Politikas analīze: 2. lekcija

1. Politikas analīze:2. lekcija Lēmumu pieņemšanas modeļi

2. LITERATŪRA • Birkland, T.,A. An introduction to the policy process : theories, concepts, and models of public policy making. Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, c2005. P. 213-219

3. Uzdevums • Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām. • Diskusija par to nākamajā lekcijā

4. Lēmumu pieņemšanas modeļi • Racionālais • Inkrementālais (visbiežāk publiskajā sfērā) • Modeļi, kas apvieno R un I. • Atkritumu tvertnes modelis (balstās uz ērtībām, izdevīgumu, gadījumu)

5. Racionālais lēmumu pieņemšanas modelis • Problēmas risināšanai ir izvirzīti noteikti mērķi • Tiek aplūkotas, izpētītas visas alternatīvās mērķa sasniegšanas stratēģijas • Tiek prognozētas visas nozīmīgākās sekas, ko rada noteikta alternatīva, tiek izvērtēta seku parādīšanās varbūtība • Beigās tiek izvēlēta stratēģija, kas vissekmīgāk risina problēmas, vai arī ir lētākais risinājums

6. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa teorētiskās saknes: • Apgaismības racionālims (Voltērs, Russo) un pozitīvims: • sociālās problēmas, jārisina racionāli, balstoties uz zinātniskām metodēm • tam nepieciešamas zināšanas, informācija

7. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa ierobežojumi • Metode dod rezultātu tikai tad, ja visu iespējamo alternatīvo modeļu izmaksas tiek novērtētas pirms tiek pieņemts lēmums

8. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika • Ierobežotās iespējas aplūkot visas alternatīvas • Aprēķināt ieguvumus un izmaksas • Politiskā un institucionālā spriedze, kas ietekmē izvēles • Labākajā gadījumā maldinošs, sliktākajā - ļaunums

9. Herberts Saimons (Simon) 1947., 1960.,1983 Nobeļa prēmijas laureāts 1978 Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika Lēmumu pieņemšanas kognitīvā ierobežotība: • paredzēt visas izvēles • paredzēt visas sekas • Katra izvēle satur vēlamās un nevēlamās sekas, dažas izvēles var būt efektīgas vienos apstākļos un neefektīgas citos

10. Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes modelis Cilvēka lēmumu pieņemšanu ietekmē: Racionalitāte Kaislības, instinkti Cilvēka uzvedība Organizācijā, ja ierobežotās ne pilnīgi racionāla, mums ir intelekts racionalitātes tomēr izprotamaun iztēlepriekšstats

11. Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes (inkrementālais) modelis • Sabiedriskās politikas veidošana kā vienošanās un kompromiss starp politikas veidotājiem • Politiskie lēmumi kā politiski iespējami ne kā politiski vēlami

12. Čarls Lindbloms Attīsta inkrementālo modeli: • ierobežo analīzi uz dažām politikas alternatīvām, kas nedaudz atšķiras no status quo • mērķu izvirzīšana nav nodalīta no empīriskās problēmas risināšanas procesa • Lielāka loma ļaunuma ārstēšanai ne mērķu sasniegšanai • Mēģinājumu un kļūdu virkne • Analīze, kas izskaidro tikai dažas, ne visas sekas • Analītiskā darba fragmentācija sadalīta uz daudziem dalībniekiem pol veidošanā

13. Čarls LindblomsTe science of “Muddlig Through”“Izkulšanās zinātne” 1959 • Lēmumu pieņēmēji attīsta politiku, veicot secīgus ierobežotus salīdzinājumus ar iepriekšējiem, labi zināmiem lēmumiem, soli pa solim, pakāpeniski. Izkulšanās • Lēmumi atšķiras nedaudz, izmaiņas nelielas: • tiek ieguldīti mazi līdzekļi, kas izdalīti starp dalībniekiem, vienojoties (vieglāk ir saglabāt izdevumu sadalījumu, nekā vienam atņemt un otram iedot vairāk) • Birokrātija nav ieinteresēta radikālās izmaiņās, bet turpināt pastāvošo praksi

