1 / 17

Ģenētiski modificēto augu audzēšana un bites

Ģenētiski modificēto augu audzēšana un bites. Mag.agr. Armands Krauze Mag.vet.med. Ineta Eglīte Latvijas Biškopības biedrība. 29.04.2010. Galvenie augu modificēšanas mērķi.

neila
Télécharger la présentation

Ģenētiski modificēto augu audzēšana un bites

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Ģenētiski modificēto augu audzēšana un bites Mag.agr. Armands Krauze Mag.vet.med. Ineta Eglīte Latvijas Biškopības biedrība 29.04.2010.

  2. Galvenie augu modificēšanas mērķi • Lai panāktu izturību pret herbicīdiem (glifosātu), līdz ar to varētu tos lietot mazāk, bet saglabātos efektivitāte (soja) • Lai panāktu izturību pret augēdājiem kukaiņiem, augam šūnās iemontētais gēns nodrošina paša auga insekticīdu iedarbību uz viņa ēdāju, visas auga šūnas satur šo indi, arī ziedputekšņi, nektārā var arī nebūt, jo tas ir šūnu izdalījums (kukurūza, iespējams arī rapsis) • Veidot augus ar labākām saimnieciski noderīgām īpašībām – augstāks cietes saturs kartupeļiem, augstāks erukskābes saturs rapsim u.c. 29.04.2010.

  3. Pozitīvie Labāka raža Samazināta herbicīdu lietošana Jaunas un labākas saimnieciskās īpašības un varbūt vēl Negatīvie ĢM gēnu izmukšana dabā Nekontrolējama hibrīdu veidošanās ar savvaļas augiem un to izplatīšanās ĢM saimnieciskā pozitīvā efekta zudums Būs nepieciešami jauni pesticīdi, jaunas tehnoloģijas (praktiski nesamazinās herbicīdu lietošana) Savvaļas augēdāju kukaiņu sugu izmiršana Bišu dzīvotspējas mazināšanās un bišu izzušana Latvijas zemnieku ražotās produkcijas prestiža mazināšanās (iegūtā bioloģiskās lauksaimniecības produkcija vairs neatbilst šim statusam) Iespēja zaudēt eksporta tirgus Ieguvumi 29.04.2010.

  4. Bites • GM insekticīdo augu negatīvā ietekme uz bišu un kukaiņu populāciju • Bites un savvaļas kukaiņi piedalās GM augu gēnu izplatīšanā apkārtējā vidē 29.04.2010.

  5. Bites pārtiek no • Nektāra (pārveido medū un ēd pašas) • Ziedputekšņiem (veido bišu maizi un baro perus –bišu bērnus) 29.04.2010.

  6. Lai savāktu 1 kg nektāra bites apmeklē ap 1 miljonu ziedu • Bites var aizlidot pēc barības līdz pat 7 km un vēl tālāk, kaut arī produktīvais lidojums ir 1.5-2 km, dažreiz līdz 3 km 29.04.2010.

  7. Bites nav vienīgie kukaiņi, kas vācot barību apputeksnē augus, vienlaicīgi nodrošinot putekšņu ceļošanu • Ir arī citi kukaiņi – kamenes, tauriņi, ziedmušas u.c. 29.04.2010.

  8. Bitēm kaitīgie GM augi • Ģenētiski modificēti izturīgi pret kukaiņiem, kas vienlaicīgi ir nektāra (rapsis, saulgriezes) vai putekšņu avots (kukurūza). 29.04.2010.

  9. Kukurūza • Apputeksnē vējš • Nektāra nav • Latvijā netiek audzēta tādās platībās, kas būtu nozīmīgas bitēm, bet globālo klimatu izmaiņu rezultātā varbūt, ka tādas platības radīsies 29.04.2010.

  10. Ko bites meklē kukurūzā? • Kukurūzas lauku tuvumā bites vāc to putekšņus, it īpaši, ja nav citu labu putekšņu avotu (pēc dažādiem pētījumiem 6-25% no stropā ienestajiem) • Novērota saistība starp GM kukurūzu un jaunā tipa nozemozi, sadarbojoties abiem faktoriem to kaitīgā ietekme pastiprinās • Spānijā līdz šim ir vislielākās problēmas bišu bojāeju jaunā tipa nozemozes dēļ • Spānijā ir arī lielākās GM kukurūzas platības Eiropā • Pagaidām nav oficiālu pētījumu rezultātu par šo saistību 29.04.2010.

  11. Rapsis • Ļoti labs nektāraugs un putekšņu devējs • Oficiāli GM rapsis komerciāli Eiropas Savienībā un arī Latvijā netiek audzēts • Citur pasaulē ir tiek audzēts herbicīdu izturīgais rapsis • Bitēm un citiem kukaiņiem bīstams varētu būt insekticīdu izturīgais rapsis 29.04.2010.

  12. Rapsis • Pieder krustziežu dzimtai, pie kuras pieder arī daudz nezāļu • Plaši pārstāvēta augu dzimta, Latvijas florā ap 90 -100 sugu • Krustzieži labi saziedas savā starpā, bišu darbība to padara vēl veiksmīgāku • Pētījumos pierādīta rapšu saziedēšanās ar Sareptas sinepēm, pērkonēm, lauku kāpostiem, kuri ir izplatīti augi Latvijā • Var veidoties jauni augi ar neparedzamām īpašībām, jaunas nezāles rezistentas pret augu aizsardzības līdzekļiem vai it kā parasti kukaiņu ēdienkartes augi , kuri pēkšņi izrādās tiem indīgi, arī bitēm 29.04.2010.

  13. Saulespuķes • Latvijā nav aktuāla audzēšana lielās platībās • Attiecas tas pats, kas uz rapsi – labs nektāraugs un putekšņu augs bitēm • Vēl nav aktuāli GM augi, problēmas bitēm rada pesticīdu lietošanu 29.04.2010.

  14. Sekas • Insekticīdu saturošo GM augu audzēšana var izraisīt nektāra un putekšņu ēdāju kukaiņu novārgšanu, iznīkšanu un kukaiņu skaita samazināšanos dabā • Kukaiņi ir daudzu putnu sugu galvenā barība, līdz ar to arī iespējama dažādu putnu sugu eksistences apdraudēšana • Palielināsies bišu saimju saslimstība ar dažādām slimībām un CCD (bišu izzušanas sindroms) gadījumi 29.04.2010.

  15. Kāpēc biškopībai nozīmīga ĢMO zonu izveidošana? • Tas ļautu nodarboties un iegūt bioloģiskās biškopības produktus un ĢMO brīvu konvenciālo produkciju • Saglabātu ierasto dzīves vidi bitēm un citiem kukaiņiem, kā arī putniem. • Saglabātu labāku bišu spēju pretoties slimībām un parazītiem • Jāveido pēc iespējas lielākas vienlaidu ĢMO brīvās zonas, ņemot vērā lielo nekontrolējamo putekšņu izplatīšanās iespēju 29.04.2010.

  16. Vai biškopība kaut ko varētu iegūt no GM augiem? • Vienīgi tādā gadījumā: • ja izveidotu nektāraugus, kuri izdala nektāru pietiekamā daudzumā un ar nepieciešamo cukuru saturu zemākā temperatūrā nekā tas notiek dabiski • Bet vēl labāk, ja modificētas bites medu pildītu uzreiz burciņās 29.04.2010.

  17. Lai mums vienmēr ir bites un dabīgs medus!

More Related