Pasaules garīgās veselības diena 10. oktobris

1. Pasaules garīgās veselības diena 10. oktobris European Agency for Safety and Health at Work http://osha.europa.eu/lv

2. Darba radīts stress var nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku garīgo un fizisko veselību, kā arī organizācijas produktivitāti. • Aizskaršana ir lielā mērā saistīta ar darba radītu stresu ,un ar šo problēmu Eiropas darbaspēks saskaras arvien vairāk. Tas rada ievērojamas izmaksas gan strādniekam, gan organizācijai. • Aizskaršana ir uzskatāma par neētisku, cietsirdīgu uzvedību un tāpēc tā nav pieļaujama darba vidē.

3. Depresijas tests Atbildes: 0- nav; 1 dažkārt; 2- bieži;  3- ļoti bieži 1.Vai jūtat nogurumu, enerģijas trūkumu? 2. Vai jūtat satraukumu, nemieru, nespējat nomierināties? 3. Vai jūtat apziņas kavējumus, lēnīgumu, lēnu reakciju, vienkāršu darbu izpilde aizņem vairāk laika nekā agrāk? 4. Vai Jūs nomoka miegainība vai bezmiegs? 5.Vai jūtat nomāktību, emocionālu tukšuma izjūtu? 6.Vai izjūtat apetītes izmaiņas maiņu - tā ir palielināta vai pazemināta? 7.Vai izjūtat koncentrēšanās grūtības vai pastāvīgas šaubas? 8.Vai izjūtat, ka dzīve kļuvusi neinteresanta? 9. Vai izjūtat vainas apziņu vai pastāvīgu nomāktību? Atbilžu summa: ....

4. Depresijas testa rezultāti • 5...10 punkti, vieglas depresijas pazīmes • 11... 20 punkti, vidējas depresijas pazīmes, vēlams konsultēties ar ārstu vairāk par 20 punktiem, DEPRESIJA,  ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu!

5. Profesionālā izdegšana un stress Pašnovērtējums Avoti: 1. Projekts „Jelgavas skolotāju profesionālās kompetences pilnveide tehnoloģiju un zinātņu jomā” Jelgava, 2006-2007 Līgums Nr. 2006/0116/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0152/020Skolēnu izziņas aktivitātes pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati. 2.Dreifelde-Gabruševa I. Izdegšana un nogurums aiz līdzjūtības palīdzības profesijās strādājošajiem 2005. Skatīts: 2008.10.13.http://ftp.lotoss.com/gaura/download/Psihologija_Pedagogija/

6. Lai iegūtu iecerēto rezultātu, ne vienmēr pietiek ar lielu vēlēšanos. Arī milzīgs, pārcilvēcisks darbs var nenodrošināt pozitīvu iznākumu. Ir jānovērtē sava patiesā vēlēšanās un iespējas, un tad jāatrod īstais, pareizais ceļš mērķa sasniegšanai

7. Lai strādātu ar cilvēkiem, pašam jābūt uzpildītam. Ja cilvēks neatrod veidu, kā sevi uzmundrināt, stiprināt, viņu var piemeklēt izdegšanas sindroms. Kā to pamanīt? Cilvēks darbu sāk ar lielu entuziasmu, aizrautību, taču, pretī nesaņemot pozitīvu atgriezenisko saikni, bet vairāk negatīvā, rodas izjūta, ka vairs nav spēka turpināt

8. Katra cilvēka pilnvērtīgai attīstībai un augšanai ir nepieciešams, lai viņš dzīvotu mīlestības un labklājības atmosfērā. Ja šis nosacījums netiek realizēts, cilvēks jūt negatīvu pārdzīvojumu, un, lai gan viņš neapzinās faktu, ka viņam kaut kas trūkst, tā vai citādi tas atspoguļojas attīstībā un pašizjūtā

9. Personības attīstībai ir nepieciešama • pašam sevis beznosacījumu pieņemšana • lai citi viņu pieņemtu tādu, kāds viņš ir • cilvēka izvēles tiesības • iespēja atbildēt pašam par sevi • atļauja būt pašam par sevi

10. Uzrakstīt atbildes uz jautājumiem: • Iztukšotāji • Kas mani sadusmo, kaitina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas uztrauc mājās, darbā, ārpus tā? • Kas nomāc mājās, darbā, ārpus tā? • Kas garlaiko mājās, darbā, ārpus tā? • Piepildītāji • Kas mani iepriecina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas nomierina mājās, darbā, ārpus tā? • Kas man liek smieties mājās, darbā, ārpus tā? • Kas mani dara laimīgu mājās, darbā, ārpus tā?

11. Stress • Stress (spriegums, spriedze) ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās • Organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Morāla un fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas • Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamajai darbībai

12. Stresa reakcijas 3 stadijas: • Trauksmes stadijas laikā organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai • Rezistences - pretošanās stadijā organisms jau ir pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos • Izsīkuma stadija iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte

13. Stresa cēloņi • Informācijas trūkums (neziņa) • Laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi) • Sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies) • Pārāk liela atbildība • Uzmanības un atzinības trūkums • Zināšanu trūkums • Dusmas • Savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība) • Pārmērīgs, ilgstošs troksnis • Veselības traucējumi http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html

14. Stresa cēloņi • Hroniska stresa attīstību komunikatīvo profesiju pārstāvju vidū veicina: • ierobežota rīcības brīvība un ierobežota iespēja izmantot esošo potenciālu; darba vienveidība • augsts nenoteiktības līmenis darāmā darba novērtējumā Jeļena Horoškina, pēc http://www.progress.com.lv?modules

15. Profesionālā izdegšana • Ir ilgtermiņa stresa reakcija, kas rodas kā sekas ilgai vidējas intensitātes profesionālo stresa faktoru pastāvīgai iedarbībai • Tā ietver sevī psiholoģisku, psihofizioloģisku un uzvedības komponentes

16. Riska grupas, kuras īpaši pakļautas riskam izdegt: • cilvēki, kuru profesija saistīta ar citu cilvēku aprūpi, emocionālu kontaktu ar cilvēkiem (ārsti, medmāsas, sociālie darbinieki, farmaceiti, psihologi, aprūpētāji u.c.), īpaši, ja darbs ir saistīts ar cilvēkiem, kuri cieš; • cilvēki, kuri kā jauni speciālisti darbu tikai sāk; • tie, kuri maina darbu, sāk darbu jaunā vietā; • tie, kuru darbs ir saistīts ar strādāšanu maiņās; • tie, kuru darbs saistīts ar augstu atbildības pakāpi, bet zemu tās morālo un materiālo novērtējumu un autoritāti. (O.Kriss Igodan, L.H.Newcomb, 1996). • uz saskarsmi orientēti cilvēki bieži izvēlas savu profesiju aprūpes sfērā, jo viņu motivācija ir ideālistiska. Viņi parasti strādā vairāk, nekā no viņiem tiek prasīts, un savā darbībā dāsni tērē savu fizisko, emocionālo un kognitīvo enerģiju. (Fridenberger, 1982).

17. Izdegšanas modeļi: Maslačas modelis Saskaņā ar Maslačas modeli izdegšana ietver 3 dimensijas: emocionālu izsīkumu, depersonalizāciju un personīgo sasniegumu redukciju. Emocionālais izsīkums. izdegšanas galvenais komponents. To raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personīgo emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks sāk just, ka to, ko varēja paveikt agrāk, šobrīd vairs nespēj, bet nespēj arī izskaidrot radušās izjūtas. Īpaši smagos gadījumos var notikt emocionāls sabrukums. Šīs dimensijas pamatā ir personības individuālā stresa komponents. Depersonalizācija. To raksturo ciniska, bezjūtīga attieksme pret citiem cilvēkiem. Indivīda saskarsme ar kolēģiem, klientiem, organizācijas vadību kļūst bezpersoniska un formāla. Šīs dimensijas pamatā ir starppersonu attiecību komponents. Personīgo sasniegumu redukcija. Tā izpaužas kā neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, rodas apziņa par savu iespēju ierobežotību, parādās negatīva sevis uztveršana no profesionālā viedokļa. Šīs dimensijas pamatā ir pašnovērtējuma komponents. (Maslach, 1986).

18. Izdegšanas modeļi: Peinas un & izdegšanas modelis • Izdegšana var attīstīties gan darba vidē, gan ģimenes attiecībās, kā arī izdegšana var veidoties kā atbalss reakcija pēc politiskiem konfliktiem • Izdegšana iekļauj izjūtu, ka pietrūkst palīdzības, cerību, ir vilšanās izjūta, entuziasma mazināšanās, uzbudinājums un pašapziņas mazināšanās. Neviens no šiem simptomiem nav aplūkojams kā raksturīgs tikai darba videi. Izdegšana ir psiholoģisks stress, kuru izraisa fizisks nogurums, trauksme, emocionāls izsīkums, depresija un personīgo sasniegumu redukcija. • Ikviens savā darbā var izjust stresu, bet izdegšana var piemeklēt tikai cilvēkus, kuri sev un citiem izvirza augstus mērķus un gaidas. Personās, kurām pietrūkst šādas sākotnējās motivācijas, var piedzīvot tikai stresu, bet nevis izdegšanu.” (Peina, 1988).

20. Izdegšanas veidošanās pakāpes: • sākumā darbinieku raksturo izteikta laipnība un ideālisms, vēlme padarīt savu darbu ļoti labi; • realitātē tas izrādās grūtāk, nekā viņš sākumā bija iedomājies, un, lai turpinātu būt laipns, darbinieks sāk izvirzīt paaugstinātas prasības pret sevi; • rezultātā – sasprindzinājums, kas samazina spēju būt laipnam un iejūtīgam pret citu vajadzībām; • vainas izjūta par to; • šī izjūta savukārt paaugstina sasprindzinājumu, lai darbinieks tomēr spētu būt laipns un iejūtīgs; • sāk zust panākumi, parādās neveiksmes; • cilvēku pārņem bezpalīdzības izjūta; • bezcerības izjūta kā bezpalīdzības sajūtas sekas; • izsīkums, nevēlēšanās iet uz darbu, apātija, protests, niknums; • parādās izvērsta izdegšana. (J.Fengler, 1998)

21. Izdegšana ir neatbilstība starp personību un darbu • neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli • neatbilstība starp prasībām pret darbinieku un viņa resursiem • neatbilstība starp darbinieku centieniem panākt lielāku patstāvības pakāpi savā darbā un noteikt rezultātu sasniegšanas veidu • neatbilstība starp darbu un atalgojumu, ko darbinieks pārdzīvo kā viņa darba neatzīšanu; • pozitīvu savstarpējo attiecību trūkums ar citiem cilvēkiem darba vidē; • neatbilstība starp personības izpratni par taisnīgumu darbā • neatbilstība starp personas ētiskajiem principiem un darba prasībām (Maslach, Leiter)

22. Vājas pašpalīdzības simptomi

24. Izdegšanas simptomi • Pasliktinās humora izpratne, nespēja smieties katru dienu atbilstošās situācijās savā darba vietā • Tiek izlaistas pauzes un pārtraukumi darbā, kuru laikā iespējams atjaunot darba spējas, tiem vairs nepietiek laika • Nepietiek laika un izpaliek atvaļinājumi, nespēj atteikt strādāt virsstundas • Pieaug sūdzības par veselības stāvokli, aizkaitināmība, muskuļu sasprindzinājums, kuņģa darbības traucējumi

25. Izdegšanas simptomi • Sociāla atstumtība – no darba kolēģiem, paziņām, arī ģimenes • Krītas produktivitāte – pieaug kavējumi • Pastiprinās alkohola lietošana, trankvilizatoru lietošana u.c., kas ietekmē garastāvokli • Iekšējās izmaiņas – emocionāla iztukšotība, pašvērtējuma krišanās, depresija, frustrācija un izjūta, ka esi kā nodzīts zirgs Džerolds Grinbergs, http://www.medicine.lv/nozares/psihologija

26. Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes • Pārmaiņas uzvedībā – darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā, strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk • Pārmaiņas izjūtās – zudusi veselīga humora izjūta, tā vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži jūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma izjūta, pastiprināta uzbudināmība, kas parādās gan darbā, gan mājās, vienaldzība, bezspēcība J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.

27. Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes • Pārmaiņas domāšanā – arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nespēj koncentrēt uzmanību, rigiditāte domāšanā, pretestība pārmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās palielināšanās, ciniska, nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personiskām vajadzībām un pārdzīvojumiem • Pārmaiņas veselībā – traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, ātrāka psihiskās un somatiskās veselības traucējumu izpausme J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.

28. Profesionālās izdegšanas komponenti • Emocionālais izsīkums tiek aplūkots kā galvenā profesionālās izdegšanas sastāvdaļa, to raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personisko emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks saprot, ka nespēj just kā agrāk, vērojams emocionāls sabrukums • Depersonalizācija ietver bezjūtību, cinisku attieksmi pret citiem cilvēkiem. Kontaktēšanās kļūst bezpersoniska un formāla • Personisko sasniegumu redukcija parādās kā darba kompetences izjūtas pazemināšanās, neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, savu iespēju ierobežotības apziņa, negatīva sevis uztveršana no profesionālā viedokļa

29. „Ja būtu iespējams visas zināšanas un priekšstatus par izdegšanu sasummēt vienā vārdā, tad šis vārds būtu līdzsvars jeb līdzsvarotība. Līdzsvars starp • došanu un saņemšanu, • stresu un mieru, • darbu un mājas dzīvi. Jebkas, kas izjauc līdzsvaru starp šiem faktoriem rada izdegšanu” (Maslach, 1976).

30. Kārtība: Stabilitāte Līdzsvars sevī Automātismi Rutīna Haoss: Kustība Konflikti Problēmas Izvēle Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

31. Cilvēku stabilizē: Ģimene Mērenība vajadzībās Darbs Pašpilnveidošanās Gribas mērķtiecība Cilvēku destabilizē: Vientulība Pārmērība vajadzībās Bezdarbība Mazkustība Vienaldzība Bezmērķība, nav gribas Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

32. Jēgas meklēšana atbilstoši savam mērķim • Cilvēks var saskatīt jēgu darbībā, radošas darbības procesā – ko mēs dodam dzīvei • Redz jēgu jūtās, pārdzīvojumos, mīlestībā pret kādu, vērtību apzināšanās • Var meklēt jēgu bezcerīgā situācijā, kuras priekšā cilvēks ir bezpalīdzīgs. Visa būtībā ir cilvēka attieksme V. Frankls. Izdzīvošanas māksla.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2004

33. Attieksme Attieksme ir sociālās un individuālās identitātes nosacījums, morālās autonomijas sasniegšanas līdzeklis. Individuālo identitāti raksturo pašsaglabāšanās, pašnoliegšana, pašpārliecinātība, atklātība, pašvērtēšanas spēja, iekšējā brīvība, kofliktētība, jūtu noturība

34. Attieksmju aspekti • Orientācija uz darīšanu (ticība cilvēka spēju neierobežotībai) • Orientācija uz attīstību (veseluma harmonija vidē) • Orientācija uz esamību (simboli, zinātne, valoda)

35. Attieksmes funkcijas • Kognitīvā – zināšanas attieksmju veidošanā • Psiholoģiskā – cilvēks kā attieksmju cēlonis • Pašizteiksme – Es tēls • Pašaizsardzība – psiholoģisko barjeru pārvarēšanas līdzeklis • Pašpārliecība

36. Pašattieksmes funkcijas • Sevis atspoguļošanas funkcija. Cilvēks savā dzīves darbībā • Pašizpausmes un pašrealizācijas funkcija • Savas iekšējās stabilitātes saglabāšanas funkcija • Pašregulācijas un paškontroles funkcija • Psiholoģiskās aizsardzības funkcija • Intrakomunikācijas funkcija

37. Stratēģijas noguruma aiz līdzjūtības pārvarēšanai Stresa menedžments - laika menedžments - fiziskā aktivitāte - veselīgs miega režīms - sabalansēta pārtika

