Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā attīstībā

1. Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā attīstībā Ligita Melece, Dr. oec. Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece Vidzemes augstskolas docente Ligita.Melece@lvaei.lv Ķegums 2011. gada 13. oktobris

2. Saturs • Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā (uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.); • Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku; • Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.); • Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

3. Saturs • Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs; mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.); • Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā); • Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās rīcības grupas loma jomas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

4. Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides izmaiņas

5. Pārtikas cenu kāpuma cēloņi • Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi; • Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā; • Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk. lopbarībai); • Spekulācijas pārtikas tirgū; • Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība); • Valūtas vērtības samazināšanās; • Degvielas cenu pieaugums; • Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

6. Pārtikas ražošanas divi virzieni Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus: • industrializācija; • uzņēmumu apvienošana un modernizācija; • konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana; • orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu; • kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības sistēmu ieviešana; • pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

7. Pārtikas ražošanas divi virzieni Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum. Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir: • vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana; • bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība; • vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana; • kulinārais tūrisms; • “Slow food” kustība; • brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

8. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā • Pārtikas jūdzes (food miles); 2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts 1000-1500 jūdzes. • Pārtikas kvalitāte Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai. • Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību. • Vietējā ekonomika Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

9. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā • Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km izplatīšanas ierobežojumu); • Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika (speciality food); • Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība. 2009. gadā 70 siera ražotāju Īrijā 100 siera ražotāju Holandē 2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

10. Zemnieku tirgi Prāga

11. Zemnieku tirgi Prāga

12. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

13. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

14. Amatnieku pārtika Īrijā Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities Artisan / Speciality Food Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

15. Amatnieku pārtika Īrijā • Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze • Personality – ražotāja personība; • Place – vieta, kur tā tiek ražota; • Product – produkts; • Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota. Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

16. Amatnieku pārtika • Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram, fermentācija noris lēni un dabīgi. • Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs. Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu. Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi. • Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām. Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

17. Amatnieku pārtika • The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring producers and complete newcomers. • The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit institution is committed to providing the widest possible access to its facilities. • Advanced Diploma Courses • Short Courses for: • Praktiķiem, kuri grib pilnveidot savas zināšanas un prasmes (Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills); • Personām, kuras ir ieinteresētas uzsākt amatnieku pārtikas uzņēmuma darbību (People who are interested in starting an artisan food enterprise); • Amatierus – entuziastus (Enthusiastic amateurs); • Iesācēji (Absolute beginners).

18. Amatnieku pārtika • Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz vienai nedēļai par šādām tēmām: • Maizniecība un konditoreja; • Alus brūvēšana; • Miesnieks un gaļas kulinārija; • Siers un piena produkti; • Konservēšana un ievārījumi; • Šokolāde.

19. Iekārta amatnieku pārtikai KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle Iron - black 190.00 Ls Noliktavā: 1 Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres katli Piegāde Rīgā: 4Ls http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

20. Iekārta amatnieku pārtikai Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU Virtuves tehnika > Mikseri http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

21. ES iniciatīvas Lenija Dvarhoisa Briselē, 2011. gada 28. janvārī Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu piekļuvi vietējam tirgum. “Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai. Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana, pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu”. Avots: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

22. ES iniciatīvas Dačans Čološs Briselē, 2011. gada 12. maijā • Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā ietekme uz lauku attīstību. • Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm. • “Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām. • Ierosme: • izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi; • izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt tiem vietējās pārtikas logotipu.

23. Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā • Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai. • Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem ražoti. • Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas produktiem ir pieaugusi. • Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

24. Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas Izplatīšanas veidi • Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta): • savstarpējā apmaiņa; • “klubiņi” ar dažādu mērķi. • Formāli jeb legāli: • tiešā tirdzniecība; • mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā); • zemnieku tirgi; • kulinārais tūrisms; • e-tirdzniecība; • eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

25. Ražošanas stratēģiju attīstība jeb konkurētspējīgu sasniegumu virzība Avots: Milbergs, 2010

26. Inovācija Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā. Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

27. Inovācijas • Produkta inovācija; • Procesa inovācija; • Mārketinga inovācija; • Organizatoriskā inovācija. • Avots: OECD, 2002 • Sociālā inovācija • Avots: Quesado, 2010

28. Inovācijas

29. Inovāciju iespējas pārtikas sektorā Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

30. Pārtikas kvalitāte

31. Pārtikas kvalitāte • drošība jeb nekaitīgums; • izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.); • uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.) • precīzs, skaidrs un saprotams marķējums; • sastāvdaļas; • cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama; • uzņēmuma preču zīmes reputācija; • viendabīgums vai nemainība; • lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai; • izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts); • produkta izsekojamība; • ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.); • apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas resursu taupīšana u.c.).

32. ES pārtikas kvalitātes shēmas • ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir: • aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas; • informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām; • veicināt produktu ražošanas dažādību; • radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

33. ES pārtikas kvalitātes shēmas • Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk – ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos. • Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) • Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

34. ES pārtikas kvalitātes shēmas Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās konkrētajā vietā

35. ES pārtikas kvalitātes shēmas Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN (PDO) aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

36. ES pārtikas kvalitātes shēmas Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG) garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai pagatavošanas metodes ziņā.

37. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām. Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm. Iepriekšējais logo Pašreizējais logo http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

38. Klasteri jeb puduri Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

39. Klasteri • Klasteri ir: • reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija; • sektori vai sektoru grupas; • ražošanas ķēde.

40. Klasters tūrisma nozarē Avots: modificētsPorter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

41. Ilgtspējīgais tūrisms • Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus: • Nakšņošana un ēdināšana; • Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.; • Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana; • Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis); • Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.; • Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi; • Bioloģiskie produkti; • Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.); • Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem suvenīriem un maltītēm); • u.c.

42. Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie pakalpojumi

43. Ierosmes Juris Smaļinskis Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2006. http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze Ko varam darīt katrs pats!? http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produkti_js_29112010.pdf

44. Sadarbība un iesaistītās puses • Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības. • Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas grupas, paziņu grupas u.tml. • Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas. • Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie, gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas un biznesa sektora • arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar saviem sabiedriskajiem tīkliem.

45. Sadarbība un iesaistītās puses • Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla identitāte vai kopīgas intereses. • Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā. • Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

46. Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais bizness • Nobela prēmijas laureāts prof. Muhammads Junuss (Muhammad Yunus)mikrofinansēšanas guru, sociālā biznesa pamatotājs • 2006. gadā saņēma Nobela miera prēmiju • Bangladešas nabadzības novēršanas programma (1971.); • mikrokredīti (1976.); • Grameen banka; • mobilais telefons laukos (GrameenPhone, NO); bērnu pārtika (Grameen Danone Food, FR) u.tml.

47. Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais bizness • Septiņi pamatprincipi: • Biznesa mērķis ir nevis maksimāla peļņa, bet novērst nabadzību, vai arī kādu vai kādas problēmas (piem., izglītība, veselība, tehnoloģiju pieejamība, vide u.tml.), kas apdraud cilvēku un sabiedrību; • Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja; • Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu bez procentiem; • Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tā paplašināšanai un uzlabojumiem; • Atbildība pret vidi; • Darbaspēks saņem darba tirgus atalgojumu un labākus darba apstākļus; • ...dari to ar prieku!

48. Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju Mikro uzņēmums • max nodarbināto skaits – 9 • gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro Mazais uzņēmums • max nodarbināto skaits – 49 • gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro Vidējais uzņēmums • max nodarbināto skaits – 249 • gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro

49. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns • Biznesa ideja • Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini • Unikāla ideja; Aizgūta ideja; Franšīze • Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi • Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma • E-komercija • Ražošana • Pakalpojumi • Starpniecība • Tirdzniecība • Tūrisms

50. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns • Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību noteiktam laika posmam. • Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses. • Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām: