1 / 27

Ko skolotājs var darīt jau šodien?

Ko skolotājs var darīt jau šodien?. Gunta Ošeniece Humānās pedagoģijas seminārs sv. Pētera baznīcā 2010. gada 20. februārī plkst. 11.00. Referāta tapšanā lielā mērā izmantotas Starptautiskās komisijas “Par izglītību 21.gs.” ziņojuma UNESCO “ Mācīšanās ir zelts” rekomendācijas

penney
Télécharger la présentation

Ko skolotājs var darīt jau šodien?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ko skolotājs var darīt jau šodien? Gunta Ošeniece Humānās pedagoģijas seminārs sv. Pētera baznīcā2010. gada 20. februārī plkst. 11.00

  2. Referāta tapšanā lielā mērā izmantotas Starptautiskās komisijas “Par izglītību 21.gs.” ziņojuma UNESCO “Mācīšanās ir zelts” rekomendācijas („Learning: the Treasure within” – Par mācīšanos: dārgumi ir ikvienā)

  3. Jāmainās pašiem! • Jābeidz izlikties!-Būt patiesiem! • Darboties saskaņoti: Teorija un prakse nedrīkst atšķirties. • Nevis: “es māku skaisti runāt, bet darīšu es pa savam, bet domāšu es vēl pa savam...”

  4. Rādīt piemēru! • Uzņemties ceļveža lomu!

  5. Kāda ir skola, tāda ir visa sabiedrībaSabiedrība ir cilvēku spogulis. Skola veido cilvēku un sabiedrību.Skolotāju uzdevums - bagātināt Latvijas sabiedrību ar jaunām atziņām un idejām Apdzīvotā vieta Skolotājs Bērns Ģimene Sabiedrība

  6. Apzināties īsteno situāciju! • Kas ir izglītība Latvijā un uz kurieni tā ved?

  7. Latvijas izglītības sistēmas izvērtējums: 1) kas ir mūsu stiprās puses, 2) kādas ir neizmantotās iespējas, 3) kur ir mūsu vājums, 4) kas mūs apdraud un neļauj pilnveidoties? Iespējas Vājums Spēks Apdraudējumi

  8. Kas ir pašlaik negatīvākās iezīmes sabiedrībā, kas traucē tālākai attīstībai?

  9. Biežāk kritizētās parādības: • nespēja definēt mērķus un domāt stratēģiski; • neprasme izskaidrot, ko un kāpēc dara; • trūkst ideju, jaunrades; • nav iniciatīvas; • atklātības trūkums; • bailes izteikt savu atšķirīgu, alternatīvu viedokli; • talantīgi cilvēki negrib uzņemties vadību; • neprasme kulturāli sazināties; • nespēja konstruktīvi un mierīgā ceļā risināt konfliktus; • neiecietība; • garīguma trūkums; • negodīgums, netaisnība, nevienlīdzība; • balstīšanās uz materiālu lietu izpratni un savstarpēju • konkurenci. • Jāizsver, kā šo problēmu iedīgļi veidojas skolā? • Ko skolotāji dara, lai šādas izpausmes izskaustu?

  10. Aktīvi līdzdarboties ideju radīšanā, apspriešanā un lēmumu pieņemšanā! Līdzdarboties pašiem un mācīt aktīvi līdzdarboties bērniem, uzņemties atbildību par notiekošo savā tuvākajā apkārtnē. Uzsākt un izvērst debates, un iesaistīt tajās sabiedrību, jo izglītība attiecas uz visiem – tā ir mūsu nākotne: izglītība uzlabo vai pasliktina katra atsevišķa cilvēka un visu kopīgo likteni. • Pārvērtēt savu attieksmi par indivīda un valsts attiecībām: Audzināt nevis paklausīgu pilsoni, bet labu, krietnu cilvēku.

  11. Skolai jāatbild uz jautājumu: kā un kāpēc mēs dzīvojam? “Bērns ir cilvēka tēvs” (Montesori)

  12. Jāmaina fokuss! Prioritāte ir Cilvēks Cilvēks kā galvenā vērtība, galvenais virzītājspēks Izglītības kvalitāte = cilvēka dzīves kvalitāte Cilvēks ir attīstības mērķis, nevis līdzeklis (prioritāte ir dzīvais cilvēks, nevis mācību priekšmets, pārbaudījums, standarts utt.) Katra cilvēka apslēpto talantu un slieksmju atklāšana ir izglītības humānā misija Pamanīt un izauklēt talantus! – skolas pūliņu jēga

  13. Ienest skolā garīgumu! Garīgums = kultūra + morāle = Sirds izglītība Nākotne pieder humānismam • Humanizācija – cilvēka iekšējā izaugsme, kur brīvība sastopas ar atbildību. Cilvēks attīstās, konsolidējot personisku neatkarību un reizē rūpes par citiem. Izglītības process balstās uz morālu pasaules skatījumu.

