1 / 10

2013.gads

RŪPNIECISKĀ ZVEJA BUĻĻUPĒ - DAUGAVAS UN LIELUPES BASEINU ZIVJU RESURSU LABAS PĀRVALDĪBAS VALSTS POLITIKAS JAUTĀJUMS. 2013.gads. Buļļupe 9,5 km – Daugava 35 km.

noble-myers
Télécharger la présentation

2013.gads

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. RŪPNIECISKĀ ZVEJA BUĻĻUPĒ -DAUGAVAS UN LIELUPES BASEINU ZIVJU RESURSU LABAS PĀRVALDĪBAS VALSTS POLITIKAS JAUTĀJUMS. 2013.gads

  2. Buļļupe 9,5 km – Daugava 35 km Buļļupe pilnībā ietilpst Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Upe faktiski ir kanāls starp Daugavas un Lielupes lejteci un ir nozīmīgs zivju migrācijas ceļš starp Rīgas jūras līci, Daugavu un Lielupi.” Avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, 2002. Nespecializētā rūpnieciskā zveja Buļļupē kā faktiskā kanālā ir vienīgais izņēmums, kuru pašreiz pieļauj „Zvejniecības likums”.

  3. „Latvijas Zivju resursu aģentūras” secinājumi par rūpniecisko zveju Daugavā un Buļļupē Daugavas lejtece un Buļļupe ir zivju krājumiem svarīgs migrāciju rajons, kas saista Rīgas jūras līča, Lielupes, Ķīšezera, Lielā un Mazā Baltezera, Lielās un Mazās Juglas un Gaujas baseinus. Pārāk intensīva zveja Daugavas lejtecē un Buļļupē negatīvi ietekmēs arī citu ūdenstilpju zivju krājumus. Zvejas iespējas un zivju resursi Daugavas lejtecē un Buļļupē ir ierobežotas. Pašlaik zvejas piepūles pieaugums vērojams arī Daugavā un Buļļupē, kur zvejā tiek izmantoti „jūras” tipa zivju murdi. Zivis Buļļupē tiek nozvejotas laikā, kad tās uzturas ziemošanas vietās un caur upi migrē uz nārstu Lielupē no Rīgas jūras līča. Bioloģisko analīžu dati liecina, ka samazinās vimbas un zandarta vidējais izmērs un vecums lomos, kas liecina parresursu pārāk intensīvu izmantošanu. Avots: Latvijas Zivju resursu aģentūras vēstule Rīgas pilsētas Domei, 2006.

  4. Rūpnieciskās zvejas raksturojums

  5. Avoti: Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, 2012; MK noteikumi Nr. 1374 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējo ūdeņos”; ZM Zivsaimniecības departaments, 29.01.2013; z/a “Tome”; gadagrāmata “Latvijas zivsaimniecība 2012”

  6. Ga * Salīdzinājumam nav izmantoti nēģu zvejai piešķirtie zvejas rīki un nozvejas Vidējā nozveja ar 1 zivju murdu gadā: Buļļupē – ap 1 900 kg (zvejo 3 komerciālie zvejnieki) Daugavā – ap 350 kg (zvejo 20 komerciālie zvejnieki un 7 pašpatēriņa zvejnieki) Avoti: MK noteikumi Nr. 1374 „Noteikumi pa rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”; Valsts vides dienesta dati; institūta BIOR prezentācija Tautsaimniecības komisijā 29.01.2013. Piešķirto zivju murdu skaita (limita) un nozveju* salīdzinājums Buļļupē un Daugavā

  7. Nozvejas pieaugums Buļļupē līdz rūpnieciskās zvejas izbeigšanai Lielupē 2003.g. Laika periodā no 1993.gada līdz 2001.gadam Buļļupē vienā zvejas sezonā vidēji nozvejotas 8,7t zivju, katru gadu zvejā piedaloties vidēji 20 zvejniekiem. avots: Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, 2002. Nozvejas pieaugums Buļļupē pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Lielupē 2003.g. Pēc 2003.gada Buļļupē vienā zvejas sezonā vidēji nozvejotas 22,5t zivju, sākumā zvejā piedaloties 4 zvejniekiem, bet pēc tam 3 zvejniekiem. avots: Rīgas Domes Vides departaments, 2006.

  8. KOPSAVILKUMS Cēlonis: „Zvejniecības likumā” noteiktais vienīgais un zinātniski nepamatotais izņēmums nespecializētajai rūpnieciskajai zvejai Buļļupē kā Daugavas un Lielupes sateču baseiniem nozīmīgā zivju migrācijas un ziemošanas kanālā. Sekas: • Buļļupē 1 zvejnieka gada vidējā nozveja ir ap 8 reizēm lielāka nekā 1 zvejnieka gada vidējā nozveja Daugavā; • Buļļupē 3 zvejnieki ar 1 zivju murdu nozvejo ap 5 reizēm vairāk nekā apmēram 20 zvejnieki ar 1 zivju murdu Daugavā; • Buļļupē nozveja pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Lielupē (2003.g.) palielinājās gandrīz 3 reizes; • Buļļupē zivju resursi netiek papildināti; • Buļļupē vaislinieku zveja nenotiek. • Nespecializētā rūpnieciskā zveja Buļļupē negatīvi ietekmē zivju migrāciju un ziemošanas iespējas, tādējādi negatīvi ietekmējot Daugavas un Lielupes sateču baseinu zivju resursu stāvokli kopumā.

  9. IEGUVUMIno rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Buļļupē Tiks likvidēts vienīgais nepamatotais izņēmums nespecializētai rūpnieciskai zvejai Buļļupē kā faktiskā kanālā starp divām upēm – Daugavu un Lielupi, kuras ir savienotas ar Rīgas jūras līci. Daugavā prognozējama zivju krājumu un nozveju palielināšanās, ņemot vērā zivju krājumu un nozveju palielināšanos Buļļupē pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Lielupē 2003.gadā. Tiks nodrošināta Buļļupes kā Lielupes un Daugavas sateces baseiniem nozīmīgas zivju migrācijas un ziemošanas upes (kanāla) neietekmēta funkcionēšana.

  10. Aicinām atbalstīt priekšlikumu par rūpnieciskās zvejas izbeigšanu Buļļupēkā neatbilstošu Daugavas un Lielupes baseinuzivju resursu labai pārvaldībai un tautsaimniecības interesēm!Paldies par uzmanību!

More Related