14. Čarls LindblomsDavids Breibruks (Braybrook)“A strategy of Decision” (1970) • Inkrementālo modeli var attīstīt un sasniegt racionālākus lēmumus. • Lēmumu pieņemšanas klasifikācija : • Pēc zināšanu daudzuma, kas ir lēmumu pieņēmēju rokās • Izmaiņu daudzums, kas tiek sasniegts

15. Lēmumu pieņemšanas klasifikācija:zināšanu un izmaiņu līmenis

16. Inkrementālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika • Nav skaidru mērķu, • izmaiņa ļoti konservatīvas • Nedemokrātisks, vienošanās starp politikas veidotājiem senioriem • Jaunu alternatīvu vietā piedāvā īstermiņa lēmumus, kas ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas • Ierobežota analītiskā pielietojamība • Var izmantot stabilos, bet ne krīzes apstākļos

17. Amitai Etzioni (1967) Attīsta jauktu modeli, kas apvieno racionālo un inkrementālo modeli: • Optimāls lēmumu pieņemšanas modelis sastāv no alternatīvu noskanēšanas, detalizēti pārbaudot daudzsološākās alternatīvas, ņemot vērā reālos apstākļus • Tas paver lielākas inovācijas iespējas kā inkrementālais mod., bet tik neiespēj kā racionālais modelis.

18. Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen 1972 • Noliedz racionalitāti ko pieļauj inkrementālais modelis, kritizē citus modeļus par pieņēmumiem, kas reāli nepastāv • Lēmumu pieņemšana ir ambiciozs un neprognozējams process, ļoti attāli saistīts ar mērķu sasniegšanu • Lēmumu iespējas ir atkritumu tvertne, kur dalībnieki samet visas problēmas un lēmumus • Ja problēmas risinājums, dalībnieki, izvēles iespējas sagadās vienā laikā, tad rodas iespēju loģika, tad notiek izvēle, pieņemts lēmums.

19. Atkritumu tvertnes modelis • Lēmumi neseko noteiktā kārtībā no problēmas uz tās risinājumu, bet ir rezultāts dažādām relatīvi neatkarīgām notikumu straumēm organizācijas iekšienē. (Richard L. Daft, 1982, p.139).

20. Atkritumu tvertnes modelis Problēmas • Problemas prasa uzmanību, tās rodas no nespējas prognozēt nākotni vai arī neatbilstībām īstenošanas kļūmēm. • Problēmas var izveidoties gan organizācijas iekšienē gan ārpus tās. Parasti uzskata, ka problēmas iniciē lēmumu pieņemšanu. Ja tās ir pietiekami smagas, tad tā var notikt. • Parasti organizācijas mēdz iet cauri “miskastei” un lūkoties pēc piemērota atrisinājuma, ko nosauc par “lēmumu”.

21. Atkritumu tvertnes modelis Lēmumi • Tiem ir pašiem sava dzīve. Tie ir nošķirti no problēmām, kuras tiem jārisina. • Lēmumi ir atbildes uz jautājumiem. • Dalībniekiem varbūt ir idejas lēmumiem; tiem var iepatikties kāds specifisks lēmums, kuru viņi cenšas aizstāvēt.

22. Atkritumu tvertnes modelis Dalībnieki • Tie nāk un iet. Tie mainās starp problēmu un lēmumu. Tie var mainīties neatkarīgi no konkrētā “lēmuma” situācijas . • Tiem var būt savas mīļākās problēmas vai arī mīļākie lēmumi, kurus parasti piedāvā. Tie “nēsājas” ar savām idejām, kamēr kāds tās pieņem vai pat atbalsta.

23. Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen • Modelis kā iespēju loģika Kritika: • Nav pēctecības • Nav iespējams paredzēt procesu attīstību, • Nav zināmi dalībnieki • Kritizē Bendor, Moe, and Shotts 2001 American Political Science Review article

24. Uzdevums • Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām. • Diskusija par to nākamajā lekcijā