  14. Pašizpratne un pašīstenošanās (Pašizpratne/pašizziņa – savas un citu individualitātes apzināšanās, iekšējs ceļojums = zināšanas+pašapcere. Izpratne, kas viss pasaulē ir vienots un atrodas savstarpējās mijattiecībās) Dzīves māksla – laimīgas dzīves pamatprincipi Mācēt dzīvot un Būt laimīgam • Centrā ircilvēka vispusīga izaugsme - • intelektuāla, fiziska, emocionāla un garīga - • virzot cilvēku no noteikta informētības līmeņa uz pašaktualizēšanos/ pašīstenošanos • (pašīstenošanās - piepildīta, pilnvērtīga dzīve, kurā katram cilvēkam ir iespēja izpaust savus talantus un sasniegt savus mērķus).

  15. Vest, nevis veidot! Vērtības nevar iemācīt, uzspiest no ārpuses. Vērtības var tikai izdzīvot. Zināšana par kaut ko, nenozīmē tā darīšanu. Vērtības ir jāpraktizē ikdienā! Skolotājs - uzvedības paraugs. Skolotāja attieksme uz visiem laikiem var nomākt skolēnu spējas uztvert citus cilvēkus kā vērtību un stāties pretī netaisnībai, atstumtībai un spriedzēm starp dažādām sociālajām grupām. Māka risināt dialogus un debatēt ar citiem sabiedrības locekļiem tiek iegūta skolā.

  16. Vispārējais vērtību kodols: • Iespēju vienlīdzība, • Aktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanā, • Iecietība kā priekšnoteikums sociālai vienotībai, mierīgai līdzāspastāvēšanai un konfliktu risināšanai sarunās, nevis ar spēku, • Gādības gars (par saviem ģimenes locekļiem, kolēģiem, bet arī visiem atstumtajiem, slimajiem un trūcīgajiem), • Sadarbības gars – nevis konkurence. Solidaritāte, kad katrs nes savu daļu no vispārējās atbildības, • Uzņēmības gars – saimnieciskai produktivitātei un visām dzīves situācijām, • Jaunrade – lai attīstītu jaunas tehnoloģijas, nodrošinātu progresu, dinamiku, • Atvērtība pārmaiņām – ne tikai prast pieņemt pārmaiņas, bet arī būt pozitīvu pārmaiņu izraisītājam, • Pienākuma sajūta – sargāt apkārtējo vidi, nodrošināt noturīgu attīstību.

  17. Ikvienu darīt spējīguattīstīt savus talantus līdz pilnībai un īstenot jaunrades potences, ieskaitot atbildību par savu mūžu un personisko mērķu sasniegumiem! • Ņemt vērā talantu dažādību, • neiegrožot personisku pašīstenošanos ar formālās izglītības rāmjiem: nedarīt pāri iztēles spējai, saziņas mākai, vadības talantam, skaistuma izjūtai, esības garīgā aspekta izjūtai un roku darba iemaņām formālu, abstraktu zināšanu došanas un atprasīšanas dēļ. • nespiest ievērot visus bērnus vienu un to pašu mācīšanās modeli. Mērķis - Dzīvot un strādāt godam, uzlabojot savas dzīves kvalitāti un dodot savu devumu sabiedrības labumam.

  18. Nē! – standartizētai mācīšanai • Dažādota mācīšanās(“Kas der visiem, neder nevienam”) • Individuālā mācīšanās (skolēniem ar atšķirīgām spējām jāsaņem mācību pieredzi, kas atbilst viņu vajadzībām) • Oriģinalitāte, novatorisms (cieņa pret dažādību un individualitāti, jaunradi)

  19. Pārbīdīt uzsvarus!- no informācijas dalīšanas uz palīdzību skolēniem pašiem meklēt, organizēt un izmantot zināšanas • Nevis informatīvs saturs konkrētā priekšmetā ir būtiskais, bet gan prasmes un spējas, kas tajā tiek iegūtas. • Nav iespējams katru cilvēku šodien apgādāt ar tādu zināšanu krājumu, no kā viņš varētu smelties visu mūžu. Zināšanas un prasmes būs nemitīgi jāatjauno un jāuzlabo. • Mācīt mācīties! Veidot izglītības saturu tā, lai • veicinātu patiku mācīties; • izraisītu zināšanu alkas;. • attīstītu vēlmi izglītoties mūža garumā.

  20. Iznest mācīšanos ārpus klases telpas! • nenošķirt klases un ārpusklases darbu; • sasaistīt mācību tematiku ar ikdienas dzīvi; • izmantot mediju priekšrocības un dot pareizu to “lietošanas instrukciju”; • piedalīties audio un video kursu veidošanā mācību stundu papildināšanai.