38. II Psiholoģiskās labsajūtas individuālie faktori1. Līdzsvars starp darbu un atpūtu;2. Efektīvas relaksācijas pauzes darba vietā 3. Radošā darbība4. Efektīvu iemaņu apgūšana: - stresa mazināšanai; - saskarsmes kultūras veidošanai; - laika menedžments5. Izpratne par meditāciju un tās efektīva pielietošana;6. Pašnovērtējuma un pašapziņas paaugstināšana

39. IIIPsiholoģiskās labsajūtas starppersonālie faktori1. Sociālais atbalsts2. Iespēja saņemt palīdzību un emocionālu atbalstu 3. Sociālā aktivitāteIV Pašpalīdzība darba vidē1. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi2. Robežu noteikšana - laika robeža (adekvāts stundu skaits) - profesionālās robežas - personiskās robežas

40. Izdegšanas un noguruma aiz līdzjūtības mazināšanas programmas struktūras pamatprincipi: • programma ir radoša (programmā tiek izmantoti mākslas terapijas elementi) tikšanās vieta; • programma ietver 16 nodarbības, kuras notiek divas reizes nedēļā, pa 40-50 min.; • katrai nodarbībai ir trīs daļas: - noskaņas radīšana (tiek izmantoti pasaku terapijas elementi); - individuālais darbs - dialoga posms - refleksijas

41. Tests:Vai jums draud izdegšanas sindroms? 1. Es jūtos dusmīgs vai naidīgs darbā 2. Es jūtu, ka man jāgūst panākumi visu laiku 3. Es jūtos, it kā viss, kas man jādara, ir netaisnīgi izspiests 4. Es jūtu, ka sāku distancēties no kolēģiem (cilvēkiem) 5. Man liekas, ka arvien vairāk trūkst iejūtības pret klientiem, kolēģiem, ka cilvēki kļūst nežēlīgi 6. Darbs ir kļuvis garlaicīgs, nogurdinošs 7. Es jūtos, it kā būtu nonācis savas karjeras (dzīves ) strupceļā. 8. Man liekas, ka spēju sasniegt mazāk nekā jelkad iepriekš. 9. Man liekas, ka izjūtas pret darbu ir negatīvas, koncentrējas tikai uz sliktajiem aspektiem 10.Man ir grūtības organizēt manu darbu un laiku Atbildes: 1-reti; 2- dažreiz; 3- vienmēr.

42. Atbildes: 1-reti; 2- dažreiz; 3- vienmēr. • Mani ir viegli aizkaitināt • Es jūtos bezspēcīgs veikt pārmaiņas darbā • Man liekas, ka, atgriežoties no darba mājās, nevaru atbrīvoties no frustrācijas • Es apzināti izvairos no personīgiem kontaktiem vairāk nekā agrāk • Es ievēroju, ka vairākkārt esmu sev jautājis, vai šis darbs ir man piemērots • Mani neatstāj negatīvas domas par darbu, pat gulēt ejot • Es sāku katru darba dienu ar negatīvu attieksmi: „Es nezinu, vai gribu nākt šeit arī rīt” • Es jūtos, it kā nevienu vairs neuztrauc tas, ko es šeit daru

43. Atbildes: 1-reti; 2- dažreiz; 3- vienmēr. 19. Man šķiet, ka aizvien mazāk laika man paliek darbam, un es no tā izvairos 20. Es jūtos noguris un izsīcis darbā pat tad, ja esmu labi izgulējies Novērtējums 20... 34 – nav izdegšanas pazīmju 35... 49 – agrīnas izdegšanas pazīmes 50... 60 – izteikta izdegšana

44. Laika mērķtiecīga izmantošana • Steidzami – neatliekami darbi • Steidzami – atliekami darbi • Nesteidzami – neatliekami darbi • Nesteidzami – atliekami darbi

45. Adaptācija • Cilvēks mainās, kad pieņem racionālu lēmumu, un mainīšanās saistīta ar to, ka cilvēks izvairās no diskomforta stāvokļa • Cilvēks mainās, lai izvairītos no fiziskām un emocionālām sāpēm • Cilvēks mainās, ja līdzšinējā darbība neapstiprina viņa vajadzības • Cilvēks mainās, ja attiecībās, kurās viņš ir iesaistīts, ir izmainījušās • Cilvēka izmaiņas saistītas ar to, ka mijiedarbības procesā mūsu darbība izsauc pretdarbību, kas neļauj saglabāt iepriekšējo uzvedības modeli

46. Prāts ir kā izpletnis, tas vislabāk darbojas, kad ir atvērts Ozoliņa-Nucho A., Vidnere M. Stress: tā pārvarēšana un profilakse.Rīga: Biznesa partneri, 2004

47. Tests Vai tev raksturīgs darbaholisms? http://www.testi.lv/index.php?a=58&id=62 Vai tu no darba gūsti tikpat daudz apmierinājuma, cik no personīgās dzīves? Vairāk? Lēnāk pār tiltu… Darbaholisms var iedragāt tavu veselību. Varbūt tieši pretēji – darbs tevi interesē maz… Izpildot šo testu, varēsi sīkāk izprast savas "attiecības" ar darbu, uzzināt par iespējamiem zemūdens akmeņiem tavā situācijā. Saskaiti jautājumus uz kuriem vari atbildēt Jā

48. 1. Vai tev ir nozīmīgs tavs darbs? 2. Vai tev patīk paveikt darbus nevainojami? 3. Vai tev ir raksturīgs duālisms uzskatos – vērtēt visu tikai melnā vai baltā? 4. Vai tu tiecies pēc konkurences, vai tev svarīga uzvara konkurences apstākļos? 5. Vai tev ir svarīgi, lai tev vienmēr būtu taisnība? 6. Vai esi kritisks pret sevi un pārvērtē savu rīcību kļūdoties? 7. Vai tu pastāvīgi baidies no sakāves konkurences cīņā? 8. Vai tevi varētu raksturot kā nemierīgu un impulsīvu? 9. Vai tev bieži kļūst skumji? 10. Vai tu mēdz sevi novest līdz pilnīgam spēku izsīkumam?

49. 11. Vai tev periodiski ir brīži, kad jūties pilnībā pārguris, "izpumpēts"? 12. Vai parādoties diskomforta sajūtai, tev parādās arī vainas sajūta? 13. Vai tu uzskati sevi par neparastu un atšķirīgu no citiem? 14. Vai tu bieži lasi materiālus, kas saistīti ar darbu, pat TV skatīšanās un ēšanas laikā? 15. Vai tu sastādi veicamo darbu sarakstu? Varbūt tev ir piezīmju grāmatiņa vai elektronisks plānotājs? 16. Vai esi ievērojis, ka tev ir arvien grūtāk pavadīt brīvo laiku brīvdienās un atvaļinājumā? 17. Vai bieži aptver, ka tev nepietiek laika un tu gribētu, lai diennakts ilgtu vairāk par 24 stundām? 18. Vai tu uzturi komunikāciju ar darbavietu arī brīvdienās? 19. Vai tu uztver darbu kā spēli, un kad veicas sliktāk, mēdz zaudēt savaldību? 20. Vai tu izvairies domāt par to, ko darīsi, kad darba laiks būs beidzies?

50. 21. Tev ir augsta atbildības sajūta darba jautājumos, bet zināma bezatbildība personiska rakstura lietās. 22. Vai centies izvairīties no konfliktiem tā vietā, lai tos risinātu? 23. Vai tev ir raksturīga impulsīva rīcība, kuras laikā tu nepievērs uzmanību tam, kā tas ietekmē citus cilvēkus? 24. Tu baidies no kritikas, bet pats mīli apspriest un kritizēt. 25. Tu pēdējā laikā sāc sliktāk atcerēties citu cilvēku sacīto. 26. Vai jūties "ne savā ādā", ja viss notiek savādāk nekā plānots? 27. Ja mājas apstākļos tevi iztraucē darba problēmu risināšanas laikā, tevi tas tiešām nopietni satrauc. 28. Vai tu mēdz radīt bezizejas situācijas sev un arī citiem? 29. Vai tā vietā, lai priecātos par tagadni, tu koncentrējies uz nākotnes notikumiem? 30. Vai ir tā, ka tu pārāk zemu vērtē ģimenes dzīves notikumu un svētku nozīmi un mēdz tos aizmirst?