKSTRACELULĀRIE ŠĶIDRUMI 50-55% EKSTRAVASKULĀRIE ŠĶIDRUMI 35-40% INTRAVASKULĀRIE ŠĶIDRUMI 15% SPECIĀLIE ŠĶIDRUMI 5% (LIKVORS LOCĪTAVU ŠĶ. ACS ĀBOLA ŠĶ. IEKŠĒJĀS AUSS ŠĶ.) ŠŪNSTARPU ŠĶIDRUMS 30-35% ASINIS 12% LIMFA 3%

  11. GALVENIE HOMEOSTAZĒJAMIE PARAMETRI: • TEMPERATŪRA; • pH; • OSMOTISKAIS SPIEDIENS; • KOLOĪD-OSMOTISKAIS SPIEDIENS; • JONU KONCENTRĀCIJAS u.c. IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZES NODROŠINĀŠANĀ PIEDALĀS VISAS VEĢETATĪVĀS STRUKTŪRAS

  12. 2)ĢENĒTISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma ģenētiskās individualitātes saglabāšanu. Nodrošina - imūnsistēma un imūnaudi. ĀRĒJĀS BARJERAS: • ĀDA; • GREMOŠANAS TRAKTA GĻOTĀDA; • ELPCEĻU GLOTĀDA UN ALVEOLU EPITĒLIJS; • URĪNIZVADSISTĒMAS UN DZIMUMSISTĒMAS • IZVADCEĻU GĻOTĀDA

  13. 3) STRUKTŪRU HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma anatomiskā veseluma un funkcionālo spēju saglabāšanu. NODROŠINA IMŪNSISTĒMA UN NEIRO-HUMORĀLIE MEHĀNISMI 4) GENOMISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz vienāda genoma nodrošināšanu visām somatiskajām šūnām. NODROŠINA REPARĀCIJAS MEHĀNISMI TRANSKRIPCIJAS, TRANSLĀCIJAS UN DNS REPLIKĀCIJAS PROCESOS.

  14. FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI 2) ADAPTĀCIJA • AUDU, ORGĀNU UN ORGANISMA KOPUMĀ FUNKCIJU • VADĪBA, PIELĀGOJOTIES MAINĪGAJIEM EKSISTENCE • APSTĀKĻIEM • KONKRĒTAS FUNKCIJAS VADĪBA: MĒRĶŠŪNAS • AKTIVITĀTES IEROSINĀŠANA VAI PĀRTRAUKŠANA

  15. ANABOLISMS (ASIMILĀCIJA) KATABOLISMS (DISIMILĀCIJA) VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā. METABOLISMS ANABOLISMS - vielu (galvenokārt, OBV) jaunveide šūnā. KATABOLISMS - metabolisma destruktīvā daļa, vieli degradācija.

  16. PLASTISKAIS ENERĢĒTISKAIS VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā. METABOLISMS PLASTISKAIS METABOLISMS - jaunu vielu un struktū- elementu veidošanās . ENERĢĒTISKAIS METABOLISMS - organisko vielu noārdīšanās (oksidēšanās), atbrīvojušos enerģiju saistot maktoerģiskajos savienojumos.

  17. Enerģiju organisma vajadzībām nodrošina uzturs. Tas satur uzturvielas: olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, kā arī ūdeni, minerālvielas, vitamīnus un mikroelemetus Gremošanas rezultātā uzturvielas, kas sastāv no polimēriem, tiek pārvērstas vienkāršās vielās - monomēros: olbaltumvielas - aminoskābēs; tauki - glicerīnā un taukskābēs; ogļhidrāti - monosaharīdos.

  18. ENERĢIJAS PLŪSMA DABĀ HETEROTROFI AUTORTOFI

  19. KALORIMETRĀ ORGANISMĀ ORĻHIDRĀTI - 4,1 kcal/g (17,2 kJ/g) TAUKI - 9.3 kcal/g (38,9 kJ/g) PROTEĪNI - 5,3 kcal/g (21,2 kcal/g) ORĻHIDRĀTI - 3,75 kcal/g (15,7 kJ/g) TAUKI - 9 kcal/g (37,6 kJ/g) PROTEĪNI - 4 kcal/g (16,7 kJ/g) BARĪBAS VIELU KALORISKĀ VĒRTĪBA - atbrīvotās enerģijas daudzums, sadedzinot 1g noteiktas vielas (proteīnu, ogļhidrātu, tauku): GLIKOZES OKSIDĀCIJAS VIENĀDOJUMS: C6H12O6 + 6O2 = 6CO2 + 6H2O + 686 kcal/mol

  20. } UZTUROŠAIS METABOLISMS } • audu masas pieaugums: • * organisma augšana; • * reģenerācija (āda, mati, nagi), asinsrade; • * audu slodzes hipertrofija; • * enerģijas rezervju uzkrāšana; “PIEAUGUMA” METABOLISMS • reproduckijas materiāla produkcija; • ārējo sekrētu produkcija. ENERĢĒTISKĀ METABOLISMA: BAZĀLĀ VIELMAIŅA jeb PAMATMAIŅA (BMR- basal metabolic rate): minimāli pietiekošā vielmaiņas intensitāte šūnu dzīvības uzturēšanai un organisma iekšējās vides parametru homeostāzes nodrošināšanai (vīr. - 1700 kcal/dn; siev.-1400 kcal/dn.) MIERA VIELMAIŅA (RMR- resting metabolic rate): • bazālā vielmaiņa; • homeotermijas nolūkiem “saražotā”siltuma enerģija; • minimāli obligāto fizisko un psihisko aktivitāšu enerģija.

  21. DARBA (SLODZES jeb AKTIVITĀTES) VIELMAIŅA (AMR - active metabolic rate): • ikdienas intensitātes fiziskās un psihoemocionālās aktivitātes; • veģetatīvo funkciju paaugstināta aktivitāte sakarā, piem., • ar organisma adaptāciju zemai vai augstai temperatūrai, • nelabēlīgām novirzēm no uztura režīma, reakciju uz sāpēm un tml.; • sporta aktivitātes; • smags fizisks darbs. STANDARTA VIELMAIŅA - pamatmaiņas instensitāte, kas raksturīga cilvēkam ar noteiktu pazīmju kopumu (dzimums, vecums, augums, ķermeņa masa); šīs standarta vērtības iegūtas, apkopojot un statistiski izvērtējot daudzu (vairāku tūkstošu) personu individuāos izmeklējumu rezultātus.

More Related