  21. Nepieciešamās spējas, • var veidoties caur jebkuru mācību priekšmetu: • uztvere, • salīdzināšana(analītiskās spējas) • asociēšana(sasaistīšana ar zināmo) • koncentrēšanās(uzmanības noturēšana) • atmiņa • gribasspēks. • Ir divas dabas dāvanas, kas atvieglo dabisku mācīšanos: neremdināma zinātkāre un atdarināšana.

  22. Četri izglītības balsti: Pēc “Mācīšanās ir zelts”, ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21.gs. sniegusi UNESCO 1. mācīties zināt: iemācīties padziļināti strādāt vairākos priekšmetos (starpdisciplināri). Katram iemācās pašam savākt informāciju, apstrādāt to, kārtot, analizēt, apieties un izmantot. 2. mācīties darīt: līdztekus mācīšanai veikt arī kādu darbu. Apgūt prasmes, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar dažādām, arī neparedzētām situācijām, un apgādāt sevi. Strādāt komandā. Rūpēties par citiem. 3. mācīties dzīvot kopā: Izprast pasauli un citus cilvēkus, iemācīties savstarpējo sapratni, mierīgu domu apmaiņu, dzīvot harmonijā. Izprast citu cilvēku un tautu vēsturi, tradīcijas, garīgās vērtības. Īstenot kopīgus projektus. 4. mācīties būt: Būt neatkarīgam un brīvam, spriest spējīgam, personīgi atbildīgam par savu mūžu un kopīgu mērķu sasniegšanu, neatstāt neizmantotu nevienu talantu, kas kā apslēpts zelts slēpjas katrā cilvēkā. Atmiņa, spriestspēja, iztēle, fiziskās spējas, estētiskās jūtas, līdzjūtība, taisnīgums.

  23. Izglītotības raksturpazīmes Pēc “Mācīšanās ir zelts”, ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21.gs. sniegusi UNESCO informēts cilvēks - formālā veidā izglītots vai neformālā veidā informēts cilvēks, kas ieguvis strukturētu informāciju vai organizētas zināšanas; darboties spējīgs cilvēks – prasmīgs cilvēks, kurš māk ideju pārvērst darbībā; kulturāls cilvēks – kulturālība visās indivīda izpausmēs: personības viengabalainība un harmoniskums, sirsnība un cilvēciskas vērtības. Kulturālība izpaužas veidos, kā indivīds attiecas pret sevi, citiem un apkārtējo pasauli; emancipēts cilvēks – brīvs cilvēks, kas spēj pacelties virs mākslīgi nospraustām robežām starp reliģijām, ticībām, dzimumiem, lingvistiskās vai ģeogrāfiskās piederības. Cilvēks, kurš lepojas ar savu valodu, sociālo piederību, kultūras tradīcijām, savu dzimumu, bet kuram ir vienlīdz izteikta iejūtība un cieņa attiecībā pret visa veida atšķirībām un dažādību šajā pasaulē. Izglītotība garantē cilvēka atbrīvi un neatkarību no šauri definētām normām. pašaktualizējies cilvēks – (pašrealizējies, pašīstenojies, pašapliecinājies) cilvēks, kas visās dzīves sfērās sasniedz visaugstāko iespējamo rezultātu un izmanto visu savu iekšējo potenciālu.

  24. Cilvēka dzīves sfēras un izglītotības raksturlielumi – to savstarpējā saistība Katra izglītotības rādītāja progresija ir svarīga katrā no dzīves sfērām

  25. Izglītotības raksturlielumu savstarpējā saistība(rādītāji nav paralēli, tie ir saistīti, viens otru papildina un atrodas savstarpējā pieaugošā progresijā) paš-aktualizējies, paš-īstenojies Emancipēts Kulturāls Darboties spējīgs Informēts

  26. Meklēt jaunas perspektīves! Skolotājiem ir daudz dziļāks un smalkāks uzdevums nekā vienkārši mācīt. Skolotāju profesijas pārstāvji (pasaulē vairāk kā 50 milj.), kas savā arodā ienes idejas un vērtības kopā ar bērnu mīlestību un sapratni par to, kā sēt motivācijas sēklu, ir iespaidojuši miljoniem cilvēku kļūt par visu ko – no sabiedrības aktīvistiem līdz mīļiem vecākiem, no izciliem aroda meistariem līdz augsti vērtētiem vadītājiem visos sabiedriskās dzīves aspektos. Mēs nedrīkstam pazaudēt skolotāju kā dzīvu cilvēku, jo tieši viņš ir kritiski svarīgākais posms sabiedrībā.

  27. Paldies par uzmanību! Lai Jums visiem veicas! Esiet laimīgi, pildot savu patieso misiju!

